Svētki un godadienas

Islandes Republikā

Šodien, 17. jūnijā, — valsts svētki: Republikas proklamēšanas diena

Valsts, ar kuru Latviju saista īpaša likteņkopība. Jo tieši Islande mūsu valstij tik dramatiskajā 1991. gada augustā pati pirmā pasludināja visai pasaulei, ka atzīst Latvijas atjaunoto valstisko neatkarību. Šis notikums visai pasaulei lika pārvērtēt līdz tam valdījušos priekšstatus par lielām un mazām valstīm. Pārvērtēt pasaules politikā tik dziļi iesakņojušos priekšstatu un nereti arī pārliecību, ka pasaules likteņu lemšana ir tikai lielo valstu prerogatīva.

Šis starptautisko attiecību un arī politiskās morāles aspekts ne reizi vien tika skarts arī pagājušajā nedēļa, kad Latvijā oficiālā vizītē bija ieradies Islandes Republikas prezidents Oulafurs Ragnars Grīmsons ar kundzi. Tas dominēja arī Islandes un Latvijas prezidentu preses konferencē, kā arī Islandes Republikas ārlietu ministra Haldora Asgrīmsona priekšlasījumā par Latvijas un abu pārējo Baltijas valstu drošības jautājumiem, no Islandes viedokļa raugoties. (skat. 3.lpp.)

"LV" informācija

Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajā Karalistē

Šodien, 17. jūnijā, — valsts svētki: Viņas Majestātes karalienes Elizabetes II dzimšanas diena

"Manuprāt, mums ir labas politiskās attiecības"

Nikolass Džerolds ( Nicholas Jarrold ), Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks, — "Latvijas Vēstnesim"

Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

— Jūsu vēstniecība Rīgā gan šogad Viņas Majestātes karalienes Elizabetes II dzimšanas dienu atzīmēja jau pirms divām nedēļām — dienā, kad mūsu valstī viesojās karalienes dēls Viņa Karaliskā Augstība Jorkas hercogs. Taču šodien noteikti, kā ik gadu, jums ne viens vien atkal jautā, kāpēc karalienes dzimšanas diena tiek svinēta jūnija vidū, ja dokumenti liecina, ka viņa dzimusi aprīlī?

— Šāds lēmums mūsu valstī tika pieņemts vienkārša iemesla dēļ: aprīlī, kad patiešām ir karalienes dzimšanas diena, mūsu valstī parasti ir slikts laiks. Tāpēc arī tika nolemts šīs svinības pārcelt uz jūnija vidu. Jo šo svētku centrālais notikums ir karaliskās goda sardzes jātnieku parāde, kas notiek Londonas centrā un ko vēro arī pati karaliene.

— Vai jūs, lūdzu, neparaksturotu savas valsts jaunāko politiku un ekonomiku.

— Manuprāt, mūsu ekonomika attīstās visai sekmīgi. Daudz rūpju prasīja arī Apvienotās Karalistes prezidentūra Eiropas Savienībā. Mūsu valsts prezidēja arī G–8 valstu apvienībā, kas maijā tikās Birmingemā. Turklāt pagājušajā rudenī mēs organizējām britu nāciju sadraudzības valstu valdību vadītāju tikšanos.

Kā redzat, mūsu valsts ir bijusi un arī tagad ir ļoti aizņemta ar starptautiskām lietām. Arī valsts iekšpolitiskā dzīve bijusi ļoti piesātināta, jo darbu sākusi mūsu jaunā valdība.

Pavisam nesen mūsu valstī bija ļoti nozīmīgs un patīkams notikums — sekmīgais referendums Ziemeļīrijā, kas pēc daudzajiem spriedzes gadiem beidzot nodrošinājis mieru šajā mūsu valsts daļā. Referendums, kā zināms, notika tikai Ziemeļīrijā, un tajā par pozitīvu lēmumu nobalsoja 70 procenti reģiona iedzīvotāju — tas ir ļoti labs rezultāts.

— Kā jūs vērtējat Eiropas Savienības darbību un attīstību jūsu valsts prezidentūras laikā?

— Ir bijuši vairāki ļoti nozīmīgi notikumi. Vispirms jau — visi pasākumi ES paplašināšanas procesa attīstībā. Ļoti nozīmīga bija Eiropas konference 12. martā Londonā, kurā piedalījās arī Latvijas premjerministrs Guntars Krasts. Eiropas valstis pieņēmušas nozīmīgus lēmumus praktiskai sadarbībai ļoti svarīgu problēmu risināšanā, piemēram, cīņā pret organizēto noziedzību, pret narkotiku izplatīšanu, sadarbībai dabas aizsardzības jomā. Mēs sadarbojamies arī visā ES paplašināšanas spektrā.

Protams, kopīgi strādājam arī ārpus tiešā paplašināšanas procesa, taču šī jaunā sadarbības pakāpe attīsta pašu sadarbības raksturu.

Ļoti laimīgs datums bija 13. marts, kad Briselē tika parakstīts paplašināšanas līgums un sākās process. Šo procesu virzām tālāk. Eiropas Savienība tagad ir iesaistīta visas pasaules problēmu risinājumos. Mūsu valdība līdz ar to ir ļoti aizņemta gan ar Tuvo Austrumu, gan Dienvidaustrumu Āzijas reģiona problēmu risinājumiem, gan ar daudzām ekonomiskām problēmām šajos reģionos. Tā kā valstij šis ir patiešām ļoti darbīgs un atbildīgs laiks.

Protams, es zinu, ka Latvijā lielu interesi izraisa Eiropas Savienības paplašināšanas process.

— Vēstnieka kungs, jūs gandrīz uzminējāt manu nākamo jautājumu. Taču vispirms tomēr pavisam īsi par to, kā jūs vērtējat nule Birmingemā notikušo G–8 valstu konferenci?

— Tā bija ļoti sekmīga un efektīva, jo pieņēma daudzus nozīmīgus lēmumus konferences dalībvalstu turpmākajai sadarbībai.

— Un tagad šis Latvijai svarīgais jautājums: kā jūs vērtējat mūsu valsts pašreizējo virzību uz Eiropas Savienību?

— Vispirms es varu pateikt, ka Eiropas Savienības vadība ir pieņēmusi Latvijas vēlmi iestāties ES. Cik ātri ritēs šis process, tas pilnībā atkarīgs tikai no pašas Latvijas. Tas ir pašas Latvijas, tās valdības ziņā. Eiropas Komisija vērtē Latvijas attīstību, un ES sniedz Latvijai palīdzību tajās jomās, kurās, pēc mūsu domām, šāda palīdzība ir nepieciešama. Un mēs ceram, ka Latvija jau visai drīz varēs sākt sarunas par iestāšanos ES. Bet tas patiesi ir atkarīgs tikai no Latvijas valdības. No tā, cik ātri Latvija spēs novērst trūkumus, ko Eiropas Komisija atzīmēja savā pērnā gada vērtējumā.

— Diemžēl pēdējā laikā sarežģījušās Latvijas attiecības ar lielo kaimiņvalsti Krieviju, un šajā kontekstā starptautiskajās aprindās, gan politiķu, gan plašsaziņas līdzekļu vērtējumos, parādījušies arī skeptiski vērtējumi par mūsu valsts virzību uz ES.

—Es nedomāju, ka šajā jomā būtu kādi nopietni negatīvi vērtējumi.

Lielbritānija kā ES prezidējošā valsts jau sākumā, kopš 3.marta, bijusi ļoti cieši iesaistīta šajā procesā. Esam ļoti vērīgi sekojuši situācijas attīstībai un centušies mazināt saspīlējumu attiecībās starp Latviju un Krieviju. Es neuzskaitīšu detalizēti visu, ko esam darījuši. Taču varu teikt, ka gan administratīvā, gan vēstnieka līmenī esam ļoti aktīvi konsultējušies ar Latvijas valdību un Krievijas valdību visaugstākajā līmenī. Ceram, ka tas būs devis būtisku ieguldījumu attiecību uzlabošanā starp šīm divām valstīm.

Mēs jums palīdzam risināt arī tik jutīgā pilsonības likuma problēmu, un Eiropas Savienība ir allaž gatava sniegt praktisku palīdzību, ja to prasīs Latvijas valdība. Apsveicam jūsu valdības drosmīgos soļus pēdējās nedēļās.

Mēs esam arī darījuši zināmu Krievijas valdībai, ka pārspīlētā reakcija uz 3. marta notikumiem nekalpo labu attiecību veidošanai starp divām kaimiņvalstīm.

— Kā jūs, vēstnieka kungs, vērtējat Apvienotās Karalistes un Latvijas Republikas abpusējās attiecības?

—Es domāju, tās ir teicamas. Un tādas tās ir bijušas jau kopš Latvijas valsts nodibināšanas. Mēs arī aktīvi atbalstījām jūsu neatkarības atjaunošanu. Manuprāt, politiskās attiecības ir ļoti labas. Britu un latviešu ministri regulāri apmainās ar viedokļiem telefonsarunās un savstarpējās tikšanās reizēs. Arī šoruden vizītē jūsu valstī ieradīsies divi britu ministri.

Tagad mūsu valstu ekonomiskās un tirdzniecības saites ir teicamas. Pērn Lielbritānija eksportēja uz Latviju preces gandrīz 90 miljonu mārciņu apmērā. Savukārt Latvija eksportēja uz Lielbritāniju preces par 300 miljoniem mārciņu. Mūsu valsts ir viens no galvenajiem Latvijas eksporta tirgiem.

Turpina pieaugt arī mūsu valsts investīcijas Latvijā. Mēs sadarbojamies arī aizsardzības jomā, piemēram, atbalstot "Baltbat". Mūsu attiecības ir patiešām teicamas, un man par to ir liels prieks.

— Kā jūs prognozējat mūsu attiecību nākotni?

— Es ticu, ka mūsu valstu attiecības paliks tikpat labas. Un es arī ceru, ka jūsu valsts drīz tiks uzņemta Eiropas Savienībā. Es novēlu Latvijas tautai laimi, uzplaukumu un drošību!

Jānis Ūdris,

"LV" ārpolitikas redaktors