Ministru kabineta noteikumi Nr. 221

Rīgā 2021. gada 8. aprīlī (prot. Nr. 32 21. §)

Aizsargājamo ainavu apvidus "Augšzeme" individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi

Izdoti saskaņā ar likuma
"Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām"
13. panta otro daļu, 14. panta otro daļu un
17. panta otro daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. aizsargājamo ainavu apvidus "Augšzeme" (turpmāk – ainavu apvidus) individuālo aizsardzības un izmantošanas kārtību;

1.2. ainavu apvidus apzīmēšanai dabā lietojamās speciālās informatīvās zīmes paraugu, tās izveidošanas un lietošanas kārtību;

1.3. ainavu apvidū esošos dabas pieminekļus – aizsargājamos kokus, kā arī to aizsardzības un izmantošanas kārtību;

1.4. ainavu apvidū ietilpstošo dabas parku "Svente" un "Medumu ezeraine", dabas liegumu "Sventes ezera salas", "Medumu ezera salas", "Bardinska ezers", "Skujines ezers", aizsargājamo aleju "Medumu aleja", kā arī aizsargājamo dendroloģisko stādījumu "Medumu parks" un "Jaunsventes parks" aizsardzības un izmantošanas kārtību.

2. Ainavu apvidū, tai skaitā ainavu apvidū ietilpstošajās īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, nav spēkā īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi.

3. Ainavu apvidus izveidots, lai saglabātu Augšzemes augstienes kultūrainavu un dabas vērtības, aizsargātu Latvijas īpaši aizsargājamos biotopus un Eiropas Savienības nozīmes biotopus, īpaši ezeru, mežu un zālāju biotopus un ar tiem saistītās īpaši aizsargājamās sugas un veicinātu to dabisku attīstību, sabalansējot ar sabiedrības interesēm, atpūtas iespējām un tūrisma infrastruktūru.

4. Ainavu apvidū ir noteiktas šādas funkcionālās zonas:

4.1. regulējamā režīma zona;

4.2. dabas lieguma zona;

4.3. dabas parka zona;

4.4. ainavu aizsardzības zona;

4.5. neitrālā zona.

5. Ainavu apvidus platība ir 20813 hektāri. Ainavu apvidus funkcionālo zonu shēmas noteiktas šo noteikumu 1. pielikumā.

6. Ainavu apvidu un tā funkcionālās zonas dabā apzīmē ar speciālu informatīvo zīmi. Speciālās informatīvās zīmes paraugs, tās izveidošanas un lietošanas kārtība noteikta šo noteikumu 2. pielikumā.

7. Dabas aizsardzības pārvalde nosaka ierobežotas pieejamības statusu informācijai par ainavu apvidū esošo īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu atrašanās vietu, ja tās atklāšana var kaitēt dabas aizsardzībai. Šādu informāciju izplata tikai ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju.

8. Dabas aizsardzības pārvalde, izsniedzot rakstisku atļauju šajos noteikumos minētajām darbībām, izmanto dabas aizsardzības plānā iekļauto informāciju un jaunāko pieejamo informāciju par īpaši aizsargājamām sugām un biotopiem ainavu apvidus teritorijā un izvērtē paredzētās darbības ietekmi uz ainavu apvidu, īpaši aizsargājamām sugām un biotopiem.

9. Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja nav nepieciešama darbībām, kurām saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ietekmes uz vidi novērtējumu Valsts vides dienests izsniedz tehniskos noteikumus vai veic sākotnējo ietekmes uz vidi novērtējumu. Ja minēto darbību dēļ tiek mainīta zemes lietošanas kategorija, Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja zemes lietošanas kategorijas maiņai nav nepieciešama. Vērtējot šādas darbības, Valsts vides dienests vienlaikus izvērtē zemes lietošanas kategorijas maiņas iespējamību.

10. Neitrālā zona noteikta, lai nodrošinātu blīvi apdzīvotu teritoriju funkcionēšanu un attīstību, kā arī nodrošinātu valsts un pašvaldības autoceļu uzturēšanu. Visā ainavu apvidus teritorijā valsts un pašvaldības autoceļi tā nodalījuma joslas platumā ir noteikti kā neitrālā zona.

II. Vispārīgie aprobežojumi visā ainavu apvidus teritorijā

11. Šajos noteikumos noteiktie aprobežojumi neattiecas uz ugunsdzēsības un ugunsdrošības pasākumiem.

12. Ainavu apvidus teritorijā aizliegts:

12.1. ierīkot atkritumu poligonus;

12.2. bojāt un iznīcināt speciālās informatīvās zīmes, informācijas stendus, kā arī citus publiski pieejamus izziņas, atpūtas un tūrisma infrastruktūras objektus;

12.3. audzēt ģenētiski modificētus kultūraugus;

12.4. izmantot citzemju sugas meža atjaunošanā un ieaudzēšanā (izņemot aizsargājamos dendroloģiskos stādījumus);

12.5. lietot minerālmēslus un ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus mežaudzēs, izņemot repelentus pārnadžu atbaidīšanai, feromonus koku stumbra kaitēkļu ierobežošanai un augu aizsardzības līdzekļus invazīvo augu sugu izplatības ierobežošanai, izsmidzinot tos lokāli uz augiem;

12.6. dedzināt sausās zāles, virsāju un niedru platības, kā arī meža zemsedzi, izņemot īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu atjaunošanas pasākumus, kuru veikšanai ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja un par kuriem ir rakstiski informēta par ugunsdrošību un ugunsdzēsību atbildīgā institūcija;

12.7. lietot ūdensputnu medībās šāviņus, kas satur svinu, kā arī atrasties ūdenstilpēs ar svinu saturošu skrošu munīciju, izņemot valsts aizsardzības uzdevumu veikšanu;

12.8. pļaut lauksaimniecībā izmantojamās zemes un lauces virzienā no malām uz centru, lai samazinātu dzīvnieku bojāeju. Nelīdzena reljefa apstākļos pļauj slejās virzienā no lauka atklātās malas (arī no pagalma, ceļa, atklāta grāvja, žoga) uz krūmāju vai mežu;

12.9. pārvietoties ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem, tai skaitā automašīnām, traktortehniku, motocikliem, tricikliem, kvadricikliem un mopēdiem ārpus ceļiem un dabiskām brauktuvēm (ne vairāk kā četrus metrus plata neizbūvēta brauktuve meža vai lauksaimniecības zemes apsaimniekošanas un aizsardzības vajadzībām un valsts aizsardzības uzdevumu veikšanai), izņemot pārvietošanos ar velosipēdiem un gadījumus, ja pārvietošanās ir saistīta ar šo teritoriju apsaimniekošanu, uzraudzību, valsts aizsardzības uzdevumu veikšanu vai glābšanas un meklēšanas darbiem;

12.10. zemes īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem savā īpašumā vai valdījumā esošajā nekustamajā īpašumā ierobežot ainavu apvidus apmeklētāju pārvietošanos pa ceļiem un takām, kas paredzēti ainavu apvidus un tajā esošo publisko infrastruktūras objektu apskatei;

12.11. ezeros veidot mākslīgas salas, kā arī būvēt un izvietot peldbūves un ēkas uz pāļiem, izņemot laipu konstrukcijas;

12.12. bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas:

12.12.1. ierīkot dabā publiski pieejamus dabas tūrisma un izziņas infrastruktūras objektus (piemēram, takas, maršrutus, skatu torņus, telšu vietas, stāvlaukumus, apmeklētāju centrus un informācijas centrus);

12.12.2. veikt ceļu pārbūvi, ja tiek mainīts šo noteikumu 1. pielikumā norādīto ainavisko ceļu trases platums un novietojums;

12.12.3. veikt darbības, kuru dēļ tiek mainīts ezeru hidroloģiskais režīms;

12.13. ap Sventes, Meduma un Skujines ezeriem 30 metru joslā:

12.13.1. būvēt ēkas un būves, kā arī ierīkot dīķus, izņemot:

12.13.1.1. īslaicīgas lietošanas būvju un mazēku būvniecību;

12.13.1.2. esošo būvju atjaunošanu;

12.13.1.3. kultūras pieminekļu restaurāciju;

12.13.1.4. transporta un elektronisko sakaru tīklu būvju būvniecību, ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu, ūdens ņemšanas ietaišu un maģistrālo cauruļvadu būvniecību, enerģijas pārvades un sadales būvju būvniecību;

12.13.1.5. peldvietu, eliņu, laivu piestātņu, mazo atpūtas un tūrisma infrastruktūras objektu būvniecību;

12.13.1.6. valsts meteoroloģisko un hidroloģisko novērojumu staciju un posteņu un citu stacionāru valsts nozīmes monitoringa punktu un posteņu būvniecību;

12.13.1.7. biotopu apsaimniekošanai nepieciešamo īslaicīgas lietošanas būvju un dabas tūrismam nepieciešamo skatu platformu, laipu un tamlīdzīgu objektu būvniecību;

12.13.2. būvēt un izvietot notekūdeņu attīrīšanas iekārtas ar filtrāciju gruntī, kā arī novadīt vidē neattīrītus ražošanas un sadzīves notekūdeņus un notekūdeņu dūņas.

13. Ainavu apvidū aizliegtas piesārņojošas darbības (iekārtas), kurām nepieciešama A kategorijas atļauja.

14. Lai saglabātu reģionam raksturīgo ainavu struktūru, tās ainavu elementus, tipiskos zemes izmantošanas veidus un apbūves, kā arī kultūrvēsturiskās vides īpatnības, ainavu apvidū esošo vietējo pašvaldību teritorijas plānojumos un apbūves noteikumos var ietvert papildu prasības būvniecībai un zemes izmantošanas veidiem.

15. Ainaviski augstvērtīgajās teritorijās, kas norādītas šo noteikumu 1. pielikumā, aizliegts:

15.1. veikt darbības, kas būtiski pārveido šīs teritorijas, tās elementus, izmaina kultūrvēsturiskās vides īpatnības un reģionam raksturīgos ainavu elementus;

15.2. uzstādīt telekomunikāciju torņus un vēja elektrostacijas, kuru darba rata diametrs ir lielāks par pieciem metriem vai augstākais punkts pārsniedz 30 metru augstumu;

15.3. iegūt derīgos izrakteņus, izņemot pazemes ūdens ieguvi.

16. Aizliegts veikt būvniecību, ierīkot stādījumus un ieaudzēt mežu, kas no publiski pieejamiem skatupunktiem un ainaviskiem ceļiem, kas noteikti šo noteikumu 1. pielikumā, var aizsegt skatu uz ainavai raksturīgiem elementiem un vērtībām.

17. Ainavu apvidū meža zemēs aizliegts cirst kokus rekonstruktīvajā cirtē (izņemot neproduktīvu egļu tīraudžu dabiskošanu un sugu sastāva dažādošanu).

18. Gar ainaviskiem ceļiem, kuri noteikti šo noteikumu 1. pielikumā, kailcirtei piegulošo mežaudzi nocērt ne agrāk kā 10 gadus pēc kailcirtes skuju koku audzēs un piecus gadus pēc kailcirtes lapu koku audzēs, ja kailcirtes platībā mežaudze atzīta par atjaunotu un atjaunotās mežaudzes koku vidējais augstums skuju kokiem ir viens metrs un vairāk, bet lapu kokiem – divi metri un vairāk.

19. Ainavu apvidū noteiktie mežsaimnieciskās darbības aizliegumi neattiecas uz īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu atjaunošanas pasākumiem, kuru veikšanai ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja.

III. Regulējamā režīma zona

20. Regulējamā režīma zona izveidota, lai nodrošinātu pret traucējumiem jutīgo īpaši aizsargājamo sugu un to dzīvotņu aizsardzību.

21. Regulējamā režīma zonā aizliegta saimnieciskā un cita veida darbība, izņemot:

21.1. teritorijas aizsardzības režīma ievērošanas kontroli;

21.2. savvaļas sēņu, augu un to produktu ievākšanu. Savvaļas ogu ievākšanai aizliegts izmantot speciālas vākšanas palīgierīces;

21.3. meža inventarizāciju;

21.4. no 1. augusta līdz 28. februārim – ceļu pārbūvi un atjaunošanu, ja netiek mainīts ceļa trases platums un novietojums, kā arī ceļu ikdienas un periodisku uzturēšanu;

21.5. medības no 31. jūlija līdz 15. martam, bebru Castor fiber medības, mežacūku Sus scrofa medības, kā arī citu sugu dzīvnieku medības epizootijas draudu gadījumā atļautajā medību sezonas laikā;

21.6. dabiski apmežojušās un applūdušās zemes lietošanas kategorijas maiņu uz dabā konstatēto zemes lietošanas kategoriju;

21.7. ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju:

21.7.1. zinātniskās pētniecības darbus;

21.7.2. ekosistēmu, īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu atjaunošanai, aizsardzībai un saglabāšanai nepieciešamo pasākumu īstenošanu;

21.7.3. pēc dabas stihijām (piemēram, vētras, viesuļi, lietusgāzes, plūdi, krusa, stiprs sals un sniegs, meža un purvu ugunsgrēki, liels karstums, sausums) mežaudzēs cirst un izvākt bīstamos kokus (koki, kas apdraud cilvēku dzīvību un veselību, tuvumā esošās ēkas vai infrastruktūras objektus).

IV. Dabas lieguma zona

22. Dabas lieguma zona izveidota, lai nodrošinātu aizsardzību Latvijas īpaši aizsargājamiem biotopiem un Eiropas Savienības nozīmes mežu un saldūdens biotopiem, kā arī īpaši aizsargājamām augu un dzīvnieku sugām.

23. Dabas lieguma zonā aizliegts:

23.1. kurināt ugunskurus ārpus speciāli ierīkotām vietām, kuras nodrošina uguns tālāku neizplatīšanos, izņemot ugunskurus pagalmos un ugunskurus ciršanas atlieku sadedzināšanai, atbilstoši meža apsaimniekošanu regulējošajiem normatīvajiem aktiem un ugunsdrošību un ugunsdzēsību regulējošajiem normatīvajiem aktiem;

23.2. iegūt sūnas un ķērpjus, savvaļas sēnes, augus un to produktus, bojājot vai iznīcinot zemsedzi. Savvaļas ogu ievākšanai aizliegts izmantot speciālas vākšanas palīgierīces;

23.3. nosusināt purvus, mežaudzes slapjās minerālaugsnēs un slapjās kūdras augsnēs;

23.4. pārvietoties pa virszemes ūdensobjektiem ar kuģošanas un citiem peldošiem līdzekļiem, kuru mehāniskā dzinēja vai motora jauda pārsniedz 3,7 kW, izņemot valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un pilnvaroto personu pārvietošanos, pildot dienesta pienākumus, cilvēku glābšanas un meklēšanas darbu veikšanai un valsts aizsardzības uzdevumu veikšanai;

23.5. pārvietoties ar ūdens motocikliem;

23.6. rīkot sporta sacensības, autosacensības, motosacensības, rallijus, treniņbraucienus un izmēģinājuma braucienus, ūdensmotosporta un ūdensslēpošanas sacensības, kā arī ārpus telpām Nacionālo bruņoto spēku, civilās aizsardzības un zemessargu mācības;

23.7. rīkot orientēšanās sacensības un velosacensības no 1. aprīļa līdz 31. maijam. Pārējā laikā orientēšanās sacensību un velosacensību rīkošana jāsaskaņo ar Dabas aizsardzības pārvaldi;

23.8. veikt darbības, kuru rezultātā tiek mainīta upju, vecupju un strautu krasta līnija un gultne, izņemot ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju upju dabiskā tecējuma vai ūdenstecēm un ūdenstilpēm piegulošo teritoriju dabiskā hidroloģiskā režīma atjaunošanu;

23.9. veikt darbības, kas veicina augsnes erozijas attīstību, izņemot mineralizēto joslu ierīkošanu un augsnes sagatavošanu lauksaimniecības un mežsaimniecības vajadzībām;

23.10. veikt darbības, kuru rezultātā tiek mainīta lauksaimniecībā izmantojamās zemes, meža, krūmāja, purva, ūdens objektu zemes un pārējās zemes lietošanas kategorija, izņemot:

23.10.1. dabiski apmežojušās un applūdušās zemes lietošanas kategorijas maiņu uz dabā konstatēto zemes lietošanas kategoriju;

23.10.2. ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju:

23.10.2.1. īpaši aizsargājamo biotopu un īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu atjaunošanai;

23.10.2.2. upju dabiskā tecējuma atjaunošanai;

23.10.2.3. publiski pieejamu dabas tūrisma un izziņas infrastruktūras objektu (piemēram, taku, skatu torņu, telšu vietu, stāvlaukumu, apmeklētāju centru un informācijas centru) ierīkošanai;

23.10.2.4. ceļu, inženierkomunikāciju un citu inženierbūvju pārbūvei un atjaunošanai, ja tiek mainīts trases platums un novietojums;

23.11. būvēt hidrotehniskas būves un ierīkot meliorācijas sistēmas, veikt to pārbūvi un atjaunošanu, izņemot ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju:

23.11.1. upju dabiskā tecējuma, ūdenstecēm un ūdenstilpēm piegulošo teritoriju hidroloģiskā režīma atjaunošanai;

23.11.2. īpaši aizsargājamo biotopu un īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu atjaunošanas pasākumu īstenošanai;

23.11.3. zivju migrācijas ceļu atjaunošanai;

23.11.4. lai novērstu teritoriju applūšanu ārpus dabas lieguma vai līdz šim neapplūdušu teritoriju applūšanu;

23.12. ierīkot ierobežotā platībā turētu savvaļas sugu lauksaimniecības dzīvnieku audzētavas un iežogotas platības to turēšanai nebrīvē, izņemot minēto audzētavu un iežogoto platību ierīkošanu pagalmos un dārzos, kā arī gadījumā, ja tas nepieciešams īpaši aizsargājamo biotopu un īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu atjaunošanai un saglabāšanai, saņemot Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju;

23.13. cirst kokus, kuru caurmērs 1,3 metru augstumā virs koku sakņu kakla pārsniedz 60 centimetrus, izņemot bīstamos kokus;

23.14. organizēt brīvā dabā publiskus pasākumus, kā arī nometnes, kurās piedalās vairāk nekā 60 personas, izņemot pasākumus un nometnes, kas tiek organizētas šim nolūkam paredzētās un speciāli ierīkotās vietās.

24. Dabas lieguma zonā zemes vienību sadalīšana atļauta tikai tad, ja katras atsevišķās zemes vienības platība pēc sadalīšanas nav mazāka par 10 hektāriem. Šis nosacījums neattiecas uz:

24.1. zemes robežu pārkārtošanu vai zemes vienību apvienošanu;

24.2. zemes vienībām, kas tiek atdalītas infrastruktūras un inženierkomunikāciju būvniecībai vai uzturēšanai un kuru apbūves nosacījumus nosaka vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā.

25. Dabas lieguma zonā meža zemēs aizliegts:

25.1. veikt mežsaimniecisko darbību no 15. marta līdz 31. jūlijam, izņemot:

25.1.1. meža nekoksnes vērtību ieguvi;

25.1.2. bīstamo koku ciršanu un novākšanu. Lai ierobežotu egļu astoņzobu mizgrauža invāzijas draudus, pēc vējgāzēm pieļaujama svaigi gāzto egļu izvākšana;

25.1.3. kokmateriālu izvešanu ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju (Dabas aizsardzības pārvalde atļauju izsniedz 10 darbdienu laikā pēc rakstiska iesnieguma saņemšanas):

25.1.3.1. atbilstošas ceļu nestspējas apstākļos, ja tas negatīvi neietekmē putnu ligzdošanu;

25.1.3.2. dabas stihiju postījumu gadījumā;

25.2. cirst kokus galvenajā cirtē;

25.3. cirst kokus kopšanas cirtē, ja mežaudzes vecums pārsniedz:

25.3.1. priežu un ozolu audzēm – 60 gadu;

25.3.2. egļu, bērzu, melnalkšņu, ošu un liepu audzēm – 50 gadu;

25.3.3. apšu audzēm – 30 gadu;

25.4. atzarot augošus kokus mežaudzēs, izņemot koku atzarošanu skatu punktu ierīkošanai un uzturēšanai, elektropārvades un citu lineāro komunikāciju uzturēšanai, kā arī satiksmes drošībai uz ceļiem;

25.5. ierīkot jaunus mežsaimniecības (komersantu) ceļus, kā arī veikt esošo ceļu trases maiņu vai paplašināšanu;

25.6. atjaunot mežu stādot vai sējot, izņemot ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju šo noteikumu 31. punktā minētajā gadījumā;

25.7. ierīkot mežā un gar ceļiem sietveida nožogojumus, kuri redzamības palielināšanai nav apzīmēti, izmantojot dzīvniekiem pamanāmus materiālus (piemēram, zarus vai lentes);

25.8. bojāt vai iznīcināt (arī uzarot vai kultivējot) meža pļavas un lauces, izņemot Meža valsts reģistrā reģistrētās medījamo dzīvnieku piebarošanas lauces.

26. Ja slimību inficētie, kaitēkļu invadētie vai citādi bojātie koki rada masveidīgas kaitēkļu savairošanās draudus un var izraisīt audžu bojāeju ārpus dabas lieguma zonas, bojātos kokus atļauts cirst sanitārajā cirtē pēc Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma saņemšanas. Atzinumā nosaka konkrētu apjomu šo bojāto koku izvākšanai. Veicot sanitāro cirti, saglabā visus augtspējīgos kokus.

27. Mežaudzēs uz hektāru saglabā ne mazāk kā 20 kubikmetru sausu stāvošu koku, svaigi vēja gāztu koku un kritalu, kuru diametrs resnākajā vietā pārsniedz 25 centimetrus. Ja to kopējais apjoms ir lielāks, vispirms saglabā resnākos kokus. Pieļaujams izvākt svaigi vēja gāztas egles, kuru apjoms pārsniedz piecus kubikmetrus uz hektāru un kuras saskaņā ar Valsts meža dienesta atzinumu var izraisīt mežaudžu bojāeju masveidīgas kaitēkļu savairošanās dēļ. Pieļaujams izvākt vēja gāztus kokus un kritalas no ezeriem un upēm.

28. Šo noteikumu 27. punktā minētos sausos kokus un kritalas, kā arī nocirstos bīstamos kokus un nocirsto koku celmus atstāj mežaudzē, lai nodrošinātu trūdošo (atmirušo) koksni kā dzīvesvietu meža ekosistēmā svarīgām sugām.

29. Uz mežaudzēm, kurās vējgāzes, vējlauzes, ugunsgrēku, slimību infekcijas vai kaitēkļu invāzijas dēļ mežaudzes šķērslaukums kļuvis mazāks par kritisko šķērslaukumu un vēja gāztie, bojātie, sausie stāvošie koki un kritalas netiek izvākti un kurās veiktas cirtes pirms šo noteikumu stāšanās spēkā, neattiecina meža atjaunošanas un jaunaudžu kopšanas prasības.

30. Kopšanas cirtē uz cirsmas hektāru saglabā vismaz 15 dzīvotspējīgus vecākos un lielāko izmēru kokus (ekoloģiskos kokus), vispirms saglabājot resnākos (koku caurmērs lielāks par valdošās koku sugas koku vidējo caurmēru) ozolus, liepas, priedes, ošus, gobas, vīksnas, melnalkšņus un kļavas. Ja šādu koku mežaudzē nav, vispirms saglabā apses un bērzus, kā arī kokus ar lieliem un resniem zariem, dobumainus kokus un kokus ar deguma rētām. Saglabājamos kokus pēc iespējas atstāj grupās, saglabājot tajās arī paaugu vai pamežu, izņemot, ja meža platība vienā zemes vienībā ir mazāka par vienu hektāru.

31. Ja dabas stihiju (piemēram, vētras, viesuļi, lietusgāzes, plūdi, krusa, stiprs sals un sniegs, meža un purvu ugunsgrēki, liels karstums, sausums) postījumu skartā vienlaidu platība dabas lieguma zonā ir lielāka nekā 5 hektāri, mežaudzēs sanitāro cirti pēc Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma saņemšanas drīkst veikt, ja ir saņemts Dabas aizsardzības pārvaldes pozitīvs rakstisks atzinums. Dabas aizsardzības pārvalde, sniedzot atzinumu, ņem vērā arī plānotās darbības ietekmi uz cilvēku drošību un veselību un atzinumu sniedz 10 darbdienu laikā pēc Valsts meža dienesta pieprasījuma saņemšanas.

V. Dabas parka zona

32. Dabas parka zona izveidota, lai aizsargātu ainaviski nozīmīgākās teritorijas un dabas vērtības (mežu, zālāju un saldūdeņu biotopus un ar tiem saistītās sugas) un nodrošinātu teritorijas ekoloģisko integritāti.

33. Dabas parka zonā aizliegts:

33.1. kurināt ugunskurus ārpus speciāli ierīkotām vietām, kuras nodrošina uguns tālāku neizplatīšanos, izņemot ugunskurus pagalmos un ugunskurus ciršanas atlieku sadedzināšanai atbilstoši meža apsaimniekošanu regulējošajiem normatīvajiem aktiem un ugunsdrošību un ugunsdzēsību regulējošajiem normatīvajiem aktiem;

33.2. iegūt sūnas un ķērpjus, savvaļas sēnes, augus un to produktus, bojājot vai iznīcinot zemsedzi. Savvaļas ogu ievākšanai aizliegts izmantot speciālas vākšanas palīgierīces;

33.3 nosusināt purvus un mežaudzes slapjās minerālaugsnēs un slapjās kūdras augsnēs;

33.4. veikt darbības, kuru rezultātā tiek mainīta upju, vecupju un strautu krasta līnija un gultne, izņemot upju dabiskā tecējuma vai ūdenstecēm un ūdenstilpēm piegulošo teritoriju dabiskā hidroloģiskā režīma atjaunošanu ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju;

33.5. veikt darbības, kas veicina augsnes erozijas attīstību, izņemot augsnes sagatavošanu lauksaimniecības un mežsaimniecības vajadzībām;

33.6. ierīkot ierobežotā platībā turētu savvaļas sugu lauksaimniecības dzīvnieku audzētavas, kā arī nožogotas platības savvaļas dzīvnieku turēšanai nebrīvē, izņemot minēto audzētavu un iežogoto platību ierīkošanu pagalmos un dārzos, kā arī gadījumā, ja tas nepieciešams īpaši aizsargājamo biotopu un īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu atjaunošanai un saglabāšanai, saņemot Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju;

33.7. cirst kokus, kuru caurmērs 1,3 metru augstumā virs koku sakņu kakla pārsniedz 60 centimetrus, izņemot bīstamos kokus;

33.8. pārvietoties pa virszemes ūdensobjektiem ar kuģošanas un citiem peldošiem līdzekļiem, kuru mehāniskā dzinēja vai motora jauda pārsniedz 3,7 kilovatus, izņemot valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un pilnvaroto personu pārvietošanos, pildot dienesta pienākumus, kā arī zinātniskai izpētei un monitoringa veikšanai;

33.9. rīkot orientēšanās sporta sacensības no 1. aprīļa līdz 31. maijam;

33.10. bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas:

33.10.1. veikt darbības, kuru rezultātā tiek mainīta zemes lietošanas kategorija, izņemot dabiski apmežojušās un applūdušas zemes lietošanas kategorijas maiņu uz dabā konstatēto zemes lietošanas kategoriju;

33.10.2. rīkot orientēšanās sporta sacensības, autosacensības, motosacensības, velosacensības, rallijus, treniņbraucienus un izmēģinājuma braucienus ārpus valsts autoceļiem un pašvaldību ceļiem, kā arī ūdensmotosporta un ūdensslēpošanas sacensības un Nacionālo bruņoto spēku, civilās aizsardzības un zemessargu mācības ārpus telpām;

33.11. būvēt hidrotehniskas būves un ierīkot meliorācijas sistēmas, veikt to pārbūvi un atjaunošanu, izņemot ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju:

33.11.1. lai novērstu teritoriju applūšanu ārpus aizsargājamās teritorijas vai līdz šim neapplūdušu teritoriju applūšanu ainavu apvidū;

33.11.2. upju dabiskā tecējuma, ūdenstecēm un ūdenstilpēm piegulošo teritoriju hidroloģiskā režīma atjaunošanai;

33.11.3. īpaši aizsargājamo biotopu un īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu atjaunošanas pasākumu veikšanai;

33.11.4. zivju migrācijas ceļu atjaunošanai.

34. Zemes vienību sadalīšana atļauta tikai tad, ja meža zemēs katras atsevišķās zemes vienības platība pēc sadalīšanas nav mazāka par 10 hektāriem, bet lauksaimniecībā izmantojamās zemēs un pārējās zemēs – mazāka par trim hektāriem. Šis nosacījums neattiecas uz:

34.1. zemes robežu pārkārtošanu vai zemes vienību apvienošanu;

34.2. zemes vienībām, kas tiek atdalītas publiska rakstura objektu (piemēram, peldvietas, atpūtas vietas labiekārtošana, publiski pieejamas tūrisma infrastruktūras izvietošana) izveidei, būvniecībai un apsaimniekošanai, kā arī infrastruktūras un inženierkomunikāciju būvniecībai, atjaunošanai, pārbūvei vai uzturēšanai un kuru apbūves nosacījumus un izveidi paredz vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā;

34.3. gadījumiem, ja no īpašuma tiek atdalīta zemes vienība ar dzīvojamām un saimniecības ēkām, pagalmu un zemi, kas nepieciešama saimniecības uzturēšanai. Šādos gadījumos uz jaunveidojamās zemes vienības, uz kuras neatrodas ēkas, jaunu ēku būvniecība nav pieļaujama.

35. Dabas parka zonā meža zemēs aizliegts:

35.1. veikt mežsaimniecisko darbību no 15. marta līdz 31. jūlijam, izņemot:

35.1.1. meža nekoksnes vērtību ieguvi;

35.1.2. meža atjaunošanu ar rokas darbarīkiem bez motora;

35.1.3. bīstamo koku ciršanu un novākšanu. Lai ierobežotu egļu astoņzobu mizgrauža invāzijas draudus, pēc vējgāzēm pieļaujama svaigi gāzto egļu izvākšana;

35.1.4. kokmateriālu izvešanu ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju (Dabas aizsardzības pārvalde atļauju izsniedz 10 darbdienu laikā pēc rakstiska iesnieguma saņemšanas):

35.1.4.1. atbilstošas ceļu nestspējas apstākļos, ja tas negatīvi neietekmē putnu ligzdošanu;

35.1.4.2. dabas stihiju postījumu gadījumā;

35.2. cirst kokus kailcirtē.

36. Mežaudzēs uz hektāru saglabā ne mazāk kā 20 kubikmetru sausu stāvošu koku, svaigi vēja gāztu koku un kritalu, kuru diametrs resnākajā vietā pārsniedz 25 centimetrus. Ja to kopējais apjoms ir lielāks, vispirms saglabā resnākos kokus. Pieļaujams izvākt svaigi vēja gāztas egles, kuru apjoms pārsniedz piecus kubikmetrus uz hektāru un kuras saskaņā ar Valsts meža dienesta atzinumu var izraisīt mežaudžu bojāeju masveidīgas kaitēkļu savairošanās dēļ.

37. Galvenajā un kopšanas cirtē saglabā vismaz 15 dzīvotspējīgus vecākos un lielāko izmēru kokus (ekoloģiskos kokus) uz cirsmas hektāru, vispirms saglabājot resnākos (koku caurmērs lielāks par valdošās koku sugas koku vidējo caurmēru) ozolus, liepas, priedes, ošus, gobas, vīksnas, melnalkšņus un kļavas. Ja šādu koku mežaudzē nav, vispirms saglabā apses un bērzus, kā arī kokus ar lieliem un resniem zariem, dobumainus kokus un kokus ar deguma rētām. Saglabājamos kokus pēc iespējas atstāj grupās, saglabājot tajās arī paaugu vai pamežu, izņemot, ja meža platība vienā zemes vienībā ir mazāka par vienu hektāru.

38. Sausos kokus un kritalas šo noteikumu 36. punktā minētajā apjomā, kā arī nocirstos bīstamos kokus un nocirsto koku celmus atstāj mežaudzē, lai nodrošinātu trūdošo (atmirušo) koksni kā dzīvesvietu meža ekosistēmā svarīgām sugām.

39. Uz mežaudzēm, kurās vējgāzes, vējlauzes, slimību infekcijas vai kaitēkļu invāzijas dēļ mežaudzes šķērslaukums kļuvis mazāks par kritisko šķērslaukumu un vēja gāztie, bojātie, sausie stāvošie koki un kritalas netiek izvākti, neattiecina meža atjaunošanas un jaunaudžu kopšanas prasības.

40. Ja dabas stihiju (piemēram, vētras, viesuļi, lietusgāzes, plūdi, krusa, stiprs sals un sniegs, meža un purvu ugunsgrēki, liels karstums, sausums) postījumu skartā vienlaidu platība ir lielāka nekā 10 hektāri, dabas parka zonā mežaudzēs sanitāro cirti pēc Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma saņemšanas drīkst veikt, ja ir saņemts Dabas aizsardzības pārvaldes pozitīvs rakstisks atzinums. Dabas aizsardzības pārvalde, sniedzot atzinumu, ņem vērā arī plānotās darbības ietekmi uz cilvēku drošību un veselību un atzinumu sniedz 10 darbdienu laikā pēc Valsts meža dienesta pieprasījuma saņemšanas.

VI. Ainavu aizsardzības zona

41. Ainavu aizsardzības zona noteikta, lai saglabātu reģionam raksturīgo kultūrainavu un dabas vērtības, vienlaikus nodrošinot ilgtspējīgu teritorijas saimniecisko izmantošanu.

42. Ainavu aizsardzības zonā aizliegts:

42.1. veikt darbības, kuru rezultātā tiek mainīta ezeru krasta līnija;

42.2. bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas:

42.2.1. rīkot orientēšanās un sporta sacensības, kurās piedalās vairāk par 100 cilvēkiem;

42.2.2. veikt darbības, kuru rezultātā tiek mainīta zemes lietošanas kategorija īpaši aizsargājamos zālāju biotopos, kas norādīti šo noteikumu 1. pielikumā;

42.3. veikt mežsaimniecisko darbību no 15. marta līdz 31. jūlijam, izņemot:

42.3.1. meža nekoksnes vērtību ieguvi;

42.3.2. meža atjaunošanu ar rokas darbarīkiem bez motora;

42.3.3. bīstamo koku ciršanu un novākšanu. Lai ierobežotu egļu astoņzobu mizgrauža invāzijas draudus, pēc vējgāzēm pieļaujama svaigi gāzto egļu izvākšana;

42.3.4. kokmateriālu izvešanu ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju (Dabas aizsardzības pārvalde atļauju izsniedz 10 darbdienu laikā pēc rakstiska iesnieguma saņemšanas):

42.3.4.1. atbilstošas ceļu nestspējas apstākļos, ja tas negatīvi neietekmē putnu ligzdošanu;

42.3.4.2. dabas stihiju postījumu gadījumā.

43. Maksimāli pieļaujamā kailcirtes platība ir trīs hektāri.

44. Galvenajā un kopšanas cirtē saglabā vismaz 15 dzīvotspējīgus vecākos un lielāko izmēru kokus (ekoloģiskos kokus) uz cirsmas hektāru, vispirms saglabājot resnākos (koku caurmērs lielāks par valdošās koku sugas koku vidējo caurmēru) ozolus, liepas, priedes, ošus, gobas, vīksnas, melnalkšņus un kļavas. Ja šādu koku mežaudzē nav, vispirms saglabā apses un bērzus, kā arī kokus ar lieliem un resniem zariem, dobumainus kokus un kokus ar deguma rētām. Saglabājamos kokus pēc iespējas atstāj grupās, saglabājot tajās arī paaugu vai pamežu, izņemot, ja meža platība vienā zemes vienībā ir mazāka par vienu hektāru.

VII. Dabas pieminekļi

45. Šīs nodaļas prasības attiecas uz šādiem dabas pieminekļiem:

45.1. aizsargājamiem kokiem – vietējo un citzemju sugu dižkokiem (koki, kuru apkārtmērs 1,3 metru augstumā virs koka sakņu kakla vai augstums nav mazāks par šo noteikumu 3. pielikumā minētajiem izmēriem, tai skaitā sausi koki, kritalas un koku stumbeņi) un teritoriju ap kokiem vainagu projekcijas platībā, kā arī 10 metru platā joslā no tās (mērot no aizsargājamā koka vainaga projekcijas ārējās malas);

45.2. aizsargājamiem dendroloģiskajiem stādījumiem;

45.3. aizsargājamām alejām;

45.4. dižakmeņiem (laukakmeņi, kuru virszemes tilpums ir 10 un vairāk kubikmetru) un 10 metru platu joslu ap tiem.

46. Ja dabas piemineklis vai tā daļa atrodas valsts aizsargājamā kultūras pieminekļa teritorijā vai tā aizsardzības zonā, šajos noteikumos atļauto darbību veikšanai papildus nepieciešama Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas rakstiska atļauja.

47. Dabas pieminekļu teritorijā aizliegts:

47.1. veikt darbības, kuru dēļ tiek bojāts vai iznīcināts dabas piemineklis vai mazināta tā dabiskā estētiskā, ekoloģiskā un kultūrvēsturiskā vērtība;

47.2. iegūt derīgos izrakteņus, izņemot pazemes ūdens ieguvi;

47.3. veikt darbības, kuru rezultātā tiek mainīta zemes lietošanas kategorija, izņemot gadījumus, ja aizsargājamos dendroloģiskos stādījumus izveido par parku vai mežaparku saskaņā ar normatīvajiem aktiem par parku un mežaparku ierīkošanu un apsaimniekošanu;

47.4. kurināt ugunskurus ārpus speciāli ierīkotām vietām, kuras nodrošina uguns tālāku neizplatīšanos, izņemot ugunskurus pagalmos un ugunskurus ciršanas atlieku sadedzināšanai atbilstoši ugunsdrošību un ugunsdzēsību regulējošajiem normatīvajiem aktiem.

48. Bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas saņemšanas dabas pieminekļa teritorijā aizliegts veikt darbības, kas izraisa pazemes ūdeņu, gruntsūdeņu un virszemes ūdeņu līmeņa maiņu.

49. Aizsargājamā koka teritorijā aizliegts:

49.1. veikt darbības, kas var negatīvi ietekmēt aizsargājamā koka augšanu un dabisko attīstību. Ja aizsargājamais koks atrodas apdzīvotā vietā, ir pieļaujama infrastruktūras vai inženierkomunikāciju izbūve vai atjaunošana, kā arī ēku pārbūve;

49.2. novietot lietas (piemēram, būvmateriālus vai malku), kas aizsedz skatu uz koku, ierobežo piekļuvi tam vai mazina tā estētisko vērtību;

49.3. mainīt vides apstākļus – ūdens režīmu un koka barošanās režīmu;

49.4. iznīcināt dabisko zemsedzi.

50. Ja aizsargājamo koku nomāc vai apēno jaunāki koki un krūmi, saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē koku ciršanu meža zemēs vai ārpus tām, atļauta to izciršana kopšanas vai citā cirtē aizsargājamā koka vainaga projekcijā un tai piegulošā zonā, izveidojot no kokiem brīvu 10 metru platu joslu (mērot no aizsargājamā koka vainaga projekcijas līdz apkārtējo koku vainagu projekcijām).

51. Aizsargājamo koku atļauts nocirst (novākt), ja ir saņemts pozitīvs rakstisks kokkopja (arborista) atzinums, kura nepieciešamību nosaka Dabas aizsardzības pārvalde, un ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja, šādos gadījumos:

51.1. koks kļuvis bīstams un nav citu iespēju novērst bīstamības situāciju (piemēram, apzāģēt zarus, izveidot atbalstus, izvietot ceļa vai norādes zīmes, barjeras);

51.2. koka augtspēja ir pilnīgi zudusi, un koks nav dzīvotne īpaši aizsargājamai sugai. Koka augtspēju nosaka atbilstoši meža apsaimniekošanu un izmantošanu regulējošiem normatīvajiem aktiem;

51.3. lai nodrošinātu sabiedrības veselības aizsardzības, drošības vai citas sevišķi svarīgas, arī sociāla vai ekonomiska rakstura, intereses vai videi primāri svarīgas labvēlīgas izmaiņas.

52. Ja aizsargājamais koks ir nolūzis vai nozāģēts, koka stumbrs un zari, kuru diametrs ir lielāks par 50 centimetriem, ir saglabājami koka augšanas vietā vai tuvākajā apkārtnē, izņemot neitrālo zonu.

53. Aizsargājamā dendroloģiskā stādījuma teritorijā koku ciršana un dendroloģisko stādījumu atjaunošana atļauta saskaņā ar aizsargājamā dendroloģiskā stādījuma rekonstrukcijas projektu, ko rakstiski saskaņojusi Dabas aizsardzības pārvalde.

54. Aizsargājamā dendroloģiskā stādījuma teritorijā pēc rakstiskas atļaujas saņemšanas no Dabas aizsardzības pārvaldes pieļaujama infrastruktūras vai inženierkomunikāciju izbūve vai atjaunošana, kā arī ēku pārbūve un atjaunošana.

55. Aizsargājamajos dendroloģiskajos stādījumos un aizsargājamā alejā kokus atļauts nocirst (novākt), ja ir saņemts kokkopja (arborista) pozitīvs rakstisks atzinums, kura nepieciešamību nosaka Dabas aizsardzības pārvalde, un ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja, šādos gadījumos:

55.1. koks kļuvis bīstams un nav citu iespēju novērst bīstamības situāciju (piemēram, apzāģēt zarus, izveidot atbalstus, izvietot ceļa vai norādes zīmes, barjeras);

55.2. koka augtspēja ir pilnīgi vai daļēji zudusi, un koks nav dzīvotne īpaši aizsargājamai sugai. Koka augtspēju nosaka atbilstoši meža apsaimniekošanu un izmantošanu regulējošiem normatīviem aktiem;

55.3. lai nodrošinātu sabiedrības veselības aizsardzības, drošības vai citas sevišķi svarīgas, arī sociāla vai ekonomiska rakstura, intereses vai videi primāri svarīgas labvēlīgas izmaiņas.

56. Aizsargājamo aleju atjauno ar tādas pašas koku sugas kokiem. Aizsargājamā alejā nocirsto (novākto) koku vietā stāda jaunus tādu pašu koku sugu kokus, izņemot, ja tie radītu bīstamības situāciju vai nav iespējama alejas koku atjaunošana šo noteikumu 55.3. apakšpunktā minētajos gadījumos.

57. Aizliegts rakstīt, zīmēt un gravēt uz aizsargājamiem dižakmeņiem un tos pārvietot.

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs A. T. Plešs

1. pielikums
Ministru kabineta
2021. gada 8. aprīļa
noteikumiem Nr. 221

Aizsargājamo ainavu apvidus "Augšzeme" funkcionālo zonu shēma

1. Funkcionālo zonu robežas noteiktas Latvijas ģeodēzisko koordinātu sistēmā. Merkatora transversālās projekcijas plaknes koordinātas noteiktas, par kartogrāfisko pamatu izmantojot aktuālo ortofotokarti un Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datus. Robežas noteiktas, par pamatu izmantojot kartogrāfisko materiālu (ortofotokarti), neveicot robežu instrumentālu uzmērīšanu apvidū. Līdz robežu instrumentālai uzmērīšanai apvidū pieļaujamas robežu novirzes izmantotās kartes mēroga noteiktības robežās atbilstoši dabā esošajām faktiskajām robežām.

2. Funkcionālo zonu un sezonas lieguma robežu ģeotelpiskie dati pieejami dabas datu pārvaldības sistēmā atbilstoši normatīvajiem aktiem par dabas datu pārvaldības sistēmas uzturēšanas, datu aktualizācijas un informācijas aprites kārtību.

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs A. T. Plešs

2. pielikums
Ministru kabineta
2021. gada 8. aprīļa
noteikumiem Nr. 221

Speciālās informatīvās zīmes paraugs, tās lietošanas un izveidošanas kārtība

1. Informatīvā zīme ainavu apvidus apzīmēšanai (turpmāk – zīme) ir zaļš kvadrātveida laukums baltā ietvarā ar stilizētu ozollapas piktogrammu centrā.

2. Zīmes krāsas (krāsu prasības norādītas PANTONE, CMYK un ORACAL sistēmās) ir šādas:

2.1. kvadrātveida laukums (ozollapas piktogrammas fons) – gaiši zaļā krāsā (PANTONE 362C vai C70 M0 Y100 K0, vai ORACAL ECONOMY 064 (yellow green));

2.2. ozollapas piktogramma – baltā krāsā;

2.3. ozollapas piktogrammas kontūra un ozollapas dzīslojums – tumši zaļā krāsā (PANTONE 3425C vai C100 M0 Y78 K42, vai ORACAL ECONOMY 060 (dark green));

2.4. zīmes ietvars – baltā krāsā.

3. Zīmes lietošanas kārtība:

3.1. uzstādot zīmi dabā, izvēlas vienu no šādiem izmēriem:

3.1.1. 300 x 300 mm;

3.1.2. 150 x 150 mm;

3.1.3. 75 x 75 mm;

3.2. poligrāfiskajos izdevumos zīmes izmēru, saglabājot kvadrāta proporcijas, izvēlas atbilstoši lietotajam mērogam, bet ne mazāku kā 5 x 5 mm;

3.3. gadījumos, kas nav minēti šā pielikuma 3.1. un 3.2. apakšpunktā, var lietot dažādu izmēru zīmes, saglabājot kvadrāta proporcijas;

3.4. zīme nav uzstādāma uz ceļiem.

4. Zīmju izveidošanu (sagatavošanu) un izvietošanu nodrošina Dabas aizsardzības pārvalde sadarbībā ar attiecīgo pašvaldību. 

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs A. T. Plešs

3. pielikums
Ministru kabineta
2021. gada 8. aprīļa
noteikumiem Nr. 221

Aizsargājamie koki – vietējo un citzemju sugu dižkoki (pēc apkārtmēra vai augstuma)

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs A. T. Plešs