Problēmas

Māte ar bērnu Latvijā - mūsdienās un nākotnē

Oļģerts Krastiņš, Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis, - "Latvijas Vēstnesim"

Turpinājums

no 1.lpp.

Pilsētas un lauki

Negatīvas demogrāfiskās tendences vispirms parādās un attīstās lielajās pilsētās, pēc tam izplatās arī uz laukiem. To pamanīja jau gadsimta sākumā un vēl agrāk. Piemēram, aprakstot 1935. gadā ceturtās tautas skaitīšanas rezultātus Latvijā, V. Salnītis (sastādītājs) un M. Skujenieks (redaktors), konstatēja:"Šķirtie visbiežāk sastopami pilsētās. Šķirto procents kā vīriešiem, tā sievietēm pilsētās ir apmēram četras reizes augstāks nekā laukos." ("Ceturtā tautas skaitīšana Latvijā 1935.gadā" - 170.lpp.)

1989.gada tautas skaitīšanā no visām ģimenēm ar bērniem pilsētās 16,1 % bija tādas, kurās tikai viens pieaugušais; laukos šādu ģimeņu īpatsvars bija tikai 13,5 % (vidēji Latvijā, kā jau minējām, 15, 4 %).

Vēl lielāka pilsētu un lauku demogrāfiskā atšķirība vērojama mūsdienās. Pēc CSP reprezentatīvās mājsaimniecību budžetu aptaujas datiem, no visām mājsaimniecībām ar bērniem līdz 15 gadu vecumam tādas, kuras veidoja māte ar bērnu (-iem) pilsētās bija 22,6 %, laukos - tikai 9,2 % (vidēji Latvijā - 18,9 %).

Mazāk bērnu,

mazāk ienākumu

Daļa sieviešu ārpuslaulības bērnu izvēlas apzināti. Vairākums gan, pēc mūsu ekspertīzes vērtējuma, šādā statusā nonāk pret pašu gribu. Kādas garīgas, sadzīviskas vai materiālas priekšrocības ir šādai mātei, salīdzinot ar precētu sievu, tas būtu jānoskaidro speciālā socioloģiskā aptaujā. Pagaidām no mūsu rīcībā esošajiem datiem varam konstatēt tikai divus trūkumus.

Kā trūkumi tie jāvērtē no demogrāfiskā un sociālā viedokļa; subjektīvais vērtējums var būt atšķirīgs.

1.Mātei, kura audzina bērnu viena, ir mazāka varbūtība sagaidīt nākamo bērnu, parasti - otro, reti - trešo.

2. Mājsaimniecības, ko veido māte ar bērnu (-iem), parasti ir trūcīgākas nekā mājsaimniecības, ko veido precēts pāris ar bērniem.

No visām Latvijas mājsaimniecībām, ko veido māte ar bērnu (-iem) bez citiem mājsaimniecības locekļiem, 1997. gadā 60,2 % bija vienbērna mājsaimniecības. No ģimenēm, ko veido precēts pāris ar bērniem, bet bez citiem mājsaimniecības locekļiem, vienbērna ģimenes bija tikai 43,9 %. Precētu pāru ģimenēs attiecīgi lielāks īpatsvars ir divu un vairākbērnu ģimenēm.

Šī likumsakarība saglabājas gan pilsētās, gan laukos, tikai pilsētās vienbērna ģimeņu ir daudz vairāk nekā laukos abās salīdzināmās demogrāfiskajās grupās. (Skat. tabulu.)

Jāsecina, ka, pieļaujot tālāku divu paaudžu ģimeņu sabrukumu un nepilno ģimeņu izplatību, vēl vairāk samazināsies dzimstība un padziļināsies demogrāfiskā krīze, kas jau tā ir ļoti smaga.

Mātes un bērni

Absolūtais vairākums no mātēm, kuras vienas audzina bērnus, ir darbspējas vecuma sievietes 25-55 gadu vecumā. Pēc aprēķiniem 1997. gadā viņas bija 92,7 % no to māšu kopskaita, kuras audzina bērnus bez vīra. Šī īpatsvara atšķirības pilsētās un laukos ir nelielas. 6,0 % no mātēm, kuras audzina bērnu bez vīra, savu mātes statusu ir ieguvušas jau 16-24 gadu vecumā, bet 1,3 % to saglabā vēl pensijas gados 56-60 gadu vecumā.

Pēc aprēķiniem 1997.gadā mātes bez citiem mājsaimniecības locekļiem audzināja 78,8 tūkst. bērnu, no kuriem 22,4 % bija līdz 5 gadu vecumam, 39,0 % - 6-10 gadu vecumā, bet 38,5 % - 11-15 gadu vecumā. Jaunāko bērnu vecumgrupa ir mazāka nekā abas vecāko bērnu vecumgrupas sakarā ar vispārējo dzimstības samazināšanos valstī, kas turpinās kopš 1991.-1992. gada.

Sabiedrības attieksme

Smags sociālais un politiskais jautājums ir racionāla valsts un sabiedrības attieksme pret nepilnām ģimenēm kā demogrāfisku parādību, kas strauji izplatās. Pagaidām par to iespējams vienīgi subjektīvs viedoklis, kas izteikts pārrunu kārtībā.

Attieksme pret katru māti, kura viena audzina bērnus, kā personu varētu būt atšķirīga no attieksmes pret šo demogrāfisko grupu kopumā.

Attieksme pret māti, īpaši ja tā ir atraitne, būtu jāveido, vadoties no līdzcietības un palīdzības jūtām un apsvērumiem. Šādas mātes parasti atrodas sliktākos sadzīves apstākļos nekā precēto pāru mājsaimniecības. Šīs atšķirības centīsimies parādīt kādā no turpmākajiem rakstiem.

Turpretī attieksmei pret nepilnām ģimenēm kā pret sociālu un demogrāfisku parādību vajadzētu būt kritiskai, kavējot tās tālāku izplatību. Šādu attieksmi pamato demogrāfiski, psiholoģiski, pedagoģiski un ekonomiski apsvērumi.

No demogrāfiskā viedokļa, pēc ekspertu vērtējuma, nepilnās ģimenes samazina dzimstību. Kā bija parādīts iepriekš, neprecētām mātēm ir daudz retāk otrais un trešais bērns nekā precētām sievām. Tomēr var būt arī pretēja tendence. Ja sievietes zinātu, ka, kļūstot mātes ārpus laulības, nesaņems nekādu pabalstu no valsts un bērna izaudzināšana būs ārkārtīgi grūta, daļa no viņām no bērna atteiktos vispār. Tas varētu radīt zināmus demogrāfiskus zaudējumus.

Psiholoģiski pedagoģiskie zaudējumi, ko sabiedrībai rada nepilnās ģimenes, ir jānosaka ārstiem un psihologiem. Jau vairākkārt presē ir izskanējis viedoklis, ka pilnvērtīgai bērna audzināšanai ir vajadzīgi abi vecāki. Kāda māte, kurai nekad nav bijis vīra, šī raksta autoram teica: "Lai sieviete varētu dot mīlestību bērnam, viņai pašai mīlestība ir jāsaņem." No kā cita to būtu cerīgāk gaidīt nekā no vīra.

No sociālā budžeta viedokļa ir jārēķinās, ka nepilnās ģimenes vienmēr prasīs lielākus pabalstus nekā precēto pāru ģimenes. Ja ģimeņu sabrukšanas process turpināsies, pieaugs sociālo fondu loma tautas ataudzes nodrošināšanai, būs nepieciešami lielāki atskaitījumi sociālos fondos utt.

Šie jautājumi ir jāizvirza sabiedrības plašākai apspriešanai.

Divu demogrāfisko grupu ģimeņu sadalījums

pēc bērnu skaita 1997.gadā, procentos