Nozaru dokumenti

Satiksmes ministrija

Sakaru departaments

Noteikumi Nr. 41 Rīgā 1998. gada 6. jūlijā

Televīzijas un skaņas apraides signālu izplatīšanas kabeļtīklu sistēmu noteikumi

Izdoti saskaņā ar likuma

"Par telekomunikācijām" 19.pantu

I. Noteikumos lietotie termini

1. Noteikumos ir lietoti šādi termini:

1.1. Aptveršanas zona - ģeogrāfiskā teritorija, kurā uztveramā signāla intensitāte nav mazāka par to, kas saskaņā ar standartiem nepieciešama signāla uztveršanai ar pietiekamu kvalitāti;

1.2. Abonenta iekārta - iekārta, ko abonents pieslēdz kabeļtīklu sistēmas izejai (televizori, radiouztvērēji, videomagnetofoni u.c.);

1.3. Apraide - programmu veidošana un sākotnējā izplatīšana (nodošana izplatīšanai) publiskai uztveršanai. Par apraidi nav uzskatāma informācijas izplatīšana slēgtām, lokālām auditorijām viesnīcās, transportlīdzekļos un ēkās, kā arī programmu izplatīšana vairākās ēkās, ja patērētāju (kabeļu pieslēgumu) skaits nav lielāks par 25 šādā tīklā;

1.4. Galvas stacija - iekārta, kas ir ieslēgta starp uztverojošām antenām un pārējo kabeļtīklu sistēmas daļu uztverto signālu apstrādei to tālākai izplatīšanai;

1.5. Fīders - radiotehnisks savienojums kabeļtīklu sistēmā, kas nodrošina signālu pārraidi. Fīders var būt izveidots koaksiālā kabeļa, optiskās šķiedras kabeļa, viļņvada vai to kombinētā saslēguma veidā;

1.6. Kabeļtīklu ekspluatācijas atļauja - dokuments, kas izsniegts kabeļtīklu sistēmas operatoram un apliecina tā tiesības ekspluatēt kabeļtīklu sistēmu, ievērojot šo noteikumu prasības;

1.7. Kaitīgie traucējumi - radiotraucējumi, kas nopietni pasliktina vai padara neiespējamu citu likumīgi strādājošu radiosakaru dienestu darbību;

1.8. Kolektīvās uztveršanas sistēmas - antenu, kabeļu un elektronisku ierīču komplekss, kas paredzēts, lai atsevišķu ēku, ēku grupu vai apbūves zonu abonentiem pievadītu tikai tās Latvijā raidītās programmas, kuru aptveršanas zonā atrodas attiecīgā apdzīvotā vieta;

1.9. Konvertors - iekārta vienas vai vairāku signālu nesēja frekvences izmainīšanai (pārveidošanai);

1.10. Pasīvā uztveršanas sistēma - antenu un kabeļu komplekss, kas paredzēts uztveramo programmu pievadīšanai abonentiem un nesatur aktīvus elementus;

1.11. Programmu izplatīšana - signālu pārraide (programmu novadīšana no avota līdz raidīšanas tehniskajiem līdzekļiem) un raidīšana;

1.12. Radiotranslācija - elektrosakaru veids, kas nodrošina skaņas programmu pārraidīšanu pa vadiem;

1.13. Televīzijas un skaņas apraides signālu izplatīšanas kabeļtīklu sistēmas - antenu, kabeļu un elektronisku ierīču komplekss, kas paredzēts televīzijas un skaņas apraides signālu, ko uztver no zemes raidītājiem, satelītraidītājiem vai citiem vietējiem programmas avotiem, pievadīšanai abonentiem. Kabeļtīklu sistēmas var ietvert arī atpakaļvirziena kanālus no abonentiem uz galvas staciju un kanālus interaktīvas informācijas plūsmai, bet kas nav sakaru līdzekļi priekš abonentu savstarpējas sazināšanas;

1.14. Televīzijas kanāls - ir frekvenču kanāls, kas iedalīts televīzijas radiosignāla pārraidīšanai. Televīzijas kanālu apzīmē ar starptautiski pieņemtu identifikācijas numuru, kas saistīts ar attēla un skaņas nesēju frekvenču nominālajām vērtībām.

2. Noteikumi paredz, ka ar kabeļtīklu sistēmas ierīkošanu un ekspluatāciju ir saistītas sekojošas personas:

2.1. Kabeļtīklu sistēmas īpašnieks vai viņa pilnvarotā persona - persona, kuras īpašumā vai valdījumā atrodas kabeļtīklu sistēma;

2.2. Kabeļtīklu sistēmas operators - īpašnieks vai cita juridiskā persona, kas īpašnieka uzdevumā veic kabeļtīklu sistēmas ekspluatāciju un atbild par tās tehnisko stāvokli;

2.3. Par kabeļtīklu sistēmas ekspluatāciju atbildīgā persona - operatora organizācijas darbinieks, kuram ar operatora rīkojumu ir uzlikta tieša atbildība par kabeļtīklu sistēmas ekspluatāciju un tehnisko stāvokli.

II. Vispārīgie jautājumi

3. Televīzijas un skaņas apraides signālu izplatīšanas kabeļtīklu sistēmas (turpmāk - kabeļtīklu sistēmas) tiek ierīkotas un ekspluatētas saskaņā ar likumu "Par telekomunikācijām", Radio un televīzijas likumu un pamatstandartiem, kas regulē šo nozari - LVS EN 50083, LVS 79:1996, LVS 86:1997.

4. Televīzijas un skaņas apraides signālu izplatīšanas kabeļtīklu sistēmu noteikumi (turpmāk - Noteikumi) attiecas uz televīzijas un skaņas signālu pievadīšanu abonentiem, kā arī kolektīvās uztveršanas sistēmām un iekārtām un to lietošanu. Tie nav attiecināmi uz pasīvām uztveršanas antenām, kuras ierīkotas viena vai vairāku uztvērēju pieslēgšanai.

5. Kabeļtīklu sistēmu īpašniekiem, arī turētājiem (turpmāk - īpašnieki), kā arī šo kabeļtīklu sistēmu kontrolējošām institūcijām jāievēro spēkā esošie normatīvie akti, valsts standarti un šie Noteikumi.

6. Kabeļtīklu sistēmas drīkst ierīkot un ekspluatēt tikai pēc šajos Noteikumos paredzētajā kārtībā noteikto atļauju saņemšanas.

7. Kabeļtīklu sistēmas ierīkošanai nepieciešama ierīkošanas atļauja, bet kabeļtīklu sistēmas ekspluatācijai nepieciešama kabeļtīklu ekspluatācijas atļauja.

8. Ar priekšlikumiem un strīdīgo jautājumu izšķiršanai var griezties Satiksmes ministrijas Sakaru departamentā (turpmāk - Sakaru departaments), kas ir tiesīgs pieņemt lēmumu savas kompetences ietvaros. Ja kādu no pusēm neapmierina pieņemtais lēmums, tā var strīda izskatīšanai griezties tiesā Latvijas Republikas likumdošanas paredzētajā kārtībā.

III. Kabeļtīklu sistēmu ekspluatācijas atļaujas piešķiršanas kārtība

9. Kārtību, kādā piešķir tiesības ierīkot kabeļtīklu sistēmas nosaka Satiksmes ministrijas Televīzijas un skaņas apraides signālu izplatīšanas kabeļtīklu sistēmu ierīkošanas atļaujas izsniegšanas noteikumi.

10. Kabeļtīklu sistēmas ierīkošanas tiesību saņēmējam jāiesniedz Sakaru departamentā šādi dokumenti:

10.1. aizpildīta pieteikuma veidlapa;

10.2. pašvaldības izsniegts dokuments par tiesībām sniegt kabeļtelevīzijas pakalpojumus attiecīgajā teritorijā;

10.3. uzņēmējdarbības reģistrācijas apliecības un statūtu kopijas;

10.4. tehnisko datu veidlapa;

10.5. kanālu skaits un plāns;

10.6. kabeļtīklu sistēmas izvietojuma shēma;

10.7. paredzamais abonentu skaits un attīstības perspektīva diviem-trīs gadiem;

11. No šo Noteikumu 10.punktā minētajiem dokumentiem nav jāiesniedz tie dokumenti, kas jau iepriekš ir iesniegti Sakaru deprtamentā citas kabeļtīklu sistēmas ierīkošanas tiesību pieprasīšanai.

12. Pēc Sakaru departamenta pieprasījuma BO VAS Latvijas Valsts elektrosakaru inspekcija (turpmāk - Inspekcija) veic kabeļtīklu sistēmas ekspertīzi.

13. Inspekcija ekspertīzi veic sekojošos gadījumos:

13.1. pirms kabeļtīklu sistēmas ierīkošanas, kanālu plāna saskaņošanai;

13.2. pirms kabeļtīklu sistēmas nodošanas ekspluatācijā;

13.3. kabeļtīklu sistēmas pārbūves gadījumā, ja tās rezultātā mainās kabeļtīklu ekspluatācijas atļaujā norādītie parametri;

13.4. kabeļtīklu sistēmas galvas stacijas un tās atrašanas vietas maiņas gadījumā;

13.5. ja mainās kabeļtīklu sistēmā izmantojamo frekvenču vai kanālu plāns;

13.6. ja mainās persona, uz kuras vārda izsniegta kabeļtīklu ekspluatācijas atļauja.

14. Inspekcija izskata šo Noteikumu 10.punktā minētos dokumentus viena mēneša laikā, veicot elektromagnētiskās saderības ekspertīzi kabeļtīklu sistēmas atrašanās vietā. Ja ekspertīzes darbus nav iespējams veikt šajā termiņā, pieteicējam par to tiek paziņots, nosakot jaunu termiņu.

15. Slēdzienu par ierīkojamās kabeļtīklu sistēmas atbilstību šiem Noteikumiem un spēkā esošajiem standartiem Inspekcija nosūta Sakaru departamentam.

16. Pēc šo Noteikumu 10.punktā minēto dokumentu un 15.punktā minētā slēdziena izskatīšanas Sakaru departaments pieņem lēmumu par kabeļtīklu sistēmas ierīkošanas atļaujas izsniegšanu vai atteikumu.

17. Kabeļtīklu sistēmu ierīkošanas atļauju izsniegšanas kārtību nosaka Satiksmes ministrijas Televīzijas un skaņas apraides signālu izplatīšanas kabeļtīklu sistēmu ierīkošanas atļaujas izsniegšanas noteikumi.

18. Radio un televīzijas likuma 33. pantā paredzētajos gadījumos kabeļtīklu sistēmas īpašniekam pēc ierīkošanas atļaujas saņemšanas jāsaņem Nacionālās radio un televīzijas padomes reģistrācijas apliecība.

19. Pēc kabeļtīklu sistēmas ierīkošanas operatoram, lai saņemtu kabeļtīklu ekspluatācijas atļauju, jāiesniedz Sakaru departamentā šādi dokumenti:

19.1. pēc noteiktās formas aizpildīta ekspluatācijas pase;

19.2. kabeļtīklu sistēmas izvietojuma shēma konkrētajā mikrorajonā;

19.3. kabeļtīklu sistēmas operatora rīkojuma dokumenta kopija par kabeļtīklu sistēmas ekspluatāciju atbildīgo personu, norādot tās kvalifikāciju;

19.4. saraksts ar kabeļtīklu sistēmas galvas stacijas komplektējošo daļu šasijas numuriem;

19.5. kabeļtīklu sistēmā ietverto māju saraksts (adreses, norādot potenciālo un faktisko pieslēgumu skaitu);

19.6. kanālu plāns ar programmu nosaukumiem;

20. Pēc visu šo Noteikumu 19. punktā minēto dokumentu iesniegšanos, skaitot no pēdēja dokumenta iesniegšanas dienas, viena mēneša laikā Inspekcija veic ierīkotā tīkla ekspertīzi un, ja tas atbilst šo Noteikumu prasībām, izsniedz operatora organizācijai kabeļtīklu ekspluatācijas atļauju saskaņā ar Sakaru departamenta apstiprinātu formu.

21. Kabeļtīklu ekspluatācijas atļaujā noteiktās tiesības nav nododamas citai juridiskai vai fiziskai personai. Operatora organizācijas maiņas gadījumā jaunam kabeļtīklu sistēmas operatoram jāgriežās Sakaru departamentā jaunās kabeļtīklu ekspluatācijas atļaujas saņemšanai.

22. Vienu mēnesi pirms kabeļtīklu ekspluatācijas atļaujas termiņa beigām kabeļtīklu sistēmas operatoram tā jāpārreģistrē, iesniedzot rakstveida pieteikumu Sakaru departamentā.

23. Sakaru departaments var anulēt kabeļtīklu ekspluatācijas atļauju šādos gadījumos:

23.1. ja tiek izbeigta kabeļtīklu sistēmas darbība;

23.2. ja vairākkārtēji gada laikā tiek pārkāpti šie Noteikumi.

24. Operatoram 10 dienu laikā rakstiski jāpaziņo Sakaru departamentam par sekojošām izmaiņām kabeļtīklu sistēmā:

24.1. par plānoto kabeļtīklu sistēmas tehnisko datu izmaiņām;

24.2. par kabeļtīklu ekspluatācijas atļaujas īpašnieka nosaukuma un adreses izmaiņām;

24.3. par kabeļtīklu sistēmas ekspluatāciju atbildīgās personas maiņu;

24.4. par kabeļtīklu sistēmas operatora uzņēmējsabiedrības reorganizāciju vai darbības izbeigšanu.

25. Kabeļtīklu sistēmas ekspertīze, reģistrācija, pārreģistrācija, pārraudzība, mērījumu veikšana, elektromagnētiskās saderības nodrošināšana signālu uztveršanai galvas stacijās, radiotraucējumu meklēšana un novēršana ir maksas pakalpojumi, kurus kabeļtīklu sistēmas operators apmaksā pēc Satiksmes ministrijā saskaņotā cenrāža Inspekcijas noteiktajā kārtībā. Bez šo maksājumu nokārtošanas minētie pakalpojumi netiek sniegti.

IV. Kabeļtīklu sistēmu pārraudzība

26. Pēc Sakaru departamenta vai Inspekcijas pilnvarotas amatpersonas, kā arī citas likumdošanā paredzētās amatpersonas pieprasījuma, kabeļtīklu sistēmas operatoram jānodrošina brīva piekļūšana kabeļtīklu sistēmu iekārtām un to daļām, kā arī pēc minēto amatpersonu pieprasījuma jāuzrāda kabeļtīklu ekspluatācijas atļauja, kabeļtīklu ekspluatācijas pase un citi dokumenti, kas apliecina kabeļtīklu sistēmas likumīgu darbību.

27. Amatpersonām, kuras pārbauda kabeļtīklu sistēmas, pēc operatora pieprasījuma jāuzrāda dienesta apliecība.

28. Par kabeļtīklu sistēmu ekspluatācijas pārbaudi pilnvarotā amatpersona sastāda aktu /protokolu ar kuru iepazīstina operatora atbildīgo personu vai izdara atzīmi ekspluatācijas pasē. Aktā norādītie trūkumi jānovērš noteiktajos termiņos un rakstiski jāpaziņo par to Inspekcijai un Sakaru departamentam.

29. Kabeļtīklu sistēmas īpašnieks vai operators, kurš pārkāpj spēkā esošajā likumdošanā un šajos noteikumos paredzētos nosacījumus vai aizliegumus, ir atbildīgs Kriminālkodeksā vai Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteiktajā kārtībā.

30. Par kabeļtīklu sistēmas tehnisko ekspluatāciju atbildīgajai personai jābūt tehniski kompetentai šajā darbības jomā.

31. Pārbaudēs, kas saistītas ar kabeļtīklu sistēmas ekspluatāciju un tehnisko stāvokli, jāpiedalās par kabeļtīklu sistēmas ekspluatāciju atbildīgajai personai. Šīs personas pamatpienākumi ir:

31.1. veikt ekspluatācijas darbus un mērījumus, nodrošinot kabeļtīklu sistēmas parametru atbilstību normatīvu un standartu prasībām;

31.2. regulāri aizpildīt ekspluatācijas pasi, atbildēt par datu pareizību;

31.3. veikt projekta un tehniskās dokumentācijas korekciju, nodrošinot tās atbilstību reālajam stāvoklim.

V. Kabeļtīklu sistēmu vispārējās tehniskās prasības

32. Šajā Noteikumu daļā ietvertas galvenās tehniskās prasības kabeļtīklu sistēmu ierīkošanai un ekspluatācijai.

33. Kabeļtīklu sistēmu tehniskie noteikumi var tikt grozīti līdz ar jaunu standartu un normatīvo aktu izstrādāšanu un spēkā stāšanos. Gadījumos, kad rodas pretrunas starp šiem Noteikumiem un attiecīgiem standartiem vai citiem normatīviem aktiem, jāievēro standartu un normatīvo aktu prasības.

34. Latvijas nacionālie standarti, kuri ietver detalizētu informāciju par kabeļtīklu sistēmām, funkcionālo sistēmu parametriem, to vērtībām un mērīšanas metodēm norādīti šo Noteikumu 1. pielikumā.

35. Kabeļtīklu sistēmās izplatāmo programmu skaitā jābūt nodrošinātai to Latvijā raidīto programmu izplatīšana, kuru aptveršanas zonā atrodas attiecīgā kabeļtīklu sistēma.

36. Televīzijas kabeļtīklos radiosignālus izplata frekvenču joslās un kanālos, kādi iedalīti televīzijas raidītājiem (2. pielikums), kā arī papildus kanālos, ko apzīmē kā speciālos kanālus (4. pielikums). Speciālie kanāli atrodas frekvenču joslās, kuras izmanto radiokomunikāciju dienesti, kas nav apraides dienests. Izmantojot frekvenču joslas radiosignālu izplatīšanai kabeļtīklos, ir jānodrošina elektromagnētiskā saderība ar radiokomunikāciju dienestiem atbilstoši šo Noteikumu 39. punkta prasībām.

37. Izmantojamo kanālu un frekvenču plānu pēc īpašnieka vai operatora iesniegtā pieprasījuma saskaņo Inspekcija. Galīgā kanālu un darba frekvenču izvēle var notikt pēc elektromagnētiskās situācijas ekspertīzes kabeļtīklu sistēmas atrašanas vietā.

38. Ierīkojot un ekspluatējot kabeļtīklus ir jānodrošina, lai izstarojumi no tiem neradītu kaitīgus traucējumus apraides un citiem radiokomunikācijas dienestiem nevienā frekvenču joslā. Televīzijas un skaņas apraides kabeļtīklu sistēmu izstarojumu pieļaujamais lielums norādīts šo Noteikumu 5. pielikumā.

39. Kabeļtīkli nav tiesīgi prasīt aizsardzību pret radiokomunikācijas dienestu likumīgi izstarotiem radiosignāliem. Nepieciešamā aizsardzība pret ārējiem signāliem tiem jānodrošina ar atbilstošiem tīklu projektēšanas, izbūves un ekspluatācijas paņēmieniem.

40. Iekārtām, ko izmanto kabeļtīklu sistēmās, jābūt sertificētām Latvijas Republikas likumos noteiktajā kārtībā.

VI. Kabeļtīklu sistēmas funkcionālais sastāvs

41. Kabeļtīklu sistēmas funkcionālās sastāvdaļas ir:

41.1. zemes un satelītu raidītāju signālu uztverošas antenas;

41.2. galvas stacija;

41.3. izplatīšanas kabeļtīkls, ko veido fīderi, sadalītāji, pastiprinātāji u.c.;

41.4. abonentu pieslēgums.

42. Antenu sistēma var sastāvēt no dažāda veida antenām kas paredzētas zemes televīzijas un skaņas apraides, satelītu raidītāju un MVDS (arī MMDS - mikroviļņu televīzijas apraides sistēma) signālu uztveršanai un pievadīšanai galvas stacijai.

43. Galvas stacija sastāv no aparatūras kompleksa, kas kalpo televīzijas signālu pārveidošanai atbilstoši pieņemtajam kanālu plānam, pastiprināšanai un ievadīšanai izplatīšanas kabeļtīklā.

44. Galvas stacijā ietilpst antenu pastiprinātāji, frekvenču konvertori, zemes un satelītu raidītāju signālu uztvērēji, modulatori, pastiprinātāji, kā arī pasīvās iekārtas - filtri, signālu sadalītāji u.c..

45. Lai novērstu signālu līmeņu izmaiņas kabeļtīklu sistēmā, ko var izraisīt uztverto signālu līmeņu svārstības un citi faktori, tajā jāizmanto pastiprinātāji un konvertori ar automātiskās pastiprinājuma regulēšanas sistēmām.

46. Galvas stacijā jābūt kontroles punktiem, t.i., signālu izejām, kuras izmanto tikai kontroles mērījumiem.

47. Kontroles mērījumu veikšana nedrīkst būtiski ietekmēt vai traucēt galvas stacijas darbību. Ja vājinājumu starp mērīšanas punktu un pastiprinātāja ieeju vai izeju nevar izmantot tiešā veidā ieejas un izejas sprieguma noteikšanai (mērīšanas punkts nav tieši pirms vai pēc ieejas vai izejas), jābūt uzrādītai sakarībai, kā to noteikt.

48. Izplatīšanas kabeļtīkls kalpo signālu novadīšanai no galvas stacijas izejas līdz abonentu iekārtām. To var veidot koaksiālie un optiskās šķiedras kabeļi (fīderi) ar dažādu funkcionālu nozīmi:

48.1. maģistrālie fīderi - savieno galvas stacijas vai galvas staciju un galveno sazarojumu punktus;

48.2. atzarojošie fīderi - savieno galvenos sazarojuma punktus ar abonentu sadales fīderiem;

48.3. abonentu pieslēgumu fīderi - pievada signālus abonentam no abonenta sadales fīdera.

49. Nepieciešamā signāla līmeņa nodrošināšanai un sazarošanai izplatīšanas kabeļtīkla sastāvā ietilpst pastiprinātāji un sadalītāji.

50. Abonentu pieslēgums ir kabeļtīklu sistēmas izeja, kas kalpo abonenta iekārtas - televīzora, radiouztvērēja, videomagnetofona u.c. pieslēgšanai un tam jāatrodas šo iekārtu tiešā tuvumā. Jā šāds pieslēguma punkts nav izveidots, par kabeļtīklu sistēmas izeju tiek uzskatīts abonenta fīdera gala kontaktspraudnis.

51. Abonentu pieslēgums ir vieta, kurā ir jānodrošina standartos paredzēto parametru vērtības, kas nosaka signālu kvalitāti.

52. Kabeļtelevīzijas studija ir paredzēta vietējo programmu veidošanai, kuras izplata tikai attiecīgā kabeļtīklu sistēmā.

53. Galvas stacijas izejas parametriem jābūt atbilstošiem izmantotās aparatūras tehniskiem parametriem un jānodrošina lai tiktu izpildītas standartos norādītas parametru vērtības abonentu pieslēgumā.

54. Galvas stacijas galvenie parametri.

1. tabula

N.p.k.	Parametri	Parametru vērtības
1.	D/K televīzijas sistēmas radiokanāla nominālā	F (MHz)	vājinājums(dB)
	amplitūdas frekvenes raksturlīkne.	+1.5	0
	Frekvence izteikta attiecībā pret attēla nesēja	- 0.75 - 6.0	0
	frekvenci.	£ -1.25	20
		6.375	20
	(1. zīmējums)	-4.285	40
2.	Attēla nesēja frekvences pieļaujamā nestabilitāte
2.1.	Atšķirība starp attēla nesēja frekvenci un tās
	nominālo vērtību, kas atbilst televīzijas kanālam,
	kā radiosignāla konvertēšanas, tā formēšanas
	ar modulātoru gadījumā nedrīkst pārsniegt:	± 75 kHz
2.2.	Ja izplatāmajā televīzijas signāla pārraida datu
	informāciju (teletekstu vai citu), attēla nesēja
	frekvences atšķirība nedrīkst pārsniegt:	± 30 kHz
3.	Skaņas un attēla nesēju frekvenču starpības
	pieļaujamā nestabilitāte.
3.1.	Starpība starp skaņas un attēla nesēja frekvencēm nedrīkst
	atšķirties no nominālās vērtības 6,5 MHz vairāk par:	± 5 kHz
3.2.	Nelielos autonomos kabeļtīklos, kas apkalpo atsevišķas
	ēkas vai nelielas apbūves vietas, ar abonentu skaitu
	līdz 1000, šī frekvenču atšķirība nedrīkst pārsniegt:	± 15 kHz

4.	Attēla un skaņas nesēju līmeņu attiecība	10 - 20 dB
Televīzijas radiokanāls 1. zīmējums 55. Visi izplatīšanas tīklu galvenie parametri (2. tabula) tiek mērīti sistēmas izejā. 2. tabula

N.p.k.	Parametri	Parametru vērtības
1.	Attēla nesēju līmeņi	60-80 1) dBmV
2.	FM stereo signālu	50 -70 dBmV
3.	TV nesēju līmeņu nevienmērība nedrīkst pārsniegt	dB
	joslā 48,5 - 862 MHz	12
	jebkurā 60 MHz joslā	6
	starp blakus kanāliem	3
4.	Vājinājums starp jebkurām divām sistēmas izejām
	joslā 48,5 - 862 MHz	36 2) dB
5.	Attiecībai starp mazāko attēla nesēja un nevēlamā signāla
	līmeni jebkurā sistēmas izejā jābūt	57 dB
6.	Attiecība attēla nesējs / troksnis	44 dB
7.	Attiecība FM stereo nesējs / troksnis	48 dB

1) Sistēmā ar kanālu skaitu (20 maksimālais līmenis 77dB(V.

2) Šo vājinājumu var samazināt , bet ne zemāk par 20 dB, ja ar kanālu plānojumu tiek nodrošināts, ka televizoru heterodinu frekvences neietekmē signāla kvalitāti izmantojamos TV kanālos.

56. Kabeļtīklu sistēmu elektromagnētisko izstarojumu maksimālais līmenis nedrīkst pārsniegt lielumus, kas norādīti šo Noteikumu 5. Pielikumā.

VII. Radiotranslācijas tīklu noteikumi

57. Radiotranslācija ir elektrosakaru veids, kas nodrošina skaņas programmas pārraidīšanu pa vadiem.

58. Trīsprogrammu radiotranslācija vienlaicīgi nodrošina trīs skaņu programmu pārraidi pa vienu zemfrekvences un diviem augstfrekvences kanāliem.

59. Radiotranslācijas tīklu noteikumi ir attiecinami uz vienprogrammu un trīsprogrammu radiotranslācijas tīkliem.

60. Radiotranslācijas tīklu ekspluatācijas laikā, projektējot un būvējot jaunus tīklus, jāņem vērā Sakaru departamenta 1995.gada 30.jūnijā apstiprinātos noteikumus:

60.1. "Kabeļradio (radiotranslācijas) tīklu noteikumi';

60.2. "Radiotranslācijas tīklu tehniskas ekspluatācijas pagaidu noteikumi";

60.3. "Radiotranslācijas nozares pagaidu celtniecības normas";

60.4. "Radiotranslācija. Termini un definējumi".

61. Ekspluatācijā esošos radiotranslācijas tīklus var iedalīt:

61.1. trīsposmu radiotranslācijas tīklos;

61.2. divposmu radiotranslācijas tīklos.

62. Trīsposmu radiotranslācijas tīkli (2. zīmējums) izveidoti galvenokārt lielās pilsētās.

 

Trīsposmu radiotranslācijas tīkls

2. zīmējums

63. Trīsposmu radiotranslācijas tīkli iekļauj sevī:

63.1. centrālo radiotranslācijas staciju (CRS);

63.2. savienošanas līnijas (SL);

63.3. atbalsta-pastiprināšanas stacijas (APS);

63.4. maģistrālās fīderu līnijas (MFL);

63.5. transformatoru apakšstacijas (TA);

63.6. sadales fīderu līnijas (SFL);

63.7. abonentu transformatorus (AT);

63.8. abonentu līnijas un māju tīklus (AL).

64. Divposmu radiotranslācijas tīkli (3. zīmējums) izveidoti vidējās un mazās pilsētās.

 

Divposmu radiotranslācijas tīkls

3. zīmējums

65. Divposmu radiotranslācijas tīkli iekļauj sevī:

65.1. radiotranslācijas staciju (RS);

65.2. sadales fīderu līnijas (SFL);

65.3. abonentu transformatorus (AT);

65.4. abonentu līnijas un māju tīklus (AL).

66. Radiotranslācijas tīklu kvalitātes galvenie parametri ir sekojoši:

66.1. nominālā frekvenču josla;

66.2. amplitūdas frekvenču raksturlīksnes pieļaujamās novirzes;

66.3. harmoniku koeficients;

66.4. attiecība signāls/troksnis;

66.5. attiecība signāls/pārejas traucējumi.

67. Vienprogrammas radiotranslācijas tīklu, kā arī trīsprogrammu radiotranslācijas tīkla pirmā kanāla traktu kvalitātes parametriem jāatbilst skaņu pārraides traktu normu pirmajai vai otrajai kvalitātes klasei (3. tabula).

68. Radiotranslācijas tīklu augstfrekvences kanālu galvenajiem kvalitātes parametriem jābūt ne zemākiem par otro kvalitātes klasi (3. tabula).

3.tabula

Skaņu pārraides traktu kvalitātes parametri

	Parametru nosaukums	1. kvalitātes klase	2. kvalitātes klase
1.	Frekvenču josla, Hz	50-10000	100-6300
2.	Amplitūdas frekvenču raksturlīknes
	pieļaujamās novirzes, ne vairāk, dB:
	D Sl	+1.0 -5.0	+1.5; -4,5
	D S2	+1.5 -1.5	+2.0; -2,0
3.	Harmoniku koeficients, ne vairāk, %
	līdz 100 Hz	6.0	-
	100-200 Hz	3.5	6.0
	virs 200 Hz	2.5	4.5
4.	Attiecība signāls/troksnis, dB	45	43
5.	Attiecība signāls/pārejas traucējumi, dB	53	53

 

Fl, F2 - nomināla frekvenču josla zemākā un augstākā frekvences,

FO - frekvence 1000 Hz.

4. zīmējums

69. Radiotranslācijas tīklu zemfrekvenču kanālu nominālie spriegumi un vājinājumi:

69.1. abonentu līnijas - 30 V;

69.2. sadales fīderu līnijas - 120 un 240 V;

69.3. maģistrālas fīderu līnijas - 480, 680 un 960 V;

69.4. kopējais tīklu vājinājums pie maksimālas slodzes (1000 Hz) - ne vairāk kā 4 dB.

70. Radiotranslācijas tīklu augstfrekvenču kanālu nesēju maksimālie spriegumi un vājinājumi (trakts: raidītāja izeja - abonentu rozete).

4. tabula

Maksimālais nesēja spriegums un vājinājums

Radiotranslācijas tīkla veids	Maksimālais nesēja spriegums	Maksimālais
	(raidītāja izejā), V	vājinājums, dB
Trīsposmu	120	53.6
Divposmu (gaisa līn.)	60	47.6
Divposmu (kabeļa līn.)	30	41.6

71. Augstfrekvences kanālu nesējfrekvences:

71.1. 2. kanāls - 78 kHz;

71.2. 3. kanāls - 120 kHz.

72. Augstfrekvences kanālu signālu frekvences joslas:

72.1. 2. kanāls - 68 - 88 kHz;

72.2. 3. kanāls -110 - 130 kHz.

VIII. Pārejas jautājumi

73. Noteikumi stājās spēkā ar 1998.gada 1. augustu.

74. Atzīt par spēku zaudējušu Satiksmes ministrijas Sakaru departamenta 1996.gada 29.jūlija pavēli Nr.13 "Par skaņas un televīzijas apraides kabeļtīklu sistēmu noteikumiem" un ar to apstiprinātos "Skaņas un televīzijas apraides kabeļtīklu sistēmu noteikumus"

Satiksmes ministrs V.Krištopans

Satiksmes ministrijas Sakaru departamenta direktore I.Rudaka

 

1. pielikums

Latvijas nacionālie standarti,

kas attiecas uz kabeļtīklu sistēmām

1. Šo Noteikumu izdošanas laikā ir spēkā turpmāk norādītie Latvijas nacionālie standarti, kas attiecas uz kabeļtīklu sistēmām. Ierīkojot un ekspluatējot kabeļtīklu sistēmas ir jāvadās no šo standartu prasībām.

1.1. Standarts LVS EN 50083 - Televīzijas un skaņas apraides signālu izplatīšanas kabeļtīklu sistēmas. Standarts ir Eiropas standarta adaptācija un sastāv no šādām daļām:

	Latvijas nacionālais standarts	Atbilstošais Eiropas standarts
LVS EN 50083-1 :	1.daļa.	EN 50083-1: 1993.	Part 1. Safety
	Drošības prasības.		requirements
LVS EN 50083-2 :	2.daļa. Iekārtu	EN 50083-2: 1995.	Part 2. Electromag-
	elektromagnētiskā		netic compatibility
	saderība.		for equipment.
LVS EN 50083-3 :	3.daļa. Koaksiālo	EN 50083-3: 1994.	Part 3. Active coaxsial
	tīklu aktīvās		wideband distri-
	platjoslas iekārtas.		bution equipment.
LVS EN 50083-4 :	4.daļa. Koaksiālo	EN 50083-4: 1994.	Part 4. Passive coaxial
	tīklu pasīvās		wideband distri-
	platjoslas iekārtas.		bution equipment.
LVS EN 50083-5 :	5.daļa. Galvasstaciju	EN 50083-5: 1994.	Part 5. Headend
	iekārtas.		equipment.
LVS EN 50083-6 :	6.daļa. Optiskās	EN 50083-6: 1996.	Part 6. Optical
	šķiedras tīklu iekārtas.		equipment.
LVS EN 50083-7 :	7.daļa. Sistēmu	EN 50083-7: 1996.	Part 7. System
	kvalitātes normas.		performance.
LVS EN 50083-8 :	8.daļa. Tīklu	EN 50083-8 : 1996.	Part 8. Electromag-
	elektromagnētiskā		netic compability
	saderība.		for installations.

1.2. Standarts LVS 79:1996 Skaņas apraides sistēmas un trakti. Galvenie parametri un to normas.

1.3. Standarts LVS 86:1997 Televīzijas apraides sistēmas un trakti. Galvenie parametri un to normas.

2. Šo Noteikumu darbības laikā 1.1. punktā minētajos standartos var tikt izdarīti grozījumi un var tikt ieviesti jauni standarti, kas arī jāņem vērā pēc to stāšanās spēkā. Standarti un izmaiņas tajos stājas spēkā pēc tam, kad tos ir reģistrējis un izdevis Latvijas nacionālais standartizācijas un metroloģijas centrs.

3. Informāciju standartu pielietošanas jautājumos var saņemt Latvijas nacionālajā standartizācijas un metroloģijas centrā vai Latvijas Valsts elektrosakaru inspekcijā.

Sakaru departamenta direktore I. Rudaka

2. pielikums

Televīzijas kanālu sadalījums

zemes raidītājiem un kabeļtīkliem

	Televīzijas	Televīzijas	Kanāla aizņemtā	Attēla nesēja	Skaņas nesēja
	diapazons	kanāls	frekvenču josla	frekvence	frekvence
			(MHz)	(MHz)	(MHz)
	I	1	48,50 - 56,50	49,75	56,25
		2	58,00 - 66,0	59,25	65,75
	II	3	76,00 - 84,00	77,25	83,75
		4	84,00 - 92,00	85,25	91,75
		5	92,00 - 100,00	93,25	99,75
	III	6	174,00 - 182,00	175,25	181,75
		7	182,00 - 190,00	183,25	189,75
		8	190,00 - 198,00	191,25	197,75
		9	198,00 - 206,00	199,25	205,75
		10	206,00 - 214,00	207,25	213,75
		11	214,00 - 222,00	215,25	221,75
		12	222,00 - 230,00	223,25	229,75
	IV	21	470,00 - 478,00	471,25	477,75
		22	478,00 - 486,00	479,25	485,75
		23	486,00 - 494,00	487,25	493,75
		24	494,00 - 502,00	495,25	501,75
		25	502,00 - 510,00	503,25	509,75
		26	510,00 - 518,00	511,25	517,75
		27	518,00 - 526,00	519,25	525,75
		28	526,00 - 534,00	527,25	533,75
		29	534,00 - 542,00	535,25	541,75
		30	542,00 - 550,00	543,25	549,75
		31	550,00 - 558,00	551,25	557,75
		32	558,00 - 566,00	559,25	565,75
		33	566,00 - 574,00	567,25	573,75
		34	574,00 - 582,00	575,25	581,75
	V	35	582,00 - 590,00	583,25	589,75
		36	590,00 - 598,00	591,25	597,75
		37	598,00 - 606,00	599,25	605,75
		38	606,00 - 614,00	607,25	613,75
		39	614,00 - 622,00	615,25	621,75
		40	622,00 -630,00	623,25	629,75
	V	41	630,00 - 638,00	631,25	637,75
		42	638,00 - 646,00	639,25	645,75
		43	646,00 - 654,00	647,25	653,75
		44	654,00 - 662,00	655,25	661,75
		45	662,00 - 670,00	661,25	669,75
		46	670,00 - 678,00	671,25	677,75
		47	678,00 - 686,00	679,25	685,75
		48	686,00 - 694,00	687,25	693,75
		49	694,00 - 702,00	695,25	701,75
		50	702,00 - 710,00	703,25	709,75
		51	710,00 - 718,00	711,25	717,75
		52	718,00 - 726,00	719,25	725,75
		53	726,00 - 734,00	727,25	733,75
		54	734,00 - 742,00	735,25	741,75
		55	742,00 - 750,00	743,25	749,75
		56	750,00 - 758,00	751,25	757,75
		57	758,00 - 766,00	759,25	765,75
		58	766,00 - 774,00	767,25	773,75
		59	774,00 - 782,00	775,25	781,75
		60	782,00 - 790,00	783,25	789,75
		61	790,00 - 798,00	791,25	797,75
		62	798,00 - 806,00	799,25	805,75
		63	806,00 - 814,00	807,25	813,75
		64	814,00 - 822,00	815,25	821,75
		65	822,00 - 830,00	823,25	829,75
		66	830.00 - 838,00	831,25	837,75
		67	838,00 - 846,00	839,25	845,75
		68	846,00 -854,00	847,25	853,75
		69	854,00 - 862,00	855,25	861,75

Satiksmes ministrijas Sakaru departamenta direktore I. Rudaka

3. pielikums

Televīzijas kanālu sadalījums Latvijā izmantojamajai

mikroviļņu apraides sistēmai MVDS (MMDS)

Nr.	Kanāla	Attēla	Skaņas
p.	frekvenču	nesēja	nesēja
k.	josla	frekvence	frekvence
	(MHz)	(MHz)	(MHz)
1	2500 - 2508	2501,25	2507,75
2	2508 - 2516	2509,25	2515,75
3	2516 - 2524	2517,25	2523,75
4	2524 - 2532	2525,25	2531,75
5	2532 - 2540	2533,25	2539,75
6	2540 - 2548	2541,25	2547,75
7	2548 - 2556	2649,25	2555,75
8	2556 - 2564	2557,25	2563,75
9	2564 - 2572	2565,25	2571,75
10	2572 - 2580	2573,25	2579,75
11	2580 - 2588	2581,25	2587,75
12	2588 - 2596	2589,25	2595,75
13	2596 - 2604	2597,25	2503,75
14	2604 - 2612	2605,25	2611,75
15	2612 - 2620	2613,25	2619,75
16	2620 - 2628	2621,25	2627,75
17	2628 - 2636	2629,25	2635,75
18	2636 - 2644	2637,25	2643,75
19	2644 - 2652	2645,25	2651,75
20	2652 - 2660	2653,25	2659,75
21	2660 - 2668	2661,25	2667,75
22	2668 - 2676	2669,25	2675,75
23	2676 - 2684	2677,25	2683,75
24	2684 - 2692	2685,25	2691,75

Satiksmes ministrijas Sakaru departamenta direktore I. Rudaka

4. pielikums

Speciālie televīzijas kanāli kabeļtīkliem

Tele-	Kanāla	Attēla	Skaņas
vīzijas	frekvenču	nesēja	nesēja
ka-	josla	frekvence	frekvence
nāls	(MHz)	(MHz)	(MHz)
SK1	110 - 118	111,25	117,75
SK2	118 - 126	119,25	125,75
SK3	126 - 134	127,25	133,75
SK4	134 - 142	135,25	141,75
SK5	142 - 150	143,25	149,75
SK6	150 - 158	151,25	157,75
SK7	158 - 166	159,25	165,75
SK8	166 - 174	165,25	173,75
SK11	230 - 238	231,25	237,75
SK12	238 - 246	239,25	245,75
SK13	246 - 254	247,25	253,75
SK14	254 - 262	255,25	261,75
SK15	262 - 270	263,25	269,75
SK16	270 - 278	271,25	277,75
SK17	278 - 286	279,25	285,75
SK18	286 - 294	287,25	293,75
SK19	294 - 302	295,25	301,75
SK20	302 - 310	303,25	309,75
SK21	310 - 318	311,25	317,75
SK22	318 - 326	319,25	325,75
SK23	326 - 334	327,25	333,75
SK24	334 - 342	335,25	341,75
SK25	342 - 350	343,25	349,75
SK26	350 - 358	351,25	357,75
SK27	358 - 368	359,25	367,75
SK28	368 - 374	369,25	373,75
SK29	374 - 382	375,25	381,75
SK30	382 - 390	383,25	389,75
SK31	390 - 398	391,25	397,75
SK32	398 - 406	399,25	405,75
SK33	406 - 414	407,25	413,75
SK34	414 - 422	415,25	421,75
SK35	422 - 430	423,25	429,75
SK36	430 - 438	431,25	437,75
SK37	438 - 446	439,25	445,75
SK38	446 - 454	447,25	453,75
SK39	454 - 462	455,25	461,75
SK40	462 - 470	463,26	469,75

Piezīme. Norādītās speciālo televīzijas kanālu frekvenču joslas izmanto radiosakaru dienesti. To izmantošanā televīzijas kabeļtīklos jāievēro elektromagnētiskās saderības starp televīzijas kabeļtīkliem un radiokomunikāciju dienestiem nodrošināšanas nosacījumi.

Satiksmes ministrijas Sakaru departamenta direktore I. Rudaka

5. pielikums

Televīzijas un skaņas apraides kabeļtīklu elektromagnētisko izstarojumu pieļaujamais lielums

Elektromagnētiskā izstarojuma ekvivalentā jauda no televīzijas un skaņas apraides kabeļtīkla jebkuras daļas (galvas stacijas, maģistrālo un sadales tīklu aktīvajiem un pasīvajiem elementiem, kabeļiem u.c.) nedrīkst pārsniegt

20 dB pW 30 -1000 MHz frekvenču joslā

Lai noteiktu izstarotās ekvivalentās jaudas un elektromagnētiskā lauka intensitātes savstarpējo sakarību, pieņem, ka izstarotājs ir pusviļņa vibrators.

Augstāk norādītās izstarotās jaudas vērtībai atbilst elektromagnētiskā lauka intensitāte

17 dB mV/m,

kas mērīta 10 m attālumā no izstarojošā kabeļtīkla.

Izdarot izstarotā elektromagnētiskā lauka intensitātes mērījums attālumos, kas atšķiras no 10 m, iegūtajam rezultātam jāizdara sekojoša korekcija:

	3 m	-10,5 dB
	10 m	0 dB
	20 m	+6,0 dB
	30 m	+9,5 dB
	100 m	+20,0 dB

Satiksmes ministrijas Sakaru departamenta direktore I.Rudaka

 

6. pielikums

Televīzijas attēla kvalitātes subjektīvā vizuālā vērtēšana

Televīzijas attēla kvalitātes subjektīvā vizuālā vērtēšana trakta savienojuma punktos A, B un C kalpo ekspertvērtējuma iegūšanai par trakta darbības un tajā pārraidāmā televīzijas signāla kvalitāti. Lai nodrošinātu vizuālās vērtēšanas metodisku vienveidību un ekspertu vērtējumu augstāku sakritību, jāievēro šādi nosacījumi.

1. Attēla vizuālo vērtēšanu veic personas, kas teorētiski un praktiski sagatavotas televīzijas trakta apkalpošanai un darbības kontrolei.

2. Telpai, kurā veic vizuālo vērtēšanu, jābūt zemam vispārējā apgaismojuma līmenim un izmantojamajai aparatūrai nedrīkst būt trūkumi, kas var iespaidot vai traucēt vērtēšanu.

3. Vizuālā vērtēšana var sniegt visatbilstošāko attēla kvalitātes vērtējumu, ja tiek ievēroti šādi nosacījumi:

3.1. videokontoles iekārtas ekrāna izmērs pa diagonāli nav mazāks par 49 cm, vērtēšanu izdara 6h attālumā no videokontroles iekārtas ekrāna, kur h ir ekrāna augstums,

3.2. telpas vispārējais apgaismojums - zems;

3.3. videokontroles iekārtas ekrāna maksimālais spilgtums ir 70 cd/m2;

3.4. izslēgta kineskopa ekrāna spilgtuma attiecība pret ekrāna maksimālo spilgtumu ir ne lielāka par 0.02;

3.5. ekrāna spilgtuma attiecība starp videosignāla ,,melnā'' un ,,baltā'' līmeni ir 0,01;

3.6. videokontroles iekārtas noregulēšanu attiecībā uz redzamo spilgtuma gradāciju skaitu un krāsu piesātinājumu veic ar atbilstošu mērsignālu palīdzību.

4. Attēlu vērtē, secīgi nosakot sekojošu traucējumu un kropļojumu veidu redzamību:

4.1. fluktuācijas trokšņi;

4.2. augstfrekvences traucējumi (uzklājumi attēlam);

4.3. maiņstrāvas fona traucējumi;

4.4. impulsveida traucējumi;

4.5. spilgtuma un krāsu pāreju kropļojumi;

4.6. detaļu izšķiršanas spēja;

4.7. plastika;

4.8. atkārtojumi;

4.9. krāsu atbilstība;

4.10. attēla stabilitāte;

4.11. attēla un skaņas sinhronisms.

5. Traucējumu un kropļojumu redzamību novērtē pēc skalas, kas sniegta 1. tabulā.

1. tabula

Eksperta viedoklis	Atzīme
Traucējumi un kropļojumi nav manāmi	5
Traucējumi un kropļojumi ir redzami, bet netraucē	4
Traucējumi un kropļojumi mazliet traucē	3
Traucējumi un kropļojumi traucē	2
Traucējumi un kropļojumi ļoti traucē	1

6. Televīzijas attēla kvalitāti vērtē, ņemot vērā visu novērtējumu rezultātus. Rezultējošais vērtējums nevar būt augstāks par viszemāko vērtējumu, kuru saņēmis kāds no parametriem.

7. Ja vērtība kādam no parametriem pazeminās līdz zemāk norādītajam lielumam, attēla vizuālais vērtējums atbilst atzīmei "2":

7.1. Detaļu izšķiršanas spēja (pārbaudes tabulas vidū)	450 līnijas
7.2. Atkārtojumi, pāreju kropļojumi, plastika,	2 gradācijas
7.3. Maiņstrāvas fona augstfrekvences traucējumi (uzklājumi)	2 gradācijas
7.4. Attiecība signāls/fluktuācijas troksnis ( bez vizometriskā filtra)	27 dB
7.5. Diferenciālais pastiprinājums	50%
7.6. Diferenciālā fāze	50o
7.7. Krāsu un spilgtuma signāla pastiprinājuma atšķirība	80 %
7.8. Krāsu un spilgtuma signāla aiztures atšķirība	500 ns

8. Televīzijas traktu darbības procesā vizuālo vērtēšanu veic operatīvais personāls, izmantojot pārbaudes tabulu un tekošo programmas materiālu. Tā kalpo operatīvai trakta kvalitatīvas darbības nodrošināšanai.

9. Vizuālo vērtēšanu, kopīgi ar parametru objektīviem mērījumiem, izmanto, lai novērtētu trakta vai tā sastāvdaļas atbilstību šā standarta prasībām, kā arī lai risinātu strīdīgus kvalitātes jautājumus, kas skar vairākas organizācijas. Lai šādā gadījumā uz vizuālās vērtēšanas pamata varētu izdarīt saistošus slēdzienus, tā jāveic ne mazāk kā trīs sagatavotiem ekspertiem. Rezultējošo vērtējumu nosaka kā atsevišķu ekspertu vērtējumu vidējo aritmētisko vērtību.

10. Subjektīvā vizuālā attēla kvalitātes vērtēšana, ja to izmanto attēla kvalitātes saistības noteikšanai ar parametru vērtībām, piemēram, jaunu televīzijas apraides sistēmu izstrādāšanā, ir jāveic atbilstoši rekomendācijas ITU-R BT.500 prasībām.

Satiksmes ministrijas Sakaru departamenta direktore I. Rudaka

 

Redakcijas rīcībā ir Satiksmes ministrijas Sakaru departamenta 1998. gada 6.jūlija noteikumi Nr.42 "Televīzijas un skaņas apraides signālu izplatīšanas kabeļtīklu sistēmu ierīkošanas atļaujas izsniegšanas noteikumi", kuru publikācija sekos.