Valdībā

Turpinājums

no 1.lpp.

Ministru kabineta 21. jūlija sēdē

Ministru kabinets akceptēja "Kuģošanas politikas koncepciju". Satiksmes ministrijai uzdots izstrādāt ar koncepcijas realizēšanu saistītos tiesību aktus un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā. Satiksmes ministrijai kopā ar Finansu ministriju un Labklājības ministriju uzdots sagatavot priekšlikumus nodokļu un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu atvieglojumu sistēmai kuģošanas sektorā.

Valdība pieņēma zināšanai iesniegto koncepciju par hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošumu.

Pieņemta zināšanai Ministru prezidenta Guntara Krasta sniegtā informācija par tiesību aktu projektiem, kurus paredzēts izdot Satversmes 81.panta kārtībā. Pieņemšanai Satversmes 81. panta noteiktajā kārtībā atbalstīti šādi projekti: "Standartizācijas noteikumi"; grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas kontinentālo šelfu un ekonomisko zonu"; "Noteikumi par zemes reformas pabeigšanu pilsētās"; "Par autortiesībām un blakustiesībām"; grozījumi likumā "Par kultūras pieminekļu aizsardzību"; "Noteikumi par fizisko personu datu aizsardzību"; "Ietekmes uz vidi novērtējuma noteikumi"; "Augu aizsardzības noteikumi".

Valsts pārvaldes reformas birojam uzdots saskaņot ar Tieslietu ministriju iespēju Satversmes 81.panta kārtībā izdot noteikumus "Par izpildaģentūrām". Finansu ministrijai līdz šā gada 27.jūlijam uzdots iesniegt Valsts kancelejā izdošanai Satversmes 81. panta kārtībā noteikumu projektu "Par to īpašuma kompensācijas sertifikātu dzēšanas kārtību un termiņiem, kas piešķirti administratīvi nepamatoti izsūtītajām personām". Ekonomikas ministrijai uzdots sagatavot Ministru prezidenta rīkojuma projektu par darba grupas izveidošanu likumprojekta "Par valsts atbalstu eksporta un importa apdrošināšanā, garantēšanā un finansēšanā" izstrādāšanai.

Valdības preses departaments

Pēc Ministru kabineta21. jūlija sēdes

Zemkopības ministra Andra Rāviņa un izglītības un zinātnes ministra Jāņa Gaigala atbildes, skaidrojumi un komentāri

Preses konferencē zemkopības ministrs Andris Rāviņš runāja par Baltijas jūras un tās piekrastes zvejniecības flotes attīstību, kā arī par rūpnieciskās zvejas noteikumiem Baltijas jūras ūdeņos:

— Es sākšu ar informatīvo daļu par zivrūpniecības programmu, kura tika izskatīta. Galvenais zivrūpniecībā ir iekšējo ūdeņu zivju kvotu izmantošana. Nākamais ir zivju zvejas kuģu kvalitatīvais nodrošinājums, lai tas atbilstu Eiropas Savienības prasībām, un pārstrādes uzņēmumu atbilstība Eiropas Savienības prasībām.

Mēs arī strādājam, lai dažādotu zivju realizācijas tirgu. Šobrīd 84 procenti no kopējās zivju produkcijas tiek realizēti Krievijas tirgū. Mēs vēlētos dažādot tirgu, iesaistot tajā Austrumeiropas valstis. Esam ievadījuši sarunas par ASV iekšējo tirgu. Šobrīd mūsu uzdevums ir sasniegt zivju kvotas pilnīgu izmantošanu. Programmā ir paredzēta zivju mazuļu ataudzēšanas programma, lai kopumā mēs saglabātu šo kvotu. Mums ir palikuši neizmantoti apmēram 20 procenti no kopējās zivju kvotas.

 

Pēc tam zemkopības ministrs atbildēja uz žurnālistu jautājumiem.

— Ko jūs domājāt ar zivju tirgus dažādošanu, vai Rietumu tirgū mūsu produkcijai varētu būt liels noiets?

— Es ar to domāju Austrumeiropas valstis. Mums ir aktīvas sarunas ar Kazahstānu, kā arī ar Ukrainu.

— Kādā veidā ministrija varētu ietekmēt jauna tirgus rašanos? Vai tā nav uzņēmumu problēma?

— Lielās līnijās, protams, tā ir uzņēmumu lieta, taču ministrija to var sekmēt ar dažādu starptautiski noslēgtu līgumu palīdzību. Šobrīd lauksaimniecības produkcija ir sasniegusi iekšējā tirgus noieta maksimumu, un mums ir jāmeklē jauns ārējais tirgus.

Rūpnieciskās zvejas noteikumi nosaka kārtību, kādā Baltijas jūrā un iekšējos teritoriālajos ūdeņos fiziskās un juridiskās personas var veikt rūpniecisko zveju. Šie noteikumi tika sagatavoti atbilstoši Eiropas Savienības prasībām.

 

Tad runāja izglītības un zinātnes ministrs Jānis Gaigals par nacionālās programmas"Sabiedrības integrācija Latvijā" stratēģijas koncepciju:

— Šodien tika izskatīts ekspertu grupas sagatavotais dokuments. Tajā kopumā ir 150 lapaspuses, un to ir izstrādājuši 22 eksperti no visdažādākajām institūcijām. Šodien es esmu pilnvarots runāt nevis par saturu, bet par procesu. Ministru kabinets pieņēma zināšanai šo dokumentu, taču tas vēl netiks nodots vispārējai publicitātei. Dokumentam ir ievaddaļa un desmit sadaļas: izglītība, valodas politika, kultūra, pilsonība un naturalizācija, reemigrācija, informācijas politika, nevaldības organizācijas, reģionālā politika, integrācijas process un zinātniskais nodrošinājums. Esmu iepazinies arī ar igauņu dokumentu, kaimiņi mums ir apmēram pusgadu priekšā. Šie dokumenti patiešām ir ļoti nopietni, un tiem jākļūst par nacionālu programmu.

Rūta Jaksona,

"LV" informācijas redaktore

Pēc ieraksta "LV"diktofonā