Iesniegumi

Par lēmuma projektu "Par Rīgas ostas valsts stividoru kompānijas "Rīnūži" privatizācijas apturēšanu"

(Saeimas dok.nr.4389)

Saeimas Prezidijam

Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 117.panta pirmās daļas otro punktu iesniedzam izskatīšanai Saeimai Saeimas lēmuma projektu "Par Rīgas ostas valsts stividoru kompānijas "Rīnūži" privatizācijas apturēšanu". Lūdzam to iekļaut kārtējās Saeimas sēdes darba kārtībā.

J.Ādamsons, A.Kreituss, U.Veldre, O.Grīgs,

A.Jirgens, A.Naglis, V.Kalnbērzs, I.Liepa,

1998.gada 9.(11.)jūnijā E.Zelgalvis, A.Rubins, E.Grīnbergs, J.Mauliņš

Lēmuma projekts

Par Rīgas ostas valsts stividoru kompānijas "Rīnūži" privatizācijas apturēšanu

Ņemot vērā izveidojušos situāciju, kā arī, lai noskaidrotu, vai Rīgas ostas valsts stividoru kompānijas "Rīnūži" privatizācijas procesā atklātie fakti nav pretrunā ar Latvijas Republikā spēkā esošo likumdošanu, Saeima nolemj:

Uzdot Ministru kabinetam līdz apstākļu noskaidrošanai par jaunatklātajiem faktiem apturēt Rīgas ostas valsts stividoru kompānijas "Rīnūži" privatizāciju.

Par Borisa Medvedeva kandidatūru

Pilsonības piešķiršanai

(Saeimas dok.nr.4370)

Pamatojoties uz š. g. 2.jūnija Pilsonības likuma izpildes komisijas sēdes lēmumu, izvirzām izskatīšanai Saeimas plenārsēdē priekšlikumu par Borisa Medvedeva uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Pilsonības likuma izpildes komisijas

1998.gada 8.jūnijā priekšsēdētāja I.Kreituse

Izraksts no Pilsonības likuma izpildes komisijas 1998.gada 2.jūnija sēdes protokola Nr.64

Piedalījās: I.Kreituse, A.Prēdele, A.Pētersons, A.Seile, J.Lagzdiņš, Dz.Ābiķis, V.Dozorcevs, J.Strods, E.Bāns, A.Golubovs, A.Seiksts, J.Straume, M.Lujāns.

Izskatīja: Komisijas sēdes slēgtajā daļā — par Borisa Medvedeva uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Nolēma: Borisa Medvedeva kandidatūra ar komisijas negatīvu lēmumu tiek izvirzīta izskatīšanai Saeimas sēdē.

Pilsonības likuma izpildes komisijas priekšsēdētāja I.Kreituse

Ieteikumi

Mēs, zemāk parakstījušies 6.Saeimas deputāti, rekomendējam Borisu Medvedevu pilsonības piešķiršanai par šādiem īpašiem nopelniem Latvijas labā:

par ievērojamu ieguldījumu Latvijas Republikas ekonomiskajā izaugsmē, veicinot eksporta attīstību, aktīvi piedaloties saimniecisko sakaru dibināšanā un attīstīšanā, tādējādi īpaši paaugstinot Latvijas Republikas ekonomikas efektivitāti, izmantojot tās ģeogrāfisko stāvokli, kā arī par nozīmīgu ieguldījumu Latvijas pozitīvā tēla veidošanā, atbalstot sporta programmu attīstību.

Saeimas deputāti: V.Dozorcevs, E.Jurkāns, A.Golubovs,

M.Bekasovs, O.Deņisovs, E.Zelgalvis, V.Stikuts,

1998.gada 11.martā A.Krastiņš, E.Inkēns, A.Seiksts

1997.gada decembrī Rīgā notika Latvijas sporta deju vēsturē pirmās Starptautiskās sporta deju federācijas reitinga sacensības standarta un Latīņamerikas dejās, kurās piedalījās 16 valstu pārstāvji. Pirmo reizi Latvijā sacensību dalībniekiem bija iespēja cīnīties par ieskaites punktiem pasaules reitingā. Šo pasākumu klātienē vēroja 2000 skatītāju, un to pārraidīja arī Latvijas televīzija.

Sacensības paraugdemonstrējumus sniedza pasaules 1997. gada čempioni rokenrolā Beate un Andreass Volfi no Vācijas; pasaules 1996. gada vicečempioni Formation LA dejās "Žuvedra" no Klaipēdas, pasaules 1997. gada vicečempioni profesionāļiem LA dejās Braians Vatsons un Karena Hārdija no Lielbritānijas. Starptautisko sporta deju federācijas preses komisārs Verners J.Brauns no Vācijas augsti novērtēja sacensību organizāciju, par tām rakstīja lielākajā sporta deju laikrakstā "Dance News" (Lielbritānija) un žurnālā "The International News" (Vācija).

Šo sacensību pirmssākums ir atrodams tradicionālo sporta deju sacensībās "Gadu mija". Šogad aizritēs šo sacensību 17. gads, un dažādās to grupās pērn piedalījās 682 deju pāri bērnu, junioru, jauniešu, pieaugušo un senioru grupās. Šobrīd Starptautiskā sporta deju federācija izskata iespēju sarīkot 1998.gada decembrī Rīgā sacensības "Pasaules superkauss" Latīņamerikas dejās, tas apstiprina nopietnu Latvijas sporta deju attīstību starptautiskajā arēnā.

Minētie pasākumi nevarētu notikt bez stabila sponsoru atbalsta, jo sacensību organizācijai nepieciešama arī dārga inventāra iegāde. Viens no minētā kultūras pasākuma atbalstītājiem ir firma "Skonto metāls", kas 1997. gadā šim mērķim veltīja vairāk nekā 20 000 latu, tas nebūtu iespējams bez firmas ģenerāldirektora Borisa Medvedeva kunga personīga atbalsta.

Tāpēc atbalstām Borisa Medvedeva kandidatūru Latvijas Republikas pilsonības piešķiršanai par īpašiem nopelniem Latvijas Republikas labā.

Ar cieņu, —

1998.gada 19.marts deju centra "Zemgale" direktors A.Svars

Viens no Latvijas Futbola federācijas uzdevumiem ir mūsu jaunās neatkarīgās valsts pozitīva tēla veidošana pasaules sporta sabiedrībā. Futbols, uzskatīts par sporta veidu Nr.1 pasaulē un par nopietnu faktoru pasaules politikā un ekonomikā, ļauj šo uzdevumu risināt efektīvāk, taču tas, nešaubīgi, nav iespējams bez sportiskiem sasniegumiem Eiropas un pasaules čempionātos, starptautiskos turnīros. Šādu sasniegumu pamatā savukārt ir normālu apstākļu radīšana bērnu un jauniešu futbolam, atbilstošas materiāli tehniskās bāzes nodrošināšana, nacionālo čempionātu un turnīru līmeņa paaugstināšana.

Minēto uzdevumu risināšana nav iespējama bez ievērojamiem finansu ieguldījumiem kā no valsts, tā arī no nevalstisku veidojumu, privātā kapitāla puses. Viena no privātām kompānijām, kuras atbalstu pastāvīgi jūt Futbola federācija, ir SIA "Skonto metāls". Boriss Medvedevs, šīs firmas ģenerāldirektors, praktiski kopš firmas dibināšanas 1993. gada beigās personīgi rūpējas par futbola attīstību valstī. Tas izpaužas, ievērojami atbalstot futbola klubu "Skonto" un šobrīd valstī vadošo futbola komandu "Skonto", kura veiksmīgi uzstājas Eiropas futbola arēnā un ir bāzes komanda Latvijas nacionālās izlases formēšanai.

Taču no Latvijas futbola attīstības perspektīvu viedokļa svarīgāka ir tā politika, ko Boriss Medvedevs un viņa firma realizē, atbalstot jauniešu futbolu valstī. 1994. gadā pirmajā līgā, 1995. gadā Latvijas čempionāta augstākajā līgā veiksmīgi uzstājās komanda "Interskonto", kurā tika savākti perspektīvākie 15 līdz 17 gadus veci Latvijas futbolisti. Šīs komandas sponsors bija "Skonto metāls". 1996. gadā augstākajā līgā jau spēlēja komanda "Skonto metāls", no kuras 4 cilvēki šobrīd ietilpst nacionālās izlases pamatsastāvā, daudzi spēlētāji ir kandidāti dažādās Latvijas jauniešu izlasēs, arī olimpiskajā izlasē.

1997. gada sākumā kā SIA "Skonto metāls" patstāvīga juridiska struktūrvienība tika izveidots futbola klubs "Skonto metāls Rinar", tas ļauj mērķtiecīgāk risināt jauniešu futbola attīstības uzdevumus. Kluba vadošā komanda ir ar tādu pašu nosaukumu "Skonto metāls Rinar". Tai ir izdevies apvienot praktiski visus perspektīvākos 1981. gadā dzimušos Latvijas jauniešus ar uzdevumu veiksmīgi startēt nacionālajos čempionātos (1997. un 1998. gadā komanda spēlē pirmajā līgā valsts čempionātā), sasniegt labus rezultātus Eiropas čempionātā 1999. gadā (komanda ir bāze Latvijas izlasei šinī vecuma grupā), kā arī sagatavot futbola komandas "Skonto" un nacionālās izlases rezerves. 1997. gadā SIA "Skonto metāls" izdevumi futbola kluba darbības finansēšanai, lai nodrošinātu normālus mācību un treniņa procesa apstākļus, inventāru, ēdināšanu, medicīnisko uzraudzību, sastādīja 50 000 latu. Tāme 1998. gadam paredz izdevumus Ls 65 000 apmērā, ietverot šīs vecuma grupas valsts izlases braucienus uz vairākiem starptautiskiem turnīriem.

Nepieciešams arī atzīmēt to ieguldījumu, ko Boriss Medvedevs un viņa firma iegulda Latvijas futbola normālas infrastruktūras veidošanā: viņa pūles un palīdzība bērnu un jaunatnes centra "Rīga" (olimpiskā halle "Skonto") materiālās bāzes veidošanā un Ķeizarmeža sporta bāzes celtniecībā.

Ņemot vērā Borisa Medvedeva personīgo ieguldījumu Latvijas futbola attīstībā, Latvijas Futbola federācija uzskata par iespējamu ierosināt Latvijas Republikas Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisijai piešķirt Borisam Medvedevam, SIA "Skonto metāls" ģenerāldirektoram, Latvijas Republikas pilsonību par īpašiem nopelniem.

Latvijas Futbola federācijas prezidents G.Indriksons

1998.gada 15.janvārī Ģenerāldirektors J.Mežeckis

Kā zināms, Liepājas osta atjaunoja darbību praktiski tūlīt pēc Krievijas armijas daļu aiziešanas no Liepājas pilsētas. Tam laika posmam bija raksturīgs pilnīgs infrastruktūras, ostas būvju un iekārtu trūkums, neapmierinošā stāvoklī bija esošās piestātnes, kā arī trūka attiecīgu speciālistu. Tajā laikā izveidotās stividorkompānijas (piem., 1993. gada oktobrī dibinātā SIA "Trans Liepāja") izvirzīja uzdevumu izveidot nepieciešamās ostas ražošanas iekārtas un piesaistīt ostai kravas. Ņemot vērā to, ka kravu plūsmas jau bija sadalītas starp Baltijas jūras reģiona ostām, un ostas imidža trūkumu, Liepājas osta šo ārkārtīgi grūto uzdevumu nevarētu veiksmīgi izpildīt bez transporta ekspeditoru kompāniju piesaistīšanas ar jau izveidotām saiknēm, ar kravu īpašniekiem un kravu saņēmējiem.

Viena no šādām kompānijām bija firma "Skonto metāls", kuras ģenerāldirektors ir Boriss Medvedevs. Firmas "Skonto metāls" sadarbība ar ostu, konkrēti — ar stividorkompāniju "Trans Liepāja", sākās no 1994. gada vasaras. Pateicoties plašajiem darījumu sakariem NVS valstīm, B.Medvedeva kungam izdevās pārliecināt savus partnerus sūtīt noteiktu kravu apjomu, pirmām kārtām tērauda velmējumus, caur stividorkompānijas "Trans Liepāja" piestātnēm. Rezultātā ostā sāka pienākt dažāda metālprodukcija no tādiem kombinātiem kā Magnitogorskas metalurģijas kombināts, Orsko–Haļilovas metalurģiskais kombināts, a/s "Vtormet" un citiem. Par ostas klientiem kļuva pazīstamas rietumu kompānijas "Glencorc", "Unibros", "Rimeco", "Cronimet", "Coutinho Caro", "Grid International".

Pateicoties sadarbībai ar firmu "Skonto metāls" un veiksmīgam darbam kravu apstrādes jomā, "Trans Liepāja" pārliecinoši pierādīja Liepājas ostas priekšrocības, cēla savu autoritāti un visas ostas autoritāti NVS valstu metālprodukcijas pircēju un pārdevēju acīs. Gan stividorkompānijai, gan ostai tādējādi bija iespēja gūt attiecīgu pieredzi cita veida kravu apstrādē, lielu kuģu pieņemšanā, aģentēšanā utt.

Firmas "Skonto metāls" un ostas sadarbība izpaudās ne tikai kravu plūsmas novirzīšanā uz Liepājas ostu, bet arī profesionāli apmācot stividorkompānijas vadību un darbiniekus darbam ar metālu kravām, organizējot citu Baltijas jūras ostu, konkrēti Ventspils un Klaipēdas, iepazīstināšanu ar kompānijas darbību. Tas viss tika veikts, personīgi piedaloties Borisam Medvedevam, kuram ir liela darba pieredze Krievijas Tālo Austrumu stividorkompānijās.

Firmas "Skotno metāls" un kompānijas "Trans Liepāja" veiksmīgas sadarbības rezultātā Boriss Medvedevs 1996. gada sākumā iekļāvās "Trans Liepāja" dibinātāju skaitā (no 1996. gada 29. maija — a/s "Trans Liepāja"). Tas bija periods, kad ostas tālāka attīstība prasīja ne tikai kravu apgrozījuma palielināšanu, bet arī lielu investoru meklējumus, tai skaitā tādu investoru, kuriem būtu iespēja piesaistīt un noturēt ostā pastāvīgu kravu plūsmu. Šajā darbības jomā, galvenokārt NVS valstīs, aktīvi strādā firmas "Skonto metāls" ģenerāldirektors Boriss Medvedevs.

Ņemot vērā minēto un Borisa Medvedeva ieguldījumus a/s "Trans Liepāja" attīstībā un visas Liepājas ostas attīstībā kopumā, ierosinām piešķirt Borisam Medvedevam Latvijas Republikas pilsonību par īpašiem nopelniem.

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas akciju sabiedrības

"Trans Liepāja" prezidents I.Cibulis

SIA "Skotno metāls", kuras ģenerāldirektors ir Boriss Medvedevs, sāka regulāru sadarbību ar Rīgas tirdzniecības ostu 1994. gada otrajā pusē. Šinī laikā ostai bija objektīvas grūtības ar ģenerālajām kravām, saistītas ar nepieciešamību pārorientēt darbību no tobrīd dominējošām importa kravu plūsmām uz eksporta kravu plūsmām. Lai uzturētu savu augsto reputāciju, Rīgas tirdzniecības ostai bija nepieciešams maksimāli īsā laikā piesaistīt ostai jaunus kravu īpašniekus, apgūt ostai neraksturīgu kravu (pirmkārt melno un krāsaino metālu, ogļu, metāllūžņu) apstrādi. Veiksmīga šī uzdevuma izpilde zināmā mērā bija atkarīga no vairāku transporta un ekspeditoru kompāniju esamības valstī, kuras būtu spējīgas orientēt savus rietumvalstu un NVS partnerus uz Rīgas tirdzniecības ostas iespējām. Viena no šādām kompānijām ar ilglaicīgām partnerattiecībām ar kravu īpašniekiem un kravu saņēmējiem bija firma "Skonto metāls".

Veiksmīgas sadarbības ar Rīgas tirdzniecības ostu trīs gadu laikā firma "Skonto metāls" Borisa Medvedeva vadībā pārkrāvusi ostas piestātnēs 550 000 tonnu dažādu kravu (vispirmām kārtām melnās un krāsainās metalurģijas produkciju), pārskaitījusi uz tirdzniecības ostas rēķiniem vairāk nekā 1 700 000 latu. Pateicoties sakārtotiem darījumu sakariem, Borisa Medvedeva augstajai reputācijai metāla pārdevēju un pircēju aprindās, transporta un ekspeditoru kompāniju vadītāju lokā gan NVS, gan Rietumeiropā un Amerikā firmai "Skonto metāls" izdevās novirzīt uz Rīgas tirdzniecības ostu ievērojamu daļu kravu no citām Krievijas ostām Baltijas jūrā un Melnajā jūrā, arī no Baltijas valstu ostām. Rezultātā Rīgas tirdzniecības ostā sāka pienākt Oskolas elektrometalurģiskā kombināta, Ašas metalurģiskās rūpnīcas, Zlatoustas metalurģiskās rūpnīcas, Magņitogorskas metalurģiskā kombināta, Serovskas metalurģiskā kombināta, Novoļipeckas metalurģiskā kombināta, "Tulačermet", Ņižnijtagilas metalurģiskā kombināta kravas.

Viens no galvenajiem firmas sasniegumiem ir Kazahstānas (viena no valstīm ar visdinamiskāko attīstību šajā jomā bij. PSRS) metalurģiskā kompleksa kravu piesaistīšana Rīgas tirdzniecības ostai. Darbs ar tādiem Kazahstānas metāla ražotājiem kā Ustikamenogorskas svina un cinka kombināts, Ļeņinogorskas svina un cinka kombināts, "Balhašamedj", Čimkentas svina rūpnīca, kā arī viņu tirdzniecības partneriem "Kazmetalleksport", "Kazintermetall", "Gerald", "Glencore", ļāva tirdzniecības ostai regulāri strādāt ar cinku, svinu, kadmiju, izmantot šiem mērķiem noliktavu saimniecību. Turklāt "Skonto metāls" ir ekspeditors vienam no NVS lielākajiem metalurģiskajiem gigantiem — Karagandas metalurģiskajam kombinātam (šobrīd "Ispat–Karmet").

Rīgas tirdzniecības ostas attīstības koncepcijas ietvaros 1994. gada 30. decembrī uz ostas eksporta rajona un Andrejostas bāzes tika piereģistrēta SIA "Rīgas centrālais termināls". Firma "Skonto metāls" kā viens no "Rīgas centrālā termināla" dibinātājiem (9% statūtkapitāla) aktīvi piedalās šīs kompānijas attīstībā, gan nodrošinot to ar kravām, gan piesaistot pieredzes bagātus speciālistus, kas ir īpaši nepieciešami sakarā ar investīciju programmu noliktavu un saldētavas celtniecībai, piestātņu padziļināšanai, nepieciešamo iekārtu iegādei.

Jāatzīmē arī, ka 1995. gada sākumā firma "Skonto metāls" kopā ar Rīgas tirdzniecības ostu izveidoja SIA "Skonos", lai uzlabotu kravu iepakojuma atjaunošanas un stiprināšanas kuģu tilpnēs darbu kvalitāti, kā arī lai samazinātu kuģu iekraušanas laiku. Firma "Skonto metāls" ieguldījusi līdzekļus nepieciešamo materiālu un iekārtu iegādē.

Pēc mūsu domām, Boriss Medvedevs, firmas "Skonto metāls" vadītājs, dod ievērojamu ieguldījumu Rīgas tirdzniecības ostas attīstībā, sekmē jaunu klientu piesaistīšanu tai un kopumā veicina pozitīva Latvijas tēla veidošanu valstij, kas ir stabila tranzīta biznesā.

Ņemot vērā visu minēto, uzskatām par iespējamu ierosināt piešķirt Borisam Medvedevam Latvijas Republikas pilsonību par īpašiem nopelniem.

VAS "Rīgas tirdzniecības osta"

1998. gada 17. februārī prezidents J.Krivojs

SIA "Skonto metāls", kuras ģenerāldirektors ir Boriss Medvedevs, sāka regulāru darbu ar Ventspils tirdzniecības ostu 1993. gada beigās. Tajā laikā ostas pamatuzdevums bija esošās kravu plūsmas saglabāšana un jaunu, agrāk ostai neraksturīgu kravu piesaistīšana, kā arī sadarbība ar klientiem, kuri agrāk caur Ventspils ostu nav strādājuši. Pateicoties firmas "Skonto metāls" un personīgi Borisa Medvedeva darbībai, ostā sāka pastāvīgi ienākt melnie un krāsainie metāli no lielajiem Krievijas un Kazahijas metalurģiskajiem kombinātiem: Novoļipeckas metalurģiskā kombināta, Ņižņijtagilas metalurģiskā kombināta, Karagandas metalurģiskā kombināta, Ustikamenogorskas svina un cinka kombināta, Kistimas vara elektrolītu rūpnīcas, Oskolas elektrometalurģiskā kombināta, Magnitogorskas metalurģiskā kombināta u.c.

Firma "Skonto metāls" realizēja aktīvu mārketinga politiku arī NVS metālprodukcijas pircēju un patērētāju vidū. Tika atjaunota un uzsākta sadarbība ar pazīstamām ārzemju kompānijām: "Trans World", "Duferc", "Ispat International", "Mannesmann", "Glencore", "Balli", "Countinho Caro" u.c. Šie apstākļi pieaugošas konkurences cīņas laikā starp Baltijas jūras reģiona ostām veicināja Ventspils ostas pozīciju nostiprināšanos starp metālprodukcijas īpašniekiem un pircējiem, kā arī ostas autoritātes celšanu kopumā.

Diezgan svarīgi ir arī tas, ka firmai "Skonto metāls", veicot kravas transportēšanu tieši no ražotāja līdz ostai, ir zināmas iespējas sadalīt kravu plūsmas starp dažādām NVS ostām, pateicoties aktīvam darbam transporta un ekspeditoru biznesā ārpus Latvijas teritorijas, ilgstošiem stabiliem sakariem ar tādiem lielākajiem NVS ekspeditoriem kā "Transrail", "Petra", VTK "Rossija", "Transsiberian Minerals Corporation", kā arī ar Krievijas Satiksmes ministriju, Kazahijas Transporta ministriju. Borisa Medvedeva principiālo nostāju šinī jautājumā vienmēr noteica Latvijas ostu prioritātes, vispirmām kārtām Ventspils ostas prioritātes. Firmas "Skonto metāls" darbības dinamiku Ventspils tirdzniecības ostā raksturo šādi skaitļi: 1994.g. — 120 854 t; 1995.g. — 422 955 t; 1996. g. — 1 095 923 t; 1997.g. — 1 616 653 t; plānotais apjoms 1998. gadā — 1 800 000 t. Šajā laika posmā firma pārskaitījusi ostai ap 10 milj. latu apstrādātajām kravām.

Nepieciešams arī atzīmēt, ka Borisa Medvedeva un viņa vadītās firmas darbība vērsta ne tikai uz kravu plūsmas palielināšanu. Liela uzmanība ostā tiek veltīta kravu apstrādes uzlabošanas jautājumiem. 1994.–1995. gadā uz abpusēji izdevīgiem noteikumiem osta no firmas "Skonto metāls" saņēma 4 autoiekrāvējus "Hyster", kas ostai ļāva apstrādāt īpaši smagās metālu kravas. 1994. gada 22. septembrī kopīgi ar ostu tika izveidota SIA "Ferrosig", kuras galvenais uzdevums ir kravu, kas atrodas piestātnē, iepakojuma atjaunošana un kravu stiprināšana ar metāla lentām kuģu tilpnēs. 1995. gada decembrī pēc "Skonto metāls" iniciatīvas un ar ostas vadības piekrišanu kuģu aģentēšanas darbību Ventspilī uzsāka SIA "Skonto kuģu aģentūra". Augšminēto firmu darbība ir ekonomiski efektīva.

Par veiksmīgas sadarbības rezultātu starp ostu un firmu "Skonto metāls" var uzskatīt firmas iekļaušanu SIA "Unipark" dibinātāju skaitā (šī SIA izveidota 1994. gada decembrī, no 30.12.97. — akciju sabiedrība "Uniparks"). Boriss Medvedevs ir direktoru padomes loceklis, aktīvi piedalās tās darbā. Gribētos arī atzīmēt, ka sekmīgas sadarbības gadu laikā ostas vadībai izveidojies viedoklis par Borisa Medvedeva kungu kā par principiālu un mērķtiecīgu cilvēku, īstenu Latvijas patriotu, kas dod konkrētu ieguldījumu Latvijas ostu attīstībā un visa tranzīta biznesa attīstībā kopumā.

Pamatojoties uz iepriekš izklāstīto, uzskatām par iespējamu ierosināt piešķirt Latvijas Republikas pilsonību par īpašiem nopelniem firmas "Skonto metāls" ģenerāldirektoram Borisam Medvedevam.

A/s "Uniparks" padomes priekšsēdētājs O.Stepanovs

Latvijas dzelzceļa prioritārais uzdevums ir importa un eskporta kravu, kuras pārvadā caur Latvijas Republikas teritoriju, apgrozības palielināšana. Šo uzdevumu Latvijas dzelzceļš risina kopīgi gan ar ostām, gan ar vairākām stividoru, transporta un ekspeditoru kompānijām, kurām savukārt ir ilgstoša sadarbība ar kravu īpašniekiem NVS valstīs, Rietumeiropā, Amerikā. Viena no šādām kompānijām ir Borisa Medvedeva dibināta.

Kompānija, veicot tranzīta pārvadājumus, uzsāka sadarbību ar Latvijas dzelzceļu jau 1993. gada beigās. Tagad Borisa Medvedeva firma ir izveidojusies par vienu no spēcīgākajiem ekspeditoriem Latvijā, kura pārvadā galvenokārt metālprodukcijas kravas, piem., čugunu, šķirnes tēraudu, krāsainos metālus u.c. (ap 90% no kopējā pārvadājamo kravu apjoma ir metālprodukcija).

Latvijas dzelzceļa pārvadātā kravu apjoma pieaugumu raksturo šādi skaitļi: 1994.g. — 154 tūkst. t; 1995.g. — 678 tūkst. t. (pieaugums par 39%); 1996.g. — 1,2 milj. t. (pieaugums par 72%); 1997.g. — 1,9 milj. t, (pieaugums par 62%). 1998. gadā Borisa Medvedeva firma plāno pārvadāt 1,5–2 milj. tonnu dažādu kravu. Naudas summa, ko Borisa Medvedeva firma samaksājusi Latvijas dzelzceļam par šajos gados sniegtajiem pakalpojumiem, ir aptuveni 8,5 milj. latu.

Minētie skaitļi liecina, ka B.Medvedeva kungam ir ilgstoši un veiksmīgi darījumu sakari ar kravu īpašniekiem kā Austrumos, tā Rietumos. Svarīgākie viņa klienti ir Novoļipeckas metalurģiskais kombināts (Borisa Medvedeva firma ir kombināta galvenais ekspeditors visos eksporta virzienos), Ņižņijtagilas metalurģiskais kombināts, Oskolas elektrometalurģiskais kombināts, Karagandas metalurģiskais kombināts (MEČEL), Magnitogorskas metalurģiskais kombināts, a/s "Uralelektromedij", VTO "Tjažpromeksport", kā arī pazīstamas Rietumu kompānijas, piemēram, "Glencore", "Preussag", "Dufferco", "Coutinho Caro & Co", "Marc Rich". Bez tam firmas darbība citās Baltijas jūras ostās (Klaipēdā un Tallinā) dod iespēju veikt kravu transportēšanu pa sauszemi, tas ir, caur Latvijas teritoriju uz citu valstu ostām.

Borisa Medvedeva firma ir guvusi ļoti nozīmīgus panākumus transporta un ekspedīcijas darbībā ne tikai Baltijas valstīs, bet arī Krievijā un citās NVS valstīs, ieņemot ievērojamu vietu arī Krievijas transporta un ekspedīcijas pakalpojumu tirgū. Tas savukārt liecina par stabilu sadarbību ar Krievijas Satiksmes ministriju, vadošajām NVS transporta un ekspedīcijas kompānijām "Transreil", "Petra", VTK "Rossija", "Transsiberian Minerals Corp." un citām.

Borisa Medvedeva firmas sasniegumi ļauj piedāvāt klientiem ekonomiski pamatotas apvienoto tarifu likmes visā kravas transportēšanas ceļā, ar to ieinteresējot kravu īpašniekus strādāt ar Latvijas ostām un piesaistīt arī jaunus klientus, kuri agrāk strādājuši citās ostās. Asā Baltijas jūras reģiona valstu konkurencē par kravu pārvadāšanu šis ir ļoti svarīgs apstāklis. Iepriekšminētais veicina pozitīva Latvijas tēla veidošanu tranzīta biznesa sfērā.

Gribētos īpaši pieminēt to, ka ilgstošās un veiksmīgās sadarbības laikā Latvijas dzelzceļa vadībai ir izveidojies noturīgs viedoklis par B.Medvedeva kungu kā par cilvēku, kurš būdams savas valsts patriots, ik dienas veltī daudz pūļu tās labklājībai un uzplaukumam.

Ņemot vērā iepriekšminēto, valsts a/s "Latvijas dzelzceļš" valde lūdz Latvijas Republikas Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisiju izskatīt jautājumu par Latvijas Republikas pilsonības piešķiršanu par īpašiem nopelniem SIA "Skonto metāls" ģenerāldirektoram Borisam Medvedevam.

A/s "Latvijas dzelzceļš" ģenerāldirektors,

valdes priekšsēdētājs A.Zorgevics

Autobiogrāfija

Es, Boriss Medvedevs, esmu dzimis 1962. gada 7. aprīlī Krievijas Federācijā, Astrahaņā. Māte — Medvedeva Svetlana Anisima m., dzimusi 1939. gadā; tēvs — Medvedevs Aleksandrs Konstantīna d., dzimis 1938. gadā.

1984. gadā beidzu Astrahaņas zivju rūpniecības un saimniecības tehnisko institūtu kuģu elektrisko iekārtu ekspluatācijas specialitātē (inženieris elektromehāniķis). Pēc sadales tiku nosūtīts darbā uz Rīgas traļļu flotes bāzi un tiku pieņemts par peldošā sastāva elektromehāniķi (09.08.1984.–30.04.1987.) Pārcelšanas kārtībā tiku pārcelts darbā Rīgas traļļu un refrižeratoru flotē par peldošā sastāva elektromehāniķi (01.05.1987.—17.11.1990.). Strādāju Jelgavas automobiļu tehniskās apkalpošanas uzņēmumā par elektriķi automobiļu tehniskās apkalpošanas iecirknī (19.11.1990.–24.01.1991.). Strādāju par vadošo speciālistu SIA "Christmas GmbH". Darba laikā bieži izbraucu komandējumos uz dažādiem Krievijas un NVS metalurģiskajiem kombinātiem; ilgstoši atrados Tālo Austrumu ostās (Nahodkas jūras tirdzniecības ostā un ostā "Vostočnij Port"), organizējot ievērojamāko Krievijas metalurģisko kombinātu metālu pārkraušanu lielākai tajos laikos metāla pircējai — Kanādas firmai "Metco" (07.08.1992.–30.12.1992. un 01.03.1993.–01.13.1994.). Strādāju Rīgas pilsētas sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Skonto metāls" par ģenerāldirektoru (no 02.03.1994. līdz šim brīdim).

Esmu precējies, ģimenē ir divi bērni.

1997. gada 11. jūlijā B.Medvedevs

Par Pāvela Ļihačeva kandidatūru

pilsonības piešķiršanai

(Saeimas dok.nr.4376)

Pamatojoties uz š.g. 9.jūnija Pilsonības likuma izpildes komisijas sēdes lēmumu, izvirzām izskatīšanai Saeimas plenārsēdē priekšlikumu par Pāvela Ļihačeva uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Pilsonības likuma izpildes komisijas

1998.gada 10.jūnijā priekšsēdētāja I.Kreituse

Izraksts no Pilsonības likuma izpildes komisijas 1998.gada 9.jūnija sēdes protokola Nr.66

Piedalījās: I.Kreituse, A.Prēdele, A.Pētersons, J.Lagzdiņš, Dz.Ābiķis, V.Dozorcevs, J.Strods, A.Golubovs, A.Seiksts, M.Lujāns.

Izskatīja: Komisijas sēdes slēgtajā daļā — par Pāvela Ļihačeva uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Nolēma: Pāvela Ļihačeva kandidatūra ar komisijas pozitīvu lēmumu tiek izvirzīta izskatīšanai Saeimas sēdē.

Pilsonības likuma izpildes komisijas priekšsēdētāja I.Kreituse

Ieteikumi

Mēs, zemāk parakstījušies 6.Saeimas deputāti, rekomendējam Pāvelu Ļihačevu pilsonības piešķiršanai par šādiem īpašiem nopelniem Latvijas labā:

Par īpašiem nopelniem Latvijas ekonomikas attīstībā un tranzīta veicināšanā.

Saeimas deputāti: J.Kaksītis, A.Sausnītis,

V.Dozorcevs, M.Vītols, I.Bērziņš

SIA "Cargo Control" prezidenta Pāvela Ļihačeva vadītā kompānija savu darbību Rīgas ostā veic kopš 1994.gada. Kompānijas pamatdarbības virziens ir kokvilnas tranzīts no NVS valstīm caur Rīgas ostu. Kompānijas veiksmīgā saimnieciskā darbība ir ļāvusi sasniegt kravas apjomu palielinājumu no 50 tūkst.t. 1994.gadā līdz 150 tūkst.t. 1997.gadā. Kompānija ik gadus Latvijas Republikas budžetā nodokļu veidā iemaksā 194,474 tūkst. latu.

Kompānijas "Cargo Control" veiksmīgajā darbībā liels nopelns ir tās prezidentam P.Ļihačeva kungam, kurš Latvijā dzīvo no 1965.gada un kura enerģiskās rīcības rezultātā kompānija ir izveidojusies par lielāko kokvilnas tranzīta kompāniju valstī.

Pamatojoties uz augstākminēto, lūdzu jūs izskatīt iespēju piešķirt P.Ļihačevam Latvijas pilsonību.

Ar cieņu, —

Rīgas ostas valsts stividorkompānijas

1998.gada 19.martā ģenerāldirektors G.Ševčuks

Rīgas ostā kopš 1993.gada kokvilnas tranzīta organizēšanu veic SIA "Cargo Control". Kopš kompānijas dibināšanas dienas tās darba rezultāti ik gadus ir uzlabojušies un 1996.gadā kravu apjomi ir sasnieguši 105 tūkst. tonnu. Kompānijas prezidenta P.Ļihačeva veiksmīgas darbības rezultātā "Cargo Control" ir izveidojusies par lielāko kokvilnas tranzīta organizētāju Latvijā. Veiksmīgās saimnieciskās darbības rezultātā kompānija ieskaita valsts kasē ik gadus vidēji 194,470 tūkst. latu.

Izvērtējot P.Ļihačeva kunga ieguldījumu valsts ekonomiskajā attīstībā, Satiksmes ministrija lūdz jūs izskatīt iespēju piešķirt P.Ļihačevam Latvijas pilsonību.

1998.gada 8.aprīlī Satiksmes ministrijas valsts sekretārs U.Pētersons

Autobiogrāfija

Es, Pāvels Ļihačevs, esmu dzimis 1965.gada 16.aprīlī Rīgā, strādnieka ģimenē, pēc tautības krievs. Tēvs — Vjačeslavs Ļihačevs, dzimis 1938.gadā Krievijā, Kurskas apgabalā. Latvijā ieradās 1946.gadā, strādāja par atslēdznieku Rīgas ceļu pārvaldē. Miris 1985.gadā. Māte — Ņina Ļihačeva, dzimusi 1938.gadā, Latvijā ieradās 1958.gadā. Līdz aiziešanai pensijā strādāja apavu fabrikā "Pirmais maijs" par strādnieci.

1972.gadā uzsāku mācības Rīgas 14.vidusskolā, no 1980.gada mācības turpināju L.Paegles 1.vidusskolā, absolvēju to 1982.gadā. 1982.gadā iestājos Rīgas politehniskā institūta Elektroenerģētikas fakultātes siltuma enerģētikas katedrā. Pēc 1.kursa iesauca dienestā armijā, pēc tam no 1985.gada turpināju mācības izvēlētajā specialitātē. 1987.gadā apprecējos. Sieva — Larisa Ļihačeva, dzimusi 1967.gadā Rīgā. Strādā "Rūpniecības projektā" par projektētāju. Mācības RPI beidzu 1989.gadā ar izcilību, sāku strādāt projektēšanas institūtā "Latgiprom". 1992.gadā ģimenē piedzima meita Poļina. Sieva pašlaik nestrādā, jo audzina meitu.

1992.gadā sāku strādāt "Rīgas transporta ekspedīcijā", kas apkalpo tranzītu caur Latviju. 1994.gadā nodibinājām firmu "Cargo Control", kas nodarbojas ar Vidusāzijas valstu kokvilnas tranzīta nodrošināšanu ar transportu. Aizvadītajos gados esam palielinājuši kokvilnas plūsmu caur Rīgas ostu. Sadarbība, ko mūsu firma veic starp lielākajiem Vidusāzijas valstu kokvilnas tirdzniecības uzņēmumiem un lielākajām ārzemju tirdzniecības firmām, dod reālu ieguldījumu mūsu valsts ekonomikā.

1998.gada 19.maijā P.Ļihačevs