PIRMS UN PĒC NOTIKUMA

Mūsu valodas pilnībai — celtniecības vārdnīca

Nācies dzirdēt spriedumus, ka celtnieki Latvijā sazinoties viņiem vien saprotamā slengā, kur divas trešdaļas vārdu ir svešas izcelsmes un iekarojuši vietu runā un pat rakstībā krievu mēles iespaidā. Nav jau brīnums, jo daudzus gadus visa celtniecības dokumentācija tika kārtota tikai krieviski, arī paši būvētāji vairumā bija sveštautieši, starp kuriem daži latvieši jutās kā baltie zvirbuļi.

Nu ir atjaunota Latvijas Republika, tomēr sadzīvē vēl aizvien dzirdēsim sakām: nivelieris , špaktele , klapans , špindele , datčiks un vēl daudz citu līdzīgu brīnumu. Daļa šo vārdu ir pat atzīti par latviešu literārajā valodā lietojamiem, tā sakot, ieguvuši pilsonību, tomēr daudz vēlamāk būtu, ja tos aizstātu ar latviskajiem: līmetnis, sliepnis, vārsts, darbvārpsta, devējs.

Ne katram ir laika pēc vārda kabatā vai vārdnīcā meklēt, bet tiem, kam tas nepieciešams un kas pēc tā jūt vajadzību, tagad ir krietns palīgs "Krievu — latviešu celtniecības terminu vārdnīca". Jaunās vārdnīcas atvēršanas svētki notiek šodien, 14. jūlijā, Rīgā, Jāņa Rozes grāmatnīcā.

Apjomīgajā gandrīz 900 lappušu biezajā sējumā ietverts aptuveni 41 tūkstotis krievu terminu, izdevuma zinātniskā redaktore un terminoloģiskā izstrādātāja ir Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenā locekle Valentīna Skujiņa.

Vārdnīcas sastādītājs būvinženieris Tālivaldis Keivs darba priekšvārdā raksta:

"Vārdnīcā apkopoti termini, kas aptver pirmsprojektēšanas darbus (tai skaitā ģeodēzisko un ģeoloģisko izpēti), projektēšanas organizēšanu un procesu, pilsētbūvniecību un arhitektūru, būvmateriālu ieguvi un apstrādi, materiālu īpašības un to pārbaudes metodes, būvkonstrukciju, to elementu aprēķinus un izgatavošanu, būvdarbu organizēšanu, tehnoloģiju, ekonomiku, būvmašīnas un to ekspluatāciju, inženiertīklus, sanitārtehniku, tehnoloģiskās iekārtas, elektroapgādi, automatizāciju, vājstrāvu ietaises, meliorāciju, enerģētiskās, hidrotehniskās, zemes un transporta būves, teritoriju apzaļumošanu un labiekārtošanu.

Vārdnīcā ievietoti celtniecības teorijā un būvpraksē lietoti termini, vārdi un un teicieni. Vārdnīcas sastādīšanā izmantotas būvnormas, būvnoteikumi, standarti, instrukcijas, mācību grāmatas, rokasgrāmatas, vārdnīcas ieteikumi.

Vārdnīcā šķirti jēdzieni celtniecība un būvniecība:

celtniecība — ar būvniecību saistīta tautsaimniecības nozare;

būvniecība — jebkuru ēku un būvju projektēšana, būvēšana, paplašināšana un atjaunošana, lietojot būvizstrādājumus, būviekārtas un būvniecības paņēmienus.

Vārdnīcai ir četri pielikumi:

1. Apzaļumošanas projektos izmantojamo koku, krūmu un puķu nosaukumi (krievu, latviešu un latīņu valodā);

2. Vārdnīcas pamatdaļā neiekļautie, celtniecībā lietoti vārdi un teicieni;

3. SI sistēmas, SI sistēmai līdztekus lietojamās, ārpussistēmas un vēsturiskās mērvienības;

4. Zīmes un apzīmējumi."

Te nu jāpiebilst, ka Tālivaldis Keivs tik tiešām ir būvinženieris, nevis filologs, tālab valodnieces un zinātniskās redaktores Valentīnas Skujiņas padomi droši vien dažbrīd ir bijuši pat zelta vērti. Tomēr vārdnīcā ievietotos jaunvārdus ir darinājis gan sastādītājs, gan zinātniskā redaktore, kas vārdnīcu izstrādājusi arī literāri un terminoloģiski. Vēl jāatklāj, ka tikko aizskanējušos dziesmusvētkos Tālivaldis jau kuro reizi bija redzams vīru kora "Dziedonis" rindās, bet savulaik spēku darbam celtniecībā viņš smēlās, atvaļinājuma laikā kāpjot kalnos.

Vārdnīca domāta plašai latvisku celtniecības terminu ieviešanai praksē, pildot Valodas likumu un aizstājot patlaban dominējošo krievisko celtniecības terminoloģiju. Būtisks darbs latviešu valodas avota dzidrumam.

Andris Sproģis,

"LV" nozaru virsredaktors

Par latviešu Dziesmu svētkiem visā pasaulē

1968. gadā, laižot klajā grāmatu "Latviešu dziesmu svētki trimdā", Valentīns Bērzkalns rakstīja: "..mūsu ieceres un mērķi arī pašreiz ir tikpat dzīvi un droši kā pirms 20 gadiem. Tā nav bezcerīga ceļa zīme, un, tai sekodami, mēs nepagursim, nenodilsim un neizputēsim arī nākošos 20 gados!" Kopš tā laika nu pagājuši jau 30 gadi, un tie tiešām apliecinājuši, ka latviešu Dziesmu svētku tradīcija arī ārpus Latvijas nav nedz pagurusi, nedz nodilusi. Gluži otrādi: 70. un 80. gados tā ir raženi sazarojusi un sakuplojusi.

Ilmas Grauzdiņas un Arņa Poruka grāmatā "Taisīšu tiltu pār plašu jūru" attēlu, faktu un skaitļu valodā sniegts priekšstats par pasaulē notikušajām latviešu dziesmotajām aktivitātēm, par trimdas Dziesmu svētku vērienu un nozīmi. Arī par šo Dziesmu svētku nozīmību mūsu tautas kopējā ceļā uz brīvu, neatkarīgu Latviju.

Tagad mēs varam atkal būt kopā. Tieši tādēļ mums, dažādās pasaules malās dzīvojošiem, jāmācās citam citu pazīt un cienīt. Vai citiem vārdiem — jāmācās taisīt pamatīgus, izturīgus savstarpējās saprašanās un sadarbības tiltus pār plašām jūrām.

"LV" informācija