Ja mātei vienai jāaudzina bērni

Vai māte var būt vientuļa?

Māti, kura viena audzina vienu vai vairākus bērnus bez vīra un citu ģimenes locekļu atbalsta, sarunu valodā parasti sauc par vientuļo māti. Taču nesen šī raksta autoram par to iznāca uzklausīt iebildumus: "Cilvēks nekad nav vientuļš, arī tad, ja viņam nav ģimenes, kur nu vēl māte ar bērnu. Ja nav ģimenes, paliek darba biedri, ja nav arī to, — kaimiņi, ja kaimiņi tālu vai no saskarsmes izvairās, vēl paliek pastnieks un kāds pašvaldības darbinieks...". Nedomāju gan, ka vientulības jēdzienu no latviešu valodas vajadzētu izskaust tik radikāli. Tomēr, ja nu daļai ieinteresēto personu šāds apzīmējums nepatīk, statistika piedāvā daudz smalkāku: "Dzīvo ar bērniem bez pretējā dzimuma partnera" ("Latvijas sievietes un vīrieši: statistisks portrets" R. 1997. — 26. lpp.).

Lai valodnieki un terminologi vēl apsver, kā pareizāk; tas nav šī raksta temats. Šoreiz mūs interesē, kādi ir materiālās dzīves apstākļi mātēm, kas audzina bērnu (-us) "bez pretējā dzimuma partnera" un bez citiem mājsaimniecības locekļiem (izpētes kopa). Runāsim vienkārši par mātēm ar bērniem, saprotot viņas sašaurinātā, iepriekšminētā nozīmē.

Ienākumi un to īpatnības

Ienākumi mājsaimniecībās, kuras veido mātes ar bērniem, nemaz tik ievērojami neatšķiras no vidējiem mājsaimniecību ienākumiem valstī (bāzes kopā), kā to varētu domāt. Pēc 1997.gada datiem, rēķinot vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli, rīcībā esošais ienākums izpētes kopā bija Ls 45,93 mēnesī pret Ls 55,45 vidēji valstī jeb 82,8 % no vidējā.

Precīzāku salīdzinājumu var iegūt, rēķinot rīcībā esošo ienākumu nevis uz mājsaimniecības locekli, bet pieauguša patērētāja vienību, jo nepilngadīgam bērnam vajadzību mazāk nekā pieaugušam. Pašreiz Latvijas statistika izmanto starptautisko vajadzību novērtēšanas skalu. Pēc tās pirmo pieaugušo mājsaimniecības locekli — māti — pieņem par vienu patērētāja vienību, nepilngadīgi bērni tiek skaitīti par 0,5 patērētāju vienībām katrs. Tādējādi ģimenē, kur ir māte ar vienu bērnu, iznāk 1,5 nosacītās patērētāju vienības, ģimenē, kur mātei divi bērni — divas patērētāju vienības, utt.

1997.gadā, rēķinot uz vienu patērētāju vienību, rīcībā esošais ienākums izpētes kopā bija Ls 64,74 mēnesī pret Ls 70,47 vidēji valstī jeb 91,9 % no valsts vidējā (1.tabula).

Diezgan līdzīgas ienākumu attiecības izpētes un bāzes kopā veidojas, aplūkojot atsevišķi pilsētu un lauku mājsaimniecības.

Galvenais ienākumu avots mātēm ar bērniem tāpat kā visas Latvijas mājsaimniecībām ir algota darba samaksa. No visas Latvijas mājsaimniecību ienākumiem algota darba samaksa veidoja 51,7 %, bet izpētes kopā par vienu procentu punktu mazāk — 50,6 %.Tas nozīmē, ka lielākā daļa no mātēm bērnu audzināšanas pienākumu savieno ar algotu darbu ārpus ģimenes.

Tā kā mātes, kuras audzina vēl nepieaugušus bērnus, parasti nevar būt pensijas vecumā, tad ienākumi no vecuma pensijām viņu budžetos ir mazi: tikai 2,8 % no rīcībā esošo ienākumu kopsummas, salīdzinot ar 19,3 % vidēji visās Latvijas mājsaimniecībās. Jau lielāka nozīme viņu ienākumos ir cita rakstura pensijām, bet īpaši dažādiem sociāliem pārskaitījumiem, ko piešķir mājsaimniecībai (ienākumi no sociālās apdrošināšanas un sociālās nodrošināšanas, pabalsti ģimenēm, kuras audzina bērnus, pašvaldību sociālās palīdzības pabalsti u.c.). Ja vidēji Latvijas mājsaimniecībās sociālie pārskaitījumi mājsaimniecībai dod 3,8 % no visiem ienākumiem, tad izpētes kopas mājsaimniecībās — jau 13,8 %, kas ir daudz vairāk nekā visās citās demogrāfiskās grupās. (Plašāk skat. "Ziņojumu par mājsaimniecību budžeta pētījuma rezultātiem 1997. gadā" — R. CSP 1998. — 29. lpp.)