Ministru kabineta noteikumi Nr. 55

Rīgā 2021. gada 28. janvārī (prot. Nr. 10 7. §)

Izdoti saskaņā ar Būvniecības likuma
5. panta pirmās daļas 1. punktu

1. Izdarīt Ministru kabineta 2014. gada 19. augusta noteikumos Nr. 500 "Vispārīgie būvnoteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 2014, 191. nr.; 2015, 254. nr.; 2017, 254. nr.; 2018, 191. nr.; 2019, 239. nr.) šādus grozījumus:

1.1. izteikt 4. punkta pirmo teikumu šādā redakcijā:

"Būves iedala trīs grupās (1. pielikums) atkarībā no būvniecības sarežģītības pakāpes un iespējamās ietekmes uz cilvēku dzīvību, veselību un vidi.";

1.2. papildināt noteikumus ar 178. punktu šādā redakcijā:

"178. Ja būvdarbu veikšanai ir izdota būvatļauja vai akceptēts paskaidrojuma raksts vai apliecinājuma karte un būvniecības administratīvā procesa laikā ar grozījumiem normatīvajos aktos tiek mainīta būvniecības ieceres dokumentācijā paredzētās būves grupa, šo būvniecības administratīvo procesu pabeidz atbilstoši uzsāktajam būvniecības procesa veidam. Ja šāda uzsākta būvniecības administratīvā procesa ietvaros būvējamās būves grupa tiek mainīta no otrās grupas uz trešo, būvniecības ieceres dokumentācijas vai tās izmaiņu būvekspertīze nav nepieciešama.";

1.3. izteikt 1. pielikumu šādā redakcijā:

"1. pielikums
Ministru kabineta
2014. gada 19. augusta
noteikumiem Nr. 500

1. Visas ar radiācijas drošību saistītās būves (kodoliekārtas un radioaktīvo atkritumu pārvaldības objekti (valsts nozīmes jonizējošā starojuma objekti)) un būves Latvijas Republikas teritoriālajos ūdeņos un ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā ir trešās grupas būves.

2. Ēkas, kas nav saistītas ar radiācijas drošību (kodoliekārtas un radioaktīvo atkritumu pārvaldības objekti (valsts nozīmes jonizējošā starojuma objekti)), un ēkas ārpus Latvijas Republikas teritoriālajiem ūdeņiem un ekskluzīvās ekonomiskās zonas iedala šādi:

2.1. pirmās grupas ēkas:

2.1.1. vienstāva ēkas ar apbūves laukumu līdz 60 m², tai skaitā mazēkas;

2.1.2. rezervuāri ar būvtilpumu līdz 50 m³, izņemot gadījumu, ja tie paredzēti bīstamu ķīmisko vielu uzglabāšanai;

2.1.3. transformatoru apakšstacijas ēkas ar spriegumu līdz 20 kW un apbūves laukumu līdz 60 m²;

2.2. trešās grupas ēkas:

2.2.1. ēkas, kurām ir vairāk nekā seši virszemes stāvi;

2.2.2. ēkas, kurām ir vairāk nekā viens apakšzemes stāvs;

2.2.3. publiskas ēkas ar kopējo platību, lielāku par 1000 m²;

2.2.4. rūpnieciskās ražošanas ēkas ar paredzēto ugunsslodzi, lielāku par 600 MJ/m²;

2.2.5. rūpnieciskās ražošanas ēkas ar kopējo platību, lielāku par 2000 m²;

2.2.6. noliktavas ēkas ar paredzēto ugunsslodzi, lielāku par 600 MJ/m²;

2.2.7. noliktavas ēkas ar kopējo platību, lielāku par 2000 m²;

2.2.8. rezervuāri šķidru, gāzveida vielu vai beramu materiālu uzglabāšanai, pārkraušanai vai pārstrādei ar būvtilpumu, lielāku par 5000 m³;

2.2.9. katlumājas ar siltuma jaudu, lielāku par 2 MW;

2.2.10. elektroenerģijas apgādes ēkas ar elektrisko jaudu, lielāku par 2 MW;

2.2.11. transformatoru apakšstaciju ēkas ar spriegumu 110 kW vai augstāku;

2.3. otrās grupas ēkas ir ēkas, kuras nav minētas šā pielikuma 2.1. un 2.2. apakšpunktā.

3. Inženierbūves, kas nav saistītas ar radiācijas drošību (kodoliekārtas un radioaktīvo atkritumu pārvaldības objekti (valsts nozīmes jonizējošā starojuma objekti)), un inženierbūves ārpus Latvijas Republikas teritoriālajiem ūdeņiem un ekskluzīvās ekonomiskās zonas iedala šādi:

3.1. pirmās grupas inženierbūves:

3.1.1. atsevišķi labiekārtojuma elementi;

3.1.2. avotu kaptāžas;

3.1.3. elektroapgādes ārējie inženiertīkli (tai skaitā transformatoru apakšstacijas un sadales ietaises (izņemot transformatoru apakšstaciju ēkas)) ar spriegumu līdz 20 kW;

3.1.4. elektroaizsardzības ārējie inženiertīkli (tai skaitā transformatoru apakšstacijas un sadales ietaises (izņemot transformatoru apakšstaciju ēkas)) ar spriegumu līdz 20 kW;

3.1.5. dzelzceļa gājēju pārejas;

3.1.6. dzelzceļa tehnoloģiskās pārbrauktuves;

3.1.7. elektroapgādes ārējie inženiertīkli ar spriegumu līdz 20 kW;

3.1.8. elektroaizsardzības ārējie inženiertīkli ar spriegumu līdz 20 kW;

3.1.9. elektronisko sakaru ārējie inženiertīkli;

3.1.10. elektronisko sakaru stabi, torņi vai masti līdz 10 m;

3.1.11. gājēju vai velosipēdu, vai apvienotie gājēju un velosipēdu ceļi;

3.1.12. gājēju vai velosipēdu, vai apvienotie gājēju un velosipēdu tilti ar garumu līdz 10 m;

3.1.13. gāzapgādes ārējie inženiertīkli ar spiedienu līdz 0,4 MPa;

3.1.14. gāzapgādes sistēmas punktveida inženierbūves (iekārtas), ja tām nav ēkas pazīmju;

3.1.15. ūdens ieguves akas;

3.1.16. inženiertīklu pievadi;

3.1.17. kanalizācijas akas, komercuzskaites mēraparātu akas un šahtas;

3.1.18. kanalizācijas ārējie inženiertīkli ar iekšējo diametru līdz 200 mm;

3.1.19. komersantu ceļi, kā arī pievienojumi esošajiem pašvaldību ielu tīkliem un valsts vietējiem autoceļiem;

3.1.20. laukumi ar segumu;

3.1.21. māju ceļi, kā arī pievienojumi esošajiem pašvaldību ielu tīkliem un valsts vietējiem autoceļiem;

3.1.22. masti, izņemot karoga mastus, līdz 10 m;

3.1.23. notekūdeņu attīrīšanas inženierbūves ar jaudu līdz 5 m³/diennaktī (ieskaitot);

3.1.24. pazemes un virszemes tipa ugunsdzēsības hidranti;

3.1.25. rakti dīķi ar virsmas laukumu līdz 0,5 ha;

3.1.26. satiksmes organizācijas un kontroles (uzraudzības) inženierbūves;

3.1.27. siltumapgādes ārējie inženiertīkli ar iekšējo diametru līdz 200 mm (ieskaitot);

3.1.28. sporta laukumi ar segumu;

3.1.29. līdz 6 m augsti stacionāri reklāmas un informācijas stendi;

3.1.30. līdz 10 m augsti torņi;

3.1.31. ūdensapgādes akas, komercuzskaites mēraparātu akas un šahtas;

3.1.32. ūdensapgādes ārējie inženiertīkli ar iekšējo diametru līdz 200 mm;

3.1.33. ūdens ieguves urbumi;

3.1.34. vēja elektrostacijas ar jaudu līdz 10 kW un masta augstumu līdz 10 m;

3.1.35. viena īpašuma meliorācijas sistēmas vai atsevišķas meliorācijas inženierbūves, tai skaitā grāvji;

3.1.36. žogi un mūri;

3.2. trešās grupas inženierbūves:

3.2.1. apakšstacijas (izņemot transformatoru apakšstaciju ēkas) ar spriegumu 110 kW un augstāku ārpus norobežotām elektroietaišu teritorijām;

3.2.2. atklātie sporta laukumi ar tribīnēm, kurās paredzētas vairāk nekā 1000 sēdvietas;

3.2.3. baseini ar tribīnēm, kurās paredzētas vairāk nekā 1000 sēdvietas;

3.2.4. dūmeņi, garāki par 60 m;

3.2.5. elektroapgādes ārējie inženiertīkli ar spriegumu 110 kW un augstāku;

3.2.6. enerģijas ražošanas inženierbūves ar siltuma vai elektrisko jaudu, lielāku par 2 MW;

3.2.7. estrādes ar tribīnēm, kurās paredzētas vairāk nekā 1000 sēdvietas;

3.2.8. gājēju vai velosipēdu, vai apvienotie gājēju un velosipēdu tilti ar laiduma garumu, lielāku par 10 m;

3.2.9. gāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas ar darba spiedienu, lielāku par 1,6 MPa;

3.2.10. stacionāras piestātnes ūdenstecēs un ūdenstilpēs, ja ūdens dziļums lielāks par 6 m;

3.2.11. stacionāras piestātnes un krasta nostiprinājumi jūrā un ostās;

3.2.12. kanalizācijas ārējie inženiertīkli (spiedvadi) ar iekšējo diametru no 500 mm;

3.2.13. kanalizācijas notekūdeņu pārsūknēšanas inženierbūves ar jaudu, lielāku par 300 m³/diennaktī;

3.2.14. kanalizācijas notekūdeņu attīrīšanas inženierbūves ar jaudu, lielāku par 300 m³/diennaktī;

3.2.15. masti, arī karoga masti, augstāki par 100 m;

3.2.16. ūdensteču un ūdenstilpju krasta nostiprinājumi un krastmalas, ja ūdens dziļums lielāks par 6 m;

3.2.17. lidlauka skrejceļi;

3.2.18. maģistrālie naftas produktu cauruļvadi (izņemot gāzes cauruļvadus);

3.2.19. moli vai viļņlauži, kas aizsargā ostas iekšējo akvatoriju no atklātās jūras iedarbes;

3.2.20. pašteces kanalizācijas ārējie inženiertīkli ar iekšējo diametru no 800 mm;

3.2.21. publiskās lietošanas dzelzceļi;

3.2.22. rūpnieciskās ražošanas inženierbūves (ieguves rūpniecības vai iežieguves inženierbūves, ķīmiskās ražošanas inženierbūves, smagās rūpniecības uzņēmumu inženierbūves), izņemot urbumus;

3.2.23. stabi, augstāki par 100 m;

3.2.24.  tilti ar laidumu no 10 m;

3.2.25. tilti ar garumu no 25 m;

3.2.26. torņi, augstāki par 100 m;

3.2.27. tuneļi;

3.2.28. ūdens noteces un līmeņa regulēšanas hidrotehniskās inženierbūves, ja aizsprosta augstums pārsniedz 10 m vai novadbūves caurvades spēja ir lielāka par 500 m³/s;

3.2.29. ūdens resursu izmantošanas hidrotehniskās inženierbūves, ja hidroelektrostacijas projektētā jauda ir no 1 MW un sūkņu stacijas ražīgums ir lielāks par 5 m³/s;

3.2.30. ūdensapgādes ārējie inženiertīkli ar iekšējo diametru no 500 mm;

3.2.31. vēja elektrostacijas ar jaudu, lielāku par 20 kW;

3.3. otrās grupas inženierbūves ir inženierbūves, kas nav minētas šā pielikuma 3.1. un 3.2. apakšpunktā."

2. Noteikumi stājas spēkā 2021. gada 1. novembrī.

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Ekonomikas ministrs J. Vitenbergs