Ar uzticību demokrātijai un likuma spēkam

Latvijas Republikas iestāšanās Eiropas Savienībā sarunu oficiālā nostāja sadaļā "Sadarbība iekšlietās un tieslietās"

Precizēta saskaņā ar Ministru kabineta

2000. gada 5. decembra sēdes protokollēmuma Nr. 57, 28.§ 3. punktu

Turpinājums. Sākums — "LV" 08.02.2001., Nr.22

Datu aizsardzība

Saskaņā ar ES prasībām, tika izstrādāts un pieņemts "Fizisko personu datu aizsardzības likums", kura mērķis ir aizsargāt fizisko personu pamattiesības un brīvības, īpaši privātās dzīves neaizskaramību. Likums tika pieņemts šā gada 23.martā un stājās spēkā 20.aprīlī. Saskaņā ar šo likumu patlaban Latvijā tiek veidota Datu valsts inspekcija, kas darbosies saskaņā ar nolikumu. Inspekciju paredzēts izveidot līdz šā gada nogalei, lai sākot ar 2001.gada 1.janvāri tā varētu uzsākt savu darbību. Datu valsts inspekcijas nolikumā ir paredzēts, ka tās funkcijās ietilps:

1) izveidoto personas datu apstrādes sistēmu reģistrācija;

2) personas datu apstrādes sistēmas darbības uzraudzība saskaņā ar normatīvo aktu prasībām;

3) valsts interešu aizstāvība starptautiskajās organizācijās, forumos un sanāksmēs jautājumos, kas saistīti ar personas datu aizsardzību;

4) rakstveida piekri™anas vai atteikuma sniegšana par personas datu nodošanu citai valstij;

5) izstrādāt normatīvo aktu projektus un sniegt atzinumus par tiem personas datu aizsardzības jomā.

Līdz 2002.gada sākumam tiks veikta visu to sistēmu reģistrācija, kuras darbību sākušās pirms "Fizisko personu datu aizsardzības likuma" spēkā stāšanās.

Saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzības likumu ir izstrādāti MK noteikumi "Personas datu apstrādes sistēmas aizsardzības obligātās tehniskās un organizatoriskās prasības", kuru ievērošanu kontrolēs Datu valsts inspekcija.

Informācijas sistēmu drošību un līdz ar to arī datu drošību regulē Ministru kabineta pieņemtie "Informācijas sistēmas drošības noteikumi".

Sakarā ar nepieciešamību Latvijai pievienoties 1981.gada 28.janvāra Eiropas Padomes Konvencijai par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu automātisku apstrādi, MK ir apstiprināts likumprojekts "Par Eiropas konvenciju par personu datu automātisku apstrādi".

 

Organizētā noziedzība

Vispārējā informācija

Latvijas Republikas valdība apzinās organizētās noziedzības apkarošanas nozīmi iekšējās drošības un ekonomiskās situācijas uzlabošanas valstī. Cīņa ar organizēto noziedzību notiek tiesībsargājošo institūciju koordinētās darbības ietvaros.

Valdība nolēmusi stingri pieturēties pie Pievienošanās Partnerības prioritāšu realizēšanas. Pievienošanās Partnerības īstermiņa prioritāte (2000.g.) paredz, ka Latvijai jāuzlabo tiesībsargājošo institūciju darbu un jānodrošina to labāku savstarpēju sadarbību. Valdības deklarācijas Rīcības plāna īstenošana, kā arī precizēta Latvijas Nacionālā programma integrācijas Eiropas Savienībā paredz konkrētus pasākumus Pievienošanas Partnerības realizēšanai.

Katra valsts institūcija, kuras uzdevumos ietilpst cīņa ar organizēto noziedzību, saskaņā ar augstāk minētajiem tiesību aktiem, izstrādājot savas darbības stratēģiju un taktiku, izstrādā savus iekšējos normatīvos aktus (piem., nolikumus, instrukcijas, sadarbības līgumus/vienošanās), kā arī likumdošanā noteiktā kārtībā sagatavo un iesniedz nepieciešamos tiesību aktu projektus. Ikviena tiesību akta projekta vai iekšējā normatīvā akta izstrādē tiek ņemta vērā projekta atbilstība Eiropas Savienības likumdošanai, kā arī Eiropas Komisijas ekspertu rekomendācijas.

Galvenie politikas instrumenti cīņā ar organizēto noziedzību:

- Nacionālā noziedzības novēršanas programma 1998-2000.gadam, aptiprināta 1998.gada 14.janvārī;

- Valsts programma seksuālās vardarbības pret bērniem novēršanai 2000-2004, apstiprināta 2000.gada 25.janvārī;

- Narkotiku kontroles un narkotiku lietošanas novēršanas programma 1999-2003, akceptēta MK 1998.gada 15.decembrī;

- Bērnu noziedzības novēršanas un bērna aizsardzības pret noziedzīgiem nodarījumiem programma 2000.gadam, apstiprināta 2000.gada 11.janvārī;

- Korupcijas Novēršanas programma, apstiprināta MK 2000.gada 4.aprīlī.

Spēkā esoši normatīvie akti, kas reglamentē policijas sadarbību ir 1. pielikumā.

Atbildīgo institūciju saraksts

Sekojošo institūciju kompetencē ietilpst koordinēšanas, organizēšanas un atbalsta funkcijas cīņā pret organizēto noziedzību:

1. LR Saeima

2. Ministru kabinets

3. Noziedzības novēršanas padome

4. Korupcijas novēršanas padome

5. Narkotiku kontroles un cīņa pret narkotiku izplatību koordinācijas komisija

6. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests

7. Iekšlietu ministrija

8. Finansu ministrija

9. Tieslietu ministrija

10. Ģenerālprokuratūra

11. Satversmes aizsardzības birojs

12. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests

Shēma par institūciju sadarbību, organizāciju un cīņu pret organizēto noziedzību ir 2. pielikumā.

Informācija par institūcijām, kas nodarbojās ar cīņu pret organizēto noziedzību ir 3. pielikumā.

 

Policijas sadarbība

1. Vispārējā informācija

Valsts policija turpina nostiprināt un uzlabot sadarbību ar valstiskām un nevalstiskām institūcijām Latvijā. Tā turpina attīstīt starptautisku sadarbību ar radniecīgām institūcijām ārvalstīs. Sadarbība notiek ar Interpola Latvijas Nacionālā Centrālā biroja starpniecību. Latvija veic nepieciešamos priekšdarbus, lai paplašinātu sadarbību ar Eiropolu.

2. Likumdošanas saskaņošana ar acquis

Latvijas Republikas likumdošana policijas sadarbības jomā pārsvarā atbilst acquis prasībām. Vēlākais līdz 2002.gada 31.decembrim Latvija apņemās saskaņot likumdošanu ar acquis prasībām policijas sadarbības jomā. Spēkā esoši normatīvie akti, kas reglamentē policijas sadarbību ir 1. pielikumā.

DNS

Līdz 2000.gada 31.decembrim tiks izstrādāts projekts normatīvā regulējuma izveidošanai DNS analīzes rezultātu izmantošanai, kā arī DNS datu bāzes izveidošanai atbilstošu ES prasībām.

Cilvēku tirdzniecība

Līdz 2000.gada 31.decembrim tiks izstrādāti priekšlikumi par papildinājumiem Krimināllikumā un jēdziena "cilvēku tirdzniecība" ieviešanu Latvijas Republikas likumdošanā saskaņā ar acquis prasībām ( Joint Action of 24 February 1997 concerning action to combat trafficking in human beings and sexual exploitation of children , Joint Declaration of Berlin of September 1994 on combating organized crime, Conclusions of 19 March 1998 on G8 principles on high-tech crime, recommendations on organized crime and related matters), kā arī par juridiskās personas kriminālatbildības ieviešanu par cilvēku tirdzniecību.

Pārrobežu novērošana

Septembrī tika izveidota darba grupa, kura līdz 2002.gada vidum izstrādās likumprojektus par pārrobežu novērošanu un vajāšanu saskaņā ar Šengenas konvencijas prasībām. Pašlaik tiek apsvērta iespēja ierosināt noslēgt trīspusējo līgumu ar Igauniju un Lietuvu, kas ļautu piemērot Šengenas konvencijas 40. un 41.pantu visās trīs Baltijas valstīs.

3. Institucionālā struktūra

Apzinoties organizētās noziedzības transnacionālo raksturu un sazarotību, arvien vairāk tiek stiprināta un attīstīta Latvijas Republikas Valsts policijas sadarbība gan tās iekšienē, gan ar citām valsts iestādēm, gan ar ārvalstu tiesību aizsardzības iestādēm.

Sadarbība starp Valsts policijas dienestiem

Cīņā ar organizēto noziedzību ir iesaistītas šādas Valsts policijas struktūrvienības:

- Organizētās noziedzības un korupcijas apkarošanas birojs;

- Smago noziegumu atklāšanas koordinācijas pārvalde;

- Narkotiku apkarošanas birojs;

- Interpola Latvijas Nacionālais Centrālais birojs;

- Ekonomikas policijas birojs;

- Speciālās procesuālās valstiskās aizsardzības dienests.

Visas minētās Valsts policijas struktūrvienības regulāri apmainās ar informāciju, ieskaitot informāciju no struktūrvienību datu bāzēm (piem. NAB, ONKAB).

Darba operativitātes paaugstināšanai noziegumu atklāšanā un noziedznieku aizturēšanā ir vienkāršota Policijas patruļdienesta un Ceļu policijas iesaistīšana operatīvajos pasākumos. Iegūtās operatīvās informācijas realizēšanai, Valsts policijas dienesti organizē kopīgus operatīvās meklēšanas pasākumus un operācijas.

Sadarbība ar citām institūcijām

Sadarbība ar citām valsts institūcijām balstās, galvenokārt, uz nacionālo likumdošanu (1991.gada likums "Par policiju", 1993.gada "Operatīvās darbības likums"). Regulāri notiek operatīvās informācijas apmaiņa ar:

- Drošības policiju;

- VID Finansu policiju;

- Tieslietu ministrijas Ieslodzījumu vietu pārvaldi;

- Valsts Robežsardzi;

- Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestu;

- Kontrabandas apkarošanas centru;

- Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras Finansu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūru.

Liela uzmanība tiek pievērsta organizēto noziedzīgo grupējumu vietējo un ārvalstu sakaru un aktivitāšu fiksēšanai. 2000.gada 3.maijā tika noslēgts sadarbības līgums starp Valsts policiju un Valsts ieņēmumu dienestu, kas turpmāk dos iespēju Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Organizētās noziedzības un korupcijas apkarošanas biroja darbiniekiem " online " režīmā iegūt informāciju no VID datu bāzes, kas savulaik atbilst rekomendācijām dotajām Joint Action of 9 June 1997 for the refining of targeting criteria, selection methods and collection of customs and police.

4. Starptautiskā sadarbība

Starptautiskā sadarbība balstās, galvenokārt, uz starptautiskajiem līgumiem. Šādi līgumi noslēgti ar ASV, Turciju, Izraēlu, Somiju, Austriju, Ungāriju, Slovākiju, Čehiju, Baltkrieviju, Ukrainu. Starptautiskā sadarbība tiek attīstīta arī pamatojoties uz tādu starptautisko dokumentu prasībām, kā "Konvencija par noziedzīgā ceļā gūto ienākumu legalizēšanu, meklēšanu, izņemšanu".

Interpola Latvijas Nacionālais Centrālais birojs

Policijas sadarbības jomā aktīvi un efektīvi darbojas Interpola Latvijas Nacionālais Centrālais birojs, kura galvenais uzdevums ir veicināt starptautisko sadarbību un informācijas apmaiņu starp dažādu valstu tiesību aizsardzības iestādēm cīņā ar organizēto noziedzību.

Task-Force

Latvijas Republika aktīvi piedalās Speciālās komisijas cīņai ar organizēto noziedzību Baltijas jūras reģiona valstīs ( Task-Force ) darbā. Task-Force ietvaros notiek efektīva informācijas apmaiņa starp valstīm dalībniecēm, kā arī tiek rīkoti praktiskie pasākumi, kuri ir vērsti uz organizētās noziedzības apkarošanu. Sadarbība notiek šādās jomās: nelegālās migrācijas apkarošana, autotransporta zādzības, narkotiku apkarošana, naudas atmazgāšana, cietušo un liecinieku aizsardzība, kontrabandas apkarošana, korupcijas apkarošana.

Sakaru virsnieki, sadarbība ar Eiropolu

Tiek attīstīta sakaru virsnieku darbība: 2000.gadā ir nosūtīts sakaru virsnieks uz Maskavu.

Tuvākajā laikā tiek plānota sakaru virsnieka nosūtīšana uz Eiropolu. Uzsākot informācijas apmaiņas procesu ar Eiropolu tiks izveidota vienība šī procesa nodrošināšanai un attiecīgi tiks attīstīts sakaru virsnieku tīkls. Ņemot vērā, ka pievienošanās Eiropolam ir viena no Latvijas Republikas iekšlietu politikas prioritātēm, pašlaik notiek likumdošanas saskaņošanas process datu aizsardzības jomā. Latvijas Republika ir gatava pārņemt acquis prasības attiecībā uz Eiropola darbību pēc tās iestāšanās Eiropas Savienībā.

Personālsastāva kvalifikācijas an darba apstākļu uzlabošana

Arvien lielāka uzmanība tiek vērsta policijas darbinieku profesionālo iemaņu un darba apstākļu uzlabošanai.

Sākot ar 1992.gadu ir vērojama tendence, kura liecina par kadru mainības samazināšanos valsts policijā. Kadru mainība Valsts policijā 2000.gada pirmajā pusē sastāda 2%.

Iekšlietu ministrijas Rīcības plānā ir paredzēts veikt pasākumus policijas darbinieku materiālā stāvokļa uzlabošanai un sociālo garantiju nodrošināšanai.

Informācija par policijas darbinieku apmācību ir 2. pielikumā.

 

Tiesiskā sadarbība

Latvijas likumdošana, kura attiecas uz tiesisko sadarbību organizētās noziedzības apkarošanā, daļēji atbilst ES prasībām.

Lai pilnīgi harmonizētu likumdošanu tiesiskās sadarbības jomā, Krimināllikumā tiks paredzētas "organizētās noziedzības" un "organizētās noziedzīgās grupas" definīcijas saskaņā ar Joint declaration of Berlin September 1994 on combating organised crime un Action plan to combat organised crime , kā arī paredzēti atbilstošie noziegumu sastāvi Krimināllikumā sevišķajā daļā. Attiecīgie grozījumi tiks izstrādāti līdz 2000.gada 31.decembrim un 2001.gada vidū tiks iesniegti izskatīšanai Saeimā.

2001.gadā Saeimā tiks iesniegts likumprojekts "Par liecinieku un cietušo aizsardzību", kurš tiks sagatavots saskaņā ar Resolution of 23 November 1995 on the Protection of Witnesses in the Fight Against International Organised Crime un Resolution of 20 December 1996 on Individuals who cooperate with the judicial process in the fight against organized crime prasībām .

Pēc šo grozījumu izdarīšanas, Latvijas Republikas likumdošana būs pilnībā saskaņota ar acquis prasībām.

 

Narkotikas

1. Vispārējā informācija

Lai samazinātu narkotiku pieprasījumu un piedāvājumu, Ministru Kabinets ir apstiprinājis Narkotiku kontroles un narkomānijas profilakses stratēģiju laika posmam no 1999. līdz 2003. gadam. Stratēģija ietver sevī divas prioritātes: policijas, muitas, prokuratūras kapacitātes pastiprināšana un novēršanas pasākumi.

2. Likumdošanas saskaņošana ar acquis

Latvijas likumdošana attiecībā uz narkotikām pārsvarā atbilst acquis prasībām.

Latvijas Nacionālais narkotiku apkarošanas plāns saskan ar Eiropas Savienības Rīcības plānu 2000.-2004.gadam.

1993.gada 11.maijā Latvija ir ratificējusi 1961.gada Vienoto Konvenciju par narkotiskajām vielām ar labojumiem, kas izdarīti saskaņā ar 1972.gada protokolu, 1971.gada Konvenciju par psihotropām vielām, ANO 1988.gada Konvenciju pret narkotiku un psihotropo vielu nelegālo apgrozījumu. Saskaņā ar šīm konvencijām 1996.gadā tika pieņemti likumi "Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību" un "Par prekursoriem".

Viens no svarīgākiem dokumentiem šajā jomā ir MK noteikumi Nr. 362 "Noteikumi par nelegālā apritē esošo narkotisko un psihotropo vielu un zāļu iedalījumu apmēriem", kuri stājās spēkā 2000.gada 23.septembrī.

Pievēršot īpašu uzmanību bērnu un pusaudžu aizsardzībai no narkotiskām un psihotropām vielām, ir izdarīti grozījumi Krimināllikumā, kas paredz pastiprinātu atbildību personai, kura neatļauti realizē narkotiskās un psihotropās vielas nepilngadīgai personai, kā arī par narkotisko vielu neatļautu realizāciju izglītības iestādēs vai to teritorijā, restorānos, kafejnīcās, bāros, publiskās izklaides vai svētku pasākumu norises vietās.

Lai efektīvāk cīnītos ar narkomānijas izplatīšanos un uzlabotu preventīvus pasākumus tika izstrādāts pieteikuma projekts finansiāla atbalsta saņemšanai Eiropas Savienības PHARE 2000.gada Nacionālās programmas "Par cīņu pret narkotikām" kompetences ietvaros. Izstrādātajā projektā apvienotas 3 komponentes:

- Nacionālās narkotiku kontroles un narkomānijas profilakses stratēģijas Rīcības plāna izstrādāšana atbilstoši ES Stratēģijas programmai un Es rekomendācijām,

- Nacionālā Narkotiku Fokālā punkta pilnveidošana, ievērojot Eiropas narkotiku un narkomānijas monitoringa centra prasības,

- Narkotiku nelegālās aprites pretizlūkošanas sistēmas izveide un ieviešana.

3. Turpmākas aktivitātes likumdošanas pārņemšanā

Līdz 2000.gada 31.decembrim tiks izstrādāti priekšlikumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksa grozīšanai, jo pašlaik, tas nav pietiekami elastīgs relatīvi mazu pārkāpumu izmeklēšanai saskaņā ar Resolution of 29 November 1996 on measures to address the drug tourism problem within the ES. Pēc visu minēto grozījumu apstiprināšanas Latvijas Republikas likumdošana būs pilnībā saskaņota ar acquis šajā jomā.

4. Administratīvā infrastruktūra

Cīņu ar narkotikām veic sekojošas institūcijas:

- Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Narkotiku apkarošanas birojs;

- Rīgas Narkomānijas profilakses centrs;

- Konsultatīvā koordinācijas padome.

Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Narkotiku apkarošanas birojs

Galvenā Latvijas Republikas koordinējoša institūcija narkotiku apkarošanas jomā ir Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Narkotiku apkarošanas birojs.

2000.gadā tika ievērojami pastiprināta Narkotiku apkarošanas biroja administratīvā kapacitāte. Lai paaugstinātu preventīvo pasākumu efektivitāti, tika izveidotas Valsts policijas GKPP Narkotiku apkarošanas biroja reģionālās grupas Latgalē, Vidzemē, Kurzemē, Zemgalē un Rīgas reģionā. Izveidoto reģionālo grupu uzdevums ir sniegt praktisku un metodiku palīdzību vietējiem kriminālpolicijas darbiniekiem narkotisko un psihotropo vielu nelegālās aprites un narkomānijas apkarošanā.

Rīgas Narkomānijas profilakses centrs un Konsultatīvā koordinācijas padome

2000.gada 20.aprīlī ir uzsācis darbu Rīgas Narkomānijas profilakses centrs un Konsultatīvā koordinācijas padome, kura ir izstrādājusi savu Nolikumu un Narkomānijas ierobežošanas pasākumu plānu Rīgas pilsētā 2000.gadā. Rīgas Narkomānijas profilakses centrs ir Rīgas Domei atbildīga pašvaldības institūcija, kuras uzdevums ir koordinēt Rīgas pašvaldības iestāžu un organizāciju darbu ar valsts institūciju un nevalstisku organizāciju, kā arī citu publisko un privāto tiesību subjektu darbību narkotisko vielu pieprasījuma un piedāvājuma samazināšanā Rīgas pilsētā.

Eiropas Monitoringa Centrs

Jau sākot ar 1994.gadu tiek veikts darbs ar Eiropas Monitoringa Centra informācijas sistēmu Reitox. Darbs tika uzsākts 1994.gada PHARE finansētās programmas ietvaros. Kopš tā laika Latvijas Republikas Labklājības ministrijas Narkoloģijas Centrā tika izveidots fokālais punkts darbam ar Reitox un tika veikta atbilstoša personāla apmācība. Laika posmā no 1994.gada līdz 1999.gadam Latvijas Republika sagatavoja divas atskaites, kuras tika iesniegtas Eiropas Monitoringa Centram. Pašlaik notiek LR Iekšlietu ministrijas un LR Labklājības ministrijas kopējā PHARE projekta pieteikuma izvērtēšanā, kurā ir paredzēts turpināt darbu ar Reitox izstrādājot attiecīgo normatīvo bāzi, kā arī izstrādājot kopējo stratēģiju narkotiku un narkomānijas izplatīšanas apkarošanai.

 

Terorisms

1. Vispārējā informācija

Starptautisko un vietējo terorisma draudu apkarošanu Latvijā veic Drošības policija. Tā veic operatīvus pasākumus teroristisko aktivitāšu likvidēšanu, novēršanu un profilaksi valstī. Drošības policijas personāls sastāv no operatīvajām grupām, kuras ir veic izlūkošanu un no anti teroristiskās grupas "Omega", kura veic teroristisko aktu novēršanu Latvijas teritorijā. Tās funkcijās ietilpst arī teroristisko aktu novēršanu gaisa zonā.

2. Likumdošana atbilstība acquis prasībām

Latvijas likumdošana terorisma apkarošanas jomā atbilst acquis prasībām.

Latvijas Republika parakstīja un ratificēja četras starptautiskās konvencijas terorisma apkarošanas jomā:

1.1963. gada 14. septembra Tokio konvencija par noziegumiem un dažām citām nelikumībām darbībām, kas izdarītas gaisakuģos;

2.1970. gada 16. decembra Hāgas konvencija par cīņu pret nelikumīgu gaisakuģu sagrābšanu;

3.1971. gada 23. septembra Monreālas konvencija par cīņu pret nelegālām darbībām, kas apdraud civilās aviācijas drošību;

4.1977. gada 27. janvāra Strasbūras konvencija par terorisma apkaro™anu.

Papildus 1971. gada 23. septembra Monreālas konvencijai par cīņu pret nelikumīgām darbībām, kas apdraud civilās aviācijas drošību, Latvija ratificēja protokolu par nelikumīgu vardarbības aktu apspiešanu starptautiskās aviācijas lidostas apkalpošanas sfērā.

Latvija apzinās terorisma apkarošanas nozīmi un arī nākotnē ir gatava veikt izmaiņas likumdošanā terorisma apkarošanas jomā atbilstoši Eiropas Savienības prasībām.

No 1999.gada 1.aprīļa ir stājies spēkā jaunais Krimināllikums, sekojoši Krimināllikuma panti ietilpst Drošības policijas kompetencē: terorisms (88. pants), līdzdalība (20. pants), personas nolaupīšana (153. pants), ķīlnieku sagrābšana (154. pants), noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana (195. pants), gaisa un ūdens transportlīdzekļa sagrābšana (268. pants). Informācija par Krimināllikuma 88.panta (terorisms) ir 1. pielikumā.

3. Starptautiskā sadarbība

Ar katru gadu tiek paplašināta un uzlabota starptautiskā sadarbība ar citu valstu attiecīgiem dienestiem. Sadarbības līgumi ir parakstīti ar sekojošām valstīm: Austrija, Ungārija, Izraēla, Turcija, Vācija, Slovākija.

 

Korupcija

1. Pašreizējā situācija likumdošanas pārņemšanā

Latvijas Republikā cīņā ar korupciju tiek īstenota saskaņā ar nacionālajiem normatīvajiem aktiem, akceptētām valsts programmām, kā arī starptautiskajiem līgumiem.

Valsts programmas

2000. gada 4.aprīli Ministru kabinetā apstiprināta Korupcijas novēršanas padomes izstrādātā Korupcijas novēršanas programma, kurā iekļauti pasākumi apkarošanas, novēršanas un izglītošanas jomā. Programmas galvenais uzdevums ir uzlabot normatīvo bāzi un uzlabot korupcijas novēršanā un apkarošanā iesaistīto institūciju darbību.

Nacionālā likumdošana

Pašlaik nacionālie normatīvie akti, kuri attiecas uz korupcijas apkarošanu daļēji atbilst acquis prasībām.

Pašreizējās spēkā esošās normatīvo aktu bāzes pamatā ir Korupcijas novēršanas likums (1995), kura mērķis ir novērst valsts amatpersonu nokļūšanu nelikumīgi ietekmējamā stāvoklī un nepieļaut valsts amatpersonu pilnvaru realizēšanu interešu konfliktu situācijas. Likums arī reglamentē valsts amatpersonu obligāto deklarāciju iesniegšanas un pārbaudes kārtību.

Bez augstāk minētā likuma vēl var minēt Krimināllikumu, kas stājās spēkā 1999.gada 1.aprīlī, Latvijas Kriminālprocesa kodeksu (1961), Operatīvās darbības likumu (1993), Administratīvo pārkāpumu kodeksu (1984), likumu "Par valsts un pašvaldību pasūtījumiem" (1996), likums "Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu" (1998), MK noteikumi Nr.337 "Korupcijas novēršanas padomes nolikums" (1997).

Krimināllikums paredz atbildību par kukuļdošanu, kukuļņemšanu, starpniecību kukuļošanā, kukuļa piesavināšanos, valsts amatpersonai noteikto ierobežojumu pārkāpšanu un neatļautu piedalīšanos mantiskajos darījumos, pasīvo un aktīvo korupciju privātā sektorā, naudas atmazgāšanu (korupcija publiskajā un privātajā sektorā ir predikatīvie noziedzīgie nodarījumi), grāmatvedības dokumentu viltošana un grāmatvedības noteikumu pārkāpšanu, dienesta viltošanu.

Krimināllikums attiecībā uz korupciju paredz gandrīz visas tās izpausmes formas, izņemot kukuļošanu trešās personas interesēs un atbildību par kukuļa piedāvāšanu un piesolīšanu, kā arī šāda piedāvājuma un piesolījums akceptēšanu. Lai novērstu šīs nepilnības, kā arī paredzētu, ka pie kriminālatbildības par koruptīvām darbībām var tikt sauktas arī ārvalstu amatpersonas un starptautisko institūciju amatpersonas, Ministru kabinets 2000.gada 5.septembrī ir akceptējis attiecīgus grozījumus Krimināllikumā. Šie grozījumi līdz ar to atbilst Eiropas padomes Krimināltiesību pretkorupcijas konvencijā un Ekonomiskās attīstības un sadarbības organizācijas (OECD) Konvencijā par ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošanu starptautiskajos biznesa darījumos noteiktajam un citiem Eiropas Savienības šīs sadaļas dokumentiem.

Administratīvo pārkāpumu kodekss paredz administratīvo atbildību par Korupcijas novēršanas likuma pārkāpšanu attiecībā uz deklarāciju neiesniegšanu Valsts ieņēmumu dienesta Korupcijas novēršanas kontroles daļai, par neziņošanu par atrašanos interešu konfliktu situācijā, par valsts amatpersonai noteikto ierobežojumu pārkāpšanu, par dāvanu pieņemšanas ierobežojumu pārkāpšanu. 2000.gada janvārī -augustā tika uzlikti 176 administratīvie sodi (1999 gadā - 384 sodi) valsts amatpersonām par Korupcijas novēršanas likuma pārkāpumiem.

Starptautiskie instrumenti

Latvijas Republika 1999.gada 27.janvārī ir parakstījusi Eiropas padomes Krimināltiesību pretkorupcijas konvenciju (plānots to ratificēt līdz 2000.gada beigām). Līdz gada beigām tiks parakstīta OECD Konvencija par ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošanu starptautiskajos biznesa darījumos . 2000.gada 15.jūnijā tika pieņemts likums "Par Eiropas padomes līgumu par Pretkorupcijas starpvalstu grupas (GRECO) nodibināšanu".

Sabiedriskās apziņas celšana

Notiek darbs pie sabiedriskās apziņas celšanas un izglītošanas korupcijas jautājumos gan no valsts institūciju puses preses dienestiem, gan no nevalstisko organizāciju puses.

2. Turpmākās aktivitātes likumdošanas pārņemšanā

Turpmākās aktivitāte tiks veiktas saskaņā ar 2000.gada 4.aprīlī Ministru kabinetā akceptēto Korupcijas novēršanas programmu. Saskaņā ar šo programmu Ministru kabinetā 2000.gada 5.septembrī akceptēti nepieciešamie grozījumi Krimināllikumā, lai tiktu panākta atbilstība Eiropas savienības un Saeimā tiks pieņemti līdz 2001.gada sākumam. Atbilstoši Korupcijas novēršanas koncepcijai (apstiprināta MK 08.08.2000) līdz 2001.gada martam Ministru kabinetā tiks iesniegti citi nepieciešamie grozījumi korupcijas apkarošanas jomā:

- jauns Korupcijas novēršanas likums, kas paredzēs stingrākus un precīzākus ierobežojumus valsts amatpersonām atbilstoši to statusam un uzlabos valsts amatpersonu darbības kontroli,

- administratīvās atbildības noteikšanu juridiskajām personām par koruptīvām darbībām, krāpšanu, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un citiem noiedzīgiem nodarījumiem,

- īpašuma sākotnējās fiksācijas noteikšanu, nelikumīgas iedzīvošanās kriminalizēšanu un legālās prezumpcijas ieviešanu,

- grozījumus Krimināllikumā, lai tiktu noteikta atbildība šķīrējtiesnešiem par koruptīvām darbībām,

- neatkarīga korupcijas apkarošanas biroja izveidošana.

Tuvākajā laikā tiks pieņemts jaunais likums Administratīvā procesa likums, lai nodrošinātu demokrātiskas un tiesiskas valsts pamatprincipu ievērošanu publiskajā sektorā.

Līdz 2000.gada beigām Ministru kabinetā tiks izstrādāti grozījumi likumā attiecībā uz politisko partiju finansēšanas nosacījumiem, ieviešot valstisko finansējumu un līdz ar to padarot partiju darbību caurspīdīgāku.

Turpmāk Latvija arī strādās pie kriminālprocesa uzlabošanas, lai tas tiktu padarīts efektīvāks, valsts amatpersonu kvalitātes celšanu, ētikas standartu ieviešanas un piemērošanas un veiks citus nepieciešamos pasākumus korupcijas iespēju novēršanai.

3. Administratīvā infrastruktūra likumdošanas ieviešanai

Koordinējošā institūcija

Latvijas Republikas institucionālā struktūra cīņai ar korupciju ir izveidota. Kopš 1997.gada darbojas Korupcijas novēršanas padome, pie padomes kopš 1999.gada decembra strādā izpildsekretariāts. Padome ir koordinējoša institūcija tieslietu ministra vadībā, kas izstrādā un realizē valsts stratēģiju cīņai ar korupciju.

Korupcijas novēršanā iesaistītās institūcijas

Ar korupcijas apkarošanas jautājumiem nodarbojas Valsts policija, Drošības policija, Valsts ieņēmumu dienests (Finansu policija un korupcijas novēršanas kontroles daļa), Ģenerālprokuratūra un tiesa. Sadarbība starp visām šīm institūcijām balstās uz nacionālajiem tiesību aktiem. Tomēr, ievērojot to, ka darbība nav pietiekami efektīva, tad saskaņā ar Ministru kabineta akceptēto koncepciju līdz 2003.gadam tiks izveidots korupcijas apkarošanas birojs, lai korupcijas apkarošanas funkcija būtu vienai struktūrai, nevis izkaisīta pa dažādām struktūrām. Korupcijas apkarošanas birojs veiks gan apkarošanu (darba plānošana, koordinēšana, izziņas un operatīvais darbs), gan analītiski metodisko darbu, gan arī izglītošanas darbu.

Pastāvošo institūciju stiprināšana

Neskatoties uz to, tiek veikti pasākumi arī attiecībā uz pašreizējo institūciju stiprināšanu. Tiek ieviests darbības plāns korupcijas novēršanai Valsts ieņēmumu dienestā. Savukārt, Drošības policijas ietvaros šā 2000. gada aprīlī ir izveidota speciāla struktūrvienība cīņai ar korupciju Iekšlietu ministrijas struktūrās. Šī struktūra savos pirmajos trīs darbības mēnešos ierosinājusi 5 krimināllietas.

Uzmanība tiek pievērsta arī darbinieku apmācīšanai, pieaicinot Latvijā ārvalstu speciālistus, kā arī organizējot darbinieku mācību braucienus uz ārvalstīm. Darbību Latvijā uzsācis Phare projekts "Korupcijas novēršanas likumdošanas, izglītošanas un sabiedrības informēšanas programma", kura ietvaros tiks veiktas speciālās apmācības korupcijas apkarošanas un novēršanas jautājumos.

1999.gadā tika reģistrēti 152 koruptīvi noziedzīgi nodarījumi, ieskaitot 43 kukuļņemšanas gadījumus, 15 kukuļdošanas gadījumi, 46 dienesta stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas gadījumi u.c. Laika periodā 2000.gada janvāris - augusts tika reģistrēti 118 koruptīvi noziedzīgi nodarījumi. 1999 23 personas tika notiesātas par kukuļņemšanu, 9 persons - par kukuļdošanu and 12 personas par diensta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu u.c. Par kukuļņemšanu notiesāto personu skaits 1999.gadā ir pieaudzis divas reizes salīdzinot ar 1998.gadu

 

Krāpšana

1. Pašreizējā situācija likumdošanas pārņemšanā

Latvijas Republikas normatīvi akti, kur attiecas uz krāpšanu daļēji atbilst acquis prasībām.

1999.gada Krimināllikuma noteikumi pilnībā atbilst krāpšanas definīcijai, kura ir dota 1995.gada 26.jūlija Konvencijā Par Eiropas Kopienu finansu interešu aizsardzību un aptver tajā minētās noziedzīgās darbības. Vēl tiks izdarīti grozījumi Krimināllikumā (grozījumi akceptēti MK 05.09.2000.sēdē), nosakot atbildību ārvalstu un starptautisko institūciju amatpersonām par koruptīvām darbībām ( sk. Korupcijas sadaļu) . Visos pārējos jautājumos Krimināllikuma noteikumi, kuri ir ietverti 177.p. – 181.p. un 210.pantā, atbilst acquis prasībām un līdz ar to konvenciju ratifikācijas nosacījumi varēs tikt attiecināti arī uz Eiropas Kopienas finansu interesēm.

Lai noteiktu juridisko personu atbildību par krāpšanu, korupciju un naudas atmazgāšanu, nepieciešamie grozījumi likumā tiks izdarīti līdz 2001.gada beigām. ( Convention of 26 July 1995 on the protection of the European Communities‘ Financial Interests, Protocol of 27 September 1996 to the Convention on the Protection of Community Financial Interests , Second Protocol of 19 June 1997 to the Convention on the protection of the European Communities‘ financial interests).

Attiecībā uz viltošanu un krāpšanu, izmantojot datoru, sākot ar 28.jūniju ir spēkā Krimināllikuma 193.1.pants, kas paredz kriminālatbildību par noziedzīgām darbībām ar vērtspapīriem un citiem maksājuma līdzekļiem, izmantojot datoru, kas savulaik nozīmē, ka Latvijas Republikas likumdošana attiecībā uz šo jautājumu pilnībā atbilst acquis prasībām ( Common Position of 27 May 1999 adopted by the Council on the basis of Article 34 of the Treaty on European Union, on negotiations relating to the Draft Convention on Cyber Crime held in the Council of Europe).

 

2. Turpmākās aktivitātes likumdošana pārņemšanā

Apstiprinot grozījumus Krimināllikumā, kuri attiecinātu noteikumus par krāpšanu un korupciju arī uz ārvalstu amatpersonām un apstiprinot grozījumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kuri paredzētu juridiskās personas atbildību par koruptīvām darbībām, krāpšanu un citiem noziedzīgiem nodarījumiem tiks pilnībā pārņemtas acquis prasības attiecībā uz krāpšanas apkarošanu. Attiecīgie grozījumi ne vēlāk par 2001.gada martu tiks iesniegti izskatīšanai Ministru kabinetā.

3. Administratīvā infrastruktūra likumdošanas ieviešanai

Latvijas Republikas institucionālā struktūra cīņai ar krāpšanu ir pietiekama, lai pienācīgā kārtā un atbilstoši acquis prasībām apkarotu to, un institucionālās reformas šajās jomās nav nepieciešamas.

Ar šiem jautājumiem nodarbojas Valsts policija un Prokuratūra.

 

Muitas sadarbība

Patreizējā situācija likumdošanas pārņemšanā

Savstarpējā sadarbība muitas lietās starp Latviju un Eiropas Savienības dalībvalstu muitas administrācijām notiek pamatojoties uz Eiropas līguma 5.protokolu. Latvija ir Starptautiskās konvencijas par savstarpējo administratīvo palīdzību muitas noteikumu pārkāpumu novēršanā, izmeklēšanā un apkarošanā (Nairobi konvencijas) dalībvalsts (konvencija Latvijā ir spēkā no 1999.gada 10.marta). Latvija vēl nav Konvencijas par savstarpējo palīdzību un sadarbību starp muitas administrācijām dalībvalsts, bet plāno pievienoties šai konvencijai uz iestāšanās ES brīdi.

Latvija vēl nav pievienojusies Konvencijai par informācijas tehnoloģijas izmantošanu muitas nolūkiem . Pievienošanās konvencijai tiek plānota uz iestāšanās brīdi.

Informācijas sistēmas

Muitas acquis šajā sadaļā ietver normatīvo aktu par muitas informācijas sistēmu 3.pīlāra nolūkiem. Latvijas muitā notiek praktisks darbs informācijas tehnoloģijas izmantošanas jomā, un minētā konvencija un normatīvie akti tiek ņemti vērā, plānojot tālāku attīstību. Ir sākta programnodrošinājuma izstrādāšana ar mērķi veidot datu bāzes muitas noteikumu pārkāpumu jomā. Tajā tiks pārnesta informācija no jau esošās TIMS MODI, tādejādi pilnībā atsakoties no TIMS. Nākotnē projektētajā datu bāzē paredzēts ievadīt jebkuru muitas darbiniekiem aizdomīgu informāciju.

Dotajā brīdī jau eksistē datu bāze par muitas sastādītajiem APK protokoliem, kurā informāciju ievada visi rajoni.

Tiek apspriesta Muitas noteikumu pārkāpumu novēršanas informācijas tīkla ieviešana Latvijā.

Politikas noteikšana muitas noteikumu pārkāpumu novēršanas jomā

Politikas noteikšana muitas noteikumu pārkāpumu novēršanas jomā un veikto pasākumu uzraudzība šajā jomā ir VID Galvenās muitas pārvaldes vadības pienākums. VID Galvenās muitas pārvaldes Muitas noteikumu pārkāpumu novēršanas daļa VID Galvenās muitas pārvaldes vārdā apmainās ar pieprasījumiem savstarpējās administratīvās palīdzības muitas lietu jomā ar daudzām ārvalstu administrācijām. Ir speciāla vienība VID Galvenās muitas pārvaldes Muitas pārkāpumu novēršanas daļā, kura nodarbojas ar starptautiskās informācijas apmaiņu.

Starptautiskā sadarbība

Ar daudzām valstīm eksistē ļoti intensīva sadarbība, sevišķi ar ES dalībvalstīm. Starptautiskā sadarbība notiek balstoties uz divpusējiem līgumiem par savstarpējo palīdzību muitas lietās.

Gatavojoties piemērot acquis par kopējām muitas uzraudzības operācijām Latvijas muita piedalās dažādās starptautiskajās operācijās, piemēram, "Road runner 2". "Task Force" ietvaros septembrī Latvijas muita piedalījās kopīgās narkotiku apkarošanas operācijās ar Krieviju, Lietuvu un Igauniju.

Latvijas muita aktīvi piedalās Matthaeus programmā no tās sākuma brīža 1996.gadā. 1999.gadā Matthaeus programmas ietvaros Latvijas muita piedalījās 6 apmaiņas braucienos un 15 semināros. Sākot no 1999.gada dalība šajā programmā ir iespējama vienīgi, ja tā tiek finansēta no valsts budžeta. Ls 40 000 ir iekļauti valsts budžetā Matthaeus un Fiscalis programmu finansēšanai, kas ir sadalīti proporcionāli starp Valsts ieņēmumu dienestu un Finansu ministriju.

Sadarbība ar valsts institūcijām

Darba attiecības starp Valsts policiju un muitas dienestu sastāda daļu no Savstarpējās sadarbības līguma starp Valsts ieņēmumu dienestu un Iekšlietu ministriju. Sadarbība un informācijas apmaiņa starp muitu un citām institūcijām notiek, pamatojoties uz Saprašanas memorandiem. Šādi memorandi ir noslēgti ar Zemkopības ministriju un Valsts Kriminālpolicijas Narkotiku apkarošanas biroju, Nacionālajiem jūras spēkiem, degvielas tirdzniecības asociāciju un citām.

Pastāv plaša informācijas apmaiņa starp muitu un Satiksmes ministrijas Ceļu satiksmes drošības direkciju, Iekšlietu ministrijas Pilsonības un imigrācijas departamentu un Tieslietu ministriju. Muitai ir pieeja šo institūciju datu bāzēm.

21.decembrī 1999.gadā tika parakstīts Protokols par grozījumiem Līgumā starp Valsts robežsardzi un Galveno muitas pārvaldi, kas apstiprina jaunu standartizētu tehnoloģisko shēmu visiem sauszemes robežas šķērsošanas punktiem. Protokols optimizē robežsardzes un muitas funkciju sadali. Ar Valsts robežsardzi eksistē ļoti laba sadarbība gan centrālo administrāciju līmenī, gan reģionālā līmenī. Kopīgas darba metodes nodrošina iespēju izmantot resursus un informāciju elastīgi. Notiek apmaiņa ar pasniedzējiem, kopīgas mācības un profilaktiskie pasākumi. Ir sācies darbs pie kopīgas informācijas sistēmas izveides, kas dotu iespēju uz robežas identificēt narkotiku riska personas.

Sadarbība ar biznesa pārstāvjiem

Latvijas muita ir parakstījusi Saprašanās memorandus ar lielākajām starptautiskajām transporta kompānijām Latvijā, piemēram, "Shanker BTL", "British airways World Cargo ", "MGH Rīga" un Rīgas starptautisko lidostu. Tā ir piemērota bāze, lai apkarotu kontrabandu un krāpšanu, nesamazinot likumīgas preču kustības plūsmu. Muitas a cquis šajā sadaļā paredz sadarbību starp muitas iestādēm un uzņēmēju organizācijām narkotiku pārvadāšanas apkarošanas jomā. Latvijas muita noslēgusi jau 11 Saprašanās memorandus ar privātajām kompānijām.

Kontrabandas un komerciālās krāpšanas apkarošana

Kontrabandas apkarošanas centrs (KAC) tika izveidots nolūkā uzlabot koordināciju starp dažādām kontrabandas un komerciālās krāpšanas apkarošanā iesaistītām institūcijām. Centra uzdevumi iekļauj: kontrabandas apkarošanas pasākumu koordinācija un uzraudzība, informācijas vākšana un analīze, darbības plānu sagatavošana un attīstība. Valsts policija, Drošības policija, Finansu policija, Valsts robežsardze, muita un prokuratūra ir deleģējuši savas amatpersonas piedalīties KAC darbā. KAC priekšnieks ir Galvenās muitas pārvaldes direktora vietnieks.

1999.gada 14.oktobrī Latvijas parlaments ir pieņēmis grozījumus likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu" (spēkā no 1999.gada 4.novebra), kuri piešķir muitai kriminālās izmeklēšanas pilnvaras kontrabandas lietās. Šie grozījumi ir izdarīti saskaņā ar Eiropas Savienības Vadlīniju muitas jomā prasībām. Valsts policija palīdzēs muitai apmācīt savus darbiniekus pareizi izmantot šīs tiesības.

Muita ir atbildīga par narkotiku kontrabandas apkarošanu uz valsts robežas. 2000.gada 1.pusgadā bija 4 lietas, kad muitnieki ir atklājuši narkotiku kontrabandu. No 1997.gada Galvenajā muitas pārvaldē darbojas Narkotiku apkarošanas nodaļa, pašlaik tā sastāv no 2 cilvēkiem. Katrā no 6 reģioniem, kur darbojas Muitas noteikumu pārkāpumu novēršanas daļas ir muitnieki, kuri ir atbildīgi par narkotiku kontrabandas apkarošanu. Reģionos regulāri notiek apmācība un informatīvie pasākumi, lai uzlabotu ikdienas darba kvalitāti.

Intelektuālā īpašuma aizsardzība

Intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzība ir svarīgs sadarbības aspekts starp muitu un Ekonomikas policiju. 1999.gad septembrī Galvenajā muitas pārvaldē tika izveidota nodaļa, kas ir atbildīga par šiem jautājumiem. Ministru Kabineta noteikumi Nr.43. "Par muitas kontroles pasākumiem intelektuālā īpašuma aizsardzības jomā" ir spēkā no 1999.gada 1. jūlija, un darbojas VID instrukcija par minēto jautājumu. Savstarpējās sadarbības līgums ar Ekonomikas policiju un Patentu valdi attiecībā uz šo jautājumu ir sagatavošanas stadijā.

 

Tiesiskā sadarbība civillietās

1. Pašreizējā situācija likumdošanas pārņemšanā

Normatīvā bāze, kas Latvijā regulē starptautisko tiesisko sadarbību civillietās ietver tiesiskās palīdzības līgumus, ko Latvija noslēgusi ar 9 valstīm (Lietuva, Igaunija, Krievija, Baltkrievija, Ukraina, Moldova, Polija, Kirgīzija, Uzbekistāna), kā arī daudzpusējās konvencijas. Latvijas pievienojusies:

- 1954.gada 1.marta Hāgas/ Konvencija civilprocesa jautājumos

- Hāgas 1965.gada 15.novembra/ Konvencija par tiesas un ārpustiesas dokumentu izmantošanu civilajos un komerciālajos jautājumos (spēkā no 01.11.95.)

- Hāgas 1970.gada 18.marta/ Konvencija par pierādījumu pieprasīšanu ārvalstīs civilajos un komerciālajos jautājumos (spēkā no 01.11.95.)

- 1958.gada 10.jūnija/ Ņujorkas Konvencija par starptautiskās arbitrāžas lēmumu atzīšanu un izpildīšanu (spēkā no 13.07.92.)

- 1961.gada 5.oktobra Hāgas/ Konvencija par ārvalstu publisko dokumentu legalizācijas prasības atcelšanu (spēkā no 30.01.96.)

- 1968.gada 7.jūnija/ Eiropas konvencija par informāciju par ārvalstu likumiem

- 1978.gada 15.marta/ Papildu protokols Eiropas konvencijai par informāciju par ārvalstu likumiem

- 1996.gada Eiropas konvencija Nr.160 "Par bērnu tiesību piemērošanu" līdz 2001. gada sākumam.

Saskaņā ar CPL 636.p. tiesas nolēmumu atzīšana patreiz ir iespējama tikai gadījumā, ja starp Latvijas Republiku un nolēmuma izcelsmes valsti ir noslēgts starptautisks līgums. Patreiz tiesas spriedumu atzīšana ir iespējama tikai ar 9 valstīm, ar kurām noslēgti tiesiskās palīdzības līgumi. Starptautisko šķīrējtiesu spriedumu atzīšana iespējama ar valstīm, kuras pievienojušās Ņujorkas konvencijai 1958.gada konvencijai.

2. Turpmākās aktivitātes

Viens no nepieciešamajiem soļiem situācijas noregulēšanai un Latvijas normatīvās bāzes sakārtošanai ir pievienošanās 1988.gada 16.septembra Lugano konvencijai par jurisdiskciju un tiesas spriedumu izpildi civillietās un komerclietās. Tā kā konvencijas nosacījumi saistībā ar ārvalstu spriedumu atzīšanu un izpildi ir krietni vien plašāk un sīkāk reglamentēti, nekā Civilprocesa likumā, paredzams, ka būtiskākie grozījumi tiks veikti Civilprocesa likumā. Ir plānots akceptēt konvenciju Ministru kabinetā līdz 2001. gada 1. janvārim.

Lai nodrošinātu 1961.gada Hāgas konvencija par iestāžu pilnvarām un tiesību aktiem attiecībā uz nepilngadīgo aizsardzību veiksmīgu darbību, tika izstrādāti grozījumi likumā "Par bāriņtiesām un pagasttiesām", papildinot bāriņtiesu un pagasttiesu darbību ar tādu funkciju kā Latvijas Republikai saistošo starptautisko dokumentu prasību ievērošana. Saskaņā ar konvencijas 11. panta otro atbildīgā institūcija, kas veiks informācijas sniegšanu un saņemšanu ir Valsts bērnu tiesību aizsardzības centrs.

Saskaņā ar 1993.gada Hāgas konvencija par bērnu aizsardzību un sadarbību starpvalstu adopcijas jautājumos 6.pantu centrālā iestāde konvencijas izpildei Latvijas Republikā ir Tieslietu ministrija. Centrālās iestādes sniedz informāciju par savu valstu likumiem attiecībā uz adopciju un citu vispārēja rakstura informāciju, piemēram, par statistiku un standarta veidlapām, veic visus vajadzīgos pasākumus, lai novērstu nepamatotu finansiālu vai citu labumu gūšanu saistībā ar adopciju un atturētu no jebkādām darbībām, kas ir pretrunā ar šīs konvencijas mērķiem. Saskaņā ar konvencijas 23. panta otro daļu Latvijas Republikas visu instanču tiesas spriedumi ar adopciju saistītos jautājumos pilda adopciju apstiprinoša sertifikāta funkcijas šīs konvencijas izpratnē. Latvija paredzējusi pievienoties konvencijai līdz 31.12. 2000.

Latvija pārņems ES prasības tiesiskās sadarbības civillietās jomā līdz 2003.gada sākumam.

3. Likumdošanas ieviešana

Tieslietu ministrija ir nozīmēta par centrālo institūciju tiesiskās palīdzības pieprasījumu izpildes koordinēšanai. Patreiz darbs tiek veikts Tieslietu ministrijas Tiesu departamenta ietvaros, tomēr vistuvākajā laikā Tiesu departamenta ietvaros tiks izveidota Starptautiskās tiesiskās sadarbības nodaļa. Tādējādi tiks palielināts darbinieku skaits, kas nodarbosies ar tiesiskās sadarbības nodrošināšanu un līdz ar to celta darba kvalitāte.

 

Tiesiskā sadarbība krimināllietās

1. Pašreizējā situācija likumdošanas pārņemšanā

Latvija ir ratificējusi vai parakstījusi lielāko daļu no acquis konvencijām, kas attiecas uz sadarbību kriminālajā sfērā un kas ir atvērtas parakstīšanai ES nedalībvalstīm.

Latvijas noslēgusi tiesiskās palīdzības līgumus ar 9 valstīm (Lietuva, Igaunija, Krievija, Baltkrievijas, Ukraina, Moldova, Polija, Kirgīzija , Uzbekistāna). Šie ir universāla rakstura līgumi, kas regulē tiesisko palīdzību gan civilajās gan krimināllietās. Šo līgumu ietvaros iespējama tiesas dokumentu nodošana, pierādījumu pieprasīšana, izdošana, kā arī tiesvedības nodošana.

Būdama Eiropas Padomes dalībvalsts, Latvija pievienojusies svarīgākajām Eiropas Padomes konvencijām tiesiskās sadarbības jomā:

Eiropas konvenciju par izdošanu un abus tās papildus protokolus Latvija ratificēja 24.03.97., stājas spēkā 31.07.97.

Eiropas konvenciju par savstarpējo palīdzību krimināllietās un tās papildus protokolu Latvija ratificēja 24.03.97., spēkā no 31.08.97.

Eiropas konvenciju par tiesvedības nodošanu krimināllietās Latvija ratificēja 24.03.97., spēkā no 01.09.97.

Konvenciju par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, meklēšanu, izņemšanu un konfiskāciju Latvija ratificēja 15.10.98., spēkā no 01.04.99.

Eiropas konvenciju par terorisma apkarošanu Latvija parakstīja 08.09.98., ratificēta 04.03.99.

Eiropas konvenciju par informāciju ārvalstu tiesībām, likumiem un tas papildprotokolu Latvija ratificēja 05.02.98., spēkā no 06.11.98.

Latvija gatavojas pievienoties Eiropas konvencijai "Par spriedumu krimināllietās starptautisko spēkā esamību" līdz 2000.gada beigām.

Latvijas KPK patreiz ir 6 panti, kas tieši regulē tiesisko sadarbību jautājumu, trīs no šiem ir par izdošanu. Ņemot vērā, ka saskaņā ar Latvijas tiesību sistēmu starptautiskie līgumi piemērojami tieši, nacionālo normu trūkums praktiskas problēmas tiesiskās sadarbības nodrošināšanā nerada. Bez tam, Tieslietu ministrija strādā pie grozījumiem Kriminālprocesa kodeksā daļā par tiesisko sadarbību krimināllietās.

Turpinājums seko