Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā

Izdarīt Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā (Latvijas Vēstnesis, 2020, 110.A, 140., 193., 211.A, 247.A nr.) šādus grozījumus:

1. Papildināt likumu ar 6.⁴, 6.⁵ un 6.⁶ pantu šādā redakcijā:

"6.⁴ pants. (1) Vakcinācijas informācijas sistēma ir valsts informācijas sistēma, kas izveidota nolūkā nodrošināt sabiedrības intereses sabiedrības veselības jomā, organizējot un nodrošinot vakcināciju pret Covid-19 infekciju, tostarp organizējot iepriekšēju pieteikšanos vakcinācijai pret Covid-19 infekciju, veidojot vakcinējamo sarakstus un veicot centralizētu vakcinējamo personu rindu vadību, kā arī iekļaut informāciju par personām, kuras vakcinētas pret Covid-19 infekciju.

(2) Ministru kabinets nosaka vakcinācijas informācijas sistēmas pārzini, šajā sistēmā iekļaujamo datu apjomu, to iekļaušanas, saņemšanas un apstrādes kārtību un glabāšanas termiņu, kā arī institūcijas, kuras iekļaus, saņems un apstrādās datus vakcinācijas informācijas sistēmā.

6.⁵ pants. Lai nodrošinātu personu apziņošanu par iespēju pieteikties vakcinācijai, Valsts ieņēmumu dienests, pamatojoties uz Nacionālā veselības dienesta sniegto informāciju (personas vārds, uzvārds, personas kods), nosūta personām paziņojumu, izmantojot Elektroniskās deklarēšanas sistēmu.

6.⁶ pants. Lai padziļināti analizētu epidemioloģisko situāciju un iegūtu datus inficēšanās vietu un veidu noskaidrošanai un lai ieviestu attiecīgus aizsardzības pasākumus, Slimību profilakses un kontroles centrs nodrošina datu apmaiņu ar Valsts ieņēmumu dienestu. Valsts ieņēmumu dienests nodod Slimību profilakses un kontroles centram informāciju par tās personas nodarbinātību, kura atbilstoši Slimību profilakses un kontroles centra rīcībā esošajiem datiem ir saslimusi ar Covid-19."

2. Papildināt likumu ar 14.² pantu šādā redakcijā:

"14.² pants. (1) Lai tiktu sasniegti epidemioloģiskās drošības mērķi, sociālās aprūpes iestādēs esošas aprūpējamās personas notariālo palīdzību saņem, izmantojot videokonferenci, ja notariālo darbību veikšana klātienē nav iespējama.

(2) Sociālās aprūpes iestādes vadītājam ir pienākums nodrošināt aprūpē esošai personai nepieciešamo atbalstu un tehniskos līdzekļus saziņai ar zvērinātu notāru videokonferences režīmā atbilstoši Notariāta likuma E¹ sadaļai.

(3) Zvērināts notārs var taisīt elektroniskos aktus un apliecinājumus, izmantojot videokonferenci, arī tad, ja aprūpē esošai personai nav elektroniskā paraksta. Šādā gadījumā zvērināts notārs izpilda notariālās darbības atbilstoši Notariāta likuma 72. panta prasībām, tomēr šādā gadījumā nav vajadzīgi Civillikuma 1494. pantā norādītie liecinieki. Elektronisko aktu vai apliecinājumu elektroniski paraksta sociālās aprūpes iestādes vadītājs, ja aprūpē esošā persona uzdod to savā vietā izdarīt šai personai."

3. Izteikt 20. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"20. pants. (1) Vides normatīvajos aktos noteikto publisko apspriešanu, izņemot vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma vides pārskata apspriešanu, organizē neklātienes formā (attālināti)."

4. Izteikt 21. pantu šādā redakcijā:

"21. pants. (1) Plānošanas reģions un vietējā pašvaldība teritorijas attīstības plānošanas dokumentu un to stratēģiskās ietekmes uz vidi novērtējuma publisko apspriešanu organizē atbilstoši normatīvajos aktos par teritorijas attīstības plānošanu un stratēģiskās ietekmes uz vidi novērtējuma izstrādi noteiktajai kārtībai, ciktāl šis likums nenosaka citādi.

(2) Publisko apspriešanu neklātienes formā (attālināti) organizē šādiem teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem:

1) plānošanas reģionu ilgtspējīgas attīstības stratēģijai, attīstības programmai un tematiskajiem plānojumiem;

2) vietējās pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģijai, attīstības programmai, lokālplānojumiem, detālplānojumiem un tematiskajiem plānojumiem.

(3) Plānošanas reģioni un vietējās pašvaldības, organizējot publisko apspriešanu neklātienes formā (attālināti), ievēro šādus nosacījumus:

1) minimālais publiskās apspriešanas termiņš — četras nedēļas;

2) informācija par teritorijas attīstības plānošanas dokumenta publisko apspriešanu un publiskās apspriešanas sanāksmi tiek izziņota vismaz divos plašsaziņas kanālos un tiek nodrošināta tās izvietošana publiskajā ārtelpā, norādot teritorijas attīstības plānošanas dokumenta izstrādes pamatojumu un risinājumu īsu aprakstu, kā arī informāciju par būtiskākajām izmaiņām un plānotajiem attīstības projektiem;

3) tiek nodrošināta iespēja iepazīties ar publiskajai apspriešanai nodotajiem teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem un saņemt konsultāciju gan attālināti, gan klātienē;

4) publiskās apspriešanas sanāksme tiek organizēta, izmantojot tiešsaistes videokonferences sarunu rīku vai citu tiešsaistes sarunu rīku. Informācija par publiskās apspriešanas sanāksmi ne vēlāk kā 10 dienas pirms sanāksmes noteiktā datuma tiek izziņota vismaz divos plašsaziņas kanālos un tiek nodrošināta tās izvietošana publiskajā ārtelpā, norādot teritorijas attīstības plānošanas dokumenta izstrādes pamatojumu un risinājumu īsu aprakstu, kā arī informāciju par būtiskākajām izmaiņām un plānotajiem attīstības projektiem;

5) informācija par izziņošanas pasākumiem, veidiem, priekšlikumu un viedokļu sniegšanas iespējām, kā arī sanāksmes protokolu tiek ietverta atsevišķā ziņojumā, kuru pievieno kopējai dokumentācijai par izstrādi."

5. Papildināt 34. panta otro daļu pēc skaitļa "8303" ar vārdu un skaitli "un 8989".

6. Papildināt III nodaļu ar 37.¹ pantu šādā redakcijā: 

"37.¹ pants. Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, ņemot vērā Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likuma pārejas noteikumu 1. punktu un atbilstoši Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 5. panta otrās daļas 6. punktam, var pieņemt lēmumu, ar kuru tā atļauj uz noteiktu laiku bez atlīdzības iekļaut sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu izveidotos un pārraidāmos ziņu un informatīvi analītiskos raidījumus vai to daļas arī Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes noteiktās citu elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās, kā arī lemt par to lietošanas pārtraukšanu, ja attiecīgais elektroniskais plašsaziņas līdzeklis neievēro Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes lēmumā paredzētos nosacījumus. Šajā pantā minēto lēmumu pārsūdzēšana neaptur to darbību."

7. 44. pantā:

izslēgt ceturto daļu;

papildināt pantu ar 4.¹ un 4.² daļu šādā redakcijā:

"(4¹) Ja valsts pedagoģiski medicīniskās komisijas un pašvaldības pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinumā par izglītojamam ar speciālām vajadzībām atbilstošāko izglītības programmu norādīts, ka atkārtots izglītojamā veselības stāvokļa, spēju un attīstības līmeņa izvērtējums veicams līdz 2020. gada 31. augustam, izvērtējuma termiņš tiek pagarināts līdz 2021. gada 30. jūnijam un līdz tam ir piemērojams esošais atzinums.

(4²) Pašvaldību pedagoģiski medicīniskās komisijas papildu normatīvajā aktā par pedagoģiski medicīniskajām komisijām noteiktajai kompetencei ir tiesīgas ieteikt nepieciešamos atbalsta pasākumus valsts pārbaudes darbos izglītojamiem ar redzes, dzirdes vai fiziskās attīstības traucējumiem no 1. līdz 12. klasei, izglītojamiem ar somatiskajām saslimšanām no 1. līdz 9. klasei, izglītojamiem ar garīgās attīstības traucējumiem, smagiem garīgās attīstības vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem, mācīšanās traucējumiem, valodas traucējumiem vai garīgās veselības traucējumiem no 5. līdz 9. klasei."

8. 45. pantā:

papildināt pantu ar 1.¹ daļu šādā redakcijā:

"(1¹) Vispārējās izglītības likuma 36. panta 1. un 2. punkts neattiecas uz 2020./2021. mācību gada ilgumu 1.—6. klasei, izņemot mācību gada ilgumu 1.—6. klasei sociālās korekcijas izglītības iestādē "Naukšēni", speciālās izglītības iestādēs un izglītības programmu apguvē tālmācības izglītības ieguves formā. 2020./2021. mācību gads 1.—6. klases izglītojamiem ilgst līdz 2021. gada 31. maijam.";

papildināt pantu ar 2.¹ daļu šādā redakcijā:

"(2¹) 2020./2021. mācību gadā valsts pārbaudes darbi par vispārējās pamatizglītības ieguvi ir diagnosticējošie darbi, izņemot centralizēto eksāmenu latviešu valodā mazākumtautību izglītības programmās izglītojamiem, kuri šo eksāmenu vēlas kārtot.";

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Izglītojamiem par vispārējās pamatizglītības ieguvi 2019./2020. un 2020./2021. mācību gadā tiek izsniegta apliecība par vispārējo pamatizglītību un sekmju izraksts. Izglītojamiem, kuri kārto šā panta otrajā un 2.¹ daļā minēto eksāmenu, par vispārējās pamatizglītības ieguvi tiek izsniegts arī pamatizglītības sertifikāts."

9. Izteikt 46. panta devīto daļu šādā redakcijā:

"(9) Nodrošinājuma apmērs tūrisma operatoram ir vismaz ceļotāju iemaksāto naudas summu apmērā, bet ne mazāks kā 3000 euro. Ja tūrisma operatoram ceļotāju iemaksāto naudas summu apmērs nepārsniedz 10 000 euro, nepieciešamā nodrošinājuma apmēra aprēķināšanai piemēro koeficientu 1,5."

10. Izteikt VI nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

"VI nodaļa
Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības nodrošināšanas nosacījumi un īpašie nosacījumi veselības aprūpes jomā".

11. Izteikt 47. panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Ja institūcijā, kurā sociālos pakalpojumus ar izmitināšanu sniedz pašvaldības vai valsts dibināts sociālo pakalpojumu sniedzējs vai tāds sociālo pakalpojumu sniedzējs, kuram ir noslēgts līgums ar pašvaldību vai valsti par minēto pakalpojumu sniegšanu, klientiem ir konstatēta Covid-19 infekcija, pakalpojumu sniedzējs papildus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14. panta otrajā daļā noteiktajam maksimālajam piemaksu apmēram nosaka piemaksu paaugstināta riska apstākļos aprūpē iesaistītajam personālam par inficēto klientu un šo klientu kontaktpersonu aprūpi līdz 50 procentiem no mēnešalgas par laika periodu no 2020. gada 1. decembra līdz 2021. gada 30. jūnijam. Minēto piemaksu var noteikt arī personālam, kas iesaistīts personu testēšanā ar SARS-CoV-2 antigēna noteikšanas testu."

12. Papildināt likumu ar 47.¹ un 47.² pantu šādā redakcijā:

"47.¹ pants. Epidemioloģiskās drošības mērķu sasniegšanai sociālo pakalpojumu sniedzējam ir pienākums ievērot vietējās pašvaldības un valsts kompetento institūciju prasības, norādījumus, vadlīnijas un citus pasākumus personāla un klientu veselības apdraudējuma risku mazināšanai. Institūcijas vadītājs ir atbildīgs par epidemioloģiskās drošības prasībām atbilstošu darba organizāciju viņa vadītajā institūcijā.

47.² pants. (1) Pašvaldība pēc vecāka lūguma nekavējoties nodrošina bērna aprūpi bērnu aprūpes iestādē vai citās telpās, kas pielāgotas bērnu īstermiņa aprūpei, ja vecāks ir saslimis ar Covid-19 un atrodas ārstniecības iestādē un nav iespējams nodrošināt bērna pašizolāciju un aprūpi pie radiniekiem vai citām bērnam tuvām personām.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajā gadījumā bāriņtiesa pieņem vienpersonisku lēmumu par bērna aprūpes nodrošināšanu, pamatojoties uz vecāka iesniegumu. Šo lēmumu bāriņtiesa vienpersoniski izbeidz pēc vecāka atveseļošanās."

13. Papildināt VI nodaļu ar 49.² un 49.³ pantu šādā redakcijā:

"49.² pants. Ārstniecības iestādēs, kuras sniedz ambulatoros vai stacionāros veselības aprūpes pakalpojumus, ģimenes ārstu praksēs, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā un Valsts asinsdonoru centrā nodarbinātajiem, farmaceitiem, kā arī Veselības ministrijas, Slimību profilakses un kontroles centra, Nacionālā veselības dienesta un Veselības inspekcijas ierēdņiem un darbiniekiem par darbu paaugstināta riska un slodzes apstākļos saistībā ar Covid-19 infekcijas uzliesmojumu un tās seku novēršanu papildus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14. panta otrajā un trīspadsmitajā daļā noteiktajam maksimālajam piemaksu apmēram atļauts noteikt piemaksu līdz 100 procentiem no mēnešalgas. Veselības ministrs lemj par finansējuma izlietojumu atbilstoši faktiskajai nepieciešamībai. Veselības ministrija piemaksām nepieciešamos papildu finanšu līdzekļus pieprasa no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".

49.³ pants. Ārstniecības iestādēs, kuras sniedz stacionāros veselības aprūpes pakalpojumus, kā arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā un Valsts asinsdonoru centrā nodarbinātajiem, Veselības ministrijas, Slimību profilakses un kontroles centra, Nacionālā veselības dienesta un Veselības inspekcijas ierēdņiem un darbiniekiem drīkst noteikt tādu virsstundu darba laiku, kurš pārsniedz Darba likumā un Ārstniecības likuma 53.¹ panta otrajā daļā noteikto maksimālo virsstundu laiku, bet nepārsniedz 60 stundas nedēļā. Uz šajā pantā minētajiem gadījumiem neattiecas Darba likuma 136. panta ceturtā daļa. Veselības ministrija virsstundu darba apmaksai nepieciešamos papildu finanšu līdzekļus pieprasa no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem"."

14. Papildināt pārejas noteikumus ar 14., 15., 16. un 17. punktu šādā redakcijā:

"14. Apliecinājumus, kas izsniegti saskaņā ar šā likuma 46. panta otrās daļas 3. punktu laika periodā no 2020. gada 12. marta līdz 2020. gada 9. novembrim, tūrisma operators un ceļotājs var vienoties pagarināt līdz 18 mēnešiem no ārkārtējās situācijas atcelšanas dienas valstī 2020. gada 9. jūnijā.

15. Vienošanās, kas noslēgtas saskaņā ar šā likuma 46. panta trešo daļu laika periodā no 2020. gada 12. marta līdz 2020. gada 9. novembrim, tūrisma operators un ceļotājs var vienoties pagarināt līdz 18 mēnešiem no ārkārtējās situācijas atcelšanas dienas valstī 2020. gada 9. jūnijā.

16. Lai atjaunotu sporta nodarbības klātienē, tirdzniecības un ēdināšanas pakalpojumu sniegšanu, kolīdz epidemioloģiskā situācija to pieļauj, Ministru kabinets līdz 2021. gada 31. martam nosaka:

1) epidemioloģiskās drošības prasības un norises kārtību bērnu un jauniešu sporta nodarbībām iekštelpās un ārtelpās, ievērojot katra sporta veida īpatnību un reģionālās pieejas principu;

2) epidemioloģiskās drošības prasības un kārtību, kādā var tikt nodrošināta tirdzniecības vietu darbība, ievērojot drošas tirdzniecības koncepciju;

3) epidemioloģiskās drošības prasības un kārtību, kādā tiek nodrošināta sabiedriskā ēdināšana ārpus telpām.

17. Publiskā apspriešana, kas uzsākta līdz grozījumu šā likuma 21. pantā par plānošanas reģiona un vietējās pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumentu publisko apspriešanu attālināti spēkā stāšanās dienai, uzskatāma par notikušu, ja ir izpildīti 21. panta trešās daļas 1., 3., 4. un 5. punkta nosacījumi."

Pārejas noteikumi

1. Ministru kabinets vienas nedēļas laikā pēc šo grozījumu stāšanās spēkā nosaka kārtību, kādā atjaunojamas bērnu un jauniešu sporta nodarbības ārtelpās un iekštelpās saskaņā ar Saeimas 2021. gada 28. janvāra lēmumu "Par uzdevumu Ministru kabinetam nodrošināt bērnu un jauniešu sporta nodarbību nepārtrauktību", ievērojot katra sporta veida īpatnību un reģionālo principu.

2. Ministru kabinets vienas nedēļas laikā pēc šo grozījumu stāšanās spēkā, ievērojot drošas tirdzniecības koncepciju darbam klātienē, nosaka kārtību, kādā tiek nodrošināts:

1) tirdzniecības vietu ar platību līdz 300 m² darbs klātienē;

2) atļauja lauksaimniecības tehnikas un iekārtu (NACE 4661; NACE 4519), autotransporta (NACE 4511), kā arī lauksaimniecības tehnikas un autotransporta rezerves daļu (NACE 4532) preču grupu tirdzniecībai klātienē specializētajās tirdzniecības vietās, kuru platība pārsniedz 300 m².

3. Ministru kabinets vienas nedēļas laikā pēc šo grozījumu stāšanās spēkā nosaka epidemioloģiskās drošības noteikumus un kārtību, kādā tiek nodrošinātas sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas iespējas ārpus telpām.

Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

Likums Saeimā pieņemts 2021. gada 18. martā.

Valsts prezidents E. Levits

Rīgā 2021. gada 24. martā