Valdībā

Ministru kabineta 16. jūnijā sēdē

Turpinājums

no 1.lpp.

Valdība noraidīja rīkojuma projektu "Par speciāla apskata par Latviju ievietošanu laikrakstā "Financial Times"".

Valdība akceptēja Latvijas Republikas Ministru kabineta memorandu par Latvijas Republikas integrāciju Eiropas un atlantiskajās drošības struktūrās.

Akceptēta nacionālā programma "Latvijas iedzīvotāji (Tautas veselība un sociālā drošība)". Programmas "Latvijas iedzīvotāji" izstrādes mērķis ir sistemātiski apkopot informāciju par visu sociālās aizsardzības sistēmu, no šī spektra raksturot Latvijas iedzīvotāju situācijas attīstību pēdējo piecu gadu laikā un iezīmēt attīstības stratēģiju tuvākajam un ilgākam laika posmam.

Ministru kabinets akceptēja grozījumus Ministru kabineta 1996.gada 1.oktobra noteikumos nr.373 "Medicīniskās aprūpes un darbspējas ekspertīzes kvalitātes kontroles inspekcijas nolikums". Grozījumi paredz, sākot ar 1998.gada 1.jūliju, no inspekcijas funkcijām izslēgt ārstniecības iestāžu finansu revīzijas un ārstniecības iestāžu finansiālās darbības kontroles funkcijas, kuras tiek nodotas Valsts obligātās veselības apdrošināšanas centrālajam fondam.

Akceptēti grozījumi Ministru kabineta 1996.gada 10.septembra noteikumos nr.351 "Noteikumi par darba samaksas sistēmu atsevišķu no budžeta finansējamo iestāžu darbiniekiem". Grozījumi nepieciešami, lai novērstu pretrunas spēkā esošajos normatīvajos aktos, kas regulē veselības aprūpi.

Valdība pieņēma zināšanai finansu ministra Roberta Zīles sniegto informāciju jautājumā "Par valsts akciju sabiedrības "Latvijas eksportkredīts" izsniegtajiem galvojumiem". Svītrota Ministru kabineta šā gada 2.jūnija sēdes protokola 34.punkta otrā daļa, kurā bija teikts, ka Ekonomikas ministrijai kopā ar Finansu ministriju uzdots sagatavot grozījumus likumā "Par budžetu un finansu vadību" jautājumā par valsts galvojumiem. Ekonomikas ministrijai kopā ar Finansu ministriju uzdots sagatavot noteikumu projektu "Par valsts atbalstu eksporta un importa apdrošināšanā, garantēšanā un finansēšanā" (pieņemšanai Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā) un līdz 11.jūlijam iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā.

Valdība akceptēja rīkojumu "Par Dzelzceļu sadarbības organizācijas dalībnieku valstu konteineru īpašnieku nolīgumu par universālo lieltonnāžas konteineru izmantošanu starptautiskajā dzelzceļu satiksmē".

Valdība pieņēma zināšanai finansu ministra Roberta Zīles sniegto informāciju par Latvijas Republikas iestāšanās gaitu Daudzpusējā investīciju garantiju aģentūrā. Finansu ministrijai uzdots pabeigt Latvijas iestāšanās procedūru Daudzpusējā investīciju garantiju aģentūrā. Valdība piešķīra Finansu ministrijai no Finansu ministrijas 1998.gadam iedalītajiem līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem 26 239 ASV dolāru ekvivalentu latos, lai veiktu iestāšanās maksas otro daļu par Daudzpusējās investīciju garantiju aģentūras akcijām. Finansu ministrs Roberts Zīle pilnvarots parakstīt parādzīmi (atliktā maksājuma vekseli) par akcijām 104 954 ASV dolāru apmērā.

Pieņemta zināšanai vides valsts ministra Induļa Emša sniegtā informācija par Latvijas Republikas Otro nacionālo ziņojumu ANO Vispārējās konvencijas "Par klimata pārmaiņām" ietvaros.

Valdība pieņēma zināšanai valsts ieņēmumu valsts ministres Aijas Počas sniegto informāciju "Par Latvijas piedalīšanos "Matthacus" un "Fiscalis" programmu pasākumos". Finansu ministrijai uzdots 1999.gada budžeta projektā (mērķa griestu ietvaros) paredzēt 40 000 latu Latvijas līdzdalībai programmu pasākumos, tos proporcionāli piešķirt Valsts ieņēmumu dienestam un Finansu ministrijai.

Valdība pieņēma zināšanai finansu ministra Roberta Zīles sniegto informāciju jautājumā "Par Satversmes tiesas 1998.gada 10.jūnija spriedumu". Finansu ministrijai kopā ar Tieslietu un Ekonomikas ministrijām uzdots sagatavot un līdz šī gada 19.jūnijam iesniegt Valsts kancelejā savstarpēji saskaņotu Ministru prezidenta rīkojuma projektu par darba grupu, nosakot, ka minētās darba grupas uzdevums ir izvērtēt radušos situāciju un izstrādāt attiecīga normatīvā akta projektu (t.sk. pieņemšanai Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā), par to īpašuma kompensācijas sertifikātu dzēšanas kārtību un termiņiem, kas saskaņā ar MK 1996.gada 23.aprīļa noteikumiem nr.148 "Kārtība, kādā atdodama manta vai atlīdzināma tās vērtība personām, kuru administratīvā izsūtīšana no Latvijas PSR vai KPFSR sastāvā iekļautās LPSR teritorijas daļas atzīta par nepamatotu" un MK 1997.gada 4.novembra noteikumos nr.367 "Grozījumi MK 1996.gada 23.aprīļa noteikumos nr.148 "Kārtība, kādā atdodama manta vai atlīdzināma tās vērtība personām, kuru administratīvā izsūtīšana no Latvijas PSR vai KPFSR sastāvā iekļautās LPSR teritorijas daļas atzīta par nepamatotu" piešķirti administratīvi nepamatoti izsūtītajām personām.

Valdība pieņēma zināšanai vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Anatolija Gorbunova sniegto informāciju par Pasaules bankas ieteikumiem Lauku attīstības projektam lauksaimniecības subsīdiju jomā. Atbalstīti PB ieteikumi Lauku attīstības projektam lauksaimniecības subsīdiju jomā ar Zemkopības ministrijas precizējumiem un pamatojumiem.

Valdība pieņēma zināšanai aizsardzības ministra Tālava Jundža sniegto infomāciju par Latvijas plānu integrācijai NATO. Valdība pamatā akceptēja Latvijas plāna projektu integrācijai NATO.

Valdības preses departaments

Pēc Ministru kabineta 16. jūnija sēdes

Valsts ieņēmumu valsts ministres Aijas Počas un aizsardzības ministra Tālava Jundža atbildes, skaidrojumi, komentāri

Vispirms valsts ieņēmumu valsts ministre Aija Poča komentēja Ministru kabineta sēdē virzīšanai uz Saeimu akceptēto likumprojektu "Par akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem":

— Pēc likumprojektiem par akcīzes nodokli degvielai un tabakai šis ir jau trešais akcīzes nodokļa likumprojekts, kas tiek veidots atbilstoši Eiropas Savienības prasībām. Tāpat kā iepriekšējos likumprojektos šeit parādās jēdzieni "akcizēto preču noliktava" un "maksāšanas kārtība", kas noteica, ka nodoklis ir maksājams tikai pēc preces realizācijas.

Likmes šobrīd nav pārskatītas, bet tikai sastrukturētas, arī mērvienības ir noteiktas atbilstoši Eiropas Savienības prasībām, — akcīzes nodoklis nav vairs noteikts par vienu litru, bet par simt litriem. Parādās arī dažas jaunas alkoholisko dzērienu grupas — starpprodukti, kuriem akcīzes nodokļa likme ir samazināta, un tie ir no vīna vai raudzētiem dzērieniem izgatavoti dzērieni, pievienojot tiem aromatizatorus, etilspirtu, konjakspirtu vai citas piedevas.

Esošās likmes nodrošina minimālās Eiropas Savienības prasības, bet tālākā nākotnē mums acīmredzot vajadzēs domāt par šo likmju palielināšanu.

Pašlaik šis likums neattiecas uz alu, tiek projektēts, ka akcīzes nodokļa piemērošanu šim dzērienam regulēs speciāls likums. Ja Saeima paspēs šo likumprojektu izskatīt, tad paredzams, ka tas stāsies spēkā ar nākamā gada 1. janvāri.

Ministru kabinets akceptēja arī noteikumus "Valstij piekritīgās tabakas un tabakas izstrādājumu, alkoholisko dzērienu un spirta iznīcināšanas kārtība". Tie izstrādāti, balstoties uz valdībā akceptēto koncepciju, kas paredz, ka viss konfiscētais alkohols un tabakas izstrādājumi ir jāiznīcina — vai nu pilnībā likvidējot, arī izmantojot ražošanā, vai pievienojot kurināmajam. Noteikumi reglamentē kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienests ņem šos izstrādājumus uzskaitē un iznīcina. Tabakas izstrādājumus ir paredzēts tikai dedzināt, alkoholu — vai nu izliet, nenodarot kaitējumu dabai, vai arī pievienot pie kurināmā degvielas. Tātad nav paredzēts izlietot konfiscēto alkoholu rūpniecībā. Dedzināšanai paredzētais spirts tiks iezīmēts.

Ministru kabinets pieņēma arī noteikumus — "Kārtība, kādā fiziskās personas pārvieto preces pāri muitas robežai". Preces šo noteikumu izpratnē ir priekšmeti, kurus persona pārvieto, pārsniedzot likumā "Par muitas nodokli" noteiktos atvieglojumus, nolūkā gūt peļņu, kā arī izejvielas un preces, kuras paredzēts sūtīt atsevišķā bagāžā.

Dokuments paredz kārtību, kādā persona, pārvietojot preces pāri robežai, tās deklarē — vai nu rakstiski, vai ar īpašo deklarēšanas veidu — mutiski, vai izmantojot speciālos muitas punktā izveidotos koridorus, no kuriem zaļais nozīmē, ka personai nav deklarējamo preču, bet sarkanais — ka tai ir preces, ko kontrolēt. Ja persona mutiski apliecina, ka tai nav deklarējamu preču, vai iziet cauri zaļajam koridoram, bet muitnieks tomēr konstatē, ka personai ir bijušas deklarējamas preces, tiek uzskatīts, ka šī persona ir pārkāpusi muitas noteikumus, un iestājas muitas pārkāpuma gadījums.

Noteikumi reglamentē arī fizisko personu muitas deklarāciju formu. Vilcienos personas bagāžas kontrole notiek tieši vilcienā. Atvieglojumi paredzēti personām, kurām ir īpaša preču pārvietošanas kārtība, piemēram, diplomātiskajā dienestā esošajām personām. Īpaša kārtība paredzēta šaujamieroču, narkotisko vielu un citu noteikumos īpaši nosauktu preču pārvietošanai.

Ministru kabinets pieņēma arī noteikumus "Kārtība, kādā Rēzeknes speciālajā ekonomiskajā zonā maksājams pievienotās vērtības nodoklis par būvniecības pakalpojumiem, mazumtirdzniecībā piegādātajām precēm un fiziskajām personām sniegtajiem pakalpojumiem". Par būvniecības pakalpojumiem, kurus sniedz šīs speciālās ekonomiskās zonas pārvaldīšanas uzņēmumam vai citai ar pievienotās vērtības nodokli apliekamai personai, kas saņēmusi speciālu licenci darbībai šajā teritorijā, tiek piemērota pievienotās vērtības nodokļa nulles likme. Ja šai teritorijai piegādā preces, kas ir paredzētas mazumtirdzniecībai vai pakalpojumu sniegšanai tur strādājošajām fiziskajām personām, ir jāmaksā parastā 18 procentu likme.

Aizsardzības ministrs Tālavs Jundzis komentēja likumprojektu "Papildu protokols Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstu un valstu, kas piedalās programmā "Partnerattiecības — mieram", līgumam par to bruņoto spēku statusu" un Latvijas Republikas Ministru kabineta memorandu par Latvijas Republikas integrāciju Eiropas un atlantiskajās drošības struktūrās. Viņš teica:

— Šis papildu protokols liecina par Latvijas un NATO sadarbības tālāku paplašināšanos. Pirms diviem gadiem — 1996. gadā — mēs pievienojāmies pamatprotokolam, kas regulē mūsu sadarbību un bruņoto spēku statusu, ja tie piedalās militārajās mācībās. Tagad mums, visām dalībvalstīm un arī Latvijai, pāris gadu laikā ir uzkrājusies pieredze, un papildu protokolā ir sīkāk detalizēti jautājumi. Īpaši gribu uzsvērt to, kas šajos gados ir nācis klāt no jauna — tā ir Latvijas un arī citu programmas "Partnerattiecības — mieram" valstu pārstāvju līdzdalība NATO štābos. Mums NATO štābos šobrīd darbojas divi cilvēki. Papildu protokols reglamentē tīri tiesiskus jautājumus — kādi pienākumi un atbildība ir pusēm. Papildu protokols stāsies spēkā pēc ratificēšanas Saeimā.

Par memorandu. Šeit ir jautājums par mūsu nelokāmo gribu īstenot kursu uz NATO — tā ir politiskā ievaddaļa. Praktiskākais jautājums, kas šeit skarts, ir tāds, ka Ministru kabinets apņemas veidot aizsardzības budžetu 1999. gadā viena procenta apmērā no valsts IKP un uzskata par nepieciešamu to pakāpeniski palielināt tuvāko piecu gadu laikā, sasniedzot divus procentus no valsts IKP. Tas tuvinātu Latvijas Republikas aizsardzības budžetu NATO valstu vidējiem rādītājiem, kuri gan, jāsaka, šobrīd ir virs diviem procentiem. Tas ir ļoti nopietns jautājums un dokuments, kas beidzot pēc garām diskusijām valdībā ir tapis. Esmu pārliecināts, ka tas ļaus mums vairot starptautisko prestižu, jo, ja mēs gribam integrēties Eiropā un NATO, tad zināma pieklājība mums ir jāievēro. Un šī pieklājība militārajā jomā tiešām ir mērāma procentos. Lai jūs nesatrauktu tas, ka mēs šādā veidā varam tūlīt sasniegt 20 procentus, uzreiz gribu teikt, ka mazāka NATO valstu aizsardzības budžeta vidējais līmenis ir 1,8 līdz 2,2 procenti no šo valstu IKP. Jo ātrāk mēs šo līmeni sasniegsim, jo stingrāk un nopietnāk varēsim iet uz NATO. Protams, mēs varam iet divreiz lēnāk nekā Igaunija un Lietuva, bet līdz ar to mēs zaudēsim to atbalstu, ko saņem Baltijas valstu starptautiskās militārās sadarbības programmas. Piemēram, mēs esam iesaistījušies projektā par Baltijas aizsardzības koledžu, ko nākamgad atklās Tartu. Ja mēs nākamgad neatradīsim apmēram 50 000 latu, tad mēs šajā projektā reāli nevarēsim piedalīties. Šī summa ir tikai daži procenti no tās naudas, ko šajā projektā iegulda Rietumvalstis — tās finansē apmēram 90 procentus no šī projekta. Tāpat ir arī ar citiem projektiem, kurus pašlaik finansē Rietumvalstis. Mums ir jāparāda zināma pieklājība un sava daļa jāiegulda, tad varam pretendēt arī uz visu pārējo finansējumu. Man ir prieks, ka šie dokumenti ir akceptēti pirms NATO ģenerālsekretāra vizītes — Havjers Solana būs Rīgā šoceturtdien.

Darba kārtībā paredzēts izskatīt projektu par NATO integrācijas plānu. Šis projekts ir iesniegts un, ja Ministru kabinets paspēs, tad to šodien arī izskatīs.

 

— Runājot par memorandu, kuras ministrijas akceptēja finansējumu un kurām bija iebildumi?

Tālavs Jundzis:

— Ministru kabineta sēdes ir slēgtas. Vai es tās drīkstu komentēt? Valdības viedoklis kopumā ir tāds, kāds tas ir. Iebildumi bija labklājības ministram — tāpēc, ka veselībai un veselības aprūpei ir maz naudas. Tas faktiski bija vienīgais iebildums. Finansu ministrija rakstiski ir iesniegusi savus apsvērumus par to, ka problemātiski būs šo naudu atrast. Tie ir 20 miljoni latu papildus esošajiem 23 miljoniem. Taču mēs runājām, ka apmēram puse no šīs papildu naudas tiks novirzīta investīcijām infrastruktūras attīstībai, kas arī ir ļoti būtiski. Otra puse būs ikdienas izdevumiem, taču saskaņā ar mūsu likumdošanu ikdienas vajadzībās tiek ieskaitīta arī aprīkojuma — datoru, mēbeļu u.c. — iegāde. Tātad ikdienas lietošanas līdzekļi nebūt nenozīmē to, ka šie 10 miljoni tiks izkūpināti gaisā.

— Šī valdība ir apliecinājusi savu gribu un arī spēju atrast finansējumu. Vai, jūsuprāt, nākamā valdība negrozīs šīs valdības lēmumus un finansējums netiks novirzīts citām vajadzībām?

Tālavs Jundzis:

— Man ir ļoti liela pārliecība par to, ka nekādu izmaiņu nebūs, kaut gan izslēgt nevar nekādu notikumu pavērsienu. Kāpēc? Grūtākais ir atrast naudu un to iestrādāt budžetā. Tas ir jāizdara mums pašiem, ministriem, — jāparāda, kur šo naudu budžetā ņemt. Un to izdarīs šī valdība. Ja tas tiks izdarīts, tad būs vajadzīga diezgan liela nekaunība, lai atteiktos no šīs naudas novirzīšanas tieši šim mērķim. Domāju, ka diezin vai varētu mainīties politiskās nostādnes par integrāciju Eiropas drošības struktūrās un mūsu valsts drošību. Ja nāk tāda valdība, kura uzskata, ka mums nav jāintegrējas Eiropā plašākā nozīmē — NATO ir tikai viena ļoti būtiska vispārējās Latvijas integrācijas sastāvdaļa —, tad mēs nolemjam savu valsti pašizolācijai. Šie ir spēles noteikumi, kurus mēs paši esam izvēlējušies, un mums tie ir jāievēro. Citādi paliksim vieni.

— Jums būs tikšanās ar Havjeru Solanu. Par kādām tēmām jūs plānojat ar viņu runāt?

Tālavs Jundzis:

— Vispirms gribu viņu informēt par mūsu bruņoto spēku izveidošanas attīstību, ko varētu nosaukt arī par reformām. Man ir prieks, ka pašlaik bruņoto spēku attīstība ne tikai mums pašiem ir kļuvusi iespējami skaidra, bet to atbalsta arī tie Rietumu eksperti, kas ar mums kopā strādā. To apliecina arī viņu ziņojums. Par to gribu informēt ļoti koncentrēti un stratēģiski — mums viss kopumā virzās uz priekšu. Otrs jautājums ir par mūsu integrāciju NATO. Ceru, ka man būs iespēja minēt tos apsvērumus, kas apliecina, ka mums šī integrācija ir ārkārtīgi svarīga. Un, manuprāt, arī Rietumiem, lai stiprinātu drošību ne tikai Baltijas reģionā, bet arī Eiropā, mūsu integrācija ir tikpat svarīga.

Dina Gailīte, Rūta Bierande,

nozaru redaktores

Pēc ieraksta "LV" diktofonā