Zemkopības ministrijas lēmums Nr. 4.1-12e/9

Rīgā 2021. gada 30. martā

Par zušu zvejas, makšķerēšanas un zemūdens medību lieguma laika noteikšanu Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos 2021. un 2022. gadā

Saskaņā ar Zvejniecības likuma 5. panta trešo daļu Zemkopības ministrija (turpmāk – ministrija) zvejniecību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā organizē valstij piederošo zvejas tiesību izmantošanu teritoriālajos ūdeņos un Latvijas Republikas ekonomiskās zonas ūdeņos.

Zvejniecības likuma 16. panta pirmā daļa paredz, ka, lai nodrošinātu zivju resursu saglabāšanu un aizsardzību, Zemkopības ministrija, pamatojoties uz Eiropas Savienības tiesību aktu prasībām, kā arī zinātniskajām vai Dabas aizsardzības pārvaldes rekomendācijām, pēc saskaņošanas ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju var noteikt zvejas, makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību tiesību izmantošanu regulējošus pasākumus uz konkrētu laiku, ierobežot vai pilnīgi apturēt šo tiesību izmantošanu atsevišķos ūdeņos vai to daļā un ierosināt, lai ūdeņos un tauvas joslā tiek pārtraukta tāda darbība, kas negatīvi ietekmē ūdeņu hidroloģisko režīmu, piesārņo ūdeņus vai tauvas joslu, maina ūdens līmeni ūdenstilpē vai rada citus zivju resursiem nelabvēlīgus apstākļus, kā arī noteikt zivju un vēžu ieguvi regulējošus un limitējošus pasākumus ūdeņos vai to daļā, kur tiek veikta zveja zivju atražošanas valsts iepirkuma vajadzībām.

Atbilstoši Padomes 2021. gada 28. janvāra Regulas (ES) 2021/92, ar ko 2021. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Savienības ūdeņos un – attiecībā uz Savienības zvejas kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi (turpmāk – Regula) 12. pantam, jebkāda specializēta, nejauša un atpūtas zveja, kurā iegūst zuti, ICES (Starptautiskās Jūras pētniecības padome) apgabalā esošajos Savienības ūdeņos un iesāļūdeņos, piemēram, estuāros, piekrastes lagūnās un pārejas ūdeņos, ir aizliegta trīs secīgu mēnešu periodā, kas katrai attiecīgajai dalībvalstij jānosaka laika intervālā no 2021. gada 1. augusta līdz 2022. gada 28. februārim.

2017. gada 8. decembra Eiropas Savienības Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes laikā tika pieņemta deklarācija "Par Eiropas zuša atjaunošanās stiprināšanu", kas uzskatāma par Eiropas Savienības dalībvalstu politisku apņemšanos rīkoties, lai nodrošinātu zušu krājumu stāvokļa uzlabošanu.

Zvejniecības likuma 3. panta otrajā daļā ir noteikts, ka zivju resursus pārvalda, pamatojoties uz to pētniecību, ekspertu novērtējumu un zinātniski pamatotām rekomendācijām. Savukārt Zvejniecības likuma 5. panta otrajā daļā ir noteikts, ka zivju resursu uzskaiti, novērtēšanu, zinātniski pamatotu rekomendāciju izstrādi un zivsaimniecisko ekspertīzi pēc valsts, pašvaldības vai juridisko personu pasūtījuma veic valsts zinātniskais institūts "Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR"" (turpmāk – institūts).

Institūts ministrijā ir iesniedzis zinātniski pamatotu rekomendāciju (2021. gada 16. marta vēstule Nr. 1-6/287-e "Par zinātniski pamatotas rekomendācijas sniegšanu"), kurā rosina zušu ieguves aizlieguma laiku noteikt no 2021. gada 1. novembra līdz 2022. gada 31. janvārim, līdzīgi kā tas tika noteikts 2018., 2019. un 2020. gadā. Šāds zušu ieguves aizlieguma periods līdz šim izvēlēts lielākajā daļā Baltijas jūras reģiona valstu, kas sniedza iespējas labākai zušu ieguves kontrolei un to piedāvājuma tirgū uzraudzībai visā Baltijas jūras reģionā.

Latvijas iekšējo un jūras piekrastes ūdeņu resursu ilgtspējīgas izmantošanas un pārvaldības konsultatīvā padome, kā arī Zivsaimniecības konsultatīvā padome rakstiskās procedūras ietvaros 2021. gada 19. martā tika informētas par ministrijas nodomu noteikt zušu zvejas, makšķerēšanas un zemūdens medību liegumu Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos no 2021. gada 1. novembra līdz 2022. gada 31. janvārim. Iebildumi par zušu zvejas, makšķerēšanas un zemūdens medību lieguma noteikšanas laiku no minētajām padomēm netika saņemti.

Atbilstoši Zvejniecības likuma 16. panta pirmajai daļai ministrija izvēlēto zušu zvejas, makšķerēšanas un zemūdens medību lieguma laiku no 2021. gada 1. novembra līdz 2022. gada 31. janvārim iesniedza saskaņošanai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, uz ko 2021. gada 30. martā ir saņemts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas saskaņojums (Nr. 1-132/3138).

Ievērojot iepriekš minēto, kā arī Zvejniecības likuma 3. panta otro daļu, 5. panta otro un trešo daļu un 16. panta pirmo daļu, ministrija

nolemj:

1. noteikt zušu zvejas, makšķerēšanas un zemūdens medību liegumu Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos no 2021. gada 1. novembra līdz 2022. gada 31. janvārim.

2. noteikt, ka no 2021. gada 1. novembra līdz 2022. gada 31. janvārim visi Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos nejauši noķertie zuši ir atlaižami dzīvi atpakaļ jūrā.

3. paziņot Eiropas Komisijai pieņemto lēmumu.

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 185. panta ceturtās daļas 2. punktu, Zvejniecības likuma 16. panta sesto daļu lēmums ir izpildāms ar spēkā stāšanās brīdi, un iesniegums vai pieteikums par lēmuma apstrīdēšanu vai pārsūdzēšanu neaptur tā darbību.

Lēmumu saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 188. panta otro daļu un 189. panta pirmo daļu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā, iesniedzot pieteikumu attiecīgajā tiesu namā pēc pieteicēja adreses, mēneša laikā no dienas, kad tas stājies spēkā.

Administratīvā procesa likuma 70. panta pirmā daļa nosaka, ka administratīvais akts stājas spēkā, kad tas ir paziņots adresātam. Ievērojot Paziņošanas likuma 11. panta otro un piekto daļu, šis lēmums uzskatāms par paziņotu nākamajā darba dienā pēc tā publicēšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Zemkopības ministrijas valsts sekretāre D. Lucaua