Preses konferences

no 1.lpp.

Dati liecina, ka Rīgā strādājošie vēlas saņemt augstāku atalgojumu nekā citos valsts reģionos un attiecīgi augstāka līmeņa vadītājiem ir augstākas prasības. Šie rezultāti norāda uz ierēdņu kandidātu izteikto realitātes izjūtu saistībā ar atalgojuma situāciju konkurētspējīgajā Latvijas darba tirgū. Tas izvirza šobrīd visaktuālāko problēmu — vai valsts ir gatava pieņemt, ka pastāv konkurētspējīgs darba tirgus un ka tajā iesaistīts civildienests, kā arī vai pašreizējā atalagojuma sistēma nodrošina izvirzīto mērķu kvalitatīvu izpildi.

Būtiski uzsvērt, ka tūlīt pēc algas ierēdņu kandidātu vērtību skalā uzrādīta virkne nemateriālo atalgojuma sistēmas komponentu. Augstu vērtēti labi darba apstākļi, gandarījums par paveikto, darba rezultātu novērtējums, tiešā vadītāja atzinība, un iespējams, ka tieši tie ir būtiski faktori, kas motivē turpināt darbu par samērā zemu atalgojumu. Tam varētu būt vismaz divi skaidrojumi: pirmkārt, ierēdņu kandidāti, iespējams, tādā veidā kompensējot finansiālo atalgojumu, ir gatavi arī turpmāk strādāt civildienestā, otrkārt, varbūt civildienestā ir ļoti veiksmīga atalgojuma sistēma tieši saistībā ar nemateriālajiem komponentiem.

Pozitīvi vērtējams augstais lojalitātes līmenis civildienestā un apmierinātība ar sociālo vidi: vadību un kolēģiem. Augstajam lojalitātes līmenim varētu būt vairāki skaidrojumi, un kā vienu var minēt strādājošo vecumu. Ievērojamai daļai respodentu ir vairāk par 40 gadiem, tāpēc saprotamas ir grūtības atrast jaunas darbavietas. Kā vēl vienu faktoru varētu nosaukt labas sociālās garantijas un augstu stabilitāti, ko civildienests piedāvā saviem darbiniekiem.

Būtisks priekšnoteikums civildienesta darba un konkurētspējas uzlabošanai ir amatu vērtēšana pēc starptautiskajiem standartiem un atbilstošu amatu grupu izveidošana, jo pašreizējie vērtēšanas kritēriji neparāda reālo atšķirību un atbildības līmeņa sadali starp zemākajiem un augstākajiem amatiem. Civildienestā strādājošie norāda, ka vēlamajai atalgojuma starpībai starp jaunākā referenta un valsts sekretāra atalgojumu vajadzētu būt 5,4 reizes, turklāt augstākā līmeņa vadītāji uzskata, ka starpībai jābūt vēl augstākai. Šobrīd šī attiecība praksē ir 1:3.4, kas uzskatāma par vairāk nekā nepietiekamu un ir šķērslis profesionāļu piesaistei.

Vēl būtu vērts minēt ierēdņu mācības, karjeras iespējas un pensiju fondu. Mācības vērtē salīdzinoši augstu, un Valsts administrācijas skola ir savu uzdevumu augstumos, taču jāuzmanās, lai apmācība nekļūst par pašmērķi un netiek izmantota citu interešu realizēšanai, piemēram, papildu brīva laika iegūšanai. Karjera tiek vērtēta nedaudz zemāk, tomēr adekvāta karjeras plānošana civildienestā pavērtu plašas iespējas noturēt pašreizējos darbiniekus un piesaistīt jaunus. Savukārt pensiju fonds un materiālie pabalsti tiek vērtēti viszemāk no visiem piedāvātajiem atalgojuma komponentiem.

Pētījuma rezultāti liecina, ka līdztekus atalgojumam viens no būtiskākajiem risināmajiem jautājumiem ir jaunu kadru piesaiste, jo 50 procenti respondentu ir vecāki par 40 gadiem, un tas ir attiecināms uz visu civildienestu. Ar tagadējo atalgojuma sistēmu to izdarīt būs grūti, tāpēc jāveido jauna vai vismaz pagaidām būtiski jāpilnveido vairāki pašreizējās sistēmas principi. Šī problēma ir cieši saistīta ar karjeras iespējām un vājo praksi personāla plānošanā. Ņemot vērā, ka prasības personālam tuvākajos gados konkurētspējīgajā darba tirgū tikai pieaugs, šie ir neatliekami risināmi jautājumi, kas ļaus nodrošināt augstu valsts civildienesta atdevi un profesionalitāti nākotnē."

Valsts civildienesta pārvaldes priekšnieks Uldis Skujiņš preses konferencē vairākkārt bilda:

— Ir lietas, kuras es šodien atturēšos komentēt. Bet jau tagad ir skaidrs, ka 1994. gadā Saeimā pieņemtais Civildienesta likums prasa būtiskus labojumus daudzos pantos. Tagad šķiet pat dīvaini, ka piecos gados notikušas tādas pārvērtības, par kādām pirms tam neviens pat neiedomājās. Būtībā mums radies pilnīgi jauns civildienests. Un nav jau runa tikai par ierēdņa kandidāta, ierēdņa vai valsts sekretāra jēdzienu kādā ministrijā. Jāraugās dziļāk, jo tieši mums jāstrādā ar cilvēkiem.

Arī es ļoti pārdzīvoju to, ka mūsu jaunieši salīdzinoši maz nāk strādāt uz valsts pārvaldi (pētījums rāda: līdz 25 gadu vecumam mums ir tikai 8 procenti šādu darbinieku). Zinu, ka, piemēram, Somijā tādu ir 18 procenti, un tas jau ir ļoti būtiski.

Domāju, ka šis pētījums mums piedāvā ne tikai statistisku un analītisku datu kopumu, bet vēl vairāk vielu pārdomām. Kaut vai par Latvijas sieviešu intelekta kapacitāti (atcerieties: civildienestā strādā 68 procenti šī dzimuma pārstāvju).

Mintauts Ģeibāks,

"LV" informācijas nozares

redaktors