Aizgājis liels latviešu dzejaszinis

Ar Čaka dziesmu

Vēl nav izdzisuši Jāņu sārti,

Vēl nav ziedus vēris viršu lauks:

Rīta stundā aizkrīt dzīves vārti,

Neiztukšots paliek vīna trauks.

Paliek bārs uz skaļo ielu stūra

Skumīgs pants kā Rīgas liepas čuksts.

Paliek Zemgale kā zaļa jūra

Karstos pelnos pārvērties sirdspuksts.

Drīz tas sajauksies ar vārpu žūžām

Un ar mālu, kas ir brūns un ciets —

Čaka dziesma pāri Tavam mūžam

Plīv kā asara un saules riets.

10. VII 98. Andris Vējāns

Garciemā

Aizvadītās nedēļas nogalē — 10.jūlijā — Rīgas krematorijas lielā sēru zāle bija pārpildīta. Aizgājis talantīgais augstskolu pedagogs, personība ar enciklopēdiskām zināšanām latviešu literatūrzinātnē un kultūrvēsturē tās plašākajā izpratnē.

Aizgājis Vilnis Eihvalds (04.04.1928. —06.07.1998.).

No 1958. gada viņš Latvijas Universitātē lasīja lekcijas literatūras teorijā un latviešu literatūras vēsturē. Kā radoša personība Vilnis Eihvalds vienmēr meklēja jaunus ceļus. Viņš sagatavoja un lasīja speckursus, rīkoja atceres latviešu rakstniekiem, uzstājās ar priekšlasījumiem Latvijas novados, viņa speckursu par Raini lūdza atļauju noklausīties pat citu fakultāšu un augstskolu studenti. Universitātes docētājam bija savs skatījums uz Latvijas rakstniecību un tās autoriem. Viņa interešu lokā bija Ēriks Ādamsons, Aspazija, Antons Austriņš, Fricis Bārda, Aleksandrs Čaks, Kārlis Skalbe, Arveds Švābe. Īpaši Vilnis Eihvalds pētīja literātus romantiķus. Pēdējos gados līdztekus darbam Latvijas Universitātē viņš lasīja lekcijas arī Rēzeknes studentiem. Vilni Eihvaldu atceras Liepājā. Arī Rīgas vidusskolas aicināja viņu ciemos, lai interesanti pastāstītu par latviešu literatūru. Viņš bieži stāstīja par Rīgas kapu pieminekļiem, vadīja ekskursijas pa dažādām Latvijas vietām.

Vilnis Eihvalds dzimis Dobelē. Te 1947. gadā beidzis 1.vidusskolu. Drīz vien urna ar dižā literatūrzinātnieka pelniem atgriezīsies Dobelē. Tiks izpildīta vēlēšanās atrasties šeit apbedītās dzejnieces Veronikas Strēlertes tuvumā.

Sigizmunda Timšāna

teksts un foto