Ministru kabineta noteikumi Nr. 64

Rīgā 2021. gada 28. janvārī (prot. Nr. 10 19. §)

Izdoti saskaņā ar Dabas resursu nodokļa likuma 9. panta otrās daļas
1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8. un 9. punktu

1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekotājs iesniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas padotībā esošajai iestādei – Valsts vides dienestam (turpmāk – dienests) – dokumentus, kas apliecina videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanas sistēmas (turpmāk – atkritumu apsaimniekošanas sistēma) piemērošanu un videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekotāja līgumpartneru piedalīšanos šādas sistēmas darbībā;

1.2. kārtību, kādā dabas resursu nodokļa maksātājs (turpmāk – nodokļa maksātājs) iesniedz dienestam dokumentus, kas apliecina nodokļa maksātāja izveidotās atkritumu apsaimniekošanas sistēmas piemērošanu;

1.3. prasības atkritumu apsaimniekošanas sistēmas izveidei un piemērošanai, kā arī prasības nodokļa maksātājam, kas pats izveidojis un piemēro atkritumu apsaimniekošanas sistēmu un nemaksā dabas resursu nodokli par videi kaitīgām precēm (turpmāk – nodoklis), un prasības videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekotājam, kura līgumpartneri nemaksā nodokli;

1.4. kārtību, kādā nodokļa maksātājs, kas pats izveidojis un piemēro atkritumu apsaimniekošanas sistēmu un nemaksā nodokli, un videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekotājs, kura līgumpartneri nemaksā nodokli, iesniedz auditētu pārskatu par videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanu un aprēķināto nodokli;

1.5. šo noteikumu 1.4. apakšpunktā minētā pārskata formu un tajā iekļaujamo informāciju;

1.6. kārtību, kādā nodokļa maksātājs, kas pats izveidojis un piemēro atkritumu apsaimniekošanas sistēmu un nemaksā nodokli, un videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekotājs, kura līgumpartneri nemaksā nodokli, iesniedz pārskatu par videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanu un aprēķināto nodokli;

1.7. šo noteikumu 1.6. apakšpunktā minētā pārskata formu un tajā iekļaujamo informāciju;

1.8. videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanas līguma (turpmāk – apsaimniekošanas līgums) būtiskos noteikumus;

1.9. videi kaitīgu preču atkritumu savākšanas, pārstrādes un reģenerācijas apjomu noteikšanas kārtību atkritumu apsaimniekošanas sistēmu ietvaros;

1.10. kārtību, kādā dienests pieņem lēmumu par atbrīvojumu no nodokļa samaksas par videi kaitīgām precēm;

1.11. kārtību, kādā dienests izskata pārskatu un auditētu pārskatu par videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanu un aprēķināto nodokli.

2. Dienests pieņem lēmumu par atbrīvojuma no nodokļa samaksas (turpmāk – atbrīvojums) piemērošanu, slēdz apsaimniekošanas līgumu, kā arī administrē un kontrolē atbrīvojuma piemērošanu.

3. Videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekotājs un nodokļa maksātājs, kas pats izveidojis un piemēro atkritumu apsaimniekošanas sistēmu (turpmāk – apsaimniekotājs), visus dokumentus iesniedz elektroniski, reģistrējoties dienesta vienotās vides informācijas sistēmā "TULPE". Elektroniskos dokumentus sagatavo atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.

4. Apsaimniekotājs atkritumu apsaimniekošanas sistēmas ietvaros:

4.1. nodrošina Latvijas Republikas teritorijā savākto videi kaitīgu preču atkritumu sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, pārstrādi un reģenerāciju ne mazāk kā šo noteikumu 1. pielikumā noteiktajā apjomā un videi kaitīgu preču atkritumu pārvadājumu uzskaiti atbilstoši normatīvajiem aktiem par atkritumu pārvadājumu uzskaites kārtību;

4.2. nodrošina mājsaimniecībā radīto videi kaitīgu preču atkritumu pieņemšanu Latvijas Republikas teritorijā visos šķiroto atkritumu savākšanas laukumos, kurus apsaimnieko sadzīves atkritumu apsaimniekotājs, ar kuru pašvaldība atbilstoši normatīvajiem aktiem par atkritumu apsaimniekošanu ir noslēgusi atkritumu apsaimniekošanas līgumu. Videi kaitīgu preču atkritumu pieņemšanu vai savākšanu papildus var organizēt videi kaitīgu preču tirdzniecības vietās, tehniskās apkopes darbnīcās un remontdarbnīcās, kā arī ar pieņemšanas transporta vai mobilo pieņemšanas punktu starpniecību;

4.3. organizē vismaz četrus komunikācijas pasākumus kalendāra gadā, lai informētu sabiedrību par atkritumu dalītās vākšanas nepieciešamību un iespējām, kā arī iesaistītu atkritumu dalītās vākšanas aktivitātēs un veicinātu vides apziņas veidošanu sabiedrībā. Informatīvos pasākumus, no kuriem divi ir publikācijas un izglītojošie raksti plašsaziņas līdzekļos un divi saistīti ar sabiedrības līdzdalību, organizē visā Latvijas Republikas teritorijā vai arī katru citā atkritumu apsaimniekošanas reģionā. Organizēto pasākumu rezultātam ir jābūt izmērāmam un salīdzināmam;

4.4. 10 darbdienu laikā pēc apsaimniekošanas līguma noslēgšanas ar dienestu (šo noteikumu 13. punkts) vai lēmuma pieņemšanas par grozījumiem apsaimniekošanas plānā (šo noteikumu 7.2. apakšpunkts) ievieto savā tīmekļvietnē informāciju par šķiroto atkritumu savākšanas laukumiem, tirdzniecības vietām, tehniskās apkopes darbnīcām un remontdarbnīcām, kurās pieņem videi kaitīgu preču atkritumus, un to darba laiku;

4.5. nodrošina, ka nodokļa maksātājs, ar kuru noslēgts līgums par piedalīšanos videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanas sistēmā, savā tirdzniecības vietā vai tīmekļvietnē, neatkarīgi no izmantotās tirdzniecības metodes un noslēgtā distances līguma, tehniskās apkopes darbnīcā vai remontdarbnīcā pieņem videi kaitīgu preču atkritumus vai informē galalietotājus par tuvākajām videi kaitīgu preču atkritumu pieņemšanas vai savākšanas vietām;

4.6. nodrošina videi kaitīgu preču savākšanas vietās tādu videi kaitīgu preču atkritumu veidu pieņemšanu vai savākšanu, par kuriem apsaimniekotāja līgumpartneri vai pats apsaimniekotājs ir saņēmis atbrīvojumu.

5. Apsaimniekotāja līgumpartnerim vai apsaimniekotājam, kas atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas likumam ir elektrisko un elektronisko iekārtu ražotājs vai bateriju vai akumulatoru ražotājs, atbrīvojumu nepiemēro, ja tas nav reģistrēts attiecīgajā reģistrā (elektrisko un elektronisko iekārtu ražotāju reģistrā vai bateriju un akumulatoru ražotāju reģistrā atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektrisko un elektronisko iekārtu ražotāju un bateriju vai akumulatoru ražotāju reģistrācijas kārtību un samaksu par datu uzturēšanu).

6. Ja nodokļa maksātājs, kas pats izveidojis un piemēro atkritumu apsaimniekošanas sistēmu, no citām valstīm ievestas videi kaitīgas preces izmanto savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai un nerealizē tās, tas nodrošina tikai šo noteikumu 4.1. apakšpunktā minēto prasību izpildi.

7. Lai apsaimniekotāja līgumpartnerim vai apsaimniekotājam piemērotu atbrīvojumu, apsaimniekotājs iesniedz dienestā šādus dokumentus:

7.1. iesniegumu (2. pielikums) par apsaimniekošanas plāna apstiprināšanu un atbrīvojuma piemērošanu atsevišķi par elektriskajām un elektroniskajām iekārtām un pārējiem videi kaitīgu preču veidiem. Iesniegumā norāda apsaimniekošanas plāna daļas, kurās sniegtā informācija ir komersanta komercnoslēpums;

7.2. apsaimniekošanas plānu (3. pielikums) pieteiktajam laikposmam, kas nav ilgāks par trim gadiem;

7.3. finanšu nodrošinājuma dokumentu atbilstoši normatīvajiem aktiem par dabas resursu nodokli un finanšu nodrošinājuma piemērošanu ražotāja paplašinātās atbildības sistēmām.

8. Apsaimniekotājs apsaimniekošanas plānā iekļauj tikai tos šķiroto atkritumu savākšanas laukumus, kuri:

8.1. atbilst normatīvajos aktos par atkritumu savākšanas un šķirošanas vietām noteiktajām prasībām;

8.2. ir tā īpašumā vai valdījumā vai ar kuru īpašniekiem, valdītājiem vai apsaimniekotājiem tas noslēdzis līgumu par videi kaitīgu preču atkritumu pieņemšanu;

8.3. reģistrēti tīmekļvietnē par atkritumu dalīto savākšanu www.skiroviegli.lv.

9. Dienests mēneša laikā pēc šo noteikumu 7. punktā minētā iesnieguma saņemšanas:

9.1. pārliecinās par atkritumu apsaimniekošanas sistēmas atbilstību iesniegtajam apsaimniekošanas plānam un normatīvajiem aktiem, kas regulē videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanu;

9.2. ja nepieciešams, konsultējas ar Videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanas padomi (turpmāk – padome). Padome piecu darbdienu laikā pēc dokumentu saņemšanas sniedz dienestam ieteikumu par apsaimniekošanas līguma noslēgšanu un atbrīvojuma piemērošanu;

9.3. pieņem lēmumu par apsaimniekošanas līguma noslēgšanu un atbrīvojuma piemērošanu.

10. Dienests rakstiski informē dokumentu iesniedzēju, ja konstatē nepilnības saskaņā ar šo noteikumu 7. punktu iesniegtajos dokumentos. Ja 10 darbdienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas trūkstošā informācija dienestam netiek iesniegta vai tiek iesniegta nepilnīga informācija, dienests pieņem lēmumu par atteikumu noslēgt apsaimniekošanas līgumu un piemērot atbrīvojumu.

11. Dienests lēmumā par apsaimniekošanas līguma noslēgšanu un atbrīvojuma piemērošanu norāda, uz kādu laikposmu un kuriem videi kaitīgu preču veidiem atbrīvojums piemērojams.

12. Dienests sagatavo apsaimniekošanas līgumu un noslēdz to ar apsaimniekotāju atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā piemēro finanšu nodrošinājumu, slēdz un izbeidz nolietotu transportlīdzekļu, iepakojuma un vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu vai videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanas līgumu.

13. Apsaimniekošanas līgumā norāda:

13.1. līgumslēdzējus;

13.2. apsaimniekošanas līguma priekšmetu;

13.3. apsaimniekošanas līguma darbības termiņu;

13.4. apsaimniekotāja pienākumus un tiesības;

13.5. dienesta pienākumus un tiesības;

13.6. termiņu, kādā apsaimniekotājs slēdz līgumu ar atkritumu apsaimniekošanas sistēmas auditoru;

13.7. kārtību, kādā apsaimniekotājs iesniedz dienestā pārskatus par apsaimniekošanas sistēmas īstenošanu;

13.8. kārtību, kādā apsaimniekotājs iesniedz dienestā informāciju par saviem līgumpartneriem un izmaiņām līgumpartneru sarakstā;

13.9. kārtību, kādā izdara grozījumus apsaimniekošanas līgumā;

13.10. apsaimniekošanas līguma izbeigšanas kārtību.

14. Apsaimniekošanas līguma priekšmets ir apsaimniekotāja izveidotās atkritumu apsaimniekošanas sistēmas īstenošana, norādot tās ietvaros apsaimniekojamo videi kaitīgo preču veidus.

15. Apsaimniekošanas līguma neatņemama sastāvdaļa ir dienesta apstiprinātais apsaimniekošanas plāns.

16. Atbrīvojums stājas spēkā ar nākamā ceturkšņa pirmā mēneša pirmo datumu pēc attiecīgā apsaimniekošanas līguma noslēgšanas ar dienestu.

17. Apsaimniekotājs, ja nepieciešams, bet ne biežāk kā reizi ceturksnī līdz katra ceturkšņa otrā mēneša piecpadsmitajam datumam iesniedz dienestā informāciju par izmaiņām līgumpartneru sarakstā atbilstoši šo noteikumu 4. pielikumam. Apsaimniekotājs līgumpartneru sarakstā iekļauj tikai to dabas resursu nodokļa maksātāju, ar kuru noslēgts līgums par piedalīšanos videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanas sistēmā.

18. Dienests mēneša laikā pēc šo noteikumu 17. punktā minētā pieteikuma saņemšanas pieņem lēmumu par atbrīvojuma piemērošanu pieteiktajiem līgumpartneriem un veic grozījumus apsaimniekošanas līgumā. Jaunajiem apsaimniekošanas sistēmas līgumpartneriem atbrīvojumu piemēro ar nākamā ceturkšņa pirmo datumu pēc minētā lēmuma pieņemšanas.

19. Nodokļa maksātājs līgumu par viena veida videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanu vienlaikus drīkst slēgt tikai ar vienu apsaimniekotāju. Ja dienests, izvērtējot apsaimniekotāju iesniegto informāciju, konstatē, ka nodokļa maksātājs līgumu par viena veida videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanu ir noslēdzis ar vairākiem apsaimniekotājiem, attiecīgo nodokļa maksātāju rakstiski brīdina par konstatēto pārkāpumu un uzdod 10 darbdienu laikā no brīdinājuma saņemšanas dienas saglabāt līgumattiecības tikai ar vienu apsaimniekotāju. Nodokļa maksātājs par līgumu izbeigšanu ar pārējiem apsaimniekotājiem rakstiski informē dienestu, pievienojot šo apsaimniekotāju parakstītus apliecinājumus vai citus dokumentus par līguma izbeigšanu. Ja 10 darbdienu laikā no brīdinājuma nosūtīšanas dienas dienests nav saņēmis attiecīgo informāciju, tas pieņem lēmumu pārtraukt nodokļa maksātājam piešķirtā atbrīvojuma piemērošanu.

20. Ja apsaimniekotājs vai nodokļa maksātājs, kas ar apsaimniekotāju ir noslēdzis līgumu un uz šā līguma pamata ir atbrīvots no nodokļa samaksas, lauž līgumu, atbrīvojuma piemērošanu pārtrauc, sākot ar nākamā ceturkšņa pirmā mēneša pirmo datumu pēc attiecīga lēmuma pieņemšanas. Apsaimniekotājs informē dienestu par attiecīgā līguma laušanu ar nodokļa maksātāju, norādot līguma laušanas datumu.

21. Apsaimniekotājam, kas ir noslēdzis apsaimniekošanas līgumu ar dienestu, ir pienākums laikus ziņot dienestam par apsaimniekošanas plānā ietverto saistību izpildes izmaiņām.

22. Pēc šo noteikumu 21. punktā minētās informācijas saņemšanas dienests mēneša laikā pārskata atbrīvojuma piemērošanu un, ja nepieciešams, pieņem lēmumu par grozījumu izdarīšanu apsaimniekošanas līgumā.

23. Apsaimniekotājs, kura līgumpartneriem piemēro atbrīvojumu, ziņo dienestam par līgumpartneri, kas pusgada laikā pēc atbrīvojuma piemērošanas nav iesniedzis informāciju par tirgū laisto videi kaitīgu preču apjomu. Dienests ir tiesīgs pieņemt lēmumu pārtraukt nodokļa maksātājam piešķirtā atbrīvojuma piemērošanu. Atbrīvojuma piemērošanu var atjaunot ar nākamā ceturkšņa pirmā mēneša pirmo datumu pēc pilnas informācijas iesniegšanas un dienesta lēmuma pieņemšanas.

24. Ja apsaimniekotājs atkritumu apsaimniekošanas sistēmu nepiemēro vai piemēro nepilnā apmērā, neizpilda apsaimniekošanas līgumā ietvertās saistības vai prasības attiecībā uz finanšu nodrošinājumu, dienests 10 darbdienu laikā pēc tam, kad konstatēts, ka apsaimniekošanas līgumā ietvertās saistības nav izpildītas, sastāda aktu un rakstiski pieprasa no apsaimniekotāja paskaidrojumu par apsaimniekošanas līguma saistību nepildīšanu.

25. Apsaimniekotājs 10 darbdienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas iesniedz dienestā šo noteikumu 24. punktā minēto paskaidrojumu. Ja 10 darbdienu laikā paskaidrojums dienestam netiek iesniegts vai tiek iesniegta nepilnīga informācija, dienests pieņem lēmumu par grozījumu izdarīšanu apsaimniekošanas līgumā un, ja nepieciešams, par nodokļa maksātājam piešķirtā atbrīvojuma piemērošanas pārtraukšanu.

26. Dienests savā tīmekļvietnē ievieto un regulāri atjauno to apsaimniekotāju sarakstu, kuri ar dienestu ir noslēguši apsaimniekošanas līgumus. Sarakstā norāda apsaimniekošanas līguma noslēgšanas datumu, darbības ilgumu un videi kaitīgu preču veidus, kuriem piemēro atbrīvojumu.

27. Apsaimniekotājs katru gadu līdz 31. augustam iesniedz dienestam pārskatu par videi kaitīgo preču atkritumu apsaimniekošanu un aprēķināto nodokli (turpmāk – pārskats) (5. pielikums) par laikposmu no attiecīgā gada 1. janvāra līdz 30. jūnijam. Ja tiek konstatēts, ka apsaimniekotājs pusgada laikā nav nodrošinājis videi kaitīgu preču atkritumu pārstrādi un reģenerāciju 40 % apmērā no šo noteikumu 1. pielikumā noteiktā apjoma, dienests veic šo noteikumu 32. un 33. punktā minētās darbības.

28. Apsaimniekotājs katru gadu līdz 30. aprīlim iesniedz dienestam auditētu pārskatu par iepriekšējo gadu atbilstoši šo noteikumu 5. pielikumam. Pārskatam pievieno auditora atzinumu par pārskatā minētās informācijas atbilstību prasībām, kas noteiktas normatīvajos aktos par videi kaitīgu preču uzskaiti un apsaimniekošanu.

29. Apsaimniekotājam ir pienākums pēc nodokli administrējošās valsts iestādes un dienesta amatpersonu pieprasījuma uzrādīt dokumentu oriģinālus, kas apstiprina apsaimniekošanas plānā iekļautās informācijas patiesumu, un pārskatā norādīto dokumentu oriģinālus (tai skaitā līgumus, apliecinājumus par komersantu pieņemto vai savākto, atkārtotai izmantošanai sagatavoto vai pārstrādāto un reģenerēto videi kaitīgu preču atkritumu apjomu konkrētā laikposmā, dokumentus, kas apliecina lietotu videi kaitīgu preču realizāciju vai nodošanu atkārtotai lietošanai, vai citu pamatojošo dokumentāciju).

30. Dokuments, kas apliecina videi kaitīgu preču atkritumu savākšanu Latvijas Republikas teritorijā un savāktā videi kaitīgu preču atkritumu apjoma sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, reģenerāciju un pārstrādi (5. pielikuma 4. punkts), satur šādu informāciju:

30.1. dokumenta izsniedzēja nosaukumu, reģistrācijas numuru, kontaktinformāciju;

30.2. informāciju par dokumentu, kas apliecina tiesības veikt norādīto darbību ar atkritumiem (numurs, termiņš, izsniedzējs);

30.3. dokumenta saņēmēja (apsaimniekotājs, kas ar dienestu ir noslēdzis apsaimniekošanas līgumu) nosaukumu un reģistrācijas numuru;

30.4. informāciju par veiktajām darbībām ar atkritumiem – apsaimniekoto atkritumu veidu un klases kodu, pieņemto atkritumu daudzumu, darbības aprakstu un reģenerācijas darbības kodu, darbības vietu (valsts, adrese) un laikposmu, reģenerēto vai pārstrādāto atkritumu daudzumu, informāciju par personu, no kuras tika pieņemti atkritumi un kurai tika nodoti, turpmākās darbības ar atkritumiem, kā arī nosūtīto atkritumu veidu, klases kodu un daudzumu;

30.5. apstiprinājumu, ka sniegtā informācija ir patiesa un darbība pabeigta un šī darbība konkrētajam atkritumu veidam un noteiktajā apjomā ir attiecināma tikai uz vienu apsaimniekotāju, kas ar dienestu ir noslēdzis apsaimniekošanas līgumu.

31. Dienests mēneša laikā pēc šo noteikumu 27. vai 28. punktā minēto dokumentu saņemšanas izvērtē to atbilstību šo noteikumu prasībām, kā arī, ja nepieciešams, informē padomi par apsaimniekošanas plāna izpildes gaitu. Padome piecu darbdienu laikā sniedz dienestam savu ieteikumu par grozījumu izdarīšanu apsaimniekošanas līgumā.

32. Ja tiek konstatēts, ka šo noteikumu 27. vai 28. punktā minētie dokumenti ir nepilnīgi, dienests informē par to apsaimniekotāju, kas iesniedzis dokumentus. Ja 10 darbdienu laikā trūkstošā informācija dienestam netiek iesniegta vai tiek iesniegta nepilnīga informācija, dienests pieņem lēmumu par grozījumu izdarīšanu apsaimniekošanas līgumā un, ja nepieciešams, par nodokļa maksātājam piešķirtā atbrīvojuma piemērošanas pārtraukšanu.

33. Ja šo noteikumu 28. punktā minētajā auditora atzinumā norādīts, ka apsaimniekošanas plāna izpilde neatbilst normatīvo aktu prasībām vai plāns netiek atbilstoši pildīts, dienests 10 darbdienu laikā pēc šo noteikumu 28. punktā minēto dokumentu saņemšanas izvērtē iesniegto informāciju, rakstiski brīdina apsaimniekotāju par konstatēto pārkāpumu un uzdod mēneša laikā no brīdinājuma nosūtīšanas dienas pārkāpumu novērst.

34. Apsaimniekotājs informē dienestu par pārkāpuma novēršanu vai, ja norādītajā termiņā pārkāpumu nevarēja novērst, par pārkāpuma novēršanas pasākumiem un to izpildes grafiku, vai par objektīviem iemesliem, kāpēc pārkāpumu nav iespējams novērst.

35. Ja pēc brīdinājumā norādītā termiņa beigām dienests attiecīgo informāciju nav saņēmis vai iesniegtā informācija nav pamatota, tas rakstiski informē padomi un pieņem lēmumu pārtraukt atbrīvojuma piemērošanu nodokļa maksātājam, kas ir noslēdzis apsaimniekošanas līgumu, vai nodokļa maksātājiem, kas ir noslēguši līgumus ar konkrēto apsaimniekotāju.

36. Videi kaitīgu preču atkritumu savākšanas, sagatavošanas atkārtotai izmantošanai, pārstrādes un reģenerācijas normas tiek uzskaitītas kā izpildītas, ja tiek nodrošināta attiecīgo videi kaitīgu preču veidu un kategoriju atkritumu savākšana, sagatavošana atkārtotai izmantošanai, pārstrāde un reģenerācija ne mazākā apjomā, kā noteikts šo noteikumu 1. pielikumā:

36.1. videi kaitīgu preču atkritumu savākšanas apjomu nosaka, attiecīgajā kalendāra gadā vai pārskata periodā pieņemto vai savākto videi kaitīgu preču atkritumu daudzumu attiecinot pret realizēto vai savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai ievesto un izmantoto videi kaitīgu preču daudzumu;

36.2. videi kaitīgu preču atkritumu sagatavošanas atkārtotai izmantošanai, pārstrādes un reģenerācijas apjomu nosaka, attiecīgajā kalendāra gadā atkārtotai izmantošanai sagatavoto, pārstrādāto un reģenerēto videi kaitīgu preču atkritumu daudzumu attiecinot pret savākto videi kaitīgu preču daudzumu. Sagatavošanai atkārtotai izmantošanai, pārstrādei un reģenerācijai nogādā pilnīgi visus savāktos videi kaitīgu preču atkritumus;

36.3. videi kaitīgu preču atkritumu atkārtotai izmantošanai sagatavotajā, pārstrādātajā vai reģenerētajā apjomā ieskaita tikai to apjomu, kas ir sagatavots atkārtotai izmantošanai, pārstrādāts vai reģenerēts saskaņā ar normatīvajiem aktiem atkritumu apsaimniekošanas jomā.

37. Dienests katru gadu pēc pārskatu izvērtēšanas ievieto savā tīmekļvietnē informāciju par ražotāju atbildības sistēmā radīto, savākto, atkārtotai izmantošanai sagatavoto, pārstrādāto un reģenerēto videi kaitīgu preču atkritumu apjomu.

38. Videi kaitīgu preču atkritumu apjomu, kas ir pieņemts vai savākts līdz pusgada vai kalendāra gada beigām, bet kuru reģenerē, pārstrādā vai atkārtoti izmanto attiecīgi nākamā pusgada vai kalendāra gada pirmo triju mēnešu laikā, apsaimniekotājs pieskaita iepriekšējā pusgadā vai kalendāra gadā reģenerētajam, pārstrādātajam vai atkārtoti izmantotajam videi kaitīgu preču atkritumu apjomam.

39. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2009. gada 3. novembra noteikumus Nr. 1294 "Kārtība, kādā atbrīvo no dabas resursu nodokļa samaksas par videi kaitīgām precēm" (Latvijas Vēstnesis, 2009, 183. nr.; 2013, 98., 155. nr.; 2016, 122., 251. nr.; 2018, 133. nr.).

40. Apsaimniekošanas līgums, kas ar dienestu ir noslēgts līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, ir spēkā līdz tā termiņa beigām, ciktāl tas nav pretrunā ar šiem noteikumiem.

41. Līdz e-pakalpojuma "Dabas resursu nodokļa objekta apsaimniekošana" darbības uzsākšanai šo noteikumu 3. punktā minētajā dienesta vienotās vides informācijas sistēmā "TULPE" visus dokumentus sagatavo atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu un iesniedz, izmantojot e-pasta adresi. Līdz minētā pakalpojuma ieviešanai šo noteikumu 27. un 28. punktā minēto pārskatu dienestā iesniedz Microsoft Excel vai citā skaitļu programmas formātā.

42. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija triju darbdienu laikā pēc šo noteikumu 41. punktā minētā e-pakalpojuma darbības uzsākšanas nosūta attiecīgu paziņojumu publicēšanai oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

43. Šo noteikumu 3. pielikuma 7. punkta tabulas 6. punkts attiecībā uz izmaksu apjomu, kas nav mazāks kā 1,5 % no iepriekšējā gada uzņēmuma auditētajā ziņojumā iekļautā apgrozījuma, stājas spēkā 2023. gada 1. janvārī.

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 19. novembra Direktīvas 2008/98/EK par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu;

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija Direktīvas (ES) 2018/851, ar ko groza Direktīvu 2008/98 par atkritumiem;

3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 4. jūlija Direktīvas 2012/19/ES par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem (EEIA);

4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 6. septembra Direktīvas 2006/66/EK par baterijām un akumulatoriem, un bateriju un akumulatoru atkritumiem un ar ko atceļ Direktīvu 91/157/EEK.

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs A. T. Plešs

1. pielikums
Ministru kabineta
2021. gada 28. janvāra
noteikumiem Nr. 64

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs A. T. Plešs

2. pielikums
Ministru kabineta
2021. gada 28. janvāra
noteikumiem Nr. 64

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs A. T. Plešs

3. pielikums
Ministru kabineta
2021. gada 28. janvāra
noteikumiem Nr. 64

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs A. T. Plešs

4. pielikums
Ministru kabineta
2021. gada 28. janvāra
noteikumiem Nr. 64

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs A. T. Plešs

5. pielikums
Ministru kabineta
2021. gada 28. janvāra
noteikumiem Nr. 64

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs A. T. Plešs