no 1.lpp.

Oļģerts Krastiņš, Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis, - "Latvijas Vēstnesim"

Dati rāda, ka mātes, kas bez ģimenes piederīgo palīdzības audzina divus bērnus materiālā ziņā nav nostādītas manāmi sliktāk nekā tās, kuras audzina tikai vienu bērnu; izdarot aprēķinus uz patērētāju vienību, - pat labāk. Nepilno ģimeņu materiālais stāvoklis pasliktinās, ja mātei jāaudzina trīs bērni. Trīs bērni varētu būt robeža, kuru sasniedzot mātei ir ievērojami jāierobežo aktivitātes ārpus ģimenes, kas samazina arī viņas ienākumus. Ģimenes, kur māte audzina četrus vai vairāk bērnus, Latvijā ir retums, tādēļ izlasē šādu ģimeņu nonāca ļoti maz. Līdz ar to šo apakšgrupu nevar uzlūkot par reprezentatīvu.

Būtisku kritumu rada trešais bērns

Salīdzinot mēneša patēriņa izdevumus mājsaimniecībās, kuras veido māte ar bērnu (-iem), un vidēji visās Latvijas mājsaimniecībās, starpība ir tikai divi lati. Daudz lielāka dzīves līmeņa atšķirība ir vērojama pilsētu un lauku mājsaimniecībās (2. tabula).Tomēr izpētes kopā salīdzinājumā ar bāzes kopu ir vērojamas arī zināmas patēriņa izdevumu īpatnības. Sevišķi spilgti tās parādās mājsaimniecību grupā, ko veido mātes ar trim un vairāk bērniem.

Izdevumi uztura iegādei, kas pašreizējos Latvijas apstākļos veido patēriņa budžeta galveno daļu, mātēm ar vienu vai diviem bērniem daudz neatšķiras no visu valsts mājsaimniecību vidējā patēriņa - par diviem, trim latiem.Izdevumi uzturam, rēķinot vidēji uz vienu patērētāja vienību kļūst ievērojami mazāki, ja māte uztur trīs vai vairāk bērnus.

Izdevumi mājokļa uzturēšanai izpētes un bāzes kopās atšķiras tikai par santīmiem. Daudz lielākas atšķirības šajā izdevumu postenī ir pilsētu un lauku mājsaimniecībām, jo pilsētniekiem ir jāmaksā par dažādiem komunāliem pakalpojumiem, kuru laukos nav un bez kuriem ir jāiztiek.

Zīmīgas atšķirības ir vērojamas transporta izdevumos. Mātes ar bērniem visumā mazāk izmanto transporta pakalpojumus nekā vidēji valsts iedzīvotāji vai arī izvēlas lētāku transportu. Ja mātes ar vienu vai diviem bērniem par transporta pakalpojumiem samaksā ar valsts vidējiem vēl samērojamas summas, tad, spriežot pēc datiem, mātes ar trim un vairāk bērniem no transporta pakalpojumiem atsakās gandrīz pilnīgi, vismaz pilsētās. Ir pamats domāt, ka šādas mātes transportu vairs neizmanto ik dienas, resp., regulāri nestrādā ārpus ģimenes.

Neraugoties uz mazāku ienākumu un patēriņa kopsummu, mātes ar bērniem izdod vairāk apģērbu un apavu iegādei nekā vidēji visās Latvijas mājsaimniecībās. Tas arī ir saprotams, jo augošiem bērniem biežāk jāmaina garderobe nekā pieaugušiem.

Zīmīgi arī, ka mātes ar vienu vai diviem bērniem, īpaši pilsētās, vairāk nekā vidēji valstī izdod atpūtas un kultūras pasākumiem. Varētu domāt, ka tādējādi viņas cenšas kompensēt zināmu garīgas informācijas apmaiņas trūkumu ģimenē. Ja bērnu ir trīs vai vairāk, atpūtai un kultūrai parasti vairs nepietiek ne laika, ne līdzekļu.

Citi izdevumu posteņi Latvijas mājsaimniecību budžetos ir samērā nelieli tiklab izpētes, kā arī bāzes kopās. Izdarot salīdzinājumus, zināmas īpatnības var pamanīt (2. tabula), taču tām nav izšķirošas nozīmes.

Kas paliek nepamanīts?

Samērā nelielās mājsaimniecību budžetu atšķirības ģimenēs, ko veido māte ar bērniem, no citu mājsaimniecību budžetiem diezgan uzkrītoši kontrastē ar sabiedrībā un presē izplatīto viedokli, cik grūti mātei audzināt bērnu bez vīra, resp., tēva, atbalsta.

Viens no šādiem vērtējuma atšķirību cēloņiem varētu būt darba apjoms mājsaimniecībā. Ja māte viena audzina bērnus un arī strādā algotu darbu ārpus ģimenes, viņas kopējā darba slodze noteikti pārsniedz vidējo. Tādas pašas atšķirības ir raksturīgas lauku mājsaimniecībām salīdzinājumā ar pilsētu.

Diemžēl regulārie statistikas pētījumi nedod informāciju par mājsaimniecībā padarītā darba daudzumu ne stundās, ne novērtējumu vērtības izteiksmē. Iznāk, ka darbs ģimenē vērtību nerada - neradīja sociālismā un nerada arī kapitālismā! Tomēr no tā lielā mērā atkarīga ne vien cilvēku labsajūta savos mājokļos, bet arī tautas ataudze un valsts nākotne.

Tālāk pilnveidojot mājsaimniecību budžeta pētījumus, vajadzētu apsvērt iespēju ietvert aptaujas programmā arī jautājumus par mājsaimniecībā veiktā darba apjomu. Bez tā mājsaimniecību budžeta pētījums nav īsti pilnīgs.

Mājsaimniecību, kuras veido māte ar bērnu (-iem), 1.tabula

rīcībā esošais ienākums mēnesī 1997.gadā, Ls

Patēriņa izdevumi mājsaimniecībās, kuras veido māte ar bērnu (-iem), 2.tabula

rēķinot uz vienu patērētāja vienību mēnesī, 1997.gadā, Ls