Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā

Izdarīt Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 23. nr.; 2003, 2. nr.; 2004, 14., 18. nr.; 2005, 2. nr.; 2006, 13. nr.; 2007, 12., 15. nr.; 2008, 3., 21. nr.; 2009, 3., 12. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 182. nr.; 2010, 19., 170. nr.; 2011, 117., 202. nr.; 2012, 201. nr.; 2013, 234. nr.; 2014, 257. nr.; 2015, 235. nr.; 2016, 230. nr.; 2017, 21. nr.; 2019, 248.A, 259.A nr.; 2020, 57.B, 75.B, 88.B, 240.A nr.; 2021, 37. nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt 8. panta sestajā, septītajā un astotajā daļā skaitļus un vārdus "5. panta trešās daļas 1. punktā" ar skaitli un vārdiem "5. panta otrajā daļā".

2. Papildināt 9. panta 3.¹ daļas otro teikumu ar vārdiem "vai trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusu".

3. Papildināt 12. pantu ar 5.¹ daļu šādā redakcijā:

"(5¹) Pašvaldības sociālajam dienestam ir tiesības atcelt lēmumu par pamata sociālās palīdzības pabalstu izmaksu pilnībā vai daļēji, ja persona darbspējīgā vecumā bez pamatota iemesla atsakās pildīt klienta pienākumus, izņemot gadījumu, kad persona aprūpē bērnu."

4. 36. pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

"36. pants. Materiālās situācijas izvērtēšanas un sociālās palīdzības pabalstu piešķiršanas nosacījumi";

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Pašvaldības sociālais dienests pirms lēmuma par trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusa vai sociālās palīdzības pabalsta piešķiršanu mājsaimniecībai vai atsevišķai personai mājsaimniecībā pieņemšanas izvērtē mājsaimniecības kopējos materiālos resursus, izmantojot valsts un pašvaldības informācijas sistēmās esošos datus un ievērojot šādus kritērijus:

1) par ienākumiem neuzskata vienīgā mājokļa iegādei piešķirtā kredīta pamatsummu un procentu maksājumu, no sava īpašuma atsavināšanas gūto ienākumu daļu, kas izlietota vienīgā mājokļa iegādei, summu, ko persona maksā vai saņem kā uzturlīdzekļus bērnam un kas nepārsniedz valstī noteikto minimālo uzturlīdzekļu apmēru katram bērnam, izņemot gadījumu, kad uzturlīdzekļi tiek maksāti, pamatojoties uz tiesas nolēmumu, ģimenes valsts pabalstu un piemaksas pie šā pabalsta, bērna ar invaliditāti kopšanas pabalstu, pabalstu personai ar invaliditāti, kurai nepieciešama kopšana, pabalstu par asistenta izmantošanu, pabalstu transporta izdevumu kompensēšanai personai ar invaliditāti, kurai ir apgrūtināta pārvietošanās, pabalstu ar celiakiju slimam bērnam, pabalstus bērna piedzimšanas un personas nāves gadījumā, sociālās garantijas bārenim un bez vecāku gādības palikušam bērnam pēc ārpusģimenes aprūpes beigšanās, studējošā kredītu, stipendijas personām, kuras mācās vai studē, līdz minimālās mēneša darba algas apmēram, bērna, kas jaunāks par 18 gadiem, ienākumus no algota darba vai pašnodarbinātības līdz minimālās mēneša darba algas apmēram, personai sniegto finansiālo atbalstu par dalību aktīvajos nodarbinātības pasākumos, izņemot pasākumus ar darba līgumu slēgšanu, algotos pagaidu sabiedriskos darbus, dotāciju bezdarbnieka ikmēneša ienākumiem komercdarbības un pašnodarbinātības uzsākšanai, papildu izdevumu kompensāciju saistībā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību, kompensāciju kriminālprocesā cietušai personai, atlīdzību par asins vai asins komponentu ziedošanu, pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksu, līdzekļus, kas gūti no labdarības fondiem, un sociālo kampaņu rezultātā gūto materiālo labumu noteiktam mērķim, vienreizējo finansiālo atbalstu bēglim vai alternatīvo statusu ieguvušai personai, kā arī šajā likumā noteiktos pašvaldības sociālās palīdzības pabalstus un pašvaldību brīvprātīgo iniciatīvu pabalstus;

2) par īpašumu un naudas līdzekļu uzkrājumu neuzskata vienu mājsaimniecības nekustamo īpašumu vai tā daļu, kur savu dzīvesvietu deklarējis un dzīvo iesniedzējs un pārējās personas, kurām ir kopīga saimniecība ar iesniedzēju, un nepieciešamo mājokļa kustamo mantu, darbam un izglītības iegūšanai nepieciešamo aprīkojumu, zemes īpašumus, kas kopumā nepārsniedz piecus hektārus mājsaimniecībai, kā arī šim nekustamajam īpašumam vai tā daļai funkcionāli piederīgas saimniecības ēkas vai ne vairāk kā divas saimniecības ēkas uz nomātas zemes, sociālajai funkcionēšanai nepieciešamos transportlīdzekļus, bet ne vairāk kā vienu vieglo automašīnu mājsaimniecībā un, ja mājsaimniecībā ir bērni, ne vairāk kā divus transportlīdzekļus ar motoru, kapitāla daļas vai īpašumus, kam uzlikts tiesu izpildītāja vai citas kompetentas institūcijas liegums ar to rīkoties vai kas atrodas atbrīvošanas no parādsaistībām, maksātnespējas vai likvidācijas procesā, vai no kā pēdējo triju mēnešu periodā nav gūti ienākumi saimnieciskās darbības apturēšanas dēļ, nekustamo īpašumu vai tā daļu, kas pieder iesniedzēja mājsaimniecībā dzīvojošai personai un kur savu dzīvesvietu deklarējuši un dzīvo atbalsta pieprasītāju pirmās pakāpes pilngadīgie radinieki, kuriem nepieder cits nekustamais īpašums, bērna nekustamo īpašumu un naudas līdzekļu uzkrājumu, kā arī naudas līdzekļu uzkrājumu mājsaimniecībai trūcīgas mājsaimniecības vienas personas ienākumu sliekšņa apmērā.";

izteikt otrās daļas ievaddaļu un 1. punktu šādā redakcijā:

"(2) Personai darbspējīgā vecumā, kura vēlas saņemt sociālās palīdzības pabalstus, izņemot pabalstu krīzes situācijā, vai izziņu par atbilstību trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusam un kura nestrādā, ir pienākums reģistrēties Nodarbinātības valsts aģentūrā un pildīt bezdarbnieka pienākumus, izņemot gadījumu, kad persona ir:

1) ar invaliditāti, vecuma pensijas saņēmējs vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējs valsts vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamajā vecumā;";

papildināt pantu ar 2.¹ daļu šādā redakcijā:

"(2¹) Sociālās palīdzības pabalstus un trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusu nepiešķir personām, kuras atrodas ieslodzījuma vietā vai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, vai sociālās korekcijas izglītības iestādē, kā arī tad, ja mājsaimniecības ienākumi pārsniedz šā likuma 33. pantā noteiktos ienākumu sliekšņus, ņemot vērā šā panta pirmajā daļā noteiktos kritērijus.";

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Pamata sociālās palīdzības pabalstus un trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusu:

1) piešķir uz trim kalendāra mēnešiem, ja mājsaimniecībā ir vismaz viena persona darbspējīgā vecumā;

2) piešķir uz sešiem kalendāra mēnešiem, ja mājsaimniecībā nav nevienas personas darbspējīgā vecumā vai uz personu attiecas šā panta otrajā daļā noteiktie izņēmumi;

3) var piešķirt uz vienu kalendāra mēnesi, ja mājsaimniecības ienākumi nepārsniedz šā likuma 33. pantā noteiktos ienākumu sliekšņus, taču ir konstatējama neatbilstība kādam no šā likuma 9. panta pirmajā daļā, 36. panta pirmās daļas 2. punktā un otrajā daļā noteiktajiem nosacījumiem vai Ministru kabineta noteiktajiem sociālās palīdzības saņemšanai vai trūcīgas un maznodrošinātas mājsaimniecības statusa piešķiršanai nepieciešamajiem dokumentiem. Mājsaimniecības personām ir pienākums sadarboties ar pašvaldības sociālo dienestu un citām institūcijām minēto neatbilstību novēršanai.";

izteikt piektās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

"Pašvaldība saistošajos noteikumos var paredzēt labvēlīgākus nosacījumus attiecībā uz izdevumu pozīciju normām, kā arī noteikt koeficientu garantētā minimālā ienākuma sliekšņu summai mājsaimniecībai un mājsaimniecību veidus, kuriem tiek piemērots koeficients mājokļa pabalsta apmēra aprēķināšanai."

5. 38. pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

"38. pants. Sociālās palīdzības pabalstu izmaksas un trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusa pārskatīšana un atcelšana";

izteikt pirmo, otro un trešo daļu šādā redakcijā:

"(1) Piešķirto pamata sociālās palīdzības pabalstu izmaksu pārtrauc vai pieņemto lēmumu par trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusu atceļ daļā par attiecīgo personu, ja persona nonāk ieslodzījuma vietā, ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, sociālās korekcijas izglītības iestādē vai ja persona ilgāk par vienu kalendāra mēnesi atrodas sociālās rehabilitācijas institūcijā ar izmitināšanu vai saņem ārstniecības pakalpojumu stacionārā, kurā pakalpojumus pilnībā vai daļēji finansē no valsts vai pašvaldības budžeta.

(2) Pašvaldības sociālais dienests var pagarināt piešķirtā mājokļa pabalsta izmaksu un trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusu par periodu, kurā persona saņem ārstniecības pakalpojumu stacionārā vai sociālās rehabilitācijas pakalpojumu ar izmitināšanu.

(3) Piešķirtā sociālās palīdzības pabalsta izmaksu pārtrauc un trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusu atceļ ar tā mēneša pirmo datumu, kas seko mēnesim, kad radušies apstākļi, kas ir par pamatu pabalsta izmaksas pārtraukšanai vai statusa atcelšanai.";

papildināt ceturto daļu pēc vārdiem "pārskata lēmumu par" ar vārdiem "atbilstību trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusam un";

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statuss netiek pārskatīts vai atcelts un pamata sociālās palīdzības pabalstu izmaksa netiek pārtraukta līdz statusa vai pabalsta piešķiršanas termiņa beigām, ja mājsaimniecības materiālais stāvoklis ir uzlabojies un tās ienākumi palielinājušies, pamatojoties uz ienākumiem, kas gūti darba attiecībās vai no saimnieciskās darbības, izņemot autoratlīdzību, ienākumus no nekustamā īpašuma un ienākumus no metāllūžņu pārdošanas, un, atkārtoti izvērtējot materiālo situāciju, pašvaldības sociālais dienests vienu reizi kalendāra gadā trīs kalendāra mēnešus neņem vērā ienākumus līdz valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēram no šā ienākuma personai darbspējīgā vecumā, kura sākusi gūt ienākumus."

6. Aizstāt 45. panta trešajā daļā vārdus "Sociālo darbinieku biedrība" ar vārdiem "Latvijas sociālo darbinieku biedrība".

7. Pārejas noteikumos:

aizstāt 35. punktā vārdus "Sociālo darbinieku biedrība" ar vārdiem "Latvijas sociālo darbinieku biedrība";

izteikt 43. punktu šādā redakcijā:

"43. Grozījums par šā likuma 3. panta 1.¹ daļas izteikšanu jaunā redakcijā, 35. panta pirmās daļas 2. punkts, trešā un ceturtā daļa un 36. panta piektā daļa stājas spēkā 2021. gada 1. jūlijā.";

aizstāt 44. punktā skaitļus un vārdus "2021. gada 31. martam" ar skaitļiem un vārdiem "2021. gada 30. jūnijam";

papildināt pārejas noteikumus ar 45. un 46. punktu šādā redakcijā:

"45. Ja ģimenei (personai) līdz 2021. gada 30. jūnijam atbilstoši pašvaldības saistošajiem noteikumiem ir piešķirts dzīvokļa pabalsts, pašvaldības sociālais dienests nodrošina mājokļa pabalsta pārrēķinu atbilstoši šā likuma 35. panta ceturtajai daļai un 36. panta piektajai daļai par laika periodu no 2021. gada 1. janvāra līdz 2021. gada 30. jūnijam, piemērojot viena mēneša ar mājokļa lietošanu saistītus izdevumus atbilstoši šā likuma 35. panta trešajā daļā noteiktajam, ņemot vērā apkures izdevumus attiecīgajos mēnešos, un starpību par laika periodu no 2021. gada 1. janvāra izmaksā līdz 2021. gada 31. decembrim.

46. Pašvaldības sociālais dienests, novērtējot mājsaimniecības materiālo situāciju par 2021. gada maiju, personām, kurām veikts valsts pensijas, atlīdzības, kas piešķirta sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai konstatēto arodslimību, valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta un citu ar to saistīto pabalstu, uz kuriem personai bija tiesības laika periodā no 2021. gada 1. janvāra līdz 2021. gada 30. aprīlim, pārrēķins un starpības izmaksa 2021. gada maijā, piemēro personai 2021. gada aprīlī izmaksāto summu, ja persona dienestā vēršas jūnijā, vai 2021. gada jūnijā izmaksāto summu, ja persona dienestā vēršas pēc 2021. gada 30. jūnija."

Likums stājas spēkā 2021. gada 1. aprīlī.

Likums Saeimā pieņemts 2021. gada 11. martā.

Valsts prezidents E. Levits

Rīgā 2021. gada 24. martā