Igaunijas, Latvijas un Lietuvas valdību vadītāji piektdien, 10. jūlijā, Siguldā

Lietuvas Republikas premjerministrs Ģedimins Vagnorus

Latvijas Republikas Ministru prezidents Guntars Krasts

Igaunijas Republikas premjerministrs Marts Sīmans

Turpinājums no 1.lpp.

Par Latvijas puses prezidentūras laikā, tātad iepriekšējā gadā, paveikto. Latvija attiecībā uz Baltijas valstu sadarbību kā pamatmērķi ir izvirzījusi ciešāku saišu stiprināšanu, vienotas ekonomiskās telpas veidošanu starp Baltijas valstīm. Šis process, protams, notiek vienlaikus un paralēli citiem mūsu integrācijas procesiem — virzību uz Eiropas Savienību, integrāciju arī ziemeļvalstu un Baltijas jūras reģiona valstu sadarbības ietvaros, virzību uz Pasaules tirdzniecības organizāciju.

Šī kompleksa ietvaros tad arī tika veikts diezgan apjomīgs darbs, kura rezultātā mēs guvām vairākus būtiskus panākumus vienotās ekonomiskās telpas veidošanā, tika padziļināta sadarbība aizsardzības jomā, kā arī sadarbība tā sauktā trešā pīlāra jomā, tas ir, iekšlietu un tieslietu jomā. Tika arī izvirzīta iniciatīva par īpašas darba grupas izveidošanu organizētās noziedzības apkarošanai.

Nedaudz par iepriekšējā gadā noslēgtajiem līgumiem. Pirmkārt, par vienotās ekonomiskās telpas tālāku pilnveidošanu, jo mēs jau darbojamies brīvās tirdzniecības līguma ietvaros. Būtisks dokuments mums ir par ārpustarifu barjeru atcelšanu tirdzniecībā starp Baltijas valstīm. Tas tika parakstīts pagājušā gada 20. novembrī un stājās spēkā ar šā gada 1. jūliju. Šodien tika parakstīts līgums par vienotu tranzīta procedūru Baltijā, kas stāsies spēkā ar 1999. gada 1. janvāri. Līguma projekts par pakalpojumu brīvu kustību starp Baltijas valstīm pašreiz ir praktiski izstrādāts un atrodas saskaņošanas stadijā atsevišķās komisijās. Līgumu par vidējās izglītības diplomu savstarpēju atzīšanu mēs parakstījām jau šodien. Ir arī sagatavots līguma projekts par brīvu darbaspēka kustību Baltijas valstīs, kas atrodas saskaņošanas stadijā un, cerams, tiks parakstīts Lietuvas prezidentūras laikā. Ir veikts darbs arī, veidojot robežkontroles punktus gan Igaunijas pusē, gan Lietuvas pusē.

Mazliet par aizsardzības jomā sasniegto. Ir noslēgts līgums par "Baltbata" štābu un "Baltbata" personāla statusu — tas tika parakstīts pagājušā gada decembrī. Tad pat noslēgta arī vienošanās par Baltijas jūras eskadras izveidošanu, bet vienošanās par Baltijas gaisa telpas novērošanas sistēmu — šā gada aprīlī. Savukārt šā gada jūnijā parakstīta vienošanās par Baltijas aizsardzības koledžas izveidi.

Par sadarbību "trešā pīlāra" jomā, proti, iekšlietu un tieslietu jomā. Var teikt, ka mēs esam apzinājuši to problēmu loku, kas visām trijām Baltijas valstīm būtu, koordinēti un savstarpēji sadarbojoties, jārisina. Tas attiecas gan uz narkotiku izplatību, gan uz nelegālo imigrāciju, gan uz dažādu noziedzīgo grupējumu darbības kontroli visās trijās Baltijas valstīs. Jau pagājušā gada novembrī mēs izveidojām īpašu darba grupu, kas saskaņo dažādu institūciju darbību šajās jomās visās trijās valstīs.

Varētu minēt vēl tādu būtisku soli, ka mēs ar Norvēģijas valdības atbalstu esam sākuši veidot valdības datu komunikācijas tīklu projektu, kur Latvija arī Lietuvas prezidentūras laikā būs pilotprojekta realizētāja.

Pēc tam par triju premjerministru sarunu rezultātiem izteicās Lietuvas Republikas premjerministrs Ģedimins Vagnorus:

— Gribu atzīmēt, ka Latvijas prezidentūras laikā paveikts patiešām daudz. Kā jau redzējāt, viens no piemēriem ir tas, ka ir parakstīts līgums par vienotu tranzīta telpu. Tas ir visai nozīmīgs sasniegums. Līdzšinējo gadu pieredze ir pierādījusi, ka vieglāk ir uzbūvēt dažādas barjeras starp mums, nekā tās likvidēt. Bet līgums, kas šodien tika parakstīts, liecina, ka mēs esam apņēmības pilni likvidēt šīs barjeras un pastiprināt mūsu turpmāko sadarbību.

Vēl es gribētu atzīmēt, ka pašreizējais integrācijas process vienlaikus norisinās divos veidos — tas ir gan iekšējais, gan ārējais. Iekšējais integrācijas process ir sadarbība starp trijām Baltijas valstīm. Ārējais integrācijas process ir visu triju Baltijas valstu sadarbība ar Eiropas Savienību. Bet mums turpmāk abi šie integrācijas procesa veidi būtu vairāk jākoordinē. Vēl gribu sacīt, ka abi šie procesi nav pretrunīgi. Tos iespējams ļoti labi saskaņot. Mūsu panākumi ir atkarīgi ne tikai no mūsu pašu pūliņiem un centieniem, bet arī no Eiropas Komisijas nostājas, no tā, kāda būs Eiropas Savienības politika tās paplašināšanas jautājumos, cik lielā mērā tā būs gatava integrēt trīs Baltijas valstis Eiropas Savienībā.

Latvijas prezidentūras laikā ir ļoti daudz sasniegts. Piemēram, šajā laikā Igaunija ir uzsākusi sarunas par iestāšanos Eiropas Savienībā. Mēs negribētu atpalikt no Igaunijas šajā ziņā. Lietuvas prezidentūras laikā mēs darīsim visu, lai palīdzētu Lietuvai un Latvijai arī uzsākt tādas pašas sarunas.

Visbeidzot savu viedokli izteica Igaunijas Republikas premjerministrs Marts Sīmans:

— Es gribētu uzsvērt trīs aspektus. Pirmkārt, īpaši atzīmējams, ka Baltijas valstu Ministru padomes ietvaros Baltijas valstu premjerministri regulāri tiekas divas reizes gadā, un tad tiek apspriesti ļoti dažādi jautājumi. To var sacīt arī par šodienas tikšanās darba kārtību. Jo mēs apspriedāmies gan par darbaspēka brīvu kustību, gan par pakalpojumu brīvu pārvietošanos, gan par Baltijas valstu kopīgo enerģētikas tirgu, gan par cīņu pret noziedzību, gan par sociālajām tiesībām, kas nodrošināmas politiski represētajiem, gan par kopīgu robežpunktu izveidošanu, nemaz jau nerunājot par parakstītajiem līgumiem.

Protams, diskusiju laikā vienmēr rodas kaut kādas problēmas. Viena no lielākajām problēmām ir tāda, ka parasti pietrūkst laika, lai mēs uzreiz varētu panākt vienošanās par visiem jautājumiem. Bet es ceru, ka agrāk vai vēlāk šīs vienošanās tiks panāktas. Man šķiet, ka pēdējā laikā mūsu darbs norisinās daudz straujāk, par ko liecina šī diena, jo mēs pabeidzām pārrunas par visiem līgumiem un visiem darba kārtības jautājumiem jau priekšpusdienā.

Tagad par otro aspektu. Manuprāt, tā ir Baltijas valstu sadarbība Eiropas Savienības kontekstā, jo nav ne mazāko šaubu, ka visas trīs Baltijas valstis vēlas kļūt par Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Visbeidzot, trešais aspekts. Katru reizi, tiekoties Baltijas valstu premjerministriem, ir apspriesti arī praktiska rakstura jautājumi, kas ir saistīti arī ar mūsu vienkāršo cilvēku problēmām. Tā bija arī šodien.

Divi dokumenti, kas šodien tika parakstīti, ir ārkārtīgi nozīmīgi. Pirmais ir par vispārējās vidējās un profesionālās izglītības vienoto telpu. Tas dos labākas iespējas jauniešiem no visām trijām Baltijas valstīm izvēlēties vietu, kur mācīties un iegūt izglītību. Otrkārt, tika parakstīts līgums par vienotu tranzīta procedūru. Jau septembrī tiks atklāts kopīgs robežkontroles punkts Ainaži–Ikla un vēlāk arī Veclaicene–Murati uz Igaunijas un Latvijas robežas. Turklāt es gribētu sacīt, ka kopš šī brīža Igaunijas automašīnu vadītāji varēs braukt pa Latviju ar savām "zaļajām kartēm". Es gribu apsveikt Latviju, ka arī tā ir pievienojusies Zaļās kartes konvencijai.

Izmantojot šo gadījumu, gribu pateikties Latvijai par tās prezidentūru Baltijas valstu Ministru padomē pēdējā gada laikā, par to, ka mūsu sesijas un tikšanās vienmēr ir bijušas ļoti labi organizētas. Tāpat vēlos izteikt pateicību savam kolēģim premjerministram Guntaram Krastam par to, ka viņš tik nosvērti un līdzsvaroti vadīja visas mūsu sēdes un sesijas. Vienlaikus gribu arī novēlēt veiksmi Lietuvas kolēģim premjerministram Ģediminam Vagnorim turpmākajā darbā, kad Lietuvas puse būs prezidējošā.

Preses konferences nobeigumā žurnālisti uzdeva premjerministriem dažus jautājumus.

— Krasta kungs, vai ar Lietuvas premjerministru pārrunājāt arī abu valstu jūras robežas jautājumu?

Guntars Krasts:

— Igaunijas premjerministrs pieminēja, ka ir pārrunāti arī jautājumi, kas saistīti ar vienkāršo cilvēku problēmām. Vai tika skarts arī Valkas un Valgas jautājums? Un kā jūs, Krasta kungs, redzat šī jautājuma risinājumu?

Guntars Krasts:

— Parasti visi augstie viesi dod mums kaut kādas rekomendācijas attiecībā uz Pilsonības likumu. Vai šoreiz, Krasta kungs, jūsu kolēģi kaut ko ieteica vai ne?

Guntars Krasts:

Mintauts Ducmanis,

"LV" Saeimas un valdības lietu

redaktors

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Siguldas pils — Baltijas valstu valdību vadītāju tikšanās vieta

Ministru prezidents Guntars Krasts Latvijas zemē sirsnīgi sveic savus kolēģus: Lietuvas premjeru Ģediminu Vagnoru un Igaunijas premjeru Martu Sīmanu

Pēc ražīga darba, par turpmāko sadarbību — Baltijas valstu valdību vadītāji