Vakar, 15.jūlijā, priekšvēlēšanu kampaņas 80. dienā, sākās deputātu kandidātu sarakstu iesniegšana

Vakar, 15. jūlijā, Latvijas Centrālajā vēlēšanu komisijā: ar deputātu kandidātu sarakstu — apvienība ""Tēvzemei un brīvībai"/LNNK"

Latvijas Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Arnis Cimdars

Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Arnis Cimdars — "Latvijas Vēstnesim"

Droši var sacīt, ka tieši vakar, 15.jūlijā, tā īsti sākās septītās Saeimas pirmsvēlēšanu rosība — jau konkretizētās aprisēs. Jo vakar sākās septītās Saeimas kandidātu sarakstu iesniegšana. Vakar līdz pavēlai pēcpusdienai savus sarakstus bija iesniegušas jau trīs politiskās organizācijas: politisko organizāciju (partiju) apvienība "Latvijas Sociāldemokrātu apvienība", apvienība ""Tēvzemei un brīvībai"/LNNK" un "Latvijas Zemnieku savienība". Vakar pēcpusdienā, skaidrojot pašreizējo situāciju pirmsvēlēšanu kampaņā, uz "LV" jautājumiem atbild Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Arnis Cimdars.

— Kādas ir atšķirības vai īpatnības deputātu kandidātu sarakstu iesniegšanā salīdzinājumā ar piektās vai sestās Saeimas vēlēšanām?

— Būtisku atšķirību nav — manā uztverē. Vienīgi ir atvieglojumi tiem, kas iesniedzamos sarakstus ir sagatavojuši tā sauktajā elektroniskajā formā. Tas dod iespēju izvairīties no kļūdām, kas rodas, pārraksot datus no viena dokumenta otrā. Jo nereti ir tā, ka kļūmju dēļ vieni un tie paši dati — dzimšanas gads, personas kods, vārds un uzvārds — dažādos dokumentos atklājas dažādi. Un līdz ar to dažādi parādās vairākos pirmsvēlēšanu dokumentos — gan paziņojumā, gan ziņu lapā, gan kandidātu sarakstā. Tie, kas sniedz datus elektroniskajā formā, izdara ierakstus tikai vienu reizi, pēc tam datus automātiski ievieto visās citās vietās un sagatavo nepieciešamās izdrukas.

Taču citādi būtisku pārmaiņu sarakstu iesniegšanas procedūrā nav.

— Cik kandidātu sarakstu varētu būt, ņemot vērā līdz 1.jūlijam izsniegto kandidātu saraksta iesniegšanai nepieciešamo veidlapu skaitu?

— Līdz šim brīdim ir bijuši 24 veidlapu saņēmēji. Bet tas nenozīmē, ka arī sarakstu iesniedzēju skaits būs tikpat liels. Ir taču politiskās organizācijas, kas grasās startēt nevis atsevišķi, bet apvienībās. Līdz ar to, manuprāt, kandidātu sarakstu kopskaits varētu būt divdesmit. Tā šobrīd izskatās.

— Bet kandidātu sarakstus var iesniegt līdz 4.augustam?

— Jā, līdz 4.augustam mēs tos pieņemsim, bet līdz 9.augustam pabeigsim to reģistrēšanu.

Sarakstu pārbaude, ja tā var teikt, nosacīti, notiks divās daļās.

Vispirms pārbaude notiek, kad saraksts tiek iesniegts, iesniedzēju klātbūtnē. Tiek konstatēts, vai ir visi nepieciešamie dokumenti, vai tajos ir visas nepieciešamās ziņas, ko prasa likums. Ja tiek konstatēts, ka tas viss ir, saraksts tiek pieņemts. Bet — līdz reģistrācijai tas vēlreiz tiek "rāmā garā" pārbaudīts. Tikai tad mēs to piereģistrējam, un pēc tam tas vairs nav atsaucams.

Bet šajos reģistrētajos sarakstos ir iespējams veikt tikai gluži tehniska rakstura izmaiņas vai precizējumus. Piemēram, ja kaut kur aizmirsusies mīkstinājuma zīme vai kaut kur nevietā ir komats, vai tā pietrūkst. Dažreiz pat dzimšanas gads ir ierakstīts — 1998. Nu, visādi jau gadās. Un tomēr par katru atsevišķu gadījumu spriedīs Centrālā vēlēšanu komisija savā sēdē.

— Vai var rasties kaut kādas priekšrocības, ja Saeimas deputātu kandidātu saraksts tiek iesniegts agrāk?

— Jo ātrāk saraksts tiek iesniegts, jo ātrāk tas tiek pārbaudīts, jo drīzāk gūstama skaidrība par iespējamām kļūmēm, to sastādot. Tad kļūmēm nav dramatisks raksturs. Tas ir pirmkārt. Otrkārt, iesniegšanas laiks tiek ņemts vērā, izlozējot sarakstu numurus.

Bet būtiskas nozīmes tam, protams, nav. Dabiski, ir gluži psiholoģisks moments. Par pirmajiem kandidātu sarakstiem parasti runā visvairāk.

— Vai ir bijušas vai būs kaut kādas atkāpes no 8.aprīlī apstiprinātā Centrālās vēlēšanu komisijas darba plāna?

— Neapšaubāmi darba plāns ir Centrālās vēlēšanu komisijas galvenais pieturas punkts jeb pamatakmens. Šobrīd tomēr ir vairākas novirzes. Lielākoties mēs apsteidzam darba plānu. Piemēram, lēmumu par deputātu skaitu katrā vēlēšanu apgabalā mēs "Latvijas Vēstnesī" publicējām jau līdz 12.jūnijam, lai gan termiņš bija 25.jūnijs.

Taču ir arī iekavētas lietas. Piemēram, instrukcija par balsošanu uz kuģiem. Tā mums prasīja daudz vairāk laika, nekā bijām domājuši. Tomēr šim gadījumam nekādā ziņā nevarētu būt kaut kāda pārkāpuma sekas.

Paldies Dievam, ka līdz šim visu esam paguvuši izdarīt laikus, jo turpmāk, tiklīdz sāksies parakstu vākšana saistībā ar Pilsonības likumu, mēs būsim spiesti strādāt ar milzīgu pārslodzi.

— Vai līdz šim no politisko partiju puses ir bijušas kādas mutiski izteiktas vai rakstiskas pretenzijas pret Centrālās vēlēšanu komisijas darbu?

— Patiešām, nav gan bijušas. Vismaz pagaidām, un ceru, ka arī turpmāk to nebūs.

Mintauts Ducmanis,

"LV" Saeimas un valdības lietu redaktors