Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai sniedzamā atbalsta likums

1. pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. septembra regulā (ES, Euratom) Nr. 883/2013 par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (turpmāk — regula Nr. 883/2013) lietotie termini.

2. pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir nodrošināt efektīvu atbalstu Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (turpmāk — birojs) tā veiktā administratīvajā izmeklēšanā saskaņā ar regulu Nr. 883/2013 un Padomes 1996. gada 11. novembra regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (turpmāk — regula Nr. 2185/96).

3. pants. Kompetentā iestāde atbalsta sniegšanā birojam

Atbalstu birojam sniedz Finanšu ministrija kā kompetentā iestāde regulas Nr. 883/2013 izpratnē (turpmāk — kompetentā iestāde).

4. pants. Kompetentās iestādes tiesības un pienākumi

(1) Kompetentā iestāde pēc biroja pieprasījuma sniedz tam atbalstu administratīvajā izmeklēšanā Latvijas Republikā, tostarp:

1) piedalās un sniedz atbalstu biroja veiktajās pārbaudēs uz vietas;

2) piedalās un sniedz atbalstu biroja sanāksmēs ar valsts vai pašvaldību institūcijām, tostarp tiesībaizsardzības iestādēm;

3) administratīvās izmeklēšanas lietas ietvaros pieprasa privātpersonu, valsts vai pašvaldību institūciju rīcībā esošo informāciju vai dokumentus;

4) administratīvās izmeklēšanas lietas ietvaros pieprasa un saņem kontu reģistrā iekļautās ziņas saskaņā ar Kontu reģistra likumu;

5) administratīvās izmeklēšanas lietas ietvaros pieprasa kredītiestādes rīcībā esošās neizpaužamās ziņas saskaņā ar Kredītiestāžu likumu, pamatojoties uz tiesneša lēmumu.

(2) Kompetentā iestāde, piedaloties un sniedzot atbalstu biroja veiktajās pārbaudēs uz vietas Latvijas Republikā, ja nepieciešams, ir tiesīga pieaicināt Valsts policiju vai pašvaldības policiju.

(3) Ja privātpersona administratīvās izmeklēšanas laikā nepilda regulā Nr. 883/2013 vai regulā Nr. 2185/96 noteikto pienākumu, kompetentā iestāde var pieņemt lēmumu par tiesiskā pienākuma uzlikšanu privātpersonai:

1) nodrošināt piekļuvi privātpersonas īpašumā, valdījumā vai lietošanā esošai telpai vai kustamai mantai;

2) izsniegt informāciju vai dokumentus vai nodrošināt piekļuvi tiem neatkarīgi no šīs informācijas vai dokumentu uzglabāšanas veida;

3) veikt citu noteiktu darbību vai atturēties no tās, lai nodrošinātu privātpersonai noteiktā pienākuma izpildi.

(4) Lēmumu par tiesiskā pienākuma uzlikšanu var pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

5. pants. Atļauja neizpaužamo ziņu pieprasīšanai

(1) Par atļaujas piešķiršanu kredītiestādes rīcībā esošo neizpaužamo ziņu pieprasīšanai saskaņā ar Kredītiestāžu likumu lemj rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis atbilstoši kompetentās iestādes adresei.

(2) Piecu darbdienu laikā no kompetentās iestādes iesnieguma iesniegšanas brīža tiesnesis izskata iesniegumu, kurā pamatota nepieciešamība pieprasīt neizpaužamās ziņas un kuram pievienots biroja informācijas pieprasījums, un pieņem lēmumu par atļauju neizpaužamo ziņu pieprasīšanai vai par atteikumu.

(3) Tiesneša lēmuma norakstu nosūta kompetentajai iestādei divu darbdienu laikā no lēmuma pieņemšanas brīža.

(4) Tiesneša lēmums nav pārsūdzams.

6. pants. Kredītiestādes rīcībā esošo neizpaužamo ziņu pieprasīšana un saņemšana

(1) Kompetentā iestāde nepieciešamās kredītiestādes rīcībā esošās neizpaužamās ziņas pieprasa no kredītiestādes rakstveidā, pieprasījumā norādot konkrētās ziņas un to apjomu, kā arī ziņu pieprasīšanas pamatojumu — atsauci uz attiecīgo tiesneša lēmumu, biroja administratīvās izmeklēšanas lietu un normatīvo aktu.

(2) Kredītiestāde ne vēlāk kā 14 dienu laikā elektroniski sniedz kompetentajai iestādei tās pieprasītās kredītiestādes rīcībā esošās neizpaužamās ziņas.

Likums Saeimā pieņemts 2021. gada 21. janvārī.

Valsts prezidents E. Levits

Rīgā 2021. gada 2. februārī