Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par aktīvu tirdzniecību ap Baltijas jūru. Par Spānijas atbalstu. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 14.07.1998., Nr. 208/210 (1269/1271) https://vestnesis.lv/ta/id/32183

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Māte ar bērnu Latvijā - mūsdienās un nākotnē

Vēl šajā numurā

14.07.1998., Nr. 208/210 (1269/1271)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Preses konferences

Par aktīvu tirdzniecību ap Baltijas jūru

Piemēram, valdību līmenī rūpējoties par to savstarpējas sadarbības iespēju paplašināšanu, informācijas pieejamību visa reģiona mērogā un citiem pasākumiem, kas katram atsevišķam šāda mēroga uzņēmumam nav iespējami — atšķirībā no lieluzņēmumiem, kuri daudzas savas attīstības un tirgus paplašināšanas problēmas spēj risināt saviem spēkiem — dibinot kopuzņēmumus, pārstāvniecības un filiāles.

Šo mērķu realizēšanai semināra dalībnieki vienojušies par divu lēmumu pieņemšanu: līdzīgā pasākumā, kas septembrī vēlreiz notiks Viļņā, pulcēsies ne tikai augsta līmeņa amatpersonas, bet arī speciālistu darba grupa, lai vienotos par Baltijas jūras valstu mazo un vidējo uzņēmumu lapas izveidošanu interneta tīklā, kurā pēc vienotiem principiem būtu apkopota un brīvi pieejama informācija par visiem šā reģiona valstu šāda tipa uzņēmumiem; ar Zviedrijas, ASV un Eiropas Komisijas finansiālu atbalstu Baltijas valstīs tiks izveidoti biznesa tehnoloģijas centri mazo uzņēmēju apmācībai un pārkvalifikācijai.

ASV finansiālu atbalstu Latvijai kā vienai no Eiropas Savienības kandidātvalstīm ar visdinamiskāko attīstību, it īpaši mazo un vidējo uzņēmumu izaugsmei, konferencē solījis Stjuarts Eizenštats, ASV valsts sekretāres vietnieks.

Tiekoties ar Lietuvas ekonomikas ministru Vincu Babiļu, Laimonis Strujevičs secinājis, ka nekādu būtisku šķēršļu abu valstu uzņēmēju sadarbībai un tirdzniecībai nav, sakārtota ir normatīvā bāze, noslēgti līgumi par nodokļu dubultās aplikšanas novēršanu, savstarpējo investīciju aizsardzību un citi. Vienīgā Lietuvas uzņēmēju priekšrocība konkurencē ar Latviju — subsīdijas lauksaimniecībai, kuras, pēc Lietuvas puses domām, tiks turpinātas līdz pat Lietuvas iestājai Eiropas Savienībā, kad to aizliegs šīs organizācijas direktīvas.

Formālu šķēršļu nav arī Latvijas un Igaunijas uzņēmēju sadarbībai — secināts L. Strujeviča un Igaunijas ekonomikas ministra Jāka Leimana sarunās. Tomēr Igaunijas mazo un vidējo uzņēmumu attīstība pēdējos gados bijusi daudz straujāka nekā Latvijā — sakarā ar ātrāko visas valsts ekonomikas attīstību tur ieplūdušo investīciju apjomi būtiski pārsniedz Latvijas uzņēmumu piesaistīto resursu apjomu.

Tiekoties ar Somijas amatpersonām, Latvijas pusei nācies izteikt protestu pret šīs valsts centieniem apiet Latvijas intereses, realizējot Ziemeļu dimensijas projektu, kura ietvaros paredzēta jauna naftas tranzīta koridora veidošana no Krievijas caur Somijas ostām uz Rietumeiropu. Galvenais Latvijas iebildums — nevienādi konkurences apstākļi — pamatojas apstāklī, ka šī tranzīta koridora veidošanai Somija dotāciju, nevis investīciju, veidā cer saņemt lielus Eiropas Savienības finansu līdzekļus. Tādējādi tiek aizskartas Latvijas ostu intereses — to pakalpojumi līdz šim uzskatīti par vislētākajiem un ātrākajiem. Pēc Somijas un Latvijas pārstāvju tikšanās Latvijas puse saņēmusi dokumenta "Ziemeļu dimensija" projektu un tagad, kā uzsvēra L. Strujevičs, tā korektumu būs iespējams analizēt Latvijas valdības līmenī. Pēc ministra domām, Latvijai noteikti ir jāpauž oficiāls protests savu nacionālo interešu aizsardzībai vēl pirms šī starptautiski saistošā dokumenta galīgās akceptēšanas.

L. Strujeviča sarunās ar divu nozīmīgu Krievijas federālo apgabalu — Kaļiņingradas un Sanktpēterburgas — vicegubernatoriem secināts, ka šo reģionu un Latvijas ekonomisko sakaru aktivitāti pēdējā laikā ievērojami ierobežojusi Latvijas un Krievijas politisko nesaskaņu saasināšanās. Kā uzsvērušas abas puses, šādas situācijas turpināšanos vajadzētu novērst, stingri nodalot valstu ekonomisko un politisko interešu realizācijas mehānismus. Gan Latvijas, gan Krievijas pārstāvji apstiprinājuši savu ieinteresētību sakaru atjaunošanā un paplašināšanā.

Kā uzsvēra L. Strujevičs, šī atsevišķu Krievijas reģionu pārstāvju labvēlīgā attieksme Latvijas pusei noteikti būtu jāizmanto. Veiksmīgi to jau dara kaimiņvalstis. Tā, piemēram, Lietuvas un Kaļiņingradas tirdzniecības apjoms ir gandrīz 200 miljoni ASV dolāru — šis rādītājs tikai nedaudz atpaliek no Latvijas tirdzniecības bilances ar visu Krieviju kopumā — 230 miljoniem ASV dolāru. Īpaši izdevīgi kontakti ar Kaļiņingradu ir tādēļ, ka šim Krievijas reģionam ir piešķirts speciālās ekonomiskās zonas statuss. To izmantojot, veiksmīgu ceļu savas produkcijas iepludināšanai milzīgajā Krievijas tirgū nodrošinājuši daudzi Lietuvas un pat daži Igaunijas uzņēmumi.

Dina Gailīte,

"LV" Saeimas un valdības lietu

redaktore

Par Spānijas atbalstu

1998. gada 9. un 10. jūlijā Latvijā darba vizītē uzturējās Spānijas Ārlietu ministrijas valsts sekretārs ārpolitikas un Eiropas Savienības lietās Ramons de Migels. Vizītes ietvaros 10. jūlijā notika Spānijas Ārlietu ministrijas valsts sekretāra ārpolitikas un Eiropas Savienības lietās Ramona de Migela un Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas valsts sekretāra Māra Riekstiņa preses konference.

Preses konferenci atklāja Māris Riekstiņš:

— Mūsu sarunas bija ļoti interesantas un produktīvas. Esmu gandarīts redzēt savu kolēģi, šeit, Rīgā, un esmu gandarīts par mūsu sarunām. Šī vizīte bija zināms simbols tam, ka Latvija un Spānija cenšas salauzt iesīkstējušos stereotipus, ka starp Eiropas Ziemeļiem un Dienvidiem ir pretrunas un zināma konkurence. Mēs šodien runājām par mūsu divpusējām attiecībām. Pagājušajā gadā mēs esam uzsākuši jaunu aktivitāšu cēlienu — esam atvēruši vēstniecību Spānijā, pagājušajā gadā Spāniju apmeklēja mūsu ārlietu ministrs, kā arī premjerministrs. Šodien mēs runājām par to, kā mūsu attiecības varētu attīstīties turpmāk. Mēs esam ielūguši apmeklēt Latviju arī Spānijas premjerministru viņam pieņemamā laikā. Mēs izteicām savu vēlmi redzēt Rīgā Spānijas vēstniecību. Mēs runājām arī par mūsu divpusējo līgumu tiesisko bāzi, par to, kā tā būtu attīstāma. Mēs esam vienojušies tuvākajā laikā parakstīt sadarbības līgumu kultūras jomā. Kultūras joma ir tā, kurā ir ieinteresēta arī Spānijas puse, jo pirms kara Spānijas konsuls strādāja Rīgā un te arī šķīrās no dzīves. Mēs runājām par iespēju tuvākajā laikā parakstīt līgumu starp mūsu aizsardzības ministrijām, aktivizēt darbu pie līgumiem, kas saistīti ar tūrisma nozari, kā arī līguma par dubulto neaplikšanu ar nodoķliem. Migela kungam bija iespēja apmainīties viedokļiem ar Saeimas Eiropas lietu komisijas pārstāvjiem, kā arī ar Valsts prezidentu tieši par Eiropas Savienības paplašināšanos. Mēs esam ļoti gandarīti par Spānijas atbalstošo nostāju jautājumā par Latvijas integrāciju Eiropas Savienībā. Šodienas sarunās es centos raksturot to darbu, kuru ir veikušas Latvijas struktūras ceļā uz integrāciju Eiropas Savienībā. Spānijas puse ļoti pozitīvi vērtē mūsu panākumus, īpaši pēdējos mēnešos. Es uzsvēru: Latvija sagaida, ka Eiropas komisija, izvērtējot Latvijas padarīto, dos pozitīvu rekomendāciju aktīvai sarunu uzsākšanai.

 

Tad runāja Spānijas Ārlietu ministrijas valsts sekretārs ārpolitikas un Eiropas Savienības lietās Ramons de Migels:

— Es gribētu pateikties Riekstiņa kungam par sarunu un pilnīgi piekrītu visam viņa teiktajam. Man ir ļoti liels prieks viesoties jūsu valstī, un esmu ļoti pateicīgs Latvijas valdībai par tās viesmīlību. Tāpat man bija liels pagodinājums tikties ar prezidentu, mums bija ļoti auglīga saruna. Visu, kas tika pārrunāts, es personīgi darīju zināmu Spānijas valdībai. Mana uzturēšanās Rīgā nav nekas neparasts, mēs jau uztveram Latviju kā Eiropas ģimenes locekli, un mēs būsim Latvijas partneri Eiropas Savienībā un NATO. Šāda politiskā dialoga ietvaros mēs strādājam ar visām valstīm. Manai vizītei ir divi galvenie mērķi — attīstīt un veicināt mūsu valstu divpusējo sadarbību un pārrunāt ar maniem kolēģiem Latvijas iestāšanās gaitu Eiropas Savienībā. Spānija ļoti priecājas un atbalsta Latvijas iekļaušanu pirmajā sarunu raundā, un Spānija vēlētos uzklausīt visus argumentus, kas runā par labu Latvijai. Mana valsts vēlas, lai Latvija tiktu iekļauta pirmajā Eiropas Savienības paplašināšanas kārtā.

Rūta Jaksona,

"LV" informācijas redaktore

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!