Nozaru dokumenti

Latvijas lauksaimniecības attīstības projekts

Aizdevums 3695-LV. Ieviešanas nobeiguma ziņojums

Pasaules Bankas (Starptautiskās Rekonstrukcijas un attīstības bankas)

Eiropas un Centrālās Āzijas reģiona Lauku attīstības un vides departamentam

1998.gada 6.maijā

Tulkojumi

no angļu valodas

Saturā

Priekšvārdā

Novērtējuma kopsavilkumā

1. nodaļa.

Projekta ieviešanas novērtējums

Pamatojums

A. Ziņojuma/novērtējuma mērķis

B. Mērķa sasniegšana

C. Projekta ieviešana

D. Galvenie projektu ietekmējošie faktori

E. Projekta ilgtspējība

F. Pasaules Bankas darbība

G. Aizņēmējvalsts darbība

H. Rezultātu novērtējums

I. Turpmākās darbības

J. Galvenās gūtās mācības

2. nodaļa.

Statistikas tabulas

1.tabula

Novērtējuma kopsavilkums

2.tabula

Saistīti PB aizdevumi/kredīti

3.tabula

Projekta laika grafiks

4.tabula

Aizdevuma/kredītu izsniegšana: kumulatīvi plānotais un faktiskais

5.tabula

Projekta ieviešanas galvenie rādītāji

6.tabula

Projekta darbības galvenie rādītāji

7.tabula

Projektā iekļautie pētījumi

8.A tabula

Projekta izmaksas

8.B tabula

Projekta finansējums

9.tabula

Ekonomiskās izmaksas un ieguvumi

10.tabula

Tiesisko normu statuss

11.tabula

Atbilstība Darbības rokasgrāmatas noteikumiem

12.tabula

PB resursi: darbinieki

13.tabula.

PB resursi: misijas

3. nodaļa.

Pielikumi

A pielikums

Noslēguma misijas Nobeiguma memorands

B pielikums

Aizņēmējvalsts ieguldījums ziņojumā

B1 pielikums

Kredītlīnijas izsniegšanas progress

B2 pielikums

Izmaksu grafiki

C pielikums

Laukkredīta kredītdarbība LAP ietvaros

Turpinājums. Sākums - "LV" 30.06.98., nr.188/189; 1.07.98., nr.192/193.

2. nodaļa.

Statistikas tabulas

6. tabula

Projekta darbības galvenie rādītāji

Nekādi specifiski rādītāji projekta darbības analīzē netika noteikti

7. tabula

Projektā iekļautie pētījumi

Tēma	Mērķi	Gads	Atbildīgā aģentūra
Kredītpieprasījuma	Lai noteiktu iespējamo	1993.	PVV/Agrārās ekon.
novērtējums	pieprasījumu pēc		institūts
	kredītiem
Agropārstrādes	Lai veiktu investīciju	1993.	Zviedrijas konsultanti
nozares attīstības	pieteikumu pirmo		un ZM
pētījums	izvērtējumu un palīdzētu
	potenciālajiem
	investoriem biznesa
	plānu sagatavošanā
Mežsaimniecības	Lai veiktu investīciju	1993./1994.	Somijas konsultanti
nozares attīstības	pieteikumu pirmo		un Mežu ministrija
pētījums	izvērtējumu un palīdzētu
	potenciālajiem
	investoriem biznesa
	plānu sagatavošanā
Laukkredīta Kredītu	Lai nodrošinātu	1993./ pār-	PB konsultanti, Miera
rokasgrāmata	vadlīnijas kredītu	strādāts 1994.	korpusa brīvprātīgie,
	izsniegšanai un apmācītu		Laukkredīta darbinieki
	kredītinspektorus
Laukkredīta veidlapas	Lai ieviestu vienotas	1993./1994.	PHARE konsultanti,
un Vadības informā-	veidlapas; un izveidotu		PB komanda un
cijas sistēma (VIS)	efektīvu VIS		Laukkredīta vadība
Vadības atbalsta	Lai izvērtētu tehniskās	1995.	Īpašo uzdevumu
studijas	palīdzības efektivitāti		vienība, ZM, FM, PVV
	un veiktu nepieciešamos
	uzlabojumus TP kvali-
	tātes paaugstināšanai
Zemes reforma	Lai noteiktu	1993.-1997.	PHARE, Dānijas,
	nepieciešamību zemes	Turpinās	Zviedrijas un Holandes
	īpašumtiesību reģis-		bilaterālā TP; valsts
	trēšanai, zemes tirgus		Zemes dienests, PVV
	izveidošanai un zemes
	izmantošanai kā ķīlas
	nodrošinājumu
Agroindustrijas	Lai nostiprinātu	1996.	PHARE konsultanti,
modernizācija,	agrouzņēmumu		ZM, PVV
mārketings un	mārketinga un
izplatīšana	izplatīšanas prasmi

8A tabula

Projekta izmaksas

	Novērtēšanā plānots (milj.USD)			Projekta beigās (faktiskais) (milj. USD)
Komponente	Vietējās	Ārvalstu	Kopā	Vietējās	Ārvalstu	Kopā
	izmaksas	izmaksas		izmaksas	izmaksas
1. Kredīts saimneicībām	7.6	11.3	18.9	11.5	17.3	28.8
2. Agro un mežsaimniecības noz.	6.0	14.1	20.1	3.5	8.3	11.8
3. Tehniskā palīdzība	1.2	4.9	6.1*	2.9	11.5	14.4
Kopā	14.8	30.3	45.1	17.9	37.1	55.0

* Ieskaitot USD 4.9 miljonu ekvivalentu paralēlās tehniskās palīdzības, ko finansēja ES Phare un Zviedrijas BITS.

8B tabula

Projekta finansējums

	Novērtēšanā plānots	Projekta beigās (faktiskais)
Avoti	(milj.USD)	(milj. USD)
	Kopā	Kopā
1. SRAB	25.0	25.0
2. Donori	4.9	11.8
3. Finansu starpnieki	4.5	8.0
4. Aizņēmēji	10.7	10.2
Kopā	45.1	55.0

9. tabula

Ekonomiskās izmaksas un ieguvumi

Ņemot vērā kredītlīnijas darbības īpatnības, kopējā projekta pelnītspējas likme netika plānota novērtēšanas brīdī. Šajā gadījumā gala lēmums tika atstāts iesaistīto finansu institūciju (IFI) ziņā, lai tās noteiktu plānotās pelnītspējas likmes un veiktu jūtīguma analīzi katram atsevišķam kredītam. Katram apstiprinātajam projektam bija jāparāda piemērotas finansu pelnītspējas likme, atmaksāšanas jauda, kas balstījās uz naudas plūsmas analīzi. Laukkredīta mobīlie kredītinspektori (MKI) saņēma intensīvu apmācību aizdevumu riska novērtēšanā, tajā skaitā arī apmācības izmaksu/ieguvumu analīzē, iekšējās pelnītspējas likmes aprēķināšanā un nauads plūsmas analīzē. Šobrīd katrs MKI ved atsevišķu dokumentāciju par katru aizdevumu, iekļaujot naudas plūsmas analīzi, iekšējās pelnītspējas likmes un sensitivitātes analīzi.

Novērtēšanā, lai parādītu un nodrošinātu investīcijas lauksaimnieciskajā ražošanā un pārstrādē finansiālu un ekonomisku dzīvotspēju, pēc nejaušības principa tika izvēlēts saimniecību modeļu paraugs, kurā tika apkopotas dažādu lielumu saimniecības, un tika veikta lauksaimnieciskās ražošanas, pārstrādes un mazo lauku uzņēmumu finansu analīze. Līdzīgas analīzes tika veiktas INZ sagatavošanas laikā. Izvēlētā saimniecību parauga veiktās analīzes rezultāti apkopoti zemāk.

Projektu analīzes kopsavilkums

		Finansu analīze		Ekonomiskā analīze
		Novērtēšanā	Noslēgumā	Novērtēšanā	Noslēgumā
50 ha lopkopības saimniecības
	NPV (Ls.'000)	4,716	4,233	6,591	6,584
	IRR	24%	23%	28%	27%
	ROE	25%	24%	34%	33%
100 ha daudznozaru saimniecība
	NPV (Ls.'000)	48,078	46,848	6,591	6,584
	IRR	26%	21%	28%	23%
	ROE	25%	22%	26%	28%
450 ha graukopības saimniecības
	NPV (Ls.'000)	45,922	66,353	49,543	68,954
	IRR	22%	26%	24%	28%
	ROE	16%	19%	18%	20%
Kokapstrāde (jaunas)
	NPV (Ls.'000)	5,395	6,786	5,588	5,621
	IRR	20%	22%	21%	22%
	ROE	19%	22%	18%	19%
Gaļas pārstrāde (atjaunotas)
	NPV (Ls.'000)	40,229	74,010	42,870	78,449
	IRR	21%	28%	23%	30%
	ROE	23%	36%	25%	45%
Graudu pārstrāde (atjaunotas)
	NPV (Ls.'000)	21,044	27,581	26,507	34,607
	IRR	19%	21%	21%	24%
	ROE	20%	23%	26%	28%

Sīkāka informācija par izdarītajiem pieņēmumiem un šo modeļu aprēķini pieejami projekta dokumentācijā.

Iepriekšminētā salīdzinošā analīze (NPV - neto pašreizējā vērtība), finansu un ekonomiskā analīze un investoru kapitāla pelnītspēja parāda, ka projekta noslēgumā faktiskie rezultāti kopumā saskan ar novērtējuma prognozēm. Noslēguma rezultāti likās labāki kā novērtējuma rezultāti, norādot uz piesardzīgām un bieži vien konservatīvām prognozēm projekta novērtēšanas laikā, un kopumā augstākām, kā plānots galveno produktu veidu cenām, jo īpaši, graudu. Atšķirības finansu un ekonomiskajā analīzē galvenokārt ir radušās no relatīvi zemākām ražotāju cenām Latvijā nekā līdzīgu preču un kvalitātes cenas starptautiksajā tirgū. Kad vien bija iespējams, ekonomiskajā analīzē tika izmantotas faktiskās eksporta un importa cenas, kuras tika pārrēķinātas, ņemot vērā transportu.

Faktiskie ekonomiskie ieguvumi no projekta varētu būt daudz augstāki kā tie, kuri šobrīd ir aprēķināti, ja tiktu iekļauti arī ieguvumi, kuri radās ekonomikas transformācijas, nozaru restrukturizācijas un institucionālās kompetences attīstības rezultātā. Vēl jo vairāk, viens no vērtīgākajiem projekta ieguvumiem varētu būt projekta rezultātā stimulētās izmaiņas banku, politikas veidotāju un aizdevumu ņēmēju darbībā (uzvedībā), kuras nepieciešamas konkurētspējas uzlabošanai tirgus ekonomikā.

Bez iekļautajiem drošības faktoriem apmierinošas finansiālas dzīvotspējas pierādīšanai, kas bija jāparāda katram projektam, tehniskā palīdzība izvaidotātajām demonstrējumu saimniecībās un peļņas analīze apstiprināja, ka Latvija izmaksu efektīvs lauksainiecības un mežsaimniecības preču ražotājs ar eksporta potenciālu. Līdz 1997. gadam, lauksaimnieciskās ražošanas un pārtikas pārstrādes eksports bija trešā lielākā eksporta preču kategorija, veidojot vairāk kā 11% no kopējā eksporta apjoma. Pēdējā pusgada Progresa ziņojumā, ko sagatavo aizņēmējvalsts, paredzamais kopējais projekta rezultāts atspoguļots sekojoši:

Latvija - LAP rezultātu novērtējums

	1994.	1997.	Kopējais	Izmaiņas
			(94.-97.)	% gadā
Saražotā apjoma vērtība kopā (Laukkredīta
klientu uzņēmumos (tūkst. USD)	8,500	62,532	134,336	211%
Kopējais klientu skaits	196	1,024	2,373	141%
Kopējie lauks. ražošanai izsniegtie
kredītlīdzekļi	1,923	15,386	29,315	233%
Kopējie lauks. pārstrādei izsniegtie
kredītlīdzekļi	881	4,588	10,432	140%
Neto ienākumi gūti lauksaimn. ražošanā
(tūkst. USD)	284	3,697	7,221	400%
Neto ienākumi gūti lauksaimn. pārstrādē
(tūkst. USD)	1,190	3,816	11,061	74%

 

Avots: Progresa ziņojums, 1997.g. 31. decembris, PVV, Latvija

10. tabula

Tiesisko normu statuss

		Normas	Statuss	Sākotnējais	Pārskatītais
Līgums	Daļa	veids	šobrīd	izpildī-	izpildī-	Normas apraksts	Komentāri
				šanas	šanas
				datums	datums
Teksta	4.01(a)	01	c			Aizņemējvalsts uzturēs	Apmierinoša
atsauce						atbilstošu dokumen-	atbilstība.
						tāciju un uzskaiti, lai,
						saskaņā ar pareizas
						grāmatvedības praksi,
						atspoguļotu uz projektu
						attiecošos darbību,
						resursus un izdevumus,
						kas radušies Aizņēmēj-
						valsts departamentiem
						vai aģentūrām, kuras
						atbild par šī projekta
						vai kādas tā daļas
						ieviešanu.
Teksta	4.01 (b)(i)	01	c			Aizņēmējvalstij būs
atsauce						sadaļā 4.01 (a) minētā
						dokumentācija un
						uzskaite, ieskaitot to,
						kas attiecas uz Īpašo
						kontu katram auditētajam
						finansu gadam, vai arī
						nodrošinās šīs doku-
						mentācijas un uzskaites
						auditu, visu saskaņā
						ar pastāvīgi pielietotiem
						atbilstošiem audita
						principiem; auditu
						veic PB pieņemami
						neatkarīgi auditori.
Teksta	4.01(b)(ii)	01	c	7/31/95		Aizņēmējvalsts iesniegs
atsauce						PB pie pirmās iespējas,
						bet, jebkurā gadījumā,
						ne vēlāk kā sešus
						mēnešus pēc katra
						gada beigām, šādu
						auditu ziņojumu vai
						ziņojumus, ko veikuši
						minētie auditori,
						minētajā apjomā un
						detaļās kā to pieprasījusi
						PB saprāta robežās.
Teksta	4.01(c)(ii)	01	c			Visiem izdevumiem,	Apmierinoša
atsauce						kas izmaksāti no	atbilstība.
						Īpašā konta ar Izdevumu
						paziņojumu (SOE),
						Aizņēmējvalsts saglabās
						uz laiku vismaz līdz
						vienam gadam pēc tam,
						kad PB ir saņēmusi
						audita ziņojumus par
						fiskālo gadu, kurā tika
						veikta pēdējā naudas
						izņemšana no Aizde-
						vuma konta, visus
						dokumentus, kas liecina
						par šiem izdevumiem.
Teksta	4.01(c)(iii)	01	c			Visiem izdevumiem,	Apmierinoša
atsauce						kas izmaksāti no	atbilstība.
						Īpašā konta ar Izdevumu
						paziņojumu (SOE),
						Aizņēmējvalsts dos
						iespēju PB pārstāvim
						pārbaudīt šo
						dokumentāciju.
Teksta	3.01(a)	04, 10	c			Aizņēmējvalsts ieviesīs	Apmierinoša
atsauce						projektu ar pienācīgo	atbilstība.
						centību un efektivitāti,
						un saskaņā ar piemērotām
						lauksaimniecības, banku,
						finansu un vadības
						praksēm, un nodrošinās,
						tik precīzi kā nepie-
						ciešams, līdzekļus,
						telpas un pakalpo-
						jumus, kā arī citus
						projekta ieviešanai
						nepieciešamos resursus.
Teksta	3.03	05	c			Aizņēmējvalsts	Apmierinošs
atsauce						uzturēs PVV	darbinieku
						saskaņā ar PB	skaits un
						apmierinošu	organizato-
						darbinieku skaitu	riskā struktūra
						un darba uzdevumu.	uzturēta.
							Latvijas
							valdība ir
							apņēmusies
							turpināt PVV
							finansēšanu.
Teksta	II,B5	02	c			Aizdevumi tiks	Apmierinoša
atsauce						izsniegti aizņēmējiem,	atbilstība.
6. grafiks						kuri būs pierādījuši
						IFI-jām savu kredīt-
						ticamību saskaņā ar
						PB pieņemamām
						vadlīnijām, un kuriem
						ir apmierinoša finansu
						struktūra un organiza-
						toriskie, vadības,
						darbinieku, finansiālie
						un citi resursi, tajā
						skaitā arī pakārtotā
						projekta ieviešanā.

Normu veidi:

1. = Uzskaite/audits

2. = Finansiālie rezultāti/ieņēmumu gūšana no saņēmējiem

3. = Projekta līdzekļu plūsma un izlietojums

4. = Partneru finansējums

5. = Projekta vai izpildaģentūras vadības aspekti

6. = Vides aizsardzības normas

7. = Piespiedu norēķini

8. = Vietējie cilvēki

9. = Uzraudzība, pārskats un atskaites

10. = Projekta ieviešana, kura nav iekļauta kategorijās 1-9

11. = Nozares vai starpnozaru budžeta vai citu resursu piešķiršana

12. = Nozares vai starpnozaru politikas / likumdošanas / institucionālā darbība

13. = Cits

Pašreizējais statuss:

C = atbilstība normai

CD = atbilstība ar novēlošanos

CP = daļēja atbilstība

NC = neatbilstība

11. tabula

Atbilstība Darbības rokasgrāmatas noteikumiem

Ievērota vispārēja atbilstība visām pielietojamām Darbības politikām.

12. tabula

PB resursi: Darbinieki

	Plānots		Pārskatīts		Faktiskais
Projekta cikla posms	Nedēļas	USD	Nedēļas	USD	Nedēļas	USD
Gatavošanās novērtējumam	n/a	n/a	n/a	n/a	34.3	98.7
Novērtējums	n/	n/a	n/a	n/a	42.9	127.6
Sarunas, līdz Valdes apstiprinājumam	n/a	n/a	n/a	n/a	15.0	45.6
Pārraudzība	48.0*	185.4*	74.4*	218.8*	101.6	325.2
Noslēgums	9.5	62.6	8.4	50.3	5.5	25.0
Kopā	n/a	n/a	n/a	n/a	201.3	622.9

*Izmaiņu sistēmā dēļ, visi skaitļi nav pieejami.

13. tabula

PB resursi: Misijas

	Darbības reitings
Projekta cikla posms	Mēnesis/	Pers.	Dienu	Specializācija	Ievieš.	Attīst.	Problēmu
	gads	skaits	skaits		statuss	mērķi	veidi
Līdz novērtējumam	5/93	6	14	Ekonomists
				Mežsaimniec.
				Lauks. kredīti
				Privatizācija
				Lauks. politika
				Tehniskais
Novērtēšana, līdz	7/93	7	20	Ekonomists
Valdes				Mežsaimniec.
apstiprinājumam				Privatizācija
				Lauku kredīti
				Tehniskais
				Agroindustrija
				Uzņēmumu vad.
Uzraudzība 1	5/94	3	12	Agroindustrija	ĻA	ĻA
				Ekonomists
				Lauks. kredīti
Uzraudzība 2	8/94	2	8	Ekonomists	ĻA	ĻA
				Lauks. kredīti
Uzraudzība 3	5/95	3	12	Ekonomists	A	ĻA
				Lauku kredīti
				Tehniskais
Vidusposma pārskats	5/96	7	35	Agroindustrija	ĻA	ĻA
				Lauku kredīti
				Ekonomists
				Tehniskais
				Lauks. politika
				Instituc. attīstība
				Lauks. finanses
Uzraudzība 5	11/96	5	15	Agroindustrija	ĻA	ĻA
				Lauku kredīti
				Ekonomists
				Invest. analītiķis
				Bankas
Uzraudzība 6	5/97	6	14	Agroindustrija	ĻA	ĻA
				Lauku kredīti
				Ekonomists
				Konsultācijas
				Tehniskais
				Invest. analītiķis
Noslēgums	11/96	6	10	Tehniskais	ĻA	ĻA
				Lauku kredīti
				Ekonomists
				Proj. asistents

Darbības reitinga atšifrējums:

ĻA - Ļoti apmierinoši

A - Apmierinoši

3.nodaļa.

Pielikumi

A pielikums

Noslēguma misijas Nobeiguma memorands

(no 1997.gada 15. - 27.novembrim)

1.

Pasaules bankas (PB) misija, kuras sastāvā bija Hūna Kima (Hoonae Kim), Dž. Intrators (J.Intrator) un Maikls Nelsons (Michael Nelson), ieradās Latvijā, lai veiktu Lauksaimniecības attīstības projekta (3695-LV) ieviešanas noslēguma misiju. 25 miljonu USD aizdevums tika pilnībā pabeigts izsniegt 1997.gada oktobrī, un kredīts tiks slēgts 1997.gada 31.decembrī, kā tas bija paredzēts. Misija pārbaudīja un izanalizēja projekta ietvaros izsniegtos aizdevumus un noturēja diskusijas ar iesaistītajām finansu institūcijām (IFI), Zemkopības ministriju, Finansu ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, kā arī ar kredītu saņēmējiem. Nobeiguma memorands īsumā apkopo noslēguma misijas izdarītos secinājumus. Aizdevuma saņēmējs (Latvijas puse) ir iesniedzis savu sagatavoto projekta Ieviešanas nobeiguma ziņojumu (INZ), un pašlaik Pasaules banka gatavo galīgo INZ. Misija izsaka patiesu atzinību Latvijas valdībai, attiecīgakām ministrijām un institūcijām, kā arī iesaistītajām finansu institūcijām par teicamo sadarbību gan ar šo, gan iepriekšējām PB misijām. Misija vēlētos īpaši pateikties Projekta vadības vienībai par teicamo atbalstu, kāds tika sniegts visa projekta garumā, sākot no tā sagatavošanas līdz ieviešanas nobeigumam.

Lauksaimniecības attīstības projekta (LAP) - Ln 3695 - LV galvenie mērķi

2.

Lauksaimniecības attīstības projekts tika ieplānots 1993.gadā, laikā, kad Latvijā notika lielas ekonomiskas un politiskas izmaiņas, un tā sāka virzīties uz tirgus ekonomiku. LAP bija pirmais Pasaules bankas investīciju projekts Baltijas valstīs. Tas sniedza kritiski nepieciešamos investīciju fondus un tehnisko palīdzību institucionālajai un cilvēkresursu attīstībai lauksaimniecības sektorā, atbalstot Valdības agrārās politikas reformas. Projekta ieviešanas laikā Latvijas valdības saņēma arī būtisku atbalstu no ES Phare programmas, Zviedrijas un citiem divpusējiem donoriem, kuri nodrošināja līdzfinansējumu projektā, konkrēti Tehniskās palīdzības (TA) nodrošinājumu.

3.

Lauksaimniecības attīstības projekts ir sasniedzis tā uzdevumus Latvijas lauksaimniecības atdzīvināšanā un komercializācijā, veicot sekojošus pasākumus:

* nodrošinot lauksaimniecības kreditēšanu un lauku finansēšanu, balstītu uz komerciālo aizdevumu noteikumiem;

* noskaidrojot privātā īpašuma īpašumtiesības, ieskaitot zemes privātīpašumus un to ieķīlāšanu;

* atbalstot apmācību un biznesa attīstības pakalpojumus lauku uzņēmējiem un zemniekiem;

* veicot kredītpārstāvju apmācību lauku kreditēšanā un riska novērtēšanā;

* veicinot aizņēmēju uzvedības izmaiņas attiecībā uz komerciālu aizņemšanos un pienākumu atmaksāt kredītus.

Pārskats par projekta ieviešanu

4.

Projekta ieviešana ir sekmīgi pabeigta 1997.gada augustā, apmēram piecus mēnešus pirms oficiālā aizdevuma slēgšanas datuma 1997.gada 31.decembrī, kā bija noteikts Aizdevuma līgumā. Pēdējā izmaksa no Aizdevuma konta tika izdarīta 1997.gada 23.oktobrī. Lauksaimniecības attīstības projekta savlaicīga ieviešana un ar drošiem rezultātiem, var tikt uzskatīta par projekta galveno sasniegumu, it sevišķi, ņemot vērā, ka šis bija bija pirmais Pasaules bankas finansētais projekts Latvijā un, ka tas tika realizēts caur pilnīgi jaunu finansu institūciju, kas tika izveidota speciāli projektam.

Kopējās izmaksas no Aizdevuma bija sekojošas (detālāk par to 1.piel.):

1. Lauksaimniecības Finansu sabiedrība
(Laukkredīts)	1.	milj. USD	29,45
2. Latvijas Investīciju banka (LIB)	2.	milj. USD	1,44
3. Valsts zemes dienests (VZD)	3.	milj. USD	2,20
4. Tieslietu ministrija (TM)	4.	milj. USD	0,16

Kredīta komponentu atspoguļojums

* 1997.gada septembra beigās Laukkredīta (LHZB) apstiprināto kredītu kopējā summa bija 33,48 milj. USD, no kuriem 45% bija apgrozāmiem līdzekļiem un 55% investīcijām; vidējais kredīta lielums bija 11 200 USD.

* Pavisam kopā tika izsniegti 2865 kredīti 2009 klientiem.

* 1996.gada beigās tika ieviesta kredītu izsniegšana latos.

* Patreizējais kredītu atdošanas procents ir 94%. Kopš projekta uzsākšanas nav bijis neviena norakstīta kredīta, un misija nav identificējusi arī nevienu potenciāli sliktu kredītu, kurš būtu turpmāk jānoraksta.

* Iepriekšminētos sasniegumus Laukkredīts ir veicis ar saviem 42 darbiniekiem (ieskaitot 15 mobilos kredītaģentus (MKA), 5 reģionālos MKA koordinatorus, 4 cita profila un 18 centrālā biroja darbiniekus). Papildus centrālajam Rīgas birojam, Laukkredītam ir arī 7 reģionālie biroji.

* Latvijas Investīciju banka (LIB) projekta ietvaros ir izsniegusi 6 aizdevumus par kopējo summu 1,432 milj. USD. Četri no sešiem aizdevumiem atrodas vēl ieviešanā. LIB pārtrauca savu dalību LAP kredītu izsniegšanā 1996.gada vidū.

Tehniskās palīdzības (TA) programma

5.

Lauksaimniecības attīstības projekta ietvaros četru gadu laikā tika sniegtas divpadsmit tehniskās palīdzības programmas (par kopējo summu 11,8 milj. USD), un kā līdzfinansētāji darbojās ES PHARE programma un Zviedrijas Starptautiskā attīstības aģentūra SIDA. Tehniskās palīdzības galvenie mērķi bija sekojoši: nostiprināt projekta vadību, sniegt palīdzību Laukkredītam (tam darbojoties kā lauku bankai), Latvijas Investīciju bankai (LIB) (investīciju kredīti), uzlabot konsultāciju sniegšanas pakalpojumus, veicināt zemes reformu, kā arī reorganizēt un modernizēt lauksaimnieciskās produkcijas pārstrādi. Lielākoties sniegtā tehniskā palīdzība bija veiksmīga, izņēmums bija Laukkredītam sniegtā apmācība banku lietās, Kā arī TP Konsultāciju dienestam. Tāpēc tika veiktas attiecīgas aktivitātes un Tehniskās palīdzības rezultāti uzlaboti. Zemes reformai sniegtā tehniskā un finansiālā atbalsta rezultātā vairāk kā 140 000 privātīpašumi ir tikuši reģistrēti Zemesgrāmatā. Līdz ar to tika radīts labs pamats zemes tirgus veidošanai. 1997.gada beigās katru mēnesi tikuši veikti apmēram 1000 darījumi ar zemi (transakcijas).

Galvenās gūtās mācības

6.

Galvenie no projekta gūtie secinājumi ir:

* Būtisks elements projekta sekmīgu rezultātu sasniegšanā ir Aizdevuma saņēmēja ieguvums no projekta, un biežās Valdības maiņas (projekta laikā Latvijas valdībā 5 reizes) radīja papildus grūtības projekta norisē.

* Ļoti svarīga ir projekta vietējā vadība un pārraudzība. Projekta vadības vienība to veica tiešām efektīvi.

* Ļoti svarīga ir arī Bankas un Valdības pārraudzība, it sevišķi valstī, kas ir jauni klienti ar ierobežotu projektu vadības pieredzi.

* Relatīvi augstā projekta nepārtrauktības pakāpe, kas tika panākta, pateicoties gan PB, gan Projekta vadības vienības (PVV) kopējam darbam, kompensēja biežo Valdības maiņu radītās kavēšanās, nodrošinot projektam augstu stabilitātes pakāpi.

* Lauksaimniecības kreditēšana var būt ienesīga, ja banka un kredītņēmēji ieliek tajā patiesi centīgu darbu.

* Projekta uzsākšana parasti paņem ilgāku laiku nekā sākumā plānots, it sevišķi, ja projektā tiek iesaistītas jaunradītas institūcijas.

* Kredītlīnijas uzsākšanu valstīs ar pārejas ekonomiku noteikti jāpavada vienlaicīgas papildus reformas - zemes īpašumu juridiskā nostiprināšana, hipotēku un ķīlu attīstība, investīcijas zemnieku saimniecībās, ražošanas attīstība un mārketinga informācija.

* Ir iespējams radīt efektīvi darbojošos finansu institūciju, kas aizpilda esošo robu nacionālajā finansu sistēmā. Iespējams, ka šāda institūcija pārejas perioda ekonomikā ar neattīstītu finansu sistēmu ir sevišķi noderīga neilgam laika posmam, un tā jāpiemēro attiecīgajiem apstākļiem, kādi pastāv valstī tai laikā, kad tā tiek veidota.

* Nav vēlams, ka projektā piedalās tikai viena iesaistītā finansu institūcija, projektā vajadzētu iesaistīt vairākas IFI, lai radītu veselīgu konkurenci starp bankām, tādējādi nodrošinot plašāku piekļūšanu kredītiem.

* Ja IFI ir tikai viens kredītresursu avots (piem., Pasaules bankas kredītlīnija), tas ierobežo tās spēju samazināt kredīta procentus, kas, savukārt, mazina IFI konkurētspēju.

Nākošais solis

7.

Aizdevuma saņēmējs (Latvijas puse) ir iesniedzis savu sagatavoto projekta Ieviešanas nobeiguma ziņojumu (INZ) Pasaules bankai un pašlaik tiek gatavots Projekta kopsavilkums iekļaušanai galīgajā Projekta Ieviešanas nobeiguma ziņojumā. PB misija sagatavos INZ projektu un nosūtīs to Aizdevuma saņēmējam komentāriem.

B pielikums

Aizņēmējvalsts ieguldījums ziņojumā

PAMATOJUMS

Latvijas Lauksaimniecības attīstības projekts (LAP) tika uzsākts 1993.gada decembrī, lai atbalstītu ekonomiski dzīvotspējīgu zemnieku saimniecību, lauksaimniecības produkcijas pārstrādes uzņēmumu un mežsaimniecības attīstību. Projekts tika akceptēts Starptautiskās rekonstrukcijas un attīstības bankas (PB) Direktoru padomē 1994.gada 11.janvārī un parakstīts 1994.gada 16.februārī. Tas stājās spēkā 1994.gada 14.aprīlī. Viss šī projekta ietvaros piešķirtais 25 miljonu USD aizdevums tika realizēts pirms plānotā beigu datuma 1997.gada 31.decembra.

PROJEKTA MĒRĶI UN UZDEVUMI

Projekta galvenais mērķis bija palīdzēt jaunizveidotajām privātajām zemnieku saimniecībām, veicinot privatizācijas procesu lauksaimniecībā, lauksaimniecības pārstrādes uzņēmumos un mežsaimniecības sektorā ar investīciju kredītu palīdzību, kuri tajā laikā trūka. Konkrēti runājot, projekta uzdevums bija nodrošināt: (a) finansu kredītus privātajiem zemniekiem gan investīcijām, gan apgrozāmiem līdzekļiem, lai varētu attīstīt dzīvotspējīgu ražošanu savās zemnieku saimniecībās un palielināt produkciju, (b) kredītus privāto/privatizējamo lauksaimniecības pārstrādes un mežsaimniecības uzņēmumu attīstīšanai, modernizēšanai vai pārstrukturēšanai, un (c) institucionālās attīstības tehniskās palīdzības programma paredzēja daļēju finansējumu no Pasaules bankas (PB) aizdevuma, daļēju dažādu donoru finansējumu.

PROJEKTA IEVIEŠANA

1. Projekta koordinēšana un vadība

Projektu vadības vienība tika nodibināta ZM sastāvā 1993.gada novembrī, lai pārraudzītu gan PB Lauksaimniecības attīstības projektu (25 milj.USD), gan ar to saistītos Tehniskās palīdzības projektus (kopā 10,25 milj.ECU). Projektu vadības vienība, kopā ar FM, dalīja atbildību par PB kredīta naudas pārskaitījumiem no Speciālā konta Vašingtonā. 1997.gada sākumā, ieviešot stingrāku budžeta kontroli, Valsts kase uzņēmās pilnu atbildību arī pār pārskaitījumiem no Speciālā konta.

No 1997.gada marta Projektu vadības vienība tika sadalīta divās daļās - Pasaules bankas Lauku attīstības projekta sagatavošanas vienība (PB LA PSV) un ES Phare programmas vienība. Viss vietējais personāls (pieci cilvēki), kas bija nodarbināts iepriekšējā PB Projektu vadības vienībā, palika strādāt PB LA PSV, kamēr Phare pastāvīgais konsultants izveidoja atsevišķu vienību, kas pārraudzītu ES Phare projektu ieviešanu.

Savā trīs gadus ilgajā pastāvēšanas laikā, Projektu vadības vienība ir nodrošinājusi sekmīgu projektu ieviešanu, kā arī visu projektos iesaistīto institūciju darba koordinēšanu, sasniedzot neatgriezeniskas reformas lauksaimniecības sektorā.

2. Iesaistītās finansu institūcijas

Latvijas Lauksaimniecības finansu sabiedrība (Laukkredīts)

1993.gadā, laikā, kad Latvijā vēl nebija izveidojusies stabili funkcionējošu banku sistēma un nebija piemērotas finansu starpnieka institūcijas ar nepieciešamām iemaņām, kas varētu nodrošināt kredītu izsniegšanu lauksaimniecības sektoram, tika nolemts kā pagaidu institūciju nodibināt Latvijas Lauksaimniecības finansu sabiedrību (Laukkredīts), lai apmierinātu neatliekamo vajadzību pēc šādas finansu institūcijas, kas nodrošinātu privātā lauksaimniecības sektora attīstību un produkcijas palielināšanu. Laukkredīta dibināšanas aktivitātes sākās 1993.gada vidū. Tas tika nodibināts ar Ministru kabineta 1993.gada 28.decembra rīkojumu. Laukkredītam ir centrālais birojs Rīgā un septiņi reģionālie biroji, kas aptver visu Latvijas teritoriju. Kopumā tajos nodarbināti 36 cilvēki. Galvenais Laukkredīta darbības uzdevums bija Pasaules bankas 25 milj. USD kredītlīnijas apkalpošana Lauksaimniecības attīstības projekta ietvaros, lai sekmētu privātās lauksaimniecības sektora ražošanas un pārstrādes, kā arī mežsaimniecības attīstību, atbilstoši visaptverošajai reformu programmai lauksaimniecības sektorā.

Sākot projektu, līdz pat 1994.gada 1.jūlijam, Laukkredīts izsniedza tikai īstermiņa kredītus apgrozāmiem līdzekļiem, vēlāk sekoja kredīti investīcijām, kuru īpatsvars kredītportfelī pakāpeniski pieauga, un patlaban ilgtermiņa kredīti sastāda 58% no kopējās izsniegto kredītu summas. Laukkredīts izsniedz kredītus gan dolāros, gan latos.

Sākotnēji Laukkredīts tika izveidots kā valsts akciju sabiedrība, kas 100% piederēja valdībai. Sākuma kapitālu sabiedrība saņēma no PB kredīta, kas, pēc stāvokļa uz 1996.gada 1.maiju bija 11,3 milj.USD. Projekta ieviešanas laikā Laukkredīts saņēma papildus kapitālu 9,87 milj.USD, kas tika pārskaitīti no Latvijas Investīciju bankas (LIB). Projekta ieviešanas laikā, sakarā ar LIB vēlmi dažādot savu kredītportfeli, LIB lauksaimniecībai izsniegto kredītu skaits bija ļoti ierobežots. Banka pazaudēja interesi par šo projektu jau pēc pirmajiem sešiem izsniegtajiem kredītiem, un rezultātā līgums tika atcelts. Tā kā Laukkredīts darbojās ļoti veiksmīgi, sasniedzot noteiktos mērķus kredītu piešķiršanā privātajām zemnieku saimniecībām, tika nolemts, ka labākais variants ir palielināt Laukkredīta kapitalizāciju.

Laukkredīta progress kredītu izsniegšanā tiešām ir bijis teicams. Aizdevumu izsniegšana tika uzsākta 1994.gada aprīlī. Pēc stāvokļa uz 1997.gada 30.septembri, ir tikuši piešķirti kredīti par 29,7 milj.USD. Ja pieskaita atpakaļ atmaksātos līdzekļus (kas palielina aizdevumiem paredzēto summu līdz 33,5 milj.USD), tad kopumā Laukkredīts ir piešķīris privātajām zemnieku saimniecībām 13,5 milj.USD apgrozāmiem līdzekļiem un 11,2 milj.USD investīcijām. Pārstrādes uzņēmumi saņēmuši 3,8 milj.USD apgrozāmiem līdzekļiem un 5 milj.USD investīcijām. Arī kredītu atmaksas procents ir ļoti augsts. 94% no visiem izsniegtajiem kredītiem ir tikuši atmaksāti laikā, bet 6% izsniegto kredītu tiks atdoti pēc atliktā maksājuma grafika. Pavisam piešķirti 2992 kredīti 2111 klientiem. Vidējais aizdevuma lielums ir 11 200 USD.

Aktīvā kredītportfeļa struktūra (tūkst.USD):

līdz 1 gadam	9,259
1-3 gadiem	1,416
3-5 gadiem	7,261
virs 5 gadiem	235
Kopā	18,171

Pēc datiem uz šodienu, neviens kredīts nav ticis norakstīts. Izsniegto investīciju aizdevumu ekonomiskā dzīvotspēja ir pamatota pēc iekšējās pelnītspējas aprēķiniem, kā tas ir parādīts 6.pielikumā.

No 1997.gada 1.maija, kad Laukkredīts tika apvienots ar Latvijas Hipotēku un zemes banku, tas turpina darboties bankas struktūrā kā neatkarīgs departaments. Apvienotajai finansu institūcijai, kas saucas Latvijas Hipotēku un zemes banka, ir centrālais birojs Rīgā un 26 filiāles gan Rīgā, gan gandrīz visās lielākajās rajonu pilsētās. Pašlaik bankā strādā 280 darbinieki, no kuriem 43 ir bijušie Laukkredīta darbinieki.

Tagad HZB banka var apmierināt visas tās savu klientu vajadzības, kāpēc tā tika izveidota.

Galvenie rezultāti ir apkopoti 2.tabulā.

Latvijas Investīciju banka

Pēc patreizējās informācijas, no apstiprinātajiem 2,76 milj. USD kredītiem, kas bija paredzēti pārstrādes uzņēmumiem, ir tikuši izsniegti 1,43 milj. USD. Analizējot LIB vājo kredītu darbību, PB kopā ar Latvijas Finansu ministriju pieņēma lēmumu neizmantotos līdzekļus, apmēram 10 milj. USD, pārskaitīt Laukkredīta rīcībā. LIB un PVV turpina pārraudzīt piešķirto aizdevumu atmaksu un izmantošanu.

3. Izsniegtie kredīti

Viss 25 milj.USD aizdevuma apjoms ir ticis izsniegts no PB konta Vašingtonā saskaņā ar noteikto grafiku. Līdz 1997.g. 20.oktobrim 22 602 170 USD izsniegušas projektā iesaistītās Latvijas finansu institūcijas.

Projekta gaitā kredītu izmaksas procesā ir notikušas vairākas izmaiņas:

(1) Izdarot papildinājumus Aizdevuma līgumā 1995.gada 28.jūnijā, pirmais gads ar 100% izdevumu finansējumu tika pagarināts līdz 1995.gada 31.decembrim. Šie papildinājumi tika izdarīti sakarā ar to, ka Laukkredīts, kā jaunradīta un vienīgā finansu institūcija, kas apkalpo Pasaules banku, savu kredītportfeli sākumā veidoja ar lielu piesardzību, tāpēc sastapās ar grūtībām saskaņot to ar otrā un trešā gada lejupslīdošo izmaksu proporciju (attiecīgi 85% un 70%).

(2) Izmaiņas tika izdarītas sākotnējā finansējuma piešķiršanā (sk.3.piel.,1.tabula). Valsts zemes dienests (VZD), kas sākumā bija pieprasījis 1 miljonu USD, pieprasīja papildus līdzekļus, tāpēc 1.un 2.kategorijas apjoms tika samazināts no 11,9 milj. USD uz 11,3 milj. USD (Papild. pie Aizdev. līg., 1995.g.28.06.). Šie līdzekļi tika sadalīti starp VZD (1 milj.USD) un Tieslietu ministriju (0,2 milj.USD) iekārtu pirkšanai. Tieslietu ministrija spēja atmaksāt 0,2 milj.USD no ieņēmumiem par zemes reģistrāciju līdz 1996.gada februārim. Šī nauda tika ieskaitīta speciālajā kontā un pēc tam pārskaitīta VZD. Tādējādi kopējā summa, ko saņēma VZD, sastādīja 2,2 milj.USD.

(3) Diezgan drīz pēc projekta uzsākšanas (1995.gada jūnijā) tika mainīts plānotais kredīta izmaksu grafiks. Sākotnējais grafiks redzams 4.pielikuma 1.tabulā un izmainītā versija 2.tabulā.

(4) Galīgās izmaiņas attiecībā uz kategorijām tika izdarītas 1997.gada 9.septembrī, un tās ir sekojošas:

1. Neizmaksātais atlikums 102,27 USD no 3.kategorijas tika pārskaitīts uz 1.kategoriju;

2. Neizmaksātais atlikums 200 000 USD no 4.kategorijas tika pārskaitīts uz 1.kategoriju;

3. Neizmaksātais atlikums 6 968 318,51 USD no 2.kategorijas tika pārskaitīts uz 1.kat.;

4. Neizmaksātais atlikums 108 593,44 USD no SA-A kat. tika pārskaitīts uz 1.kat.

Ikgadējie auditu materiāli ir savlaicīgi iesniegti par 1994., 1995. un 1996.gadu.

Kredīta izmaksu gaita parādīta 1.pielikumā.

4. Iepirkumi

Aizdevuma 1. un 2.kategorijas piegādes procedūras veica un pārraudzīja Iesaistītā finansu institūcija (IFI) saskaņā ar PB aizdevumu piegāžu rokasgrāmatu. Piegāžu apliecinošie dokumenti glabājas IFI.

Preču piegādes, kas atbilst 3.kategorijai (iekārtas zemes reformas procesa paātrināšanai, ko nopirka Latvijas Valsts zemes dienests un Tieslietu ministrija), tika veiktas caur ZM Projekta vadības vienību, saskaņā ar to pašu rokasgrāmatu. 3.kategorijas piegādes tika pilnībā pabeigtas, iztērējot 2,4 milj.USD.

Lai nopirktu iekārtas, tika pielietota starptautiskā pirkšanas procedūra (3.kategorija). Vietējā laikrakstā tika izsludināts konkurss par tehnisko un finansiālo priekšlikumu iesniegšanu piegāžu realizācijā. Tika iesniegti 34 priekšlikumi, kurus izvērtēja speciāli izveidota vērtēšanas komisija, kuras sastāvā bija pārstāvji no Finansu minstrijas, Valsts zemes dienesta un ZM Projekta vadības vienības. Komisija izvēlējās vairākas firmas, kas veiktu dažāda veida iekārtu piegādes.

Valsts zemes dienests slēdza līgumus ar konkursā uzvarējušām firmām.

Visas iekārtu piegādes tika veiktas saskaņā ar līgumos noteiktajiem termiņiem un noteikumiem.

Visi piegāžu apliecinošie dokumenti, kas attiecas uz 1. un 2.kategoriju, atrodas Laukkredītā un LIB, bet dokumenti, kas attiecas uz 3.kategorijas piegādēm (ieskaitot noslēgto līgumu kopijas) - Projekta vadības vienībā Rīgā.