Informacija

Ceturtdien, 16.jūlijā, ekonomikas ministrs Laimonis Strujevičs kopā ar ministrijas vadošajiem darbiniekiem pēc Jelgavas domes uzaicinājuma apmeklēja vairākus šīs Zemgales pilsētas uzņēmumus un iepazinās ar investīciju politiku un pilsētas infrastruktūras attīstību.

Ministrs apmeklēja vairākas modernizētas autonomās katlumājas dzīvojamo namu mikrorajonos. Viņš uzteica par modernu, ar datoriem vadāmu sistēmu uzstādīšanu, kas paredz arī kompaktu, elektroniski vadāmu siltummezglu iekārtošanu. Siltumapgādes attīstība Jelgavā tiek nodrošināta no pašvaldības budžeta un Pasaules bankas kredīta līdzekļiem, bet atmaksāšanās paredzēta tikai uz ekonomijas rēķina.

L.Strujevičs iepazinās ar pilsētas ūdens un kanalizācijas saimniecību. Ievērību pelna fakts, ka ūdensapgādes un kanalziācijas sistēma Jelgavā pastāv kopš 1881.gada, tā modernizēta vienīgi 1933.gadā, bet vēl joprojām darbojas nevainojami. Taču Jelgavā ir izstrādāts pilsētas ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas attīstības plāns, kas paredz kanalizācijas kolektoru izbūvi, esošo artēzisko aku modernizāciju ar atdzelzošanas apakšstaciju izveidi, kā arī ūdensvadu tīkla nomaiņu un dzeramā ūdens attīrīšanas ietaišu ierīkošanu. Šo programmu iecerēts īstenot līdz 2007.gadam. Šim nolūkam nepieciešami 18,5 miljoni latu, tos paredzēts ņemt no pašvaldības budžeta resursiem, kā arī izmantot Pasaules bankas kredītu.

Ekonomikas ministrs gandarīts konstatēja, ka Jelgavā labi tiek realizēti pārdomāti izstrādātie projekti, ka tam ir laba institucionālā bāze un darbs tiek veikts profesionāli. Tomēr it apstākļi, kas lielā mērā kavē nodomu īstenošanu, tas ir augstais bezdarba līmenis un iedzīvotāju zemā maksātspēja. Būtu jāapsver, vai jelgavniekiem investīciju projektu īstenošanā būtu iespējams arī valsts budžeta atbalsts vismaz 30 procentu apjomā.

Vēl L.Strujevičs apmeklēja Jelgavas Pieaugušo izglītības centru, kas darbojas jau veselu gadu un kurā apmācīti apmēram 4500 cilvēki — lielākoties sievietes, kas apguvušas šuvējas, frizieres un citas specialitātes, saistītas ar pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem. Centram ir liela nozīme investīciju projekta izstrādē un realizācijā, tirgzinību un sociāli ekonomiskās attīstības plānu izstrādes mācīšanā, kā arī bezarbnieku pārkvalifikācijā.

Viesojoties Jelgavas mašīnbūves rūpnīcā un "Latvijas keramikā", ekonomikas ministrs konstatēja, ka šo uzņēmumu galvenā problēma ir smagā parādu nasta. Tiekoties ar uzņēmumu vadītājiem, tika apspriests, ka parādi būtu jākapitalizē. Uzņēmumu attīstībai nepieciešams palielināt apgrozāmos līdzekļus, to varētu panākt, ņemot kredītus, taču parādu nasta to neļauj darīt. Tātad šajā jomā būtu jāstrādā likumdevējiem.

Jelgavas ražošanas uzņēmumos (kā daudzviet Latvijā) izteikti jūtama kāda bezdarba problēmas iezīme. Nereti strādājošie pēc dažiem labi un pat ļoti labi atalgotā darbā pavadītiem mēnešiem uzraksta atlūgumu un aiziet, lai... stātos uzskaitē kā bezdarbnieki. Jau pēc neilga laika viņi sāk saņemt bezdarbnieka pabalstu, ko aprēķina 70 līdz 80 procentu apmērā no izpeļņas pēdējā darba vietā.

Uzturoties Jelgavā, L.Strujevičs atzinīgi novērtēja sabiedriskā transporta darbību. Iedzīvotājiem ir nodrošināta regulāra satiksme gan pilsētas robežās, gan ar Rīgu un citām tuvējām pilsētām. Pasažieru apkalpošanas kultūra ir ļoti augsta. Sasniegumi panākti, sakārtojot Jelgavas autobusa parka saimniecību. 1994.gadā, sākot pārkārtojumus, iegādājās trīs jaunus autobusus, bet tagad maršrutos izbrauc 59 autobusi, no kurie 42 ir jauni.

Tiekoties ar Jelgavas domes priekšsēdētāju Uldi Ivanu, priekšsēdētāja vietnieku Raiti Vītoliņu un domes izpilddirektoru Juriju Strodu, ekonomikas ministrs Laimonis Strujevičs pauda lielu ieinteresētību, uzteica labo darbu pilsētas infrastruktūras attīstībā, uzsvērdams konsekvenci, ar kādu tiek īstenotas rūpīgi izstrādātas koncepcijas. Sarunu gaitā tika pārspriests arī to problēmu loks, kas būtu risināms valsts līmenī.

Andrejs Jurēvics,

ekonomikas ministra padomnieks

Piektdien, 17.jūlijā, turpinājās Privatizācijas aģentūras padomes sēde, to vadīja padomes priekšsēdētājs Laimonis Strujevičs.

Padome izskatīja un akceptēja L.Strujeviča vadītās darba grupas sagatavotos noteikumus, kādā kārtībā likuma "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju" 52.panta otrajā daļā noteiktajos gadījumos izdarāmi grozījumi valsts īpašuma objektu privatizācijas noteikumos un pirkuma līgumos.

Noteikumu projekta redakcija paredz formalizēt PA valdes lēmumu pieņemšanu gadījumos, kas noteikti likuma "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju" 52.panta otrajā daļā: atlikušo pirkuma maksas latu daļu aizstāt ar privatizācijas sertifikātiem; pagarināt privatizācijas noteikumos un pirkuma līgumā paredzēto samaksas termiņu par objektu; kā arī gadījumos, kad tiek saglabātas tiesības privatizēt objektu, esot nenokārtotām maksājumu saistībām pēc samaksas termiņa beigām; tiek mainīts pirkuma līgumā noteiktais maksājumu grafiks, nepagarinot privatizācijas noteikumos un pirkuma līgumā noteikto galīgo samaksas termiņu. Šie noteikumi atšķirībā no pašreizējās Privatizācijas aģentūras prakses attieksies arī uz valsts kapitāla daļām un tiks piemēroti, ja pircējs ir nomaksājis vairāk par pusi no pirkuma maksas, tai skaitā — vismaz 80 procentus no latos maksājamās daļas (pircējiem, kas ir mazie uzņēmumi likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" 17.panta izpratnē, — vismaz 50 procentus no latos maksājamās daļas).

Padome iepazinās ar informāciju par valsts sanatorijas "Baldone" privatizāciju, par a/s "RAF" maksātnespējas procesa gaitu, kā arī ar informāciju par to, kādas darbības PA valde ir veikusi pēc padomes 1998.gada 1.jūnija sēdes, kurā izskatīja septiņu padomes locekļu iesniegumu par Rīgas ostas valsts stividoru kompānijas "Rīnūži" valdības akciju realizācijas apturēšanu.

Padome iepazinās ar PA valdes sagatavoto Ministru kabineta rīkojuma projektu "Par privatizējamās valsts akciju sabiedrības "Latvenergo" un privatizējamās valsts akciju sabiedrības "Latvijas kuģniecība" parādsaistībām".

Privatizācijas aģentūras padome deva piekrišanu dibināt PA meitas sabiedrību SIA "Birojs 2000", kura galvenais darbības veids būs organizatorisko pasākumu veikšana ERAB pilnvarnieku sanāksmes norises nodrošināšanai Rīgā 2000.gada 19. — 22.maijā.

Privatizācijas aģentūras

ārējo sakaru grupa