Ministru kabineta noteikumi Nr. 116

Rīgā 2021. gada 18. februārī (prot. Nr. 18 24. §)

Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 23. decembra noteikumos Nr. 829 "Īpašās prasības piesārņojošo darbību veikšanai dzīvnieku novietnēs"

Izdoti saskaņā ar likuma "Par piesārņojumu"
24.² panta otro daļu

Izdarīt Ministru kabineta 2014. gada 23. decembra noteikumos Nr. 829 "Īpašās prasības piesārņojošo darbību veikšanai dzīvnieku novietnēs" (Latvijas Vēstnesis, 2015, 2. nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt noteikumu tekstā vārdu "pārvalde" (attiecīgā locījumā) ar vārdu "dienests" (attiecīgā locījumā).

2. Izteikt 4.5.1. apakšpunktu šādā redakcijā:

"4.5.1. operators Valsts vides dienestā (turpmāk – dienests) iesniedz iesniegumu, kurā pamato šo noteikumu 4.4.4. apakšpunktā minēto izņēmuma gadījumu. Iesniegumā norāda zemes vienības kadastra apzīmējumu un apliecina pakaišu kūtsmēslu uzglabāšanas vietas atbilstību šo noteikumu 4.6. apakšpunkta prasībām. Iesniegumam pievieno Lauku atbalsta dienesta lauku bloka karti (mērogā 1 : 5000 vai mērogā 1: 10 000, ne vecāku par pieciem gadiem), kurā atzīmē paredzamo pakaišu kūtsmēslu uzglabāšanas vietu. Ja operators veic kūtsmēslu krātuves atjaunošanu vai pārbūvi, iesniegumā norāda darba izpildes laiku;".

3. Papildināt noteikumus ar 5.¹, 5.², 5.³, 5.⁴, 5.⁵ un 5.⁶ punktu šādā redakcijā:

"5.¹ Operators var uzglabāt kūtsmēslus savā īpašumā, valdījumā vai turējumā esošā kūtsmēslu krātuvē dzīvnieku novietnē vai ārpus tās.

5.² Operators noslēdz līgumu ar citu personu par kūtsmēslu uzglabāšanu atbilstoši šo noteikumu prasībām, reģenerāciju vai apstrādi, ja kūtsmēslu krātuve ārpus dzīvnieku novietnes nav operatora īpašumā.

5.³ Ja operatoram ir noslēgts līgums ar citu personu par kūtsmēslu uzglabāšanu atbilstoši šo noteikumu prasībām, reģenerāciju vai apstrādi, krātuves tilpumu rēķina no atlikušā kūtsmēslu daudzuma, ievērojot šo noteikumu 5.1. apakšpunktā un 8. punktā minētās prasības.

5.⁴ Citai personai, ar kuru noslēgts šo noteikumu 5.² punktā minētais līgums, ir izbūvēta kūtsmēslu krātuve atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Valsts vides dienests izdod tehniskos noteikumus paredzētajai darbībai, un tā ir:

5.⁴ 1. saņēmusi piesārņojošas darbības atļauju lauksaimniecības nozarē vai atļauju kūtsmēslu uzglabāšanai, reģenerācijai vai apstrādei atkritumu apsaimniekošanas nozarē;

5.⁴ 2. reģistrējusi piesārņojošu darbību lauksaimniecības nozarē.

5.⁵ Ja operators ir noslēdzis līgumu ar citu personu par visu kūtsmēslu uzglabāšanu atbilstoši šo noteikumu prasībām vai to reģenerāciju vai apstrādi, operators nodrošina šo noteikumu prasībām atbilstošu krātuvi ar tilpumu, kas kūtsmēslus ļauj uzglabāt ne mazāk kā vienu mēnesi.

5.⁶ Operators rakstveidā informē dienestu par šo noteikumu 5.² vai 5.⁵ punktā minētā līguma noslēgšanu un laušanu 10 darbdienu laikā pēc notikuma. Līdz ar informāciju par līguma laušanu iesniedz arī informāciju par turpmāku kūtsmēslu uzglabāšanu atbilstoši šo noteikumu prasībām."

4. Izteikt 7.1. apakšpunktu šādā redakcijā:

"7.1. šķidro un pusšķidro kūtsmēslu un vircas krātuves ir slēgta tipa vai ar pastāvīgu dabisku vai mākslīgu peldošu segslāni, kas samazina iztvaikošanu un pastāvīgi nosedz krātuves virsmu. Ja nepieciešams, dabisko segslāni papildina. Mākslīgs peldošais segslānis nav vajadzīgs, ja šķidros un pusšķidros kūtsmēslus un vircu uzkrāj dzīvnieku novietnē zemgrīdas krātuvē zem pilnībā vai daļēji režģotas grīdas."

5. Izteikt 9. punktu šādā redakcijā:

"9. Dzīvnieku novietnē, kurā pakaišu kūtsmēslus uzkrāj dziļajā kūtī, un saimniecībā, kurā produkcijas ieguvei paredzētus gaļas liellopus, aitas un citas sugas dzīvniekus pastāvīgi tur āra apstākļos norobežotā vidē, nav vajadzīga kūtsmēslu uzglabāšanas krātuve. Lai novērstu virszemes un pazemes ūdeņu piesārņojumu ar kūtsmēslu un vircas noplūdēm, barošanas un dzirdināšanas vieta un vieta, kurā dzīvnieki var patverties no nelabvēlīgiem laikapstākļiem, atbilst šādām prasībām:

9.1. tās virsmas slīpums nepārsniedz piecus grādus, un tā atrodas vismaz 50 metru attālumā no virszemes ūdens objektiem, no akām, kurās ņem ūdeni mājsaimniecībai, vai avotiem, kā arī vismaz 30 metru attālumā no novadgrāvja krotes un meliorācijas sistēmas būves – akas, virszemes noteces uztvērēja;

9.2. to neierīko pārmitrās vai applūstošās teritorijās, virs meliorācijas sistēmu drenāžas caurulēm un vietās, kurās maksimālais gruntsūdens līmenis ir virs 50 centimetriem no zemes virsmas;

9.3. kūtsmēslus regulāri aizvāc vismaz vienu reizi gadā. Ja aizvāktos kūtsmēslus nav iespējams nekavējoties izmantot mēslošanai, tos uzglabā atbilstoši šo noteikumu 4.6. apakšpunktā minētajām prasībām. Pēc vietas izmantošanas tajā ierīko zālāju;

9.4. tās vietas virsmu, kurā dzīvnieki var patverties no nelabvēlīgiem laikapstākļiem, noklāj ar pakaišiem, lai novērstu kūtsmēslu un vircas noplūdi."

6. Izteikt 13.1. apakšpunktu šādā redakcijā:

"13.1. krātuves ekspluatācijas laikā pazemes ūdeņu kvalitātes mērījumus novērošanas (monitoringa) vietās veic reizi gadā pirms krātuves iztukšošanas, un analīžu rezultātus mēneša laikā pēc to saņemšanas iesniedz dienestā;".

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Zemkopības ministrs K. Gerhards