— tiekoties ar Eiropas Savienības ārlietu komisāru

Valsts prezidents Guntis Ulmanis vakar, 20.jūlijā, tikās ar Eiropas Komisijas komisāru Hansu van den Bruku, lai turpinātu politisko dialogu, kas ir īpaši svarīgs tagad, kad EK gatavo savu ziņojumu par kandidātvalstīm.

G.Ulmanis raksturoja Latvijas ekonomisko, juridisko un institucionālo gatavību sarunu sākšanai par iestāšanos Eiropas Savienībā un izteica cerību, ka ES dalībvalstis drīz pieņems lēmumu sākt sarunas ar Latviju par uzņemšanu organizācijā. Valsts prezidents kā būtisku faktu minēja to, ka valdība ir izstrādājusi Latvijas stratēģiju un nacionālo programmu integrācijai Eiropas Savienībā, kā arī uzsvēra nepieciešamību daudz plašāk izskaidrot Latvijas iedzīvotājiem jautājumu par integrāciju Eiropas Savienībā.

G.Ulmanis izklāstīja H. van den Brukam savu skatījumu par Latvijas iekšpolitisko attīstību un pauda pārliecību, ka rudenī gaidāmajās vēlēšanās noteicošo vairākumu iegūs centriskie politiskie spēki.

Valsts prezidents raksturoja Saeimas izdarītos grozījumus Pilsonības likumā, nosaucot tos par šīs valdības un parlamenta politiski drosmīgāko, tālredzīgāko un valstiski atbildīgāko lēmumu, kas atbilst Latvijas valsts un sabiedrības interesēm un kura pamatā ir tās vērtības un principi, kuru dēļ Latvija atguva savu neatkarību.

Valsts prezidents un EK komisārs izteica savus viedokļus par tā dēvēto Ziemeļu dimensiju. G.Ulmanis atzīmēja, ka Somijas iniciatīva ir politiski atbalstāma, taču tās ekonomiskais saturs jābalsta uz ekonomiskiem apsvērumiem un aprēķiniem. "Latvija vēlas jau no paša sākuma piedalīties Ziemeļu dimensijas izstrādāšanā un piedāvāt savus konkrētus projektus, kas atbilstu visa reģiona interesēm," teica G.Ulmanis.

— sarunā ar Amerikas Savienoto Valstu

Starptautiskās attīstības aģentūras pārstāvi

Valsts prezidents Guntis Ulmanis piektdien, 17.jūlijā, tikās ar ASV Starptautiskās attīstības aģentūras administratora vietnieci Herrietu Babitu.

Valsts prezidents sarunā uzsvēra, ka Latvija augstu vērtē ASV sniegto atbalstu, kas kopš 1991.gada saņemts ekonomikas, administratīvajā un pašvaldību sektorā. G.Ulmanis sacīja, ka līdztekus administratīvās un pašvaldību sistēmas attīstībai svarīga ir mazo un vidējo uzņēmumu stimulēšana. Viņš pauda gandarījumu, ka vistuvākajā laikā tiks uzsākta ASV un Baltijas partnerības fonda darbība, par kura dibināšanu ASV prezidents Bils Klintons paziņoja šogad 16.janvārī, ASV un Baltijas valstu hartas parakstīšanas dienā, un kas būtu vēl viens apliecinājums hartas īstenošanai.

H.Babita informēja G.Ulmani, ka Baltijas un ASV partnerības fonda mērķis ir palīdzēt nevalstiskajam sektoram aktīvāk iesaistīties valsts pārvaldē, padziļināt demokrātiskās un ekonomiskās reformas valstī. Viņa interesējās, kādās jomās, pēc Valsts prezidenta domām, būtu īpaši lietderīga ASV palīdzības fonda turpmākā darbība.

Kā būtiski svarīgu Valsts prezidents minēja izglītības sistēmas pilnveidošanu. Viņš uzsvēra izglītības lomu valsts attīstībā un sabiedrības saliedēšanā, atzīmējot fonda iespējamo līdzdarbību jaunu mācību grāmatu izdošanā un nevalstisko organizāciju kontaktu veicināšanā, kas sekmētu Latvijas sabiedrības integrāciju. Atzīstot, ka nepilsoņu naturalizācija pašlaik ir pārlieku politizēta, G.Ulmanis sacīja, ka ir jādomā, kā izveidot produktīvus kontaktus starp Naturalizācijas pārvaldi kā valsts institūciju un nevalstiskajām organizācijām. G.Ulmanis atzīmēja, ka latviešu valoda ir viens no svarīgākajiem elementiem integrācijas procesā.

Valsts prezidenta preses dienests