Ministru kabineta noteikumi Nr. 107

Rīgā 2021. gada 18. februārī (prot. Nr. 18 10. §)

Izdoti saskaņā ar Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 4. panta
otrās daļas 2. punkta "e" apakšpunktu, 8. panta
vienpadsmitās daļas 4. punktu, 16. panta trešo daļu,
17. panta astoņpadsmito daļu, 20. panta 1., 2., 3., 4., 5., 6.,
7., 8., 9., 10., 11. un 13. punktu

Izdarīt Ministru kabineta 2017. gada 14. novembra noteikumos Nr. 677 "Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma normu piemērošanas noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 2017, 237. nr.; 2019, 144. nr.; 2020, 87. nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 17. punktu šādā redakcijā:

"17. Peļņas sadalīšanas metode – tirgus cenas noteikšanas metode, kuru izmantojot vispirms nosaka starp saistītajām personām sadalāmo kontrolētā darījuma peļņu un tad to sadala starp saistītajām personām, balstoties uz ekonomiski pamatotu faktoru, kas tuvina peļņas sadali tādai peļņas sadalei, kāda notiktu starp neatkarīgām personām (peļņas sadalīšanas metodes piemēru skatīt šo noteikumu 2. pielikuma 5. punktā)."

2. Papildināt noteikumus ar 17.¹, 17.², 17.³, 17.⁴, 17.⁵ un 17.⁶ punktu šādā redakcijā:

"17.¹ Piemērojot peļņas sadalīšanas metodi, šajos noteikumos ietvertās atsauces uz peļņu ir vienlīdz attiecināmas arī uz zaudējumiem (peļņas sadalīšanas metode tiek piemērota vienādi neatkarīgi no tā, vai no attiecīgajiem darījumiem veidojas peļņa vai zaudējumi).

17.² Izvēloties peļņas sadalīšanas metodi saskaņā ar šo noteikumu 8. punktu, ņem vērā, ka tā var tikt piemērota, ja:

17.² 1. abas kontrolēta darījuma puses saistībā ar šo darījumu veic unikālu un vērtīgu ieguldījumu (piemēram, unikāla un vērtīga nemateriāla īpašuma formā). Ar unikālu un vērtīgu ieguldījumu šajā gadījumā saprot ieguldījumu, kas nav salīdzināms ar neatkarīgu personu veikto ieguldījumu salīdzināmos apstākļos un kura izmantošana saimnieciskajā darbībā rada galveno avotu faktiskajam vai potenciālajam ekonomiskajam labumam, kas rada peļņu;

17.² 2. saistītās personas īsteno savstarpēji augsti integrētu saimnieciskās darbības modeli (piemēram, globālās vērtību ķēdes ietvaros), kurā dalībnieku ieguldījumu nevar ticami novērtēt, to nošķirot no citu dalībnieku ieguldījuma;

17.² 3. abas kontrolēta darījuma puses saistībā ar šo darījumu kopīgi uzņemas vienu vai vairākus būtiskus ekonomiskus riskus vai arī katra darījuma puse patstāvīgi uzņemas ekonomiski nozīmīgu risku, bet darījuma pušu uzņemtie būtiskie ekonomiskie riski ir savstarpēji cieši saistīti.

17.³ Piemērojot peļņas sadalīšanas metodi, ievēro šādus nosacījumus:

17.³ 1. peļņas sadalīšanai un peļņas sadalīšanas faktoru izvēlei jābūt konsekventai ar attiecīgā kontrolētā darījuma funkcionālo analīzi, it īpaši ar pieņēmumiem par ekonomiski būtiskajiem riskiem, kurus uzņemas saistītās personas;

17.³ 2. sadalāmās peļņas noteikšanas procesam un izvēlētajiem peļņas sadalīšanas faktoriem jābūt kvantitatīvi izmērāmiem;

17.³ 3. peļņas sadalīšanas metode tiek izmantota, nosakot tirgus cenu (vērtību) pirms kontrolētā darījuma uzsākšanas;

17.³ 4. peļņas sadalīšanai un peļņas sadalīšanas faktoru izvēlei jābūt konsekventai visā kontrolētā darījuma darbības laikā, izņemot gadījumu, ja atšķirības ir ekonomiski pamatotas un atbilstoši dokumentētas;

17.³ 5. piemērojot peļņas sadalīšanas metodi, tiek sadalīta peļņa pirms procentu maksājumiem un nodokļiem (EBIT), taču, ņemot vērā attiecīgos faktus un apstākļus, var tikt sadalīta bruto peļņa.

17.⁴ Tiek izmantotas šādas peļņas sadalīšanas pieejas:

17.⁴ 1. ieguldījumu analīze. Atbilstoši šai pieejai peļņa starp saistītajām personām tiek sadalīta, pamatojoties uz katras saistītās personas ieguldījuma relatīvo vērtību kontrolētajā darījumā, ja iespējams, analīzi pamatojot ar ārējiem tirgus datiem, kuri liecina, kā līdzīgos apstākļos peļņu būtu sadalījušas neatkarīgas personas;

17.⁴ 2. atlikušās peļņas analīze. Atbilstoši šai pieejai starp saistītajām personām sadalāmo peļņu secīgi sadala divās kategorijās:

17.⁴ 2.1. pirmajā kategorijā iekļauj peļņu, kas attiecināma uz ieguldījumu, par kuru ir pieejami uzticami salīdzināmi dati par neatkarīgu personu rīcību līdzīgā situācijā (parasti peļņa, kas attiecināma uz kontrolēta darījuma ietvaros veicamo mazāk sarežģītu ieguldījumu). Minēto pirmajā kategorijā iekļauto ieguldījumu vērtību parasti nosaka, izmantojot kādu no šo noteikumu 13., 14., 15. vai 16. punktā minētajām darījuma tirgus cenas noteikšanas metodēm;

17.⁴ 2.2. otrajā kategorijā iekļauto peļņu nosaka, no visas starp saistītajām personām sadalāmās peļņas atņemot atbilstoši šo noteikumu 17.⁴ 2.1. apakšpunktam noteikto peļņu, pieņemot, ka otrajā kategorijā iekļautā (atlikusī) peļņa sevī ietver peļņu no abu kontrolētā darījuma pušu ieguldījumiem, kas ir unikāli un vērtīgi vai attiecināmi uz augsti integrētu saimnieciskās darbības modeli, tādēļ nav atsevišķi novērtējami, vai attiecināmi uz ekonomiski nozīmīgu risku, kuru kopīgi uzņemas abas kontrolētā darījuma puses. Minēto otrajā kategorijā iekļauto peļņu attiecina uz abām kontrolētā darījuma pusēm, ievērojot katras kontrolētā darījuma puses relatīvo lomu otrās kategorijas ieguldījuma veikšanā, ja iespējams, analīzi pamatojot ar ārējiem tirgus datiem, kuri liecina, kā līdzīgos apstākļos peļņu būtu sadalījušas neatkarīgas personas.

17.⁵ Ekonomiski pamatoti faktori, atbilstoši kuriem peļņas sadalīšanas metodes ietvaros saistītu personu starpā tiek sadalīta peļņa, ir:

17.⁵ 1. neatkarīgi no transfertcenu politikas un balstīti uz objektīviem datiem (piemēram, pārdošanas apjoms līdzīgos apstākļos neatkarīgām personām), nevis uz datiem, kas attiecas uz saistītu personu atlīdzību saistībā ar kontrolētiem darījumiem (piemēram, pārdošanas apjoms saistītām personām);

17.⁵ 2. pārbaudāmi;

17.⁵ 3. pamatoti ar iekšējiem vai ārējiem salīdzināmiem datiem.

17.⁶ Neierobežojot ar šajā punktā ietverto uzskaitījumu, atkarībā no galvenā faktora, kurš konkrētajā gadījumā rada vērtību, peļņas sadalīšanas metodes piemērošanas mērķiem ekonomiski pamatoti peļņas sadalīšanas faktori ir:

17.⁶ 1. aktīvu vai kapitāla vērtība;

17.⁶ 2. pamatdarbības izdevumi;

17.⁶ 3. pārdoto preču izmaksas;

17.⁶ 4. izpētes un attīstības izmaksas;

17.⁶ 5. pārdošanas apjoms;

17.⁶ 6. to darbinieku atalgojums, kas veic galvenās funkcijas, kas rada vērtību."

3. Aizstāt 18. punktā vārdus un skaitļus "šo noteikumu 13., 14., 15., 16. un 17. punktā" ar vārdiem "šajos noteikumos".

4. Aizstāt 19.1. apakšpunktā vārdus un skaitļus "šo noteikumu 9., 13., 14., 15., 16. un 17. punktā" ar vārdiem "šajos noteikumos".

5. Papildināt 19.4. apakšpunktu aiz vārdiem "zemas pievienotās vērtības pakalpojumi" ar vārdiem "finanšu darījumi".

6. Izteikt 2. pielikuma 5. punktu šādā redakcijā:

"5. Peļņas sadalīšanas metode

Elektronikas produkta panākumi tirgū ir saistīti ar inovatīvo tehnoloģiju izveidi gan tā elektroniskajos procesos, gan tā galvenajā komponentē. Šo komponenti izveido un ražo saistītā persona A, tālāk to nododot saistītai personai B, kura izveido un ražo atlikušās attiecīgā produkta daļas. Gala produktu izplata saistītā persona C. Ņemot vērā pieejamo informāciju par salīdzināmiem nekontrolētiem darījumiem, saistītās personas C atlīdzība par izplatīšanas funkcijām, aktīviem un riskiem tiek noteikta atbilstoši šo noteikumu 14. punktā minētajai tālākpārdošanas cenu metodei, minēto atlīdzību ietverot darījumā, kura ietvaros gala produktu saistītā persona B pārdod saistītai personai C.

Darījuma cenas noteikšanai par komponentes nodošanu no saistītās personas A saistītai personai B būtu izmantojama šo noteikumu 14. punktā minētā salīdzināmo nekontrolēto cenu metode, ja būtu pieejama informācija par attiecīgiem salīdzināmiem nekontrolētiem darījumiem. Taču, ņemot vērā, ka komponente, kuru A nodod B, sevī ietver inovatīvu tehnoloģisku sasniegumu, ko attiecīgajā tirgū panāca A, šajā piemērā saistītas personas pēc funkcionālās un salīdzināmības analīzes veikšanas konstatē, ka šajā gadījumā nav iespējams atrast informāciju par salīdzināmiem nekontrolētiem darījumiem, kas būtu izmantojami salīdzināmo nekontrolēto cenu metodei. Aprēķinot saistītās personas A ražošanas izmaksu uzcenojumu, ir iespējams veikt aplēsi peļņas elementam, ar kuru tiks atlīdzinātas saistītās personas A ražošanas funkcijas, bet neņemot vērā peļņas elementu, kas atlīdzinās tās veikto unikālo un vērtīgo ieguldījumu. Veicot līdzīgus aprēķinus attiecībā uz saistīto personu B, var veikt aplēsi par peļņu, kas pienāksies B saistībā ar tās ražošanas funkciju, bet neņemot vērā peļņas elementu, kas tai radīsies par tās veikto unikālo un vērtīgo ieguldījumu. Tā kā darījuma cena, par kuru saistītā persona B pārdod gala produktu saistītai personai C, ir zināma un ir atzīta par atbilstošu tirgus cenai, var noteikt arī atlikušo peļņu, kas tiks attiecināta uz saistītajām personām A un B kopā saistībā ar to unikālo un vērtīgo nemateriālo īpašumu. Taču atlikušās peļņas proporcija, t. i., cik no atlikušās peļņas pienāksies saistītai personai A, bet cik saistītai personai B, šajā posmā vēl nav noteikta.

Atlikusī peļņa var tikt sadalīta, analizējot faktus un apstākļus, kādi varētu norādīt, kā papildu atlīdzība līdzīgā situācijā tiktu sadalīta starp nesaistītām personām. Katras saistītās personas veiktā izpēte un attīstība ir vērsta uz viena un tā paša veida tehnoloģiju attīstību, un tiek pieņemts, ka, ņemot vērā konkrētās situācijas faktus un apstākļus, katras (A un B) saistītās personas izpētes un attīstības izdevumu relatīvā daļa ļauj ticami noteikt katras personas veikto ieguldījumu relatīvo vērtību. Tas nozīmē, ka katras saistītās personas veikto unikālo un vērtīgo ieguldījumu elektronikas produktā var ticami novērtēt, ņemot vērā katras personas relatīvo izdevumu summu izpētei un attīstībai. Ja A izdevumi izpētei un attīstībai ir 15, bet B izdevumi izpētei un attīstībai ir 10, tad kopējie izpētes un attīstības izdevumi veido 25, tādējādi atlikusī peļņa būtu jāsadala, 15/25 daļas attiecinot saistītajai personai A, bet 10/25 – saistītajai personai B.

Skaitļi ilustratīvam aprēķinam, ņemot vērā piemērā aprakstīto situāciju:

a) Saistīto personu A un B peļņa un zaudējumi

Analizējot salīdzināmus nekontrolētus darījumus, tiek konstatēts, ka salīdzināmos apstākļos ražotāji, kuru rīcībā nav unikāla un vērtīga nemateriālā īpašuma, piemēro ražošanas izmaksu uzcenojumu (neņemot vērā iegādes izmaksas) 10 % apmērā (neto peļņas attiecība pret tiešajām un netiešajām ražošanas izmaksām). Saistītās personas A ražošanas izmaksas ir 15, tādējādi uz A attiecināmais ražošanas uzcenojums no izmaksām ir 1,5. Saistītās personas B ražošanas izmaksas ir 20, tādējādi uz B attiecināmais ražošanas uzcenojums no izmaksām ir 2,0. Ņemot vērā minēto, atlikusī peļņa ir 6,5, kas veidojas, no abu saistīto personu kopējās neto peļņas 10 atņemot uz abām saistītajām personām attiecināmo peļņu no ražošanas funkcijām 3,5.

Ar sākotnējās peļņas attiecināšanu (1,5 uz A, bet 2,0 uz B) tiek atlīdzinātas saistīto personu A un B ražošanas funkcijas, bet netiek ņemts vērā šo personu attiecīgais unikālais un vērtīgais ieguldījums augsto tehnoloģiju produktā. Tā kā šajā gadījumā ir konstatēts, ka relatīvā daļa no kopējām saistīto personu (A un B) uz produktu attiecināmajām izpētes un attīstības izmaksām ir uzskatāma par pamatotu rādītāju, lai noteiktu katras personas relatīvo unikālo un vērtīgo ieguldījumu, atlikusī peļņa var tikt sadalīta A un B starpā, balstoties uz šo rādītāju. Atlikusī peļņa ir 6,5, un 15/25 daļas no tās var attiecināt uz A, bet 10/25 – uz B, attiecīgi sadalot atlikušo peļņu šādā veidā:

uz saistīto personu A attiecināmā peļņas daļa = 6,5 x 15/25 = 3,9;

uz saistīto personu B attiecināmā peļņas daļa = 6,5 x 10/25 = 2,6.

Ņemot vērā minēto:

saistītās personas A peļņa būs 1,5 + 3,9 = 5,4;

saistītās personas B peļņa būs 2,0 + 2,6 = 4,6.

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Finanšu ministra vietā –
ārlietu ministrs E. Rinkēvičs