Ministru kabineta rīkojums Nr. 66

Rīgā 2021. gada 3. februārī (prot. Nr. 9 3. §)

Par Rīcības plānu Covid-19 izplatības ierobežošanai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās

1. Apstiprināt Rīcības plānu Covid-19 izplatības ierobežošanai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās (turpmāk – rīcības plāns).

2. Ja rīcības plānā paredzēto pasākumu īstenošanai 2021. gadā ir nepieciešams papildu valsts budžeta finansējums, Labklājības ministrijai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavot attiecīgo jautājumu izskatīšanai Ministru kabineta sēdē un jautājumu izskatīt atsevišķi.

3. Jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu rīcības plānā paredzēto pasākumu īstenošanai 2022. gadā un turpmākajos gados izskatīt Ministru kabinetā likumprojekta "Par valsts budžetu 2022. gadam" un likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024. gadam" sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām.

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Labklājības ministre R. Petraviča

(Ministru kabineta
2021. gada 3. februāra
rīkojums Nr. 66)

Rīcības plāns Covid-19 izplatības ierobežošanai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās

Izpildot ar Ministru prezidenta 2021. gada gada 19. janvāra rezolūciju Nr. 7.8.5./2021-DOC-98-157 doto uzdevumu "Ņemot vērā aizvien augsto saslimstību ar Covid-19 un slimības uzliesmojumiem ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās un izvērtējot Labklājības ministrijas 2021. gada 13. janvāra vēstulē Nr. b/n sniegto informāciju par Ministru prezidenta 2020. gada 16. decembra rezolūcijā Nr. 2020-1.1.1./80-80 dotā uzdevuma izpildi un veiktajām darbībām Covid-19 ierobežošanai sociālās aprūpes centros un iestādēs, kā arī Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas 2021. gada 16. janvāra vēstulē Nr. 142.9/9-4-13/21 minēto, lūdzu sadarbībā ar Veselības ministriju un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju steidzami izstrādāt un iesniegt izskatīšanai Ministru kabineta sēdē rīcības plānu, kas paredz tūlītēju pasākumu kopumu Covid-19 izplatības ierobežošanai visās ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās", Labklājības ministrija (turpmāk – LM) sadarbībā ar Veselības ministriju (turpmāk – VM), Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (turpmāk – VARAM) un Latvijas Pašvaldību savienību (turpmāk – LPS) ir izstrādājusi Rīcības plānu Covid-19 izplatības ierobežošanai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās (turpmāk – Rīcības plāns).

Rīcības plānā ietvertie pasākumi ir vērsti uz inficēšanās ar Covid-19 risku mazināšanu un masveida inficēšanās ar Covid-19 gadījumu novēršanu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās (turpmāk – ilgstošas sociālās aprūpes institūcijas), kā arī atbalsta nodrošināšanu ilgstošas sociālās aprūpes institūcijām Covid-19 un tā radīto seku novēršanai un valsts noteikto epidemioloģiskās drošības prasību īstenošanai, kā tās noteiktas Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā, jo cilvēki, kuri dzīvo šajās institūcijās, joprojām, neskatoties uz LM un VM līdzšinēji paveikto¹, ir viena no lielākajām Covid-19 infekcijas riska grupām.

Rīcības plāna mērķi:

Rīcības plānā noteiktie pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai ilgstošas sociālās aprūpes institūcijās paredz koordinētas darbības šādos mērķētos rīcības virzienos⁵:

1. Operatīvo jautājumu risināšana,

2. Situācijas monitorings un kontrole,

3. Epidemioloģisko drošības prasību ievērošana,

4. Infekcijas izplatības prevencija,

5. Atbalsts ilgstošas sociālās aprūpes institūciju darbiniekiem,

6. Komunikācija ar klientu tuviniekiem un institūcijām,

7. Izejas pasākumi.

Rīcības plāns nav noslēgts, tas var tikt papildināts ar jauniem rīcības virzieniem, pasākumiem, veicamām darbībām un to izpildes monitoringu atbilstoši aktuālajai situācijai ilgstošas sociālās aprūpes institūcijās un valstī kopumā. Rīcības plāna vadības un uzraudzības procesu nodrošina koordinatoru grupa krīzes mazināšanai ilgstošas sociālās aprūpes institūcijās. Šāds reālā laikā vadīts un koordinēts process ir svarīgs rīcības plāna īstenošanas fāzē, jo nav iespējams prognozēt pandēmijas tālāko attīstību līdz masveida vakcinācijas nodrošināšanai ilgstošas sociālās aprūpes institūcijās, kas nozīmē, ka jābūt gataviem proaktīvi un stratēģiski reaģēt nekavējoši un atbilstoši situācijai.

Ja rīcības plānā paredzēto pasākumu īstenošanai 2021. gadā būs nepieciešams papildu valsts budžeta finansējums, tad Labklājības ministrija normatīvos aktos noteiktā kārtībā sagatavos attiecīgu jautājumu izskatīšanai Ministru kabineta sēdē. Jautājumu par papildu nepieciešamā finansējuma piešķiršanu ministrija virzīs Ministru kabinetā likumprojekta "Par valsts budžetu 2022. gadam" un likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024. gadam" sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem.

1. pielikums

Labklājības ministrijas paveiktais Covid-19 infekcijas izplatības risku mazināšanai

1. Priekšlikumi epidemioloģiskās drošības prasību, ierobežojumu un atbalsta pasākumu institūcijām noteikšanai normatīvajos aktos

1.1. Lai noteiktu ierobežojumus institūcijām apmeklētāju pieņemšanai, tika izstrādāti priekšlikumi normu iekļaušanai Ministru kabineta (turpmāk – MK) rīkojuma projektā "Par ārkārtējās situācijas noteikšanai" (MK 2020. gada 12. marta rīkojums Nr. 103);

1.2. Lai noteiktu īpašus nosacījumus sociālās aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai, t.sk. noteiktu, ka Covid-19 izplatības periodā tiek pārtraukta jaunu klientu ievietošana sociālo pakalpojumu institūcijās, izņemot bez vecāku gādības palikuša bērna ievietošanu institūcijā, tika sagatavoti priekšlikumi likumprojektam "Par valsts institūciju darbību ārkārtējās situācijas laikā saistībā ar Covid-19 izplatību". Pēc minētā likumprojekta pieņemšanas Latvijas Republikas Saeimā, tika sagatavots Skaidrojums par likuma "Par valsts institūciju darbību ārkārtējās situācijas laikā saistībā ar Covid-19 izplatību" 23. panta piemērošanu;

1.3. Lai pēc ārkārtējās situācijas atcelšanas saglabātu atsevišķus ierobežojumus jaunu klientu uzņemšanai institūcijās, kā arī noteiktu papildu epidemioloģiskās drošības prasības institūciju darbībai, izstrādāti priekšlikumi likumprojektam "Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likums", lai noteiktu, ka pakalpojumu saņemšana klātienē tiek atjaunota tikai tad, ja tos nav iespējams sniegt attālināti, nodrošinot nodarbināto un pakalpojumu saņēmēju drošību atbilstoši epidemioloģiskās drošības prasībām un rekomendācijām;

1.4. Tāpat izstrādāti priekšlikumi MK noteikumu projektam "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai" (MK 2020. gada 9. jūnija noteikumi Nr. 360), lai noteiktu, ka institūcija sniedz pakalpojumus, ja:

– personai, kas tiek ievietota institūcijā, sadarbībā ar ģimenes ārstu ne agrāk kā divas dienas pirms ievietošanas veikts Covid-19 tests un tas ir negatīvs, izņemot bērnus, kuriem nekavējoties (ārkārtējos gadījumos) nepieciešams nodrošināt uzturēšanos institūcijā;

– personai, kas tiek pārvesta no stacionārās ārstniecības, ne agrāk kā divas dienas pirms iestāšanās institūcijā veikts Covid-19 tests;

– persona pēc uzņemšanas institūcijā 14 dienas atrodas pašizolācijā.

1.5. Lai prasībās sociālo pakalpojumu sniedzējiem noteiktu papildu un epidemioloģiskās drošības prasības institūcijām, t.sk. prasību nodrošināt izolācijas telpu izveidi, tik izstrādāti priekšlikumi MK noteikumu projektam "Grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 13. jūnija noteikumos Nr. 138 "Prasības sociālo pakalpojumu sniedzējiem"", lai noteiktu (projekts izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē 2020. gada 23. jūlijā, notiek projekta saskaņošana);

1.6. Palielinoties ar Covid-19 inficēto personu skaitam Latvijā, lai maksimāli pasargātu institūcijās dzīvojošās personas, tika izstrādāti priekšlikumi MK rīkojuma projektam "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu" (MK 2020. gada 6. oktobra rīkojums Nr. 655), nosakot, ka institūcijas var uzņemt jaunus klientus, izvērtējot iespēju garantēt klienta drošību un nepieciešamību pakalpojumu saņemt nekavējoties, kā arī pakalpojuma sniegšanai nepieciešamos resursus, prioritāri nodrošinot aprūpi un samazinot sociālās rehabilitācijas pakalpojumu apjomu, ja objektīvu apstākļu dēļ tos pilnā apmērā nodrošināt nav iespējams;

1.7. Lai palielinātu darbinieku motivāciju iesaistīties ar Covid-19 inficētu personu aprūpē, LM jau 2020. gada novembrī iesniedza priekšlikumus Likumprojekta "Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā" papildināšanai ar normu, kas paredz piemaksu noteikšanu darbiniekiem, kuri nodrošina ar Covid-19 inficētu personu un šo personu kontaktpersonu aprūpi;

1.8. Vienlaikus izstrādāts un izskatīšanai MK 2021. gada 7. janvāra sēdē iesniegts arī MK rīkojuma projekts "Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem"", lai nodrošinātu piemaksu līdz 50% apmērā no mēnešalgas paaugstināta riska apstākļos aprūpē iesaistītajam personālam, ja institūcijā, kurā sociālos pakalpojumus ar izmitināšanu sniedz pašvaldības vai valsts dibināts sociālo pakalpojumu sniedzējs vai tāds, kuram ir noslēgts līgums ar pašvaldību vai valsti par minēto pakalpojumu sniegšanu, klientiem ir konstatēta Covid-19 infekcija, kompensēšanu no valsts budžeta (atbalstīts MK 2021. gada 7. janvāra sēdē);

1.9. Tāpat izstrādātas Vadlīnijas Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā noteikto piemaksu par ar Covid-19 inficētu personu un šo personu kontaktpersonu aprūpi noteikšanai (2020. gada 29. decembrī nosūtītas institūcijām un pašvaldībām, kā arī publicētas LM mājas lapā). Atbilstoši priekšlikumiem par mērķa grupas paplašināšanu, minētās vadlīnijas ir precizētas, papildinot to amatu sarakstu, uz kuriem attiecināmi nosacījumi par piemaksu noteikšanu. Precizētās vadlīnijas 2021. gada 20. janvārī ir publicētas LM mājas lapā, tāpat pašvaldībām ir nosūtīta informatīva vēstule. Tāpat ir uzsākta pieprasījumu piemaksu kompensācijai izskatīšana (uz 2021. gada 19. janvāri LM ir iesniegti pieprasījumi piemaksu 1024 darbiniekiem kompensācijai 29 institūcijās (231 000 euro apmērā);

1.10. Lai rastu iespēju uzsākt regulāru Covid-19 antigēnu testu (eksprestestu) veikšanu institūcijās, novēršot Covid-19 strauju turpmāku izplatību institūcijās, izstrādāts un izskatīšanai MK 2021. gada 14. janvāra sēdē iesniegts Informatīvais ziņojums "Par Covid-19 antigēnu testu iegādi" un MK protokollēmuma projekts (atbalstīts MK 2021. gada 14. janvāra sēdē);

1.11. Vienlaikus, lai papildinātu institūcijām veicamos pasākumus Covid-19 izplatības mazināšanai institūcijās ar testēšanu, izstrādāts un iesniegts izskatīšanai MK 2021. gada 21. janvāra sēdē MK rīkojuma projekts "Grozījums Ministru kabineta 2020. gada 6. novembra rīkojumā Nr. 655 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu"", kā arī, lai papildinātu epidemioloģiskās drošības nodrošināšanas resursu sarakstu ar SARS-CoV-2 antigēna noteikšanas testiem, izstrādāts un izskatīšanai minētajā sēdē iesniegts arī MK noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 9. jūnija noteikumos Nr. 380 "Noteikumi par prioritāro institūciju un vajadzību sarakstā iekļautajām institūcijām nepieciešamajiem epidemioloģiskās drošības nodrošināšanas resursiem".

2. Vadlīnijas, ieteikumi un skaidrojumi institūcijām (tajā skaitā pašvaldību un privātpersonu dibinātām) par veicamajiem pasākumiem koronavīrusa izraisītās slimības Covid–19 izplatības novēršanai, kā arī klientu un darbinieku aizsardzības sekmēšanai

2.1. 2020. gada 28. februārī nosūtīta vēstule valsts sociālās aprūpes centriem (turpmāk – VSAC) un līgumorganizācijām "Par pasākumiem koronavīrusa izraisītās slimības Covid–19 izplatības novēršanai" – ierobežojumi apmeklētāju pieņemšanai un jaunu klientu uzņemšanai (ievērojot MK 2020. gada 12. marta rīkojumā Nr. 103 noteiktos ierobežojumus), ieteikumi darbinieku un klientu informēšanai par Slimības un profilakses centra (turpmāk – SPKC) rekomendācijām higiēnas un profilakses pasākumiem, ieteikumi veselības stāvokļa monitorēšanai, kā arī izolācijas telpu izveidei, u.c.;

2.2. 2020. gada 17. martā nosūtīta vēstule Latvijas pašvaldībām "Par veicamajiem ārkārtas pasākumiem koronavīrusa izraisītās slimības Covid–19 izplatības novēršanai pašvaldību sociālajos dienestos, bāriņtiesās un sociālo pakalpojumu sniedzējās institūcijās", ar aicinājumu par Covid-19 izplatības riskiem institūcijās informēt arī tās teritorijā darbojošos institūciju vadītājus;

2.3. 2020. gada 23. martā LM mājas lapā publicēta Informācija ilgstošas sociālas aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju klientu tuviniekiem. 2020. gada 3. septembrī nosūtīta aktualizēta informācija;

2.4. 2020. gada 6. aprīlī nosūtītas sadarbībā ar SPKC un Veselības inspekciju (turpmāk – VI) izstrādātās Vadlīnijas aprūpes nodrošināšanai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās (SAC) Covid-19 izplatības ierobežošanai. Vadlīnijas nosaka rīcību gadījumos, kad konstatēta inficēšanās ar Covid-19 (t.sk. izolācijas un pašizolācijas nodrošināšana, fiziskās distancēšanās pasākumi, personīgās aizsardzības pasākumi, individuālo aizsardzības līdzekļu (IAL) lietošana, attālinātās saziņas iespēju ar tuviniekiem nodrošināšana, u.c.);

2.5. 2020. gada 20. maijā nosūtītas izstrādātās Papildu rekomendācijas ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijām jaunu masveida saslimšanas gadījumu ar Covid-19 novēršanai. Vadlīnijas ir izstrādātas ar mērķi novērst jaunu masveida saslimšanas gadījumu ar COVID-19 rašanos institūcijās. Tāpat papildu rekomendācijas ir vērstas uz to, lai sekmētu VI pārbaudēs par institūciju atbilstību epidemioloģiskās drošības prasībām konstatēto trūkumu novēršanu;

2.6. 2020. gada 5. jūnijā nosūtīta vēstule VSAC un līgumorganizācijām "Par rekomendācijām Covid-19 risku monitorēšanai un plānotajām izmaiņām sociālo pakalpojumu sniegšanas nosacījumos pēc ārkārtējās situācijas atcelšanas" (nosūtīta arī visām pārējām institūcijām);

2.7. 2020. gada 5. jūnijā nosūtīta Informācija par izmaiņām sociālo pakalpojumu saņemšanā un sniegšanā pēc ārkārtējās situācijas atcelšanas;

2.8. 2020. gada 2. jūlijā publicēta preses relīze "Piesardzības pasākumi Covid-19 izplatības ierobežošanai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās saglabājas";

2.9. 2020. gada 31. jūlijā izstrādāti un nosūtīti Ieteikumi ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijām karantīnas noteikto ierobežojumu pakāpeniskai mazināšanai – izstrādāti ar mērķi mazināt Covid-19 izplatīšanās risku institūcijās, saglabājot minimālos ierobežojumus un novēršot nekontrolējamus infekcijas slimības uzliesmojumus. Ieteikumos cita starpā tika noteikts, ka veicama regulāra klientu un darbinieku veselības stāvokļa novērošana, t.sk., nosakot elpošanas ritmu, pulsu, kā arī izvērtējot nepieciešamību pulsa oksimetrijas izmantošanai. Atgādinājums par nepieciešamību veikt klientu veselības aprūpes monitoringu (t.sk. pulsu oksimetru lietošanu, pēc kuru rādījumiem identificēt gadījumus, kad ir jāizsauc Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests ir sniegts LM 2021. gada 4. janvāra un 2021. gada 6. janvāra vēstulēs institūcijām);

2.10. 2020. gada 13. augustā nosūtīti sadarbībā ar Veselības ministriju (turpmāk – VM), iesaistot SPKC, izstrādāti jauni ieteikumi – Ieteikumi ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijām ierobežojošo pasākumu piemērošanai, piemērojami institūcijās, kurās nav konstatēta saslimšana ar Covid-19 2020. gada 28. augustā vēstule VSAC un līgumorganizācijām "Par individuālo aizsardzības līdzekļu un medicīnas ierīču rezerves izveidi" (vēstule nosūtīta arī pārējām institūcijām);

2.11. 2020. gada 8. oktobrī nosūtīta vēstule Latvijas pašvaldībām "Par epidemioloģiskās drošības prasību ievērošanu", aicinot pašvaldības sniegt atbalstu epidemioloģiskās drošības prasību nodrošināšanā visiem sociālo pakalpojumu sniedzējiem, kuri darbojas pašvaldības administratīvajā teritorijā;

2.12. 2020. gada 4. novembrī publicēta preses relīze "Par brīvprātīgo piesaisti sociālās aprūpes centros straujas Covid-19 izplatības gadījumā un psiholoģiskā atbalsta saņemšanas iespējām";

2.13. 2020. gada 6. novembrī publicēta preses relīze "Par sociālo pakalpojumu sniedzēju darbību ārkārtējā situācijā";

2.14. 2020. gada 20. novembrī nosūtīti ar VM saskaņoti Ieteikumi sociālo pakalpojumu sniegšanai ārkārtējās situācijas laikā. 2020. gada 8. decembrī nosūtīti un LM mājas lapā publicēti aktualizēti Ieteikumi sociālo pakalpojumu sniegšanai ārkārtējās situācijas laikā;

2.15. 2021. gada 6. janvārī nosūtīta vēstule VSAC un līgumorganizācijām "Par epidemioloģiskās drošības situācijas uzlabošanu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās saistībā ar masveida inficēšanās gadījumu pieaugumu" (vēstule nosūtīta arī pārējām institūcijām);

2.16. 2021. gada 8. janvārī nosūtīta vēstule VSAC un līgumorganizācijām "Par epidemioloģiskās drošības nodrošināšanu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās" (vēstule nosūtīta arī pārējām institūcijām).

3. Sadarbība ar veselības nozares iestādēm un LPS

Informācijas apmaiņa ar VI par situāciju saistībā ar Covid-19 institūcijās, kā, piemēram, lai operatīvi varētu iesaistīties jautājuma risināšanā, LM ir vērsusies pie SPKC ar lūgumu sniegt SPKC rīcībā esošo informāciju par institūcijām, kurās klienti ir atstāti bez uzraudzības, kā arī par inficēto klientu un darbinieku skaitu konkrētās institūcijās, lai LM un VI plānotajās kopīgajās pārbaudēs institūcijās, būtu iespējams noskaidrot institūciju pieļautās nepilnības klientu aprūpē karantīnas laikā un sniegt ieteikumus tālākai klientu uzraudzības nodrošināšanai. Tāpat, saistībā ar to, ka no VM tika saņemta informācija par atsevišķu institūciju nevēlēšanos iesaistīties Covid-19 testēšanā, visām institūcijām tika nosūtīts gan Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (turpmāk – NMPD) aicinājums, gan VM vēstules, kurās bija izteikts aicinājums sadarbībai testēšanā uz Covid-19, sniedzot skaidrojumu par testēšanas nozīmi masveida inficēšanās gadījumu novēršanā. Vienlaicīgi LM lūdza LPS pārstāvjus informēt pašvaldības par nepieciešamību institūcijām iesaistīties testēšanā, lai tiktu nodrošināts pēc iespējas plašāks skrīnings.

LM ir nodrošinājusi VM un tās padotībā esošo iestāžu sniegtās informācijas nodošanu institūcijām, piemēram:

– par SPKC rekomendācijām;

– par vakcināciju pret gripu;

– par atbalstu NMPD aizpildot veidlapu par klientu, kurš tiek stacionēts;

– par testēšanas uz Covid-19 norisi un iesaisti (papildus VM testēšanai, VSAC ir uzsākta eksprestestu uz Covid-19 veikšana darbiniekiem (VSAC "Rīga");

– par vakcinācijas pret Covid-19 nodrošināšanas shēmu (institūciju klienti un darbinieki ir iekļauti kā 2. prioritārā grupa vakcinācijai uz Covid-19), u.c.

Sadarbībā ar LPS organizētas sanāksmes institūciju darbiniekiem ar VM, VI un SPKC pārstāvju dalību, lai nodrošinātu ekspertu skaidrojumus par aktuāliem jautājumiem (par epidemioloģiskās drošības prasībām institūcijām, par VI 2020. gadā veikto pārbaužu secinājumiem, par klientu testēšanu uz Covid-19, u.c. aktuāliem jautājumiem). 2020. gada 18. decembrī sadarbībā ar LPS un veselības nozares institūcijām (VM, VI, SPKC un NMPD) tika organizēta Videokonference par Covid-19 testēšanu. 2021. gada 14. janvārī notika attālinātā tikšanās ar visu institūciju pārstāvjiem par aktuāliem jautājumiem saistībā ar Covid-19. Atkārtota tikšanās notika 2021. gada 19. janvārī, kurā VM un tās padotībā esošo institūciju pārstāvji informēja par plānoto vakcinācijas pret Covid-19 norisi institūcijās un ar to saistītiem organizatoriskiem jautājumiem.

Savukārt, lai atkārtotu vērstu institūciju darbinieku uzmanību uz vadlīnijām, informētu par piemaksu par darbu ar Covid-19 inficētu personu aprūpi kompensēšanas kārtību un par citiem aktuāliem ar Covid-19 izplatību saistītiem jautājumiem, sadarbībā ar LPS tiešsaites tikšanās ar visām institūcijām notika 2021. gada 14. janvārī. Nākamā tikšanās plānota 28. janvārī.

Vēršam uzmanību, ka epidemioloģiskās drošības prasību ievērošanas kontroli veic VI, savukārt LM veic kontroli par sociālo pakalpojumu sniegšanu regulējošo normatīvo aktu ievērošanu, kā arī sociālo pakalpojumu kvalitāti un sociālo pakalpojumu sniedzēju atbilstību normatīvo aktu prasībām. Tāpat jāmin, ka, lai pārliecinātos, kā tiek nodrošināti uz klientu vērsti ilgstošas sociālās aprūpes, sociālās rehabilitācijas un veselības aprūpes pakalpojumi, turpmāk tiek plānotas kopīgas LM un VI pārbaudes institūcijās.

4. Citi atbalsta pasākumi institūcijām

LM ir nodrošinājusi konsultācijas un skaidrojumus par ar Covid-19 izplatību noteiktajiem papildu drošības pasākumiem un ierobežojumiem gan institūciju darbiniekiem, gan klientiem un to tuviniekiem, gan pašvaldību sociālo dienestu darbiniekiem, tāpat ir sniegti atbildes rakstveidā.

Aktuālās informācijas par izmaiņām normatīvajos aktos, izstrādātajiem ieteikumiem un vadlīnijām pieejamības nodrošināšanai, LM mājas lapā tika izveidots baneris "Informācija par Covid-19", kurā vienviet ir publicētas labklājības jomas aktualitātes saistībā ar Covid-19, t.sk. publicēti ne vien iepriekš minētie LM izstrādātie ieteikumi un vadlīnijas, bet arī VM, VI un SPKC skaidrojumi un vēstules (p., par testēšanu un vakcināciju pret
Covid-19).

Sadarbībā ar LPS un Latvijas Pašvaldību sociālās aprūpes institūciju apvienību (turpmāk – LPSAIA), kas apvieno Latvijas pašvaldību sociālās aprūpes institūciju vadītājus, attālināti organizētas sanāksmes institūciju pārstāvjiem. Vienlaikus ārkārtējo situāciju laikā LM ir organizējusi iknedēļas operatīvās sanāksmes ar VSAC direktoriem.

LM ir vienojusies ar NVO un sociālās jomas izglītības iestādēm, ka ar Covid-19 izplatību saistītas epidemioloģiskās situācijas saasinājuma gadījumā tās var piedāvāt brīvprātīgos palīgus ilgstošas sociālās aprūpes institūcijās. Uz aicinājumu atsaukušās vairākas organizācijas, kuru kontakti brīvprātīgo nepieciešamības gadījumā tiks nodoti ieinteresētajiem ilgstošas sociālās aprūpes institūcijām, izņemot tur, kur ieviesti karantīnas pasākumi.

5. Individuālo aizsardzības līdzekļu un dezinfekcijas līdzekļu sadale

Sekmējot institūciju klientu un darbinieku aizsardzību pret Covid-19, LM ir nodrošinājusi divu VM sūtījumu ar individuālajiem aizsardzības līdzekļiem (turpmāk – IAL) sadali Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā reģistrētajām institūcijām pilngadīgām personām, izņemot Ārstniecības iestāžu reģistrā reģistrētās stacionārās veselības aprūpes iestādes, kuras sniedz arī ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus pilngadīgām personām, tai skaitā nodrošinot papildu IAL piešķīrumu tām trim institūcijām, kurās jau bija konstatēta inficēšanās ar Covid-19, tai skaitā Sociālās aprūpes centram "Mārsnēni". Tāpat ir nodrošināta piecu Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centra IAL un dezinfekcijas līdzekļu (turpmāk – DL) sūtījumu sadale minētajām institūcijām. Tādējādi kopumā ir izsniegti IAL šādā apjomā - 646 000 aizsargmaskas, 18 350 sejas ekrāni, 236 500 cimdi (pāri), 131 600 respiratori, 49 050 medicīniskie kombinezoni, kā arī DL – 43 040 l DL virsmām un 39 720 l DL rokām.

Vienlaikus LM apzināja institūcijām nepieciešamo IAL un DL apjomu. Tā kā institūciju nodrošinājums un arī nepieciešamais IAL un DL apjoms bija ļoti atšķirīgs, turklāt, uz to, ka IAL un DL nav nepieciešami, bija norādījušas arī tās institūcijas, kuras nebija veikušas to iegādi, lai nodrošinātu IAL un DL pieejamību visās institūcijās, LM piešķirto IAL apjoms katrai institūcijai tika noteikts tieši proporcionāli klientu vietu skaitam (informācija par IAL un DL sadalījumu institūcijām ir ievietota arī LM mājas lapas sadaļā "Covid-19") .

Ir apzināts institūcijām pieejamo, kā arī papildus nepieciešamo IAL un DL līdzekļu apjoms, lai meklētu risinājumu papildu finansējuma piesaistei, t.sk. pašvaldību un privātpersonu dibinātu institūciju iegādāto papildu IAL un DL kompensēšanai no valsts budžeta līdzekļiem. Tāpat, lai nodrošinātu iespēju noteikt skābekļa piesātinājuma līmeni asinīs visu institūciju (neatkarīgi no dibinātāja) klientiem, finansējuma piešķiršana pulsa oksimetru iegādes kompensēšanai ir atbalstīta Finanšu ministra vadības grupā un tiek gatavoti grozījumi normatīvajos aktos iesniegšanai valdībā. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs arī ir atbalstījis ierosinājumu, t.sk. iepirkuma nodrošināšanu centralizēta iepirkuma ietvaros.

6. Papildu pasākumi VSAC klientu un darbinieku aizsardzības nodrošināšanai, kā arī darbinieku motivēšanai

Vienlaikus jāmin, ka, tā kā lielākā daļa VSAC klientu ir personas ar smagiem un ļoti smagiem funkcionāliem traucējumiem, kurām garīga rakstura traucējumi kombinējas ar hroniskām somatiskām slimībām, lai nodrošinātu izdevumu, kas novirzīti pretepidēmisko pasākumu saistībā ar Covid-19 izplatības mazināšanai no VSAC piešķirtā finansējuma, kompensēšanu, kā arī nodrošinātu līdzekļu pārdali Covid-19 infekcijas izplatības VSAC un masveida inficēšanās gadījumu novēršanai, izstrādāts un izskatīšanai iesniegts MK rīkojuma projekts "Par apropriācijas pārdali Covid-19 radīto seku likvidēšanas pasākumu īstenošanai labklājības nozarē". MK rīkojuma projekts tika atbalstīts un finansējums novirzīts:

– VSAC izdevumu Covid – 19 pretepidēmijas pasākumu nodrošināšanai, t.sk. IAL un DL iegādei (to IAL iegādei, kuri netika nodrošināti centralizēti), kā arī citu preču iegādei, kas nepieciešamas klientu veselības stāvokļa monitoringa nodrošināšanai, infekcijas izplatības riska mazināšanai un komunikācijas iespēju uzlabošanai (digitālie termometri, dezinfekcijas līdzekļi virsmām, u.c.), kompensēšanai – 118 583 euro apmērā;

– VSAC klientu drošības nodrošināšanai – video novērošanas ierīkošanai VSAC filiālēs (apmeklētāju plūsmas kontrolei pie ieejas filiālē, koplietošanas telpās un teritorijā), kā arī automātisko ieejas durvju un automātisko teritorijas vārtu uzstādīšanai VSAC filiālēs – 335 295 euro apmērā;

– Turpmākai Covid – 19 izplatības un masveida inficēšanās gadījumu novēršanai – pretepidēmisko pasākumu veikšanai filiālēs ierīkotajās izolācijas telpās - bakteriocīdo dezinfekcijas lampu iegādei gaisā sastopamo kaitīgo mikroorganismu koncentrācijas likvidācijai un virsmu dezinfekcijas iekārtu iegādei – 70 167 euro apmērā.

Papildus Covid-19 izplatības mazināšanai un pretepidēmisko pasākumu veikšanai, kā arī ar Covid-19 saistīto izdevumu kompensēšanai VSAC, tika novirzīts finansējums 1 280 068 euro apmērā, tai skaitā:

– VSAC nodarbināto motivēšanai (novērtēšanas prēmiju izmaksām par darbu paaugstinātas intensitātes un slodzes apstākļos saistībā ar epidemioloģisko prasību nodrošināšanu un Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanu) (izdevumi atlīdzībai) – 1 064 652 euro apmērā;

– VSAC aizsardzības līdzekļu krājumu papildināšanai Covid-19 infekcijas izplatības novēršanai (130 778 euro apmērā) un dezinfekcijas iekārtu iegādei Covid-19 pretepidēmijas pasākumu nodrošināšanai (68 180 euro apmērā);

– VSAC izdevumu Covid–19 pretepidēmijas pasākumu nodrošināšanai, t.sk. IAL un DL iegādei, kā arī citu preču iegādei, kas nepieciešamas klientu veselības stāvokļa monitoringa nodrošināšanai, infekcijas izplatības riska mazināšanai un komunikācijas iespēju uzlabošanai (p., dezinfekcijas līdzekļi virsmām), kompensēšanai – 16 458 euro apmērā.

7. Finansējuma piesaiste no "Atveseļošanās un noturības mehānisma (RRF)"

Lai sekmētu visu institūciju gatavību darbam vīrusa infekcijas izplatības apstākļos, LM ir iesniegusi priekšlikumus atbalstam institūcijām pakalpojumu noturībai un nepārtrauktībai Atveseļošanās un noturības mehānismā (RRF) (indikatīvais īstenošanas laiks 2021.–2023. gads). Attiecīgi, tiek plānots, kam veicot ieguldījumus 26 500 000 EUR apmērā, institūcijas tiks pielāgotas epidemioloģiskā apdraudējuma situācijai:

– ieguldījumi 150 institūcijās (neatkarīgi no juridiskā statusa, institūcijas pilngadīgām personām);

– ieguldījumi 5 jaunu ģimeniskai videi pietuvinātu aprūpes institūciju attīstībā (pašvaldībām, institūcijas pensijas vecuma personām).

2. pielikums

Veselības ministrijas paveiktais Covid-19 infekcijas izplatības risku mazināšanai

Veselības ministrijas līdz šim sniegtais atbalsts:

– Kopš 2020. gada 9. novembra Veselības inspekcija koordinē ilgstošas sociālās aprūpes institūciju klientu un darbinieku rutīnas skrīningu, sniedz ilgstošas sociālās aprūpes institūcijām skaidrojumus par darbinieku skrīninga ar siekalu testiem organizēšanu un īstenošanu. Inspekcijas rīcībā ir ilgstošas sociālās aprūpes institūciju saraksti ar norādītajām atbildīgajām personām par skrīningu attiecīgajā instītūcijā, darbinieku skaitu, klientu skaitu (cik klienti var nodot siekalu testus, cik klientiem ir nepieciešami nazofaringeālie testi). Minētā informācija palīdz laboratorijām efektīvi plānot skrīninga īstenošanu. Veselības inspekcija operatīvi paziņo SPKC par saņemto informāciju no institūcijām par saslimšanas gadījumiem, lai SPKC operatīvi varētu pieteikt institūciju testēšanu pēc epidemioloģiskajām indikācijām.

Lai izskaidrotu ilgstošas sociālās aprūpes institūcijām rutīnas skrīninga mērķus, nozīmi un organizāciju, Veselības inspekcijas darbinieki ir vairākkārtīgi apzvanījuši visas ilgstošas sociālās aprūpes institūcijas, 2020. gada 11. decembrī tika nosūtīta arī elektroniskā vēstule visām ilgstošas sociālās aprūpes institūcijām. Papildus Veselības inspekcijas darbinieki sazinājās ar attiecīgajām pašvaldībām par ilgstošas sociālās aprūpes institūciju atteikumiem piedalīties skrīningā. Diemžēl jāatzīst, ka ilgstošas sociālās aprūpes institūciju vadītāji vai kontaktpersonas lielākoties nevēlējās iesaistīties skrīninga norisē, atteicās no siekalu testiem, bija jāaicina un jāpārliecina. Ne LM, ne LPS nebija līdzdalīgas un ieinteresētas aicināt ilgstošas sociālās aprūpes institūcijas izmantot šo valsts piedāvāto pakalpojumu. Tikai milzīgi infekcijas uzliesmojumi atsevišķās ilgstošas sociālās aprūpes institūcijās veicināja pārējo SAC lēnu iesaistīšanos skrīninga veikšanā.

– Covid-19 pandēmija ir ļoti būtiski palielinājusi pieprasījumu pēc psihiskās veselības aprūpes pakalpojumiem – to pierāda ārstu atsauksmes, novērojumi un pakalpojuma pieprasījuma dinamika psihoneiroloģiskajās slimnīcās, gan lokālo ekspertu vērtējumi. Tiek prognozēts, ka Covid-19 pandēmijas negatīvās ietekmes sekas uz indivīda un sabiedrības psihisko veselību būs novērojamas gan tās laikā, gan periodā starp Covid-19 infekciju uzliesmojumiem, kā arī pēc pandēmijas. Dažādi informācijas avoti liecina, ka ir vairākas sabiedrības riska grupas, kuru psihisko veselību Covid-19 pandēmijas izraisītie apstākļi skars vairāk. Stress, sociālā izolācija, samazināta fiziskā aktivitāte veicina psihiskās veselības pasliktināšanos, tādēļ nepieciešama kompleksa pieeja psihiskās veselības aprūpes uzlabošanai, kas paredzētu ne tikai īstermiņa Covid-19 pandēmijas negatīvās ietekmes izraisīto seku mazināšanu, bet arī nodrošinātu to, ka būs pieejami ilgtermiņa psihiskās veselības aprūpes uzlabošanas pasākumi pēc Covid-19 pandēmijas.

VM ir izstrādājusi "Psihiskās veselības aprūpes pieejamības uzlabošanas plānu", kas pakāpeniski šī gada laikā piedāvās visiem iedzīvotājiem jaunus pakalpojumus – gan plašāku ģimenes ārstu iesaisti savu pacientu psihiskās veselības uzraudzībā, gan valsts apmaksātu psihologu un psihoterapeitu terapeitiskas konsultācijas. Plānots arī paplašināt vienoto psihoemocionālās krīzes tālruņa pakalpojumu klāstu ar attālinātām terapeitiskām konsultācijām, ne tikai krīzes intervenci.

Jau šobrīd LV iedzīvotājiem iespējams saņemt psihoemocionālās krīzes atbalstu, zvanot uz diennakts konsultatīvo centru "Skalbes". Tāpat iespējams vērsties pie valsts apmaksāta psihiatra, kas ir tiešās pieejamības ārsts, pie kura nav nepieciešams nosūtījums. Šos pakalpojumus aicināti izmantot arī ilgstošas sociālās aprūpes institūciju darbinieki un vadība. Tapāt VM sagatavojusi informatīvo ziņojumu par pasākumiem psihiskās veselības uzlabošanai, kas palīdzēs arī ilgstošas sociālās aprūpes institūciju darbiniekiem un klientiem.

– Ilgstošas sociālās aprūpes institūcijām ne vienmēr pieejama kvalificēta medicīniskā aprūpe, kā arī ģimenes ārsts tā noslogotības vai slimības dēļ var nebūt savlaicīgi pieejams. Ņemot vērā, ka ilgstošas sociālās aprūpes institūcijas ir ne tikai aprūpes iestāde, bet vienlaikus šo iestāžu klientu dzīves vieta, un daudziem no klientiem ir smagas slimības, kā arī invaliditāte, viņiem nepieciešamības gadījumā ir iespēja saņemt veselības aprūpi mājās (ne tikai Covid-19 laikā) Papildus finansējums ir nepieciešams arī, lai motivētu ģimenes ārstus doties mājas vizītēs uz sociālās aprūpes centriem pie institūciju iemītniekiem. Īpaši svarīgas mājas vizītes ir Covid-19 pandēmijas laikā, kad centros ir liela saslimstība un stacionārās ārstniecības iestādes ir pārslogotas. Tiek prognozēts, ka šāda mājas vizīšu veicināšana, samazinās NMPD izsaukumu un hospitalizāciju skaitu.

– Par iestādēm, kas tādu sniedz, ilgstošas sociālās aprūpes institūciju darbinieki var iegūt informāciju NVD reģionālajā nodaļā. Jau šobrīd, organizējot veselības aprūpi mājās, tiek sniegts pakalpojums mobilo izbraukumu veidā. NVD ir apzinājis minētā pakalpojuma sniedzējus un nokoordinējis, ka šāds pakalpojums tiek sniegts arī ar Covid-19 inficētām personām. Tāpat tuvāko divu nedēļu laikā tiks apzināti papildus nepieciešamie pasākumi, lai cilvēkiem ambulatorās aprūpes līmenī sniegtu nepieciešamo palīdzību, ņemot vērā arī situāciju stacionārajās ārstniecības iestādēm.

Citi veiktie pasākumi infekcijas izplatības ierobežošanai:

– Covid-19 inficētiem ilgstošas sociālās aprūpes institūciju darbiniekiem, kā arī tad, ja darbinieks ir kontaktpersona, tiek izsniegta darbnespējas lapa (DNL) – izsniedz attālināti (bez personas apskates), apmaksā valsts no pirmās dienas. Bez tam laikā no 2020. gada marta līdz septembrim ilgstošas sociālās aprūpes institūciju darbinieki bija to cilvēku vidū, kam izņēmuma kārtā tika izsniegta DNL uz pašizolācijas laiku pēc atgriešanās no ārzemēm (MK noteikumi Nr. 152);

– pašvaldības informētas par darba devēju iespēju uz Covid-19 izmeklējumu nosūtīt iestāžu, kas saistītas ar augstu Covid-19 izplatības risku, tai skaitā ilgstošas sociālās aprūpes institūciju, darbiniekus. Norādīta konkrēta informācija par pieteikšanos (05.05.2020. Nr. 01-18.2/2360);

– noteikti epidemioloģiskās drošības pasākumi sociālo pakalpojumu saņemšanai – tai skaitā ilgstošas sociālās aprūpes institūcijas (MK 09.06.2020. noteikumi Nr. 360);

– prasības ilgstošas sociālās aprūpes institūcijām ārkārtas situācijas laikā – attiecībā uz jaunu klientu uzņemšanu, darbinieku testēšanu, kontaktpersonu apzināšanu u.c. (MK 06.11.2020. rīkojums Nr. 655);

– lai mazinātu Covid-19 infekcijas izplatīšanās riskus ilgstošas sociālās aprūpes institūcijās, kas ir paaugstināta riska objekti, VM informēja pašvaldības, ka epidemioloģiskās drošības nolūkos SAC darbiniekiem un klientiem jāveic valsts apmaksāts Covid-19 infekcijas skrīnings saskaņā ar Covid-19 testēšanas algoritmu (koordinē VI) (03.12.2020. Nr. 01-18.2/6293);

– vadlīniju pieejamība SPKC un VI mājas lapā;

– VM attālināta tikšanās ar ilgstošas sociālās aprūpes institūcijām par darbinieku un klientu testēšanu (18.12.2020.);

– NVD sniedzis informāciju par veselības aprūpi svētku laikā (ja ilgstošas sociālās aprūpes institūcijā nav medicīniskā personāla) (21.12.2020.);

– attālināta tikšanās ar ilgstošas sociālās aprūpes institūcijām un pašvaldībām (piedalās VM, NVD, RAKUS, SPKC, ZVA, VI, prof. Zavadska) par aktuālajiem jautājumiem epidemioloģiskās situācijas kontekstā, t.sk par plānoto vakcināciju, ātrajiem testiem (18.01.2021).

Labklājības ministre R. Petraviča