ATSAUCĒ IETVERT:
Par Somijas cilvēkiem, laukiem, mežiem. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 22.07.1998., Nr. 215 https://www.vestnesis.lv/ta/id/32269
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Pēc ceļa
Par Somijas cilvēkiem, laukiem, mežiem
No Somijas piezīmju klades
Iepriekšējā nedēļā piecu dienu darba vizītē Somijā uzturējās Latvijas Ministru prezidents Guntars Krasts, kas sarunās ar šīs ziemeļvalsts politiķiem risināja abu valstu sadarbības stratēģiskos jautājumus. Pirms tam Kalevalas zemē ciemojās lauksaimnieki, lai iepazītos ar somu pieredzi, kas Latvijai var būt noderīga ceļā uz Eiropas Savienību. Par to — speciālkorespondentes "LV" lauksaimniecības redaktores Rūtas Bierandes piezīmes.Aizsākums sarunai par Somijas lauksaimnieku problēmām — "LV" nr.211., 16.07.1998.
Ja Somijas zemkopjiem būtu Latvijas apstākļi...
Jūlija sākumā grupa Latvijas lauksaimnieku — labības un cukurbiešu audzētāji, selekcionāri, konsultāciju centra un labības audzētāju kooperatīvo sabiedrību pārstāvji — gandrīz nedēļu pavadīja Somijā. Šis studiju brauciens uz Somijas visauglīgāko reģionu — valsts dienvidiem — risinājās Latvijas un Somijas "Phare" projekta ietvaros, kurā no Latvijas darbojas Latvijas Graudu audzētāju, glabātāju un pārstrādātāju kooperatīvo sabiedrību savienība. Pieredzes braucienu rīkoja somu kolēģi, un latvju censoņus visā ceļojumā pavadīja projekta labības speciālists Mati Latvala ( Matti Latvala ). Un jau uzreiz jāpasaka milzīgs paldies Somijas kolēģiem par saistošo un vērtīgo, pārdomāti sastādīto programmu.
Somijā, kurā pēc starptautiskajiem standartiem ir ļoti augsts dzīves līmenis un kas ir "G–25" valsts (ietilpst Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā OEDC), šopavasar laika apstākļi lauksaimnieciskās produkcijas audzēšanai bijuši vairāk nekā nelabvēlīgi. Proti, īsajā laikā, kopš sākusies vasara, jau nolijušas trīs vidējās nokrišņu normas, tādēļ lauki slīgst ūdenī un slapjums negatīvi ietekmējis augu sakņu sistēmu.