Latvija un Polija — kā paraugs kaimiņattiecībām

Vakar noslēdzās Polijas prezidenta Aleksandra Kvašņevska valsts vizīte

Savas vizītes otrajā dienā Polijas prezidents Aleksandrs Kvašņevskis tikās ar Latvijas Ministru prezidentu Guntaru Krastu

Vakar Polijas prezidents ieradās Latvijas Universitātē, kur tikās ar Latvijas poļu kopienu. Attēlā

(no labās): Aleksandrs Kvašņevskis, Jolanta Kvašņevska, Latvijas Universitātes rektors Juris Zaķis Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

Latvijas Valsts prezidents un Polijas prezidents — preses konferencē:

Vakar, 8. jūlijā, Polijas Republikas prezidenta Aleksandra Kvašņevska valsts vizītes ietvaros notika Latvijas Republikas Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa un Polijas Republikas prezidenta Aleksandra Kvašņevska preses konference. Preses konferenci atklāja Latvijas Republikas Valsts prezidents Guntis Ulmanis:

— Es apsveicu savu draugu, kolēģi, Polijas Republikas prezidentu Aleksandru Kvašņevski ar veiksmīgu vizīti, un es ceru, ka viņš aizbrauks mājās ar vislabākajiem iespaidiem par Latviju. Šī vizīte bija ļoti intensīva, es esmu gandarīts par tās rezultātiem. Galvenie jautājumi, par kuriem mēs runājām, bija mūsu divpusējā sadarbība. Vajadzētu aktivizēt mūsu sadarbību Ārlietu un Aizsardzības ministriju līmenī. Mums vajadzētu daudz aktīvāk īstenot brīvās tirdzniecības līgumu. Mēs spriedām par sadarbību Baltijas jūras reģiona ietvaros, mums ir ļoti svarīgas labas attiecības ar šīm valstīm, tajā skaitā arī ar Ukrainu un Krieviju. Es informēju prezidentu, kāds bija mūsu ceļš uz Pilsonības likuma pilnveidošanu, par 22. jūnija Saeimas sēdes lēmumiem. Saeima ir pieņēmusi tālredzīgus un drosmīgus lēmumus attiecībā uz Pilsonības likumu. Tajā pašā laikā es uzskatu, ka mums būtu lietderīgi saņemt zināmu EDSO atbalstu, veidojot pilsonisku sabiedrību. EDSO vajadzētu sniegt zināmu apliecinājumu, ka šīm mūsu jau izpildītajām rekomendācijām nesekos jaunas EDSO prasības, kuras Latvija vairs nevarēs izpildīt. Latvijas varas iestādes nopietni strādā pie tā, lai nacionālās minoritātes Latvijā justos labi, kā arī lai tiktu pilnveidoti izglītības un valodas likumi. Mēs vienojāmies, ka Latvijas un Polijas prezidenti nākotnē tiksies daudz biežāk, arī neformālā līmenī, lai viens otru informētu par abās valstīs notiekošajiem procesiem. Es ceru, ka prezidents atgriezīsies Polijā ar pārliecību par Latviju kā demokrātisku valsti, kurā notiek sabiedrības integrācijas procesi, kā arī integrācija Eiropas Savienības virzienā.

Tad runāja Polijas Republikas prezidents Aleksandrs Kvašņevskis:

— Esmu ļoti pateicīgs prezidenta kungam un visiem tiem, kas padarīja šo vizīti iespējamu. Poliju un Latviju vieno ne tikai Baltijas jūras reģions, bet arī kopēja nākotne. Mēs veidojam tiesisku valsti, kopēju tirdzniecību, labas kaimiņattiecības. Mēs vēlamies nodrošināt savām valstīm un to iedzīvotājiem drošību. Mērķi, kurus Polija iezīmēja pēc 1989. gada un Latvija — pēc neatkarības atgūšanas, ir kopēji. Latvijas un Polijas sadarbība var veicināt šo mērķu ātrāku sasniegšanu. Mūsu valstu attiecības kļūst aizvien intensīvākas, par to liecina Polijas valsts galvas jau trešā vizīte jūsu valstī. Ar pateicību pieņemu prezidenta Ulmaņa ierosinājumu tikties biežāk, arī neformālā līmenī. Es ar gandarījumu apsveicu kontaktattiecības starp Ārlietu un Aizsardzības ministrijām. Brīvās tirdzniecības līgums starp mūsu valstīm sāka darboties ar šā gada 1. aprīli. Es esmu pārliecināts, ka tas intensificēs un palielinās tirdzniecības apgrozījumu starp mūsu valstīm. Biznesmeņu tikšanās rezultātā Latvijā ieplūdīs poļu investīcijas, tāpat kā Latvijas investīcijas — poļu tirgū. Svarīgi ir arī kultūras kontakti starp skolām, universitātēm, reģioniem. Gribu izteikt pateicību Latvijas varas iestādēm par pozitīvo attieksmi pret poļu minoritāti, kas dzīvo šeit, Latvijā. Iespēja poļiem iegūt izglītību savās skolās, iespēja veidoties augstskolām ir milzīgs Latvijas varas iestāžu ieguldījums mūsu savstarpējo attiecību veidošanā. Tāpat mēs ar gandarījumu uzņemam grozījumus Pilsonības likumā, tādējādi Latvijai izpildot EDSO rekomendācijas. Sirsnīgi pateicamies prezidentam Ulmanim par personīgo ieguldījumu šī likuma pieņemšanā un ticam, ka tas tiks īstenots dzīvē.

Vislabāko, Latvija, tev un tavai tautai!

Tad prezidenti atbildēja uz žurnālistu jautājumiem:

— Kvašņevska kungs, jūs izteicāt pārliecību, ka Polija tiks uzņemta NATO. Kāds pamats ir šim uzskatam, un kādas būs sekas iestāšanās gadījumā?

A.Kvašņevskis:

— Polija kļūs par NATO dalībvalsti, nevis bēgot no kāda, bet gan lai stiprinātu drošību Eiropā. Polijas atrašanās NATO nozīmēs arī labas attiecības ar Krieviju.

— Ulmaņa kungs, vai jūs nebaida fakts, ka gadījumā, ja notiks referendums par Pilsonības likumu, tā rezultāti varētu būt negatīvi?

G.Ulmanis:

— Pēc piecdesmit okupācijas gadiem būtu naivi cerēt uz simtprocentīgu atbalstu šajā nozīmīgajā jautājumā, taču es ticu, ka referenduma gadījumā rezultāts būs pozitīvs. Sabiedrības lielākā daļa saprot likuma nozīmīgumu, veidojot pilsonisku sabiedrību.

Rūta Jaksona,

"LV" informācijas redaktore