Ministru kabineta rīkojums Nr. 211

Rīgā 2021. gada 1. aprīlī (prot. Nr. 31 12. §)

Grozījumi Ministru kabineta 2019. gada 5. jūnija rīkojumā Nr. 268 "Par informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādņu ieviešanu publiskās pārvaldes informācijas sistēmu jomā (mērķarhitektūras 47.0 versija)"

Izdarīt Ministru kabineta 2019. gada 5. jūnija rīkojumā Nr. 268 "Par informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādņu ieviešanu publiskās pārvaldes informācijas sistēmu jomā (mērķarhitektūras 47.0 versija)" (Latvijas Vēstnesis, 2019, 114. nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt 1. punktā skaitli "700 000 " ar skaitli "935 419".

2. Izteikt projekta "Deinstitucionalizācijas procesu atbalsta informācijas sistēma (2. kārta)" aprakstu jaunā redakcijā (pielikums).

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Labklājības ministre R. Petraviča

Pielikums
Ministru kabineta
2021. gada 1. aprīļa
noteikumiem Nr. 211

(Apstiprināts ar
Ministru kabineta
2019. gada 5. jūnija
rīkojumu Nr. 268)

Deinstitucionalizācijas procesu atbalsta informācijas sistēma (2. kārta)

Projekta apraksts (kopsavilkums)

Projekta mērķi

Projekta virsmērķis ir nodrošināt deinstitucionalizācijas procesu atbalsta informācijas sistēmas ilgtspēju, lai paātrinātu ārpusģimenes aprūpes iestādēs dzīvojošu bērnu nokļūšanu audžuģimenē, kā arī uzlabot tehnisko palīglīdzekļu (turpmāk – TPL) un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu personām ar redzes vai dzirdes invaliditāti piešķiršanas pakalpojuma efektivitāti, elektronizējot procesus un publiskos pakalpojumus, lai iedzīvotājiem mazinātu administratīvo slogu un veicinātu arvien aktīvāku valsts informācijas sistēmās esošo datu atkalizmantošanu valsts un pašvaldību iestādēs, nepieprasot datu subjektiem iesniegt tos atkārtoti.

Projekta apakšmērķi

1. Modernizēt Audžuģimeņu informācijas sistēmu (turpmāk – AGIS), attīstot uz atvērtā koda tehnoloģiju bāzētas platformas Iekšlietu integrētā informācijas sistēmā kā jaunu moduli.

2. Paplašināt TPL pakalpojuma saņemšanas kanālu skaitu, piedāvājot klientiem elektroniski sniegto pakalpojumu iespējas.

3. Elektronizēt TPL pakalpojuma administrēšanas procesus, ieviešot jaunu, uz procesiem balstītu funkcionalitāti Valsts sociālās politikas monitoringa informācijas sistēmā (turpmāk – SPOLIS).

4. Ieviest datu apmaiņas risinājumus TPL pakalpojuma kvalitātes uzlabošanai.

5. Pilnveidot sistēmā SPOLIS sociālās rehabilitācijas pakalpojuma administrēšanas procesu personām ar redzes vai dzirdes invaliditāti.

6. Nodrošināt iespēju adoptētājam, audžuģimenei vai specializētai audžuģimenei pieteikties mācībām elektroniski.

Darbības projekta mērķu sasniegšanai

Lai sasniegtu projektam izvirzītos mērķus, ir plānotas šādas darbības:

Projekta rezultāta rādītāji

Projekta īstenošanas rezultātā tiks uzlabota valsts pārvaldes darbības efektivitāte:

Projekta iznākuma rādītāji

Projekta īstenošanas rezultātā tiks pilnveidoti šādi darbības procesi:

1) bāriņtiesu lēmumu par audžuģimenes statusa piešķiršanu/izbeigšanu/

atņemšanu sagatavošana sistēmā (e-lieta);

2) pieteikšanās TPL saņemšanai;

3) lēmuma pieņemšana par TPL piešķiršanu;

4) TPL pakalpojuma sniedzēju reģistrēšana;

5) TPL saraksta uzturēšana;

6) TPL klientu rindu vadība;

7) izsniegto TPL uzraudzība;

8) sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšana personām ar redzes vai dzirdes invaliditāti;

9) pieteikšanās mācībām adoptētāja, audžuģimenes vai specializētās audžuģimenes statusa saņemšanai/ikgadējai zināšanu pilnveidei.

Projekta ietvaros tiks izveidoti četri jauni e-pakalpojumi – "Pieteikšanās TPL saņemšanai", "Mana rinda TPL saņemšanai", "TPL pakalpojuma sniedzēju reģistrēšana" un "Pieteikšanās mācībām adoptētāja, audžuģimenes vai specializētās audžuģimenes statusa saņemšanai/ikgadējai zināšanu pilnveidei".

Esošie e-pakalpojumi netiks izmainīti.

Projekta finansējuma kopējais apjoms ir 935 419 euro.

Īstenošanas laiks – 36 mēneši.

Nepieciešamās sistēmas uzturēšanas izmaksas – 63 597 euro gadā.

Saistība ar iepriekšējā plānošanas perioda projektiem, projekta lietderība un ieguldījums specifiskā atbalsta mērķa rezultāta rādītājos

Projekts ir loģisks turpinājums iepriekš īstenotajiem informācijas un komunikācijas tehnoloģiju projektiem Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda (turpmāk – ES fondi) 2007.–2013. gada plānošanas perioda darbības programmas "Infrastruktūra un pakalpojumi" 3.2.2.1.1. apakšaktivitātes "Informācijas sistēmu un elektronisko pakalpojumu attīstība" ietvaros, proti, projektam Nr. 3DP/3.2.2.1.1/12/IPIA/CFLA/001 "Vienotās Labklājības informācijas sistēmas (LabIS), nozares centralizēto funkciju informācijas sistēmu un centralizētas IKT infrastruktūras attīstība", projektam Nr. 3DP/3.2.2.1.1/09/IPIA/IUMEPLS/023 "Sociālās politikas monitoringa sistēmas pilnveide – SPP vienotās informācijas sistēmas izstrāde, ieviešana un e-pakalpojumu attīstīšana", kā arī ar Eiropas Savienības fondu 2014.–2020. gada plānošanas perioda darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību" 2.2.1.1. pasākuma "Centralizētu publiskās pārvaldes IKT platformu izveide, publiskās pārvaldes procesu optimizēšana un attīstība" projektam Nr. 2.2.1.1/16/I/003 "Deinstitucionalizācijas procesu atbalsta sistēma (1. kārta)" un projektam Nr. 2.2.1.1/17/I/007 "Labklājības nozares informācijas un komunikācijas tehnoloģiju centralizācija", lai nodrošinātu deinstitucionalizācijas procesa atbalsta sistēmas ilgtspēju, papildinot IKT atbalstu mērķa grupām, un izmantotu infrastruktūru attīstāmo informācijas sistēmu tehniskajam atbalstam.

Projekta ietvaros plānotās aktivitātes un rezultāti nedublējas ar citos labklājības nozares projektos īstenotajām aktivitātēm un/vai rezultātiem.

VSIA "Nacionālais rehabilitācijas centrs "Vaivari"" (VSIA NRC "Vaivari") īstenotā ERAF projekta "VSIA NRC "Vaivari" infrastruktūras attīstība funkcionēšanas novērtēšanas un asistīvo tehnoloģiju apmaiņas fonda izveidei" (Nr. 9.3.1.2/16/I/001) ietvaros īstenotā aktivitāte – datubāzes izveide funkcionēšanas novērtēšanas informācijas apkopošanai – nodrošinās projekta aktivitāšu papildināmību, uzkrājot informāciju par personu ar funkcionāliem traucējumiem funkcionēšanas novērtēšanas procesu un rezultātiem.

Būtiskākie projekta īstenošanas sociālekonomiskie ieguvumi

Uzlabojot procesus un nodrošinot datu uzkrāšanu un tālākizmantošanu, tiks samazināts administratīvais slogs, nodrošinot iedzīvotājiem draudzīgākus publiskos pakalpojumus un TPL administratora darbības efektivitātes paaugstināšanos un to izmaksu samazināšanos, kas saistītas ar pakalpojuma sniegšanu, līdz ar to par pieejamo finansējumu varēs iegādāties vairāk TPL, un tas attiecīgi paaugstinās iedzīvotāju apmierinātību ar sniegto pakalpojumu. Papildināmība ar VSIA NRC "Vaivari" īstenotā ERAF projekta "VSIA NRC "Vaivari" infrastruktūras attīstība funkcionēšanas novērtēšanas un asistīvo tehnoloģiju apmaiņas fonda izveidei" (Nr. 9.3.1.2/16/I/001) ietvaros izstrādāto datubāzi funkcionēšanas novērtēšanas informācijas apkopošanai nodrošinās iespēju personām ar funkcionāliem traucējumiem saņemt atbilstošāko TPL un sekmīgāk iekļauties izglītības sistēmā un darba tirgū, tādējādi pozitīvi ietekmējot dzīves kvalitāti un iekļaušanos darba tirgū nākotnē.

Projekts negūst ieņēmumus. Liela nozīme ir sociālekonomiskās analīzes rezultātiem: 33,8 % no projekta ieguvumiem ir saistīti ar iedzīvotāju ieguvumiem, kas rodas atvērto datu publicēšanas un procesu digitalizācijas rezultātā. Sociālekonomiskie ieguvumi pozitīvi ietekmēs arī Labklājības ministrijas deleģēto pakalpojumu sniedzēju darbību – samazināsies administratīvo darbu apjoms, sūdzību un telefona zvanu skaits. Rezultātā tas ļaus VSIA NRC "Vaivari", LNS un LNB darbiniekiem efektīvāk izmantot darba laiku un dot sociālo labumu iedzīvotājiem, sniedzot kvalitatīvus tiešos pakalpojumus. 12 gadu laikā indikatīvie sociālekonomiskie ieguvumi veidos 1 472 516,32 euro. Projekta ieguvumu un izmaksu attiecība (B/C) ir 1,31, un tas liecina par projekta īstenošanas pamatotību.

1. tabula

Indikatīvie sociālekonomiskie ieguvumi 12 gadu laikā pēc projekta īstenošanas plānoti 1 472 516,32 euro apmērā, tai skaitā:

1. Iedzīvotāju sociālekonomiskie ieguvumi 498 495,54 euro:

1.1. iedzīvotāju izdevumu samazinājums, iesniedzot iesniegumus pakalpojuma saņemšanai attālināti (laika ietaupījums, transporta izdevumu samazinājums, izdevumu, kas saistīti ar pieteikumu nosūtīšanu ar pasta starpniecību, samazinājums), gada laikā pēc projekta ieviešanas 10 % gadījumu no TPL pieprasītājiem un turpmāk katru gadu pakāpeniski pieaugs, 12 gadu laikā panākot, ka vismaz 61 % gadījumu iesniegumi tiks iesniegti attālināti, izmantojot e-pakalpojumu kanālu (projekta rezultatīvais rādītājs "Iedzīvotāju īpatsvars, kas izmanto elektroniski sniegtos TPL pakalpojumus salīdzinājumā ar iesniegumiem klātienē" – divus gadus pēc projekta beigām – 20 %, bet pēc trim gadiem – 30 %);

1.2. iedzīvotāju laika ietaupījums trīs stundas uz vienu gadījumu (brauciens uz/no TPL pieteikšanas vietu/pastu, rindā gaidīšanas laiks);

1.3. iedzīvotāju telefona sarunu laika (par rindas pēc TPL virzību) ietaupījums par 50 %;

1.4. iedzīvotāju transporta izdevumu samazinājums 2 euro uz vienu gadījumu (brauciens uz/no pastu vai TPL pieteikšanas vietu);

1.5. personām, kas ir atbrīvotas no līdzmaksājuma, radīsies laika ietaupījums arī no tā, ka nebūs nepieciešams papildus doties uz pašvaldību, lai saņemtu izziņu, kas apliecina trūcīgās personas statusu. Informāciju piegādās datu apmaiņas risinājums no pašvaldību sociālās palīdzības administrēšanas lietojumprogrammas SOPA.

2. Indikatīvie ar TPL pakalpojuma nodrošināšanu saistītie ekonomiskie ieguvumi 12 gadu laikā pēc projekta īstenošanas plānoti 847 520,78 euro apmērā:

2.1. ar pakalpojuma sniegšanu saistīto administratīvo izdevumu samazinājums, kas plānots pasta un sakaru pakalpojumu izmaksām, kā arī cilvēkresursu ietaupījums (laiks, kas tiek veltīts vēstuļu sagatavošanai par uzņemšanu rindā, kā arī par pakalpojuma piešķiršanu). Administratīvo izdevumu ietaupījums būs arī TPL pakalpojuma piegādātājiem, kas radīsies, ja TPL pakalpojums tiks pieprasīts elektroniski un komunikācija ar klientu notiks elektroniski. Tiek prognozēts, ka pirmajā gadā pēc risinājuma ieviešanas manuāli sagatavoto vēstuļu skaits samazināsies par 10 %, 12 gadu laikā panākot, ka sagatavoto vēstuļu skaits samazināsies par 60 %;

2.2. monitorējot datu apmaiņu ar PMLP par klienta statusa izmaiņām (dzīvs/miris), tiks nodrošināta patapinājumā esošo TPL savlaicīga atgūšana, attiecīgi nodrošinot to tālākizmantošanu un samazinot rindas pēc nepieciešamā TPL. Plānots, ka ietaupītie līdzekļi tiks novirzīti jaunu TPL iegādei, samazinot rindas pēc TPL;

2.3. esošās datubāzes uzturēšanas izdevumus varēs novirzīt jaunu TPL iegādei, samazinot rindas pēc TPL;

2.4. izveidojot SPOLIS saslēgumu ar TPL sniedzēju grāmatvedības sistēmu, samazināsies TPL sniedzēju patērētais laiks TPL kartīšu sagatavošanai, kā arī samazināsies laiks atskaišu sagatavošanai, līdz ar to vairāk laika varēs veltīt datu analīzei.

3. Ieviešot centralizētās lietotāju pārvaldības risinājumu (aktīvo direktoriju), samazināsies SPOLIS lietotāju patērētais laiks, ielogojoties SPOLIS, kā arī SPOLIS administratora lietotāju administrēšanai patērētais laiks. Kopējie ieguvumi plānoti 126 500 euro apmērā.

Šajā laikposmā ir plānota projekta ietvaros izveidotās funkcionalitātes izmantošana un sistēmas uzturēšana. Detalizēta izmaksu un ieguvumu analīze (IIA) tiks pievienota projekta iesniegumam saskaņā ar noteikumu Nr. 653 15. punktu. Izstrādājot TPL administrēšanas moduli SPOLIS, līdz projekta īstenošanas beigām tiks veikti grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 30. septembra noteikumos Nr. 587 "Valsts sociālās politikas monitoringa informācijas sistēmas noteikumi", aprakstot jauno funkcionalitāti.

Izstrādājot papildinājumus AGIS, līdz projekta beigām tiks veikti grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 4. septembra noteikumos Nr. 563 "Audžuģimeņu informācijas sistēmas noteikumi", aprakstot jauno funkcionalitāti.

Labklājības ministre R. Petraviča