Pēc pētījuma par valsts civildienestu

Ko gan Latvijas iedzīvotāju vairākums vispār zina par šo pārvaldi, kas jau vairākus gadus strādā gandrīz pašā Rīgas centrā, Raiņa bulvāra sākumā? Vai to, ka pašā pārvaldē ir tikai daži desmiti darbinieku un tās aprūpē ir aptuveni astoņi tūkstoši civildienesta ierēdņu un ierēdņu kandidātu? Vai to, ka civildienestā galvenokārt (gandrīz 70 procenti) darbinieku ir daiļā dzimuma pārstāves un ka jaunu cilvēku īpatsvars šajā sfērā ir pārlieku minimāls (pat nepārsniedz 10 procentus!)? Mēnesī jaunu darbinieku pārbaudes iztur labi ja 40 — 50 pretendentu, un te būtiska nozīme ir tam, ka civildienesta darbinieku algas kopumā pagaidām nav spējīgas konkurēt ar citām nozarēm intensīvajā darba tirgū (jaunākā referenta alga pat ministrijās nepārsniedz 100 latus). Visvairāk gados jaunu cilvēku šobrīd strādā Eiropas Integrācijas birojā un Ārlietu ministrijā.

Par to un daudz ko citu vakar ar žurnālistiem runāja Valsts civildienesta pārvaldes priekšnieks Uldis Skujiņš, civildienesta pārvaldes statistikas analīzes nodaļas vadītāja Maija Lontona, personāla vadības konsultāciju grupas "Frontes R&1" eksperti Uldis Pāvuls un Aksels Minders, klāt bija arī Latvijas Universitātes Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātes speciālisti.

Vakardienas sarunu varētu reducēt arī uz lietišķu vaicājumu: kāds ir dabinieku atalgojums? Uldis Skujiņš teica aptuveni tā: beidzot ir jābūt pilnīgai skaidrībai par to — cik, kam un par ko tiek maksāts?

Un vēl — saskaņā ar Ministru kabinetā akceptēto koncepciju "Valsts pārvaldes attīstības stratēģija līdz 2000.gadam", kurā paredzēta jaunas atalgojumu sistēmas izstrādāšana civildienestā, aktuāla kļuvusi nepieciešamība izpētīt tajā strādājošo ierēdņu kandidātu viedokli.

Šopavasar pārvaldes, fakultātes un konsultāciju grupas dalībnieki četrdesmit seansos aptaujājuši aptuveni 800 ierēdņu kandidātus gan Rīgā (48 procenti), gan Latvijas reģionos (52 procenti), turklāt aptuveni piektdaļa bijuši augstākā līmeņa vadītāji, ceturtdaļa — vidējā līmeņa vadītāji, pārējie — speciālisti.

Vakar sarīkotajā preses konferencē, kas reizē bija arī pētījuma "prezentācija", tika uzsvērti vairāki būtiski akcenti, kas ne tikai iezīmēja, bet arī papildināja kopainu. Valsts civildienesta pārvaldes sagatavotajā informācijā presei teikts:

"Pētījuma rezultāti iezīmēja vairākas būtiskas tendences, kas noteikti tiks ņemtas vērā, pilnveidojot un uzlabojot valsts civildienesta darbību. Kā primāro būtu nepieciešams risināt finansiālā atalgojuma jautājumu, kas civildienestā strādājošo vidū tiek uztverts kā visnozīmīgākais ataalgojuma sistēmas komponents. Aptaujātie ierēdņu kandidāti norāda, ka atalgojuma pieaugumam gadā vajadzētu būt aptuveni 15 procentiem, kas ir nedaudz vairāk, nekā prognozē vadošie Latvijas uzņēmumi. Šāds pieaugums aptuveni piecu gadu laikā ierēdņu kandidātu algu paceltu līdz salīdzinoši konkurētspējīgam līmenim.

Dati liecina, ka Rīgā strādājošie vēlas saņemt augstāku atalgojumu nekā citos valsts reģionos un attiecīgi augstāka līmeņa vadītājiem ir augstākas prasības. Šie rezultāti norāda uz ierēdņu kandidātu izteikto realitātes izjūtu saistībā ar atalgojuma situāciju konkurētspējīgajā Latvijas darba tirgū. Tas izvirza šobrīd visaktuālāko problēmu — vai valsts ir gatava pieņemt, ka pastāv konkurētspējīgs darba tirgus un ka tajā iesaistīts civildienests, kā arī vai pašreizējā atalagojuma sistēma nodrošina izvirzīto mērķu kvalitatīvu izpildi.

Būtiski uzsvērt, ka tūlīt pēc algas ierēdņu kandidātu vērtību skalā uzrādīta virkne nemateriālo atalgojuma sistēmas komponentu. Augstu vērtēti labi darba apstākļi, gandarījums par paveikto, darba rezultātu novērtējums, tiešā vadītāja atzinība, un iespējams, ka tieši tie ir būtiski faktori, kas motivē turpināt darbu par samērā zemu atalgojumu. Tam varētu būt vismaz divi skaidrojumi: pirmkārt, ierēdņu kandidāti, iespējams, tādā veidā kompensējot finansiālo atalgojumu, ir gatavi arī turpmāk strādāt civildienestā, otrkārt, varbūt civildienestā ir ļoti veiksmīga atalgojuma sistēma tieši saistībā ar nemateriālajiem komponentiem.

Pozitīvi vērtējams augstais lojalitātes līmenis civildienestā un apmierinātība ar sociālo vidi: vadību un kolēģiem. Augstajam lojalitātes līmenim varētu būt vairāki skaidrojumi, un kā vienu var minēt strādājošo vecumu. Ievērojamai daļai respodentu ir vairāk par 40 gadiem, tāpēc saprotamas ir grūtības atrast jaunas darbavietas. Kā vēl vienu faktoru varētu nosaukt labas sociālās garantijas un augstu stabilitāti, ko civildienests piedāvā saviem darbiniekiem.

Būtisks priekšnoteikums civildienesta darba un konkurētspējas uzlabošanai ir amatu vērtēšana pēc starptautiskajiem standartiem un atbilstošu amatu grupu izveidošana, jo pašreizējie vērtēšanas kritēriji neparāda reālo atšķirību un atbildības līmeņa sadali starp zemākajiem un augstākajiem amatiem. Civildienestā strādājošie norāda, ka vēlamajai atalgojuma starpībai starp jaunākā referenta un valsts sekretāra atalgojumu vajadzētu būt 5,4 reizes, turklāt augstākā līmeņa vadītāji uzskata, ka starpībai jābūt vēl augstākai. Šobrīd šī attiecība praksē ir 1:3.4, kas uzskatāma par vairāk nekā nepietiekamu un ir šķērslis profesionāļu piesaistei.

Vēl būtu vērts minēt ierēdņu mācības, karjeras iespējas un pensiju fondu. Mācības vērtē salīdzinoši augstu, un Valsts administrācijas skola ir savu uzdevumu augstumos, taču jāuzmanās, lai apmācība nekļūst par pašmērķi un netiek izmantota citu interešu realizēšanai, piemēram, papildu brīva laika iegūšanai. Karjera tiek vērtēta nedaudz zemāk, tomēr adekvāta karjeras plānošana civildienestā pavērtu plašas iespējas noturēt pašreizējos darbiniekus un piesaistīt jaunus. Savukārt pensiju fonds un materiālie pabalsti tiek vērtēti viszemāk no visiem piedāvātajiem atalgojuma komponentiem.

Pētījuma rezultāti liecina, ka līdztekus atalgojumam viens no būtiskākajiem risināmajiem jautājumiem ir jaunu kadru piesaiste, jo 50 procenti respondentu ir vecāki par 40 gadiem, un tas ir attiecināms uz visu civildienestu. Ar tagadējo atalgojuma sistēmu to izdarīt būs grūti, tāpēc jāveido jauna vai vismaz pagaidām būtiski jāpilnveido vairāki pašreizējās sistēmas principi. Šī problēma ir cieši saistīta ar karjeras iespējām un vājo praksi personāla plānošanā. Ņemot vērā, ka prasības personālam tuvākajos gados konkurētspējīgajā darba tirgū tikai pieaugs, šie ir neatliekami risināmi jautājumi, kas ļaus nodrošināt augstu valsts civildienesta atdevi un profesionalitāti nākotnē."

Valsts civildienesta pārvaldes priekšnieks Uldis Skujiņš preses konferencē vairākkārt bilda:

— Ir lietas, kuras es šodien atturēšos komentēt. Bet jau tagad ir skaidrs, ka 1994. gadā Saeimā pieņemtais Civildienesta likums prasa būtiskus labojumus daudzos pantos. Tagad šķiet pat dīvaini, ka piecos gados notikušas tādas pārvērtības, par kādām pirms tam neviens pat neiedomājās. Būtībā mums radies pilnīgi jauns civildienests. Un nav jau runa tikai par ierēdņa kandidāta, ierēdņa vai valsts sekretāra jēdzienu kādā ministrijā. Jāraugās dziļāk, jo tieši mums jāstrādā ar cilvēkiem.

Arī es ļoti pārdzīvoju to, ka mūsu jaunieši salīdzinoši maz nāk strādāt uz valsts pārvaldi (pētījums rāda: līdz 25 gadu vecumam mums ir tikai 8 procenti šādu darbinieku). Zinu, ka, piemēram, Somijā tādu ir 18 procenti, un tas jau ir ļoti būtiski.

Domāju, ka šis pētījums mums piedāvā ne tikai statistisku un analītisku datu kopumu, bet vēl vairāk vielu pārdomām. Kaut vai par Latvijas sieviešu intelekta kapacitāti (atcerieties: civildienestā strādā 68 procenti šī dzimuma pārstāvju).

Mintauts Ģeibāks,

"LV" informācijas nozares

redaktors