ATSAUCĒ IETVERT:
Par aktīvu tirdzniecību ap Baltijas jūru. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 14.07.1998., Nr. 208/210 https://www.vestnesis.lv/ta/id/32168
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Par aktīvu tirdzniecību ap Baltijas jūru
Divas dienas, no 9. līdz 10.
jūlijam, Viļņā notika Baltijas valstu ekonomikas ministru
tikšanās, kas bija veltīta tirdzniecības un mazo un vidējo
uzņēmumu attīstībai Baltijas valstīs.
Pasākumā, ko organizēja Lietuvas un Zviedrijas ekonomikas ministrijas un Eiropas Komisija, piedalījās Dānijas uzņēmējdarbības un rūpniecības ministre Pia Gellerupa, Igaunijas ekonomikas ministrs Jāks Leimans, Islandes Rūpniecības un tirdzniecības ministrijas Inovāciju un attīstības nodaļas vadītājs Sveins Torgrimsons, Somijas Tirdzniecības ministrijas ģenerāldirektors Bū Jerans Eriksons, Vācijas Federālās ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Lorencs Šomeruss, Norvēģijas tirdzniecības un rūpniecības ministrs Larss Sponheims, Zviedrijas tirdzniecības ministrs Leifs Pagrotskis, Polijas Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Bernards Blaščuks, Eiropas Komisijas XXIII ģenerāldirektorāta ģenerāldirektors Lorimers Makenzijs, ASV valsts sekretāres vietnieks Stjuarts Eizenštats, Kaļiņingradas vicegubernators Vladimirs Prudņikovs, Sanktpēterburgas vicegubernators Iļja Kļebanovs, Lietuvas ekonomikas ministrs Vincs Babiļus un Latvijas ekonomikas ministrs Laimonis Strujevičs un citas Baltijas jūras valstu amatpersonas.
Kā vakar, tiekoties ar žurnālistiem, uzsvēra L. Strujevičs, šī ekonomikas ministru konference guvusi tik plašu atbalstu tāpēc, ka Baltijas telpa izpelnījusies starptautisku uzmanību kā straujas attīstības reģions, kurā vienlaikus spēts saglabāt arī politisko stabilitāti. Neapšaubāma ir arī Rietumeiropas valstu ieinteresētība Baltijas reģiona kā Rietumu — Austrumu tirdzniecības sakaru nodrošinātāja attīstībā.
Par vienu no harmoniskas valsts ekonomikas attīstības priekšnosacījumiem tiek uzskatīta mazo un vidējo uzņēmumu attīstība. Tas pierādījies praksē gandrīz visās ekonomikas transformācijas valstīs Austrumeiropā. Aptuveni 90 procentu Latvijas uzņēmumu tiek ierindoti mazo un vidējo kategorijā. Arī Vācija, līdzīgi Latvijai, uzsākot bijušās VDR lielo uzņēmumu pārveidi, sākotnēji plānojusi lielos uzņēmumus saglabāt, taču centieni izrādījušies neefektīvi. Latvijā mazo un vidējo uzņēmumu darbības priekšrocības jau pierādījušās, meklējot ārvalstu finansu resursus — potenciālo investoru interesi bijušie lieluzņēmumi piesaista gandrīz tikai sadales gadījumā.
Konferences dalībnieku uzmanība, kā uzsvēra L.Strujevičs, bijusi pievērsta galvenokārt tam, kā maziem un vidējiem uzņēmumiem nodrošināt attīstībai labvēlīgus apstākļus.