Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra rīkojums Nr. 1-132/2460

Rīgā 2021. gada 10. martā

Par Līvānu novada domes 2020. gada 26. novembra saistošo noteikumu Nr. 14 "Līvānu pilsētas sabiedriskā centra teritorijas, kurā tiek aizliegtas azartspēļu un izložu organizēšanas vietas, izmantošanas un apbūves saistošie noteikumi" darbības apturēšanu

1. Līvānu novada dome (turpmāk – Dome) 2020. gada 26. novembrī apstiprināja saistošos noteikumus Nr. 14 "Līvānu pilsētas sabiedriskā centra teritorijas, kurā tiek aizliegtas azartspēļu un izložu organizēšanas vietas, izmantošanas un apbūves saistošie noteikumi" (turpmāk – saistošie noteikumi Nr. 14). Saistošie noteikumi Nr. 14 stājās spēkā 2020. gada 10. decembrī (paziņojums par saistošo noteikumu Nr. 14 pieņemšanu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicēts 2020. gada 9. decembrī).

2. Teritorijas attīstības plānošanas likuma (turpmāk – Likums) 9. panta 4. punkts noteic, ka par teritorijas attīstības plānošanu atbildīgā ministrija (turpmāk – ministrija) izvērtē vietējo pašvaldību teritorijas plānojumu un lokālplānojumu atbilstību normatīvajiem aktiem, ja tas nepieciešams šā Likuma 26. un 27. pantā minēto darbību veikšanai.

3. Likuma 26. un 27. pants nosaka vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma un lokālplānojuma darbības apturēšanu pēc par teritorijas attīstības plānošanu atbildīgā ministra (turpmāk – ministrs) iniciatīvas un vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma un lokālplānojuma pārsūdzēšanu.

4. Līvānu novada lokālplānojuma (turpmāk – Lokālplānojums) pārsūdzēšanas termiņš beidzās 2021. gada 10. februārī.

5. Pamatojoties uz Likuma 27. pantā noteikto teritorijas plānojuma pārsūdzēšanas kārtību, līdz 2021. gada 10. februārim ir saņemts juridiskas personas iesniegums.

6. Ar Ministrijas 2021. gada 12. februārī vēstuli Nr. 15-2/1530 Dome tika informēta par Lokālplānojuma izvērtēšanu saskaņā ar Likuma 27. panta regulējumu.

7. Ņemot vērā šā Rīkojuma 5. un 6. punktā minēto ministrija ir izvērtējusi Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmas publiskajā daļā ģeoportālā¹ pieejamo Lokālplānojuma dokumentāciju un tās atbilstību normatīvajiem aktiem.

8. Izvērtējot Lokālplānojuma satura un izstrādes procedūras atbilstību normatīvajiem aktiem, konstatēju:

8.1. saskaņā ar Ministru kabineta 2014. gada 14. oktobra noteikumu Nr. 628 "Noteikumi par pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem" (turpmāk – noteikumi Nr. 628) 75. punktu lokālplānojuma izstrādi uzsāk ar pašvaldības domes lēmumu, ar kuru vienlaicīgi tiek apstiprināts darba uzdevums un izstrādes vadītājs.

Lokālplānojums uzsākts ar Domes 2020. gada 30. janvāra lēmumu Nr. 3-4 "Par lokālplānojuma Līvānu novada teritorija plānojuma 2012.–2024. gadam grozījumiem izstrādes uzsākšanu".² Lokālplānojuma izstrādes mērķis – grozīt Līvānu novada teritorijas plānojumā 2012.‑2024. gadam (turpmāk – Teritorijas plānojums) noteiktās īpašās noteikumu teritorijas "Līvānu pilsētas sabiedriskā centrs" robežas, ierobežojot tajā azartspēļu un izložu organizēšanas vietu izvietošanas iespējas.

8.2. saskaņā ar noteikumu Nr. 628 86., 87. un 88. punktā paredzēto lokālplānojuma izstrādes procedūru, pēc publiskās apspriešanas beigām izstrādes vadītājs nodrošina publiskās apspriešanas laikā saņemto priekšlikumu un institūciju atzinumu izvērtēšanu un sagatavo ziņojumu par to vērā ņemšanu vai noraidīšanu, norādot noraidījuma pamatojumu, ko iesniedz pašvaldības domei lēmuma pieņemšanai.

Pēc publiskās apspriešanas pieļaujams veikt tikai tādus precizējumus saistošajā daļā, kas neskar personu tiesiskās intereses.³

Lokālplānojuma izstrādes gaitā ir notikusi viena publiskā apspriešana (no 2020. gada 15. augusta līdz 2020. gada 13. septembrim), pēc kuras veikti būtiski labojumi – svītroti vairāk kā 20 punkti un grozīti vairāk kā 10 Lokālplānojuma teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu (turpmāk – Apbūves noteikumi) punkti, radot jaunu apbūves noteikumu redakciju, kurā nav pēc būtības iespējams izsekot grozījumu saturam. Lokālplānojuma izstrādes vadītājs 2020. gada 26. novembrī sniedzis pamatojumu labojumu veikšanai Lokālplānojuma redakcijā⁴: novērst Apbūves noteikumu neatbilstību spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, veicot redakcionālu kļūdu labojumu. Par šiem labojumiem sabiedrība nav tikusi informēta.

Sabiedriskajai apspriešanai jākalpo diviem galvenajiem mērķiem: pirmkārt, iegūt informāciju, kas sekmētu pamatota un taisnīga lēmuma pieņemšanu; otrkārt, pārliecināt sabiedrību, ka tās izteiktie viedokļi tiek apspriesti (sk. Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2003. gada 14. februāra sprieduma lietā Nr. 2002-14-04 secinājumu daļas 3. punktu). Efektīva sabiedrības līdzdalība lēmumu pieņemšanā dod iespēju sabiedrībai paust un lēmumu pieņēmējam ņemt vērā viedokļus un bažas, kas saistītas ar teritorijas plānojuma izstrādi. Tādējādi ar sabiedrisko apspriešanu tiek nodrošināta plānojuma leģitimitāte un plānošanas procesa atklātība, sekmējot sabiedrības informētību vides jautājumos.

Latvijas Republikas Satversmes tiesa ir norādījusi, ka "normatīvie akti pašvaldībai piešķir plašu rīcības brīvību (diskrecionāro varu) teritorijas plānojuma satura noteikšanā. Tomēr pašvaldībai piešķirtā rīcības brīvība nav neierobežota. Šī rīcības brīvība tiesiski var tikt izmantota vienīgi tās ārējo robežu ietvaros. Par vadlīnijām rīcības brīvības izmantošanai teritorijas plānošanas jomā ir uzskatāmi teritorijas plānošanas principi un vispārējie tiesību principi." (sk. Satversmes tiesas 2004. gada 9. marta sprieduma lietā Nr. 2003-16-05 secinājumu daļas 5. punktu un 2005. gada 14. decembra sprieduma lietā Nr. 2005-10-03 11. punktu). Kā izriet no Latvijas Republikas Satversmes tiesas judikatūras, formāla sabiedrības iesaistīšana teritorijas attīstības plānošanas procesā bez mērķa noskaidrot un izvērtēt sabiedrības viedokli, ir atzīstama par sabiedrības līdzdalības tiesību pārkāpumu.

Likuma 3. pants noteic, ka teritorijas attīstības plānošanā ievēro teritorijas attīstības plānošanas principus, tai skaitā atklātības principu, kas noteic, ka teritorijas attīstības plānošanā un dokumentu izstrādē iesaista sabiedrību un nodrošina informācijas un lēmumu pieņemšanas atklātumu.

8.3. Vispārīgās prasības vietējā līmeņa teritorijas attīstības plānošanai, teritorijas izmantošanai un apbūvei, kā arī teritorijas izmantošanas veidu klasifikāciju nosaka Ministru kabineta 2013. gada 30. aprīļa noteikumi Nr. 240 "Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi" (turpmāk – noteikumi Nr. 240).

8.4. Rīkojuma 8.1. apakšpunktā konstatētais Lokālplānojuma izstrādes mērķis un apstiprinātais Lokālplānojuma nosaukums ir ar atšķirīgu juridisko tvērumu. Ņemot vērā Likuma 1. panta devītās daļas sniegto lokālplānojuma definīciju, lokālplānojums ir vietējās pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokuments kāda plānošanas uzdevuma risināšanai. Konstatējams, ka ar saistošajiem noteikumiem Nr. 14 Domes apstiprinātais teritorijas attīstības plānošanas dokuments ir pārsniedzis Domes sākotnēji, ar Domes 2020. gada 30. janvāra lēmumu Nr. 3–4 "Par lokālplānojuma Līvānu novada teritorija plānojuma 2012.–2024. gadam grozījumiem izstrādes uzsākšanu" izvirzīto mērķi. Pilnvarojums Lokālplānojuma izstrādei tika dots azartspēļu ierobežošanas noteikšanai, savukārt izstrādātais un apstiprinātais Lokālplānojums nosaka konkrētās darbības aizliegumu visā Lokālplānojuma teritorijā.

Vispārējais tiesiskuma jeb tiesību virsvadības princips noteic, ka visa valsts vara ir saistīta ar tiesībām un tā var rīkoties tikai tiesību normu noteiktajos ietvaros. Tas attiecas arī uz valsts pārvaldi, kur to var saukt par pārvaldes tiesiskuma principu (sk.: Levits E. Valsts pārvaldes iekārtas likuma koncepcija//Latvijas Vēstnesis, 2002. gada 26. jūnijs, Nr. 95). Minētais princips tiek saukts arī par pārvaldes likumības principu (sk.: Jarass D., Pieroth B. Grundgesetz für die Bundesrepublik Deutschland. 8. Auflage. München: Verlag C.H.Beck, 2008, S. 457)

Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta pirmā daļa noteic: "Valsts pārvalde ir pakļauta likumam un tiesībām. Tā darbojas normatīvajos aktos noteiktās kompetences ietvaros. Valsts pārvalde savas pilnvaras var izmantot tikai atbilstoši pilnvarojuma jēgai un mērķim." Tātad likums expressis verbis paredz, ka valsts pārvaldei ir jāievēro pārvaldes tiesiskuma princips.

Savukārt pārvaldes tiesiskuma princips ietver likuma prioritātes un likuma atrunas principu. Likuma prioritātes princips noteic, ka valsts pārvalde ir saistīta ar spēkā esošajām tiesību normām un ka tās pozitīvais pienākums ir rīkoties atbilstoši tām, bet negatīvais – atturēties no rīcības, ar kuru šīs tiesību normas tiktu pārkāptas (sk.: Maurer H. Allgemeines Verwaltungsrecht. 16. Auflage. München: Verlag C.H.Beck, 2006, S. 115).

8.5. apbūves noteikumos ietvertas normas, kas ir pretrunā normatīvo aktu regulējumam:

8.5.1. Funkcionālās zonas indeksētajā apakšzonā Rūpnieciskās apbūves teritorija (R2)⁵ papildizmantošanas veida tirdzniecības un pakalpojumu objektu apbūve (kods 12002) aprakstā kā atļautie objekti – valsts un pašvaldības pārvaldes un pakalpojumu iestādes (pieaugušo un pirmsskolas bērnu izglītības iestāde) izglītības, kultūras (izņemot azartspēļu un izložu organizēšana), un sporta ēkas un būves, tūristu un atpūtas ēkas un būves, veterinārārsta prakses vietas – neatbilst noteikumu Nr. 240 3. pielikumam.

8.5.2. gājēju celiņu platums un veloceliņu platums noteikts pretēji noteikumu Nr. 240 102.1. apakšpunktam, tostarp lietots termins "veloceliņš", kas neatbilst Ministru kabineta 2015. gada 2. jūnija noteikumu Nr. 279 "Ceļu satiksmes noteikumi" 2.17. punktam;

8.5.3. aizsargjoslas paredzēts precizēt, izstrādājot zemes ierīcības projektu, apgrūtinājuma plānu un būvniecības ieceres dokumentāciju, kas ir pretrunā Aizsargjoslu likuma 33. panta pirmajai daļai, Likuma 33. pantam un noteikumu Nr. 628 31.2.5. apakšpunktam⁶;

8.5.4. funkcionālās zonas indeksētajā apakšzonā Savrupmāju apbūves teritorija (DzS1) – papildizmantošanas veida tirdzniecības un pakalpojumu objektu apbūve (kods 12002) apraksts neatbilst noteikumu Nr. 240 3. pielikumam;⁷

8.5.5. azartspēļu iestādes, t.sk. spēļu nami un kazino atbilstoši noteikumu Nr. 240 3.pielikumam iekļaujami izmantošanas veidu grupā tirdzniecības un pakalpojumi objektu apbūve (kods 12002), nevis kultūras iestāžu apbūve (kods 12004);⁸

8.5.6. pretēji Reklāmas likuma 7. panta divi prim un trešajai daļai, kas paredz izdot atsevišķus saistošos noteikumus reklāmas izvietošanai publiskās vietās, Apbūves noteikumos noteikts aizliegums tabakas alkoholisko dzērienu, narkotiku, pornogrāfijas un vardarbības reklāmai visā novada teritorijā ⁹;

8.5.7. vairāku Lokālplānojumā noteikto funkcionālo zonu indeksēto apakšzonu (Savrupmāju apbūves teritorija (DzS1), Publiskās apbūves teritorija (P1), Rūpnieciskās apbūves teritorijā (R2), Transporta infrastruktūras teritorija (TR1) un (TR2)) atļautie izmantošanas veidi un to apraksti būtiski atšķiras no Teritorijas plānojumā noteikto identiski indeksēto apakšzonu izmantošanas veidu aprakstiem. Tādējādi nav ievērots Likuma 3. panta 8. punktā noteiktais savstarpējās saskaņotības princips.¹⁰, jo Lokālplānojumā noteiktais ir pretrunā ar Teritorijas plānojumu.

9. Atbilstoši likuma "Par pašvaldībām" 41. panta otrajā daļā noteiktajam, pašvaldības lēmumiem jāatbilst Satversmei, šim likumam un citiem likumiem, kā arī Ministru kabineta noteikumiem.

10. Kā savā praksē vairākkārt ir atzinusi Latvijas Republikas Satversmes tiesa, lai teritorijas plānojums būtu tiesisks, tam, pirmkārt, jāatbilst normatīvajiem aktiem un, otrkārt, jābūt noteiktā kārtībā izstrādātam un apstiprinātam (skat. Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2004. gada 9. marta spriedumu lietā Nr. 2003-16-05, secinājumu daļas 4. punkts).

11. Atbilstoši Likuma 27. panta trešajai daļai, ja, izskatot juridiskas personas iesniegumu, tiek konstatēti teritorijas plānojuma, lokālplānojuma vai to daļas izstrādes procedūras pārkāpumi vai neatbilstība normatīvo aktu prasībām, ministrs izdod rīkojumu apturēt saistošos noteikumus.

12. Ņemot vērā Rīkojuma 8. punktā konstatēto, secināms, ka nav ievērotas normatīvo aktu prasības teritorijas plānojuma izstrādei:

12.1. pārkāpta likuma "Par pašvaldībām" 41. panta otrā daļa;

12.2. pārkāpts Likuma 3. pants, 4. panta pirmā daļa, 23. panta otrā daļa, 33. pants;

12.3. pārkāpta Aizsargjoslu likuma 33. panta pirmā daļa;

12.4. pārkāpta Reklāmas likuma 7. panta divi prim un trešā daļa;

12.5. pārkāpti noteikumu Nr. 628 2.2. un 31.2.5. apakšpunkts, 86., 87., 88. un 90. punkts;

12.6. pārkāpti noteikumu Nr. 240 102.1. apakšpunkts, 3. pielikums.

13. Ņemot vērā minēto, un pamatojoties uz Likuma 27. panta trešo daļu, apturēt saistošo noteikumu Nr. 14 darbību.

14. Rīkojumu publicēt oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un nosūtīt Līvānu novada domes priekšsēdētājam.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs A. T. Plešs