no 1.lpp.

Ingūna Sudraba, Finansu ministrijas valsts sekretāres vietniece, — "Latvijas Vēstnesim"

— Valsts kase ir apkopojusi informāciju par valsts pamatbudžeta, pašvaldību budžeta un kopbudžeta izpildi šī gada pirmajā pusē. Kā jūs komentētu šos rezultātus?

— Mēs joprojām dzīvojam ar budžeta pārpalikumu, ja vērtējam to matemātiski. Kā rāda Valsts kases pārskata pirmā tabula, konsolidētajā kopbudžetā 1. jūlijā bija 60 miljonu latu liels pārpalikums. Ja vērtē pa atsevišķiem budžeta veidiem, vislielākais pārpalikums ir valsts pamatbudžetā — gandrīz 37 miljoni latu, speciālajos budžetos ir gandrīz 10 miljonu latu pārpalikums, tikpat liels — gandrīz 10 miljonu — pārpalikums ir arī pašvaldību pamatbudžetā, un trīs miljoni latu ir pašvaldību speciālo budžetu pārpalikums.

Šādai situācijai galvenokārt ir divi iemesli. Mēs jau zinām, ka Saeima, ņemot vērā budžeta ieņēmumu palielināšanās prognozi, grozīja likumu par valsts budžetu. Šis pārskats ir atskaite par situāciju vēl pirms grozījumu pieņemšanas un uzrāda šo stabilo ieņēmumu pieauguma tendenci — ka nodokļu ieņēmumi būs lielāki, nekā tas tika plānots, veidojot 1998. gada budžeta projektu.

Arī budžeta izdevumi joprojām par aptuveni 30 miljoniem ir mazāki, nekā tas bija paredzēts finansēšanas plānos.

Samazināti ir arī valsts ārējā parāda apkalpošanas izdevumi — arī tur tiek ietaupīti līdzekļi.

Neraksturīgi, bet budžeta ieņēmumi pieauga arī jūnijā — mēnesī, ko mēdz saukt par budžeta "bedri", jo Jāņu un Pēteru nedēļā uzņēmējdarbība parasti pierimst un sākas atvaļinājumu laiks. Šogad turpretī tieši jūnijā budžeta ieņēmumi bija vislielākie. Mūsuprāt, šādas pozitīvas parādības cēlonis ir tas, ka uzņēmējdarbība aizvien vairāk "iznāk gaismā" un likumīgi uzrāda savu darbību, savu likumīgo peļņu, maksā nodokļus no savas likumīgās darbības. Tas, ka aizvien pieaug oficiāli uzskaitītā uzņēmējdarbība, parādās arī ekonomiskās aktivitātes indeksa un iekšzemes kopprodukta pieaugumā.

Rezultātā ekonomika nostiprinās, un arī mēs, pārdalot šos budžeta līdzekļus, varam vairāk dot iedzīvotājiem. To darīja arī parlaments, ar budžeta grozījumiem palielinot algas gan pedagogiem, gan medicīnas darbiniekiem. Protams, tas radīs papildu spiedienu uz 1999. gada budžetu, jo tad šīs palielinātās algas būs jāmaksā jau pilnu gadu.

— Vai pienāks brīdis, ka no budžeta finansējamās iestādes spēs iztērēt to finansēšanai ieplānotos līdzekļus? Līdz šim šajā pozīcijā ir stabils līdzekļu pārpalikums.

— Daudz vērtīgāk būtu fiksēt tās iestādes, kurām ir par daudz neracionāli ieplānotu līdzekļu. Faktiski tas, ka šāds līdzekļu pārpalikums rodas, pierāda, ka iestāde nezina, kā tos iztērēt, tātad ir par daudz tos pieprasījusi un saņēmusi.

Citādi ir ar investīciju programmām paredzētajiem līdzekļiem. Kamēr tiek izsludināts konkurss, notiek tendera procedūra un visas pārējās valsts pasūtījumam atbilstošās darbības, projekta sākšana var aizkavēties. Bet šāda situācija nedrīkst veidoties ar iestāžu uzturēšanas izdevumiem. Diemžēl mums pietrūkst laika un iespēju konstatēt, tieši kurās pozīcijās šīs iestādes ir pārāk labi finansētas.

Kaut arī — paradoksāli — ikdienā mēs joprojām esam "apkrauti" ar vēstulēm, kurās dažādām institūcijām tiek prasīti papildu līdzekļi. Nu, piemēram, pašlaik tiek spriests par papildu naudu Iekšlietu ministrijai degvielas iegādei, tai pašā laikā šī ministrija līdz šim nav izlietojusi aptuveni trīs miljonus latu no summas, ko tā šogad saņēmusi atbilstoši finansēšanas plānam. Tātad acīmredzot viņiem nav bijis īstas skaidrības par precīzu plānošanu un to, kas resoram ir pats nepieciešamākais un kas — mazāk vajadzīgs.

— Vai lielā nodokļu ieņēmumu pārpilde ir skaidrojama ar kādām kļūdām budžeta plānošanas procesā vai tam par iemeslu ir necerēti straujā ekonomikas atgūšanās?

— Tā kā budžeta projektēšana parasti notiek iepriekšējā gada jūlijā — augustā, 1997. gada vidū mēs tiešām vēl nevarējām prognozēt, ka šajā gadā ekonomikas pieaugums sasniegs augsto 6,5–7 procentu rādītāju. Turklāt situācijā, kādā Latvija atrodas pašlaik, kad ekonomika tik tikko kā "rāpjas" laukā no krīzes, attīstību nākotnē mēs tomēr plānojam diezgan piesardzīgi. Un, jo mazāku plānojam ekonomikas un iekšzemes kopprodukta pieaugumu, jo mazāki tiek prognozēti arī nodokļu ieņēmumi. Ja arī rodas kāds pārpalikums, nekad Saeimā, kā jūs to nesen redzējāt, netrūkst iniciatīvas un spēju naudas sadalīšanai.

— Jau ir sākusies 1999. gada budžeta projekta sagatavošana. Vai arī nākamgad jūs paredzat tikpat lielu ekonomikas pieaugumu?

— Pašlaik mēs esam situācijā, kad mūsu vēlme jeb nepieciešamība finansēt dažādu likumu, memorandu un politisko vienošanos noteiktās darbības prioritātes diemžēl daudzkārt pārsniedz mūsu reālās iespējas. Pašlaik Finansu ministrija, mazinot bāzes izdevumus un meklējot līdzekļus valdības noteiktajām prioritātēm, veido jau nezin kuru pēc kārtas budžeta projektu. Diemžēl šobrīd situācija jau sāk likties absurda — priekšlikumi tiek izteikti, pilnīgi nerēķinoties ar to, ka nav vairs skaidrs, kā tādos apstākļos varēs pastāvēt daudzas no budžeta finansējamās iestādes. Bet izvēlēties prioritātes, protams, ir Ministru kabineta ziņā.

Dina Gailīte,

"LV" Saeimas un valdības lietu

redaktore