Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas delegācija

Saeimas priekšsēdētājs A.Čepānis informēja viesus par to, ka vakar, 15.jūnijā, bija pēdējais termiņš priekšlikumu iesniegšanai "Grozījumiem Pilsonības likumā" un 35 Saeimas deputāti saskaņā ar Kārtības rulli ierosināja sasaukt Saeimas ārkārtas sesiju šo grozījumu izskatīšanai 22.jūnijā. A.Čepānis pastāstīja, ka par likumprojektu atbildīgā Juridiskā komisija patlaban izskata iesniegtos priekšlikumus, lai dotu par tiem savu atzinumu. Tikko tas būs izdarīts, Saeimas Prezidijs izsludinās Saeimas ārkārtas sēdi 22.jūnijā, kā to ierosinājuši 35 Saeimas deputāti, skaidroja Saeimas priekšsēdētājs. A.Čepānis piebilda, ka nešaubās par balsu vairākumu likuma pieņemšanā šajā galīgajā lasījumā, taču tas, ka valdība necenšas pildīt ES dotos solījumus un likumus var tikt pieņemts tikai ar opozīcijas spēkiem, viņaprāt, ir neloģiski.

EPPA Pārraudzības komitejas deputāts T.Deiviss uzsvēra, ka viņu un viņa kolēģus visvairāk interesējošie jautājumi joprojām attiecas uz naturalizācijas "logu" atcelšanu, pilsonības piešķiršanu pēc neatkarības atjaunošanas Latvijā dzimušajiem bērniem un nāvessoda atcelšanu. Latvijas parlamentāriešiem, protams, ir tiesības pieņemt tādus likumus, kādus viņi vēlas, tomēr, ja Latvijas nerēķināsies ar ES ieteiktajām normām, tā var nonākt izolācijā, sacīja T.Deiviss. Lielbritānijā augstu vērtē dotā vārda pildīšanu, jo īpaši, ja kāds solījums izskanējis starptautiskā arēnā, piebilda T.Deiviss, kurš EPPA pārstāv Lielbritāniju.

Savukārt G.Jansonu interesēja procedūra, kas nosaka likumu pieņemšanu Latvijā. Viņš secināja, ka Latvijas un Somijas parlamentos ir atšķirīga priekšlikumu iesniegšanas kārtība, jo pēc likumprojekta pieņemšanas otrajā lasījumā tā redakcija trešajam lasījumam Somijā vairs netiek mainīta.

T.Deiviss un G.Jansons sarunas laikā vairākkārt apliecināja, ka ir Latvijas draugi, kuri vēlētos, lai viņu kritiskās piezīmes tiktu ievērotas un izmantotas kā argumenti debatēs par Pilsonības likuma grozījumiem. "Parlamenta balsojums ir ļoti svarīgs. Būtībā tas ir Latvijas ziņā, vai pievienoties Eiropas Kopienai vai nogriezt uz to sev ceļu," sacīja T.Deiviss.

Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Pārraudzības komitejas delegācija, ko vadīja Terijs Deiviss, tikās ar EPPA Latvijas delegāciju Jura Sinkas vadībā.

Tikšanās laikā tika pārrunāts EPPA Pārraudzības komitejas ziņojums par situāciju Latvijā, kas uzrakstīts pēc komitejas vizītes Rīgā šā gada 29.aprīlī — 1.maijā. Tajā pozitīvi novērtēta Latvijas parlamenta un valdības rīcība situācijas stabilizēšanā pēc marta notikumiem — piketa pie Rīgas Domes un leģionāru pasākumiem, kā arī uzsvērts, ka informācija un ziņojumi par šiem notikumiem bijuši pārspīlēti. Norādot uz lietām, kas EPPA Pārraudzības komiteju neapmierina, minēti grozījumi Pilsonības likumā un Saeimas lēmums atstāt Krimināllikumā normu par nāvessoda saglabāšanu.

Runājot par Pilsonības likumu, EPPA Pārraudzības komitejas delegācijas vadītājs T.Deiviss norādīja, ka grozot Pilsonības likumu, būtu nepieciešams atcelt tā dēvēto naturalizācijas logu sistēmu, piešķirt pilsonību pēc 1991.gada 21.augusta Latvijā dzimušajiem nepilsoņu bērniem, kā arī vienkāršot vēstures un citus naturalizācijas eksāmenus. EPPA pārstāvjiem bija iebildumi arī pret Valodas likuma normu, kas paredz, ka valsts valoda jālieto privātajā sektorā strādājošajiem. Latvijas delegācijas pārstāvis Andrejs Panteļējevs viesus informēja, ka Pilsonības likuma grozījumu pieņemšana trešajā un galīgajā lasījumā, iespējams, varētu notikt jau 22.jūnijā, un izteica cerību, ka pieņemtais likums nebūs pretrunā ar starptautisko organizāciju ieteikumiem.

Sarunas salībnieki pārrunāja arī nāvessoda atcelšanas nepieciešamību. T.Deiviss atgādināja, ka, iestājoties EPPA, Latvija devusi solījumu ratificēt Eiropas Cilvēktiesību konvencijas protokolu par nāvessodu atcelšanu, taču līdz pat šim tas neesot izdarīts. Latvijas puse savukārt informēja viesus, ka izveidojusies neparasta situācija, jo Latvija nevar ratificēt protokolu par nāvessodu atcelšanu, kamēr cits likums — Krimināllikums — šādu normu paredz. A.Panteļējevs sacīja, ka, iespējams, vēl līdz Saeimas sesiju starplaikam parlaments izskatīs un pieņems Krimināllikumu, ko Valsts prezidents Guntis Ulmanis atgriezis otrreizējai caurlūkošanai.

Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Pārraudzības komitejas delegācija tikās ar Eiropas lietu komisijas un Saeimas frakciju pārstāvjiem.

Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja biedrs Kārlis Čerāns pastāstīja, ka parlamenta balsojums par Latvijas pieteikumu iestāties Eiropas Savienībā bijis gandrīz vienprātīgs, kā arī minēja Saeimas pieņemto deklarāciju par Latvijas okupāciju. Viņš uzsvēra, ka būtiska ir mūsu valsts vēstures izvērtēšana, jo tā sekmētu arī šodienas notikumu labāku izpratni. Runājot par nepieciešamajiem grozījumiem Pilsonības likumā, K.Čerāns sacīja, ka Saeimas vairākums atbalsta naturalizācijas "logu" atcelšanu un ka daudzi deputāti atzīst arī pilsonības piešķiršanu nepilsoņu bēniem, bet iebilst pret steigu šī jautājumu risināšanā.

Tikšanās laikā tika pārrunāts arī jautājums par nāvessoda atcelšanu. EPPA pārstāvji uzsvēra, ka viņus sarūgtinājis Saeimas balsojums par nāvessoda saglabāšanu. EPPA delegācijas vadītājs T.Deiviss sacīja, ka Latvija, protams, ir brīva un neatkarīga valsts un var pieņemt tādus likumus, kādus uzskata par pareiziem, tomēr solījuma nepildīšana attiecībā uz Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 6. protokola ratificēšanu, kas paredz nāvessoda atcelšanu, var izrādīties būtisks šķērslis Latvijas virzībā uz Eiropas Savienību un NATO. Viņš arī piebilda, ka šis jautājums būtu jārisina līdz šā gada beigām, kad EPPA Pārraudzības komiteja gatavos savu gala ziņojumu par Latviju.

Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Pāraudzības komitejas delegācija tikās ar Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāju Antonu Seikstu.

A.Seiksts informēja, ka Latvijā cilvēktiesību jomā jāatrisina trīs svarīgas problēmas — jāratificē Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 6. protokols, kā arī jāatrisina pilsonības un valodas jautājumi. Runājot par Pilsonības likuma grozījumiem, komisijas priekšsēdētājs pauda pārliecību, ka tie tuvākajā laikā tiks pieņemti ārkārtas sēdē, savukārt Krimināllikuma otrreizēja caurlūkošana notiks jau šonedēļ. A.Seiksts uzsvēra, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija atbalsta nāvessoda atcelšanu, un Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 6. protokola ratifikācija varētu sākties jau šīs Saeimas laikā. Savukārt rudenī, izskatot Valsts valodas likuma projektu, EDSO rekomendāciju ievērošanu varētu traucēt priekšvēlēšanu situācija un deputātu vēlme pastiprināt likuma normas attiecībā uz valodu pēc grozījumu pieņemšanas Pilsonības likumā.

EPPA delegācijas vadītājs T.Deiviss pauda bažas par naturalizācijas lēno gaitu. Viņš atzina, ka Latvijas pilsonības petendentiem jāprot latviešu valoda, taču izteica neizpratni par apmēram 150 vēstures jautājumiem, kas jāzina pilsonības pretendentiem. Viesi arī uzsvēra, ka Latvijai jāpilda solījumi, kurus tā devusi, tostarp jāratificē Eiropas Civēktiesību konvencijas 6. protokols. Sarunas laikā tika pārrunāts arī jautājums par Valsts cilvēktiesību biroja darbību un nozīmi Latvijā.

Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Pārraudzības komitejas delegācija tikās arī ar Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāju Ludmilu Kuprijanovu.

Komisijas priekšsēdētāja informēja viesus, ka valdība izstrādājusi jaunu Darba likumu kodeksu, kas rudenī varētu tikt iesniegts Saeimā. Tāpēc nav nepieciešams nodarboties ar spēkā esošā Darba likumu kodeksa grozīšanu. Tikšanās laikā tika pārrunāts jautājums par latviešu valodas lietošanu uzņēmumos un iestādēs. Viesi piekrita L.Kuprijanovas viedoklim, ka privātajā sektorā nav pieļaujami nekādi ierobežojumi, kas saistīti ar valodas lietošanu. L.Kuprijanova arī uzsvēra, ka pagaidām nav izveidots apkalpojošās sfēras profesiju saraksts. Šāds precīzs profesiju saraksts ir nepieciešams, ja paredzēts prasīt valodas zināšanas apkalpojošajā sfērā nodarbinātajiem.

Saeimas preses dienests