Finansu ministrijā:

Par budžetiem

— Valsts kase ir apkopojusi informāciju par valsts pamatbudžeta, pašvaldību budžeta un kopbudžeta izpildi šī gada pirmajā pusē. Kā jūs komentētu šos rezultātus?

— Mēs joprojām dzīvojam ar budžeta pārpalikumu, ja vērtējam to matemātiski. Kā rāda Valsts kases pārskata pirmā tabula, konsolidētajā kopbudžetā 1. jūlijā bija 60 miljonu latu liels pārpalikums. Ja vērtē pa atsevišķiem budžeta veidiem, vislielākais pārpalikums ir valsts pamatbudžetā — gandrīz 37 miljoni latu, speciālajos budžetos ir gandrīz 10 miljonu latu pārpalikums, tikpat liels — gandrīz 10 miljonu — pārpalikums ir arī pašvaldību pamatbudžetā, un trīs miljoni latu ir pašvaldību speciālo budžetu pārpalikums.

Šādai situācijai galvenokārt ir divi iemesli. Mēs jau zinām, ka Saeima, ņemot vērā budžeta ieņēmumu palielināšanās prognozi, grozīja likumu par valsts budžetu. Šis pārskats ir atskaite par situāciju vēl pirms grozījumu pieņemšanas un uzrāda šo stabilo ieņēmumu pieauguma tendenci — ka nodokļu ieņēmumi būs lielāki, nekā tas tika plānots, veidojot 1998. gada budžeta projektu.

Arī budžeta izdevumi joprojām par aptuveni 30 miljoniem ir mazāki, nekā tas bija paredzēts finansēšanas plānos.

Samazināti ir arī valsts ārējā parāda apkalpošanas izdevumi — arī tur tiek ietaupīti līdzekļi.

Neraksturīgi, bet budžeta ieņēmumi pieauga arī jūnijā — mēnesī, ko mēdz saukt par budžeta "bedri", jo Jāņu un Pēteru nedēļā uzņēmējdarbība parasti pierimst un sākas atvaļinājumu laiks. Šogad turpretī tieši jūnijā budžeta ieņēmumi bija vislielākie. Mūsuprāt, šādas pozitīvas parādības cēlonis ir tas, ka uzņēmējdarbība aizvien vairāk "iznāk gaismā" un likumīgi uzrāda savu darbību, savu likumīgo peļņu, maksā nodokļus no savas likumīgās darbības. Tas, ka aizvien pieaug oficiāli uzskaitītā uzņēmējdarbība, parādās arī ekonomiskās aktivitātes indeksa un iekšzemes kopprodukta pieaugumā.

Rezultātā ekonomika nostiprinās, un arī mēs, pārdalot šos budžeta līdzekļus, varam vairāk dot iedzīvotājiem. To darīja arī parlaments, ar budžeta grozījumiem palielinot algas gan pedagogiem, gan medicīnas darbiniekiem. Protams, tas radīs papildu spiedienu uz 1999. gada budžetu, jo tad šīs palielinātās algas būs jāmaksā jau pilnu gadu.

Par tautsaimniecību

Ekonomikas ministrijas 1998. gada jūnija ziņojums par Latvijas tautsaimniecības attīstību

Godātais lasītāj!

Sākot ar 1994. gada rudeni, Ekonomikas ministrija divreiz gadā — jūnijā un decembrī — plašākam sabiedrības vērtējumam nodod Ziņojumu par Latvijas tautsaimniecības attīstību. Tas ir izdevums, kurā Ekonomikas ministrijas speciālisti izvērtē valsts pašreizējo ekonomisko stāvokli un reformu gaitu, kā arī prognozē tautsaimniecības attīstības perspektīvas.

Jūsu rīcībā nodotajā 1998. gada jūnija Ziņojumā ir analizēta iekšzemes kopprodukta dinamika, cenas un inflācija, valsts maksājumu bilance un ārējās tirdzniecības apgrozījums, valsts un ārvalstu tiešās investīcijas, monetārās attīstības rādītāji, valsts fiskālais stāvoklis un iedzīvotāju dzīves līmenis un nodarbinātība. Ir raksturotas tādas nozares, kā apstrādājošā rūpniecība, lauksaimniecība, transports un sakari, būvniecība, enerģētika, tirdzniecība un tūrisms. Ņemot vērā pēdējo mēnešu notikumus valsts ekonomiskajā dzīvē, ir aktualizētas iepriekšējos Ziņojumos publicētās tautsaimniecības makroekonomiskās attīstības prognozes.

Ziņojumā ir raksturotas ekonomiskās reformas, lielāku uzmanību pievēršot to jautājumu izklāstam, kuri ir Ekonomikas ministrijas un tās pārraudzībā un pakļautībā esošo institūciju kompetencē. Detalizētāk ir aplūkota valsts īpašuma privatizācijas gaita, uzņēmējdarbības, mazo un vidējo uzņēmumu, reģionālās ekonomiskās attīstības, konkurences, kvalitātes nodrošināšanas politikas, valsts ekonomiskās attīstības stratēģijas un nacionālo programmu izstrāde un statistiskās informācijas problēmas.

Salīdzinot ar iepriekšējiem izdevumiem, šajā Ziņojumā ir vairāk analizēti jautājumi saistībā ar Latvijas iestāšanos Eiropas savienībā.

Kopumā vērtējot valsts ekonomisko stāvokli, tas ir jāvērtē kā cerīgs. Ir sasniegta vērā ņemama makroekonomiskā stabilitāte, un aktivitāte ir sākusi pieaugt gandrīz visās pamatnozarēs.