Zinātņu akadēmija. Cēsis. Un domas

Latvijas Zinātņu akadēmija paplašina un padziļina zinātniskās pētniecības un sadarbības virzienu, ko esam nosaukuši "Zinātņu akadēmija un Latvijas novadi". Iepriekšējos gados visvairāk uzmanības veltījām Augšzemei jeb Sēlijai un Ziemeļkurzemes jūrmalai jeb Lībiešu krastam. Tagad pakāpeniski sākam pievērsties arī citiem Latvijas novadiem. Šajā sakarā 24.jūlijā Cēsīs, Cēsu autotransporta uzņēmuma zālē Poruka ielā 8, pulksten 10 sāksies Latvijas Zinātņu akadēmijas un Cēsu rajona padomes rīkota kopsēde "Cēsu novads un kultūrvēstures jautājumi". Tēma pilnā mērā iekļaujas Latvijas Zinātņu akadēmijas "Letonikas" programmā.

Tēmas un vietas izvēlei nav gadījuma raksturs. Cēsu novads un tā ļaudis vismaz divu pēdējo gadsimtu gaitā ir izrādījuši daudzas saimnieciskas darbības un kultūras dzīves iniciatīvas, kuras vērts atcerēties un pārņemt to principus mūsdienu darbībā. Arī mūsdienās Cēsu novadā atrodam daudz tāda, ko vērts pārņemt citos novados.

Kopsēdes saturs solās būt ierosmēm bagāts. LZA īstenais loceklis Jānis Stradiņš stāstīs par Cēsu novada kultūrvēsturisko tradīciju daudzpusīgajām dziļajām saknēm, to izzināšanas un popularizēšanas nepieciešamību, par Zinātņu akadēmijas iespējām sekmēt tādu darbu. Akadēmiķa teikto papildinās Cēsu rajona padomes izpilddirektors Māris Niklass. Viņš raksturos Cēsu rajona stāvokli mūsdienās un šī novada problēmas, stāstīs par iecerēm problēmu risināšanā. Cēsu rajona galvenās valsts kultūras inspektores Ilzes Kalniņas stāstījumā uzzināsim par tiem kultūras pasākumiem novadā, kas sekmē kādreizējo tradīciju pārmantošanu, attīstīšanu un jaunu iezīmju veidošanu. LZA goda loceklis rakstnieks Miervaldis Birze dalīsies pārdomās par Latvijas laukiem un to dzīves atspoguļojumu mūsdienu literatūrā, par literatūras pieejamību lauku ļaudīm.

Plašs referāts būs veltīts daudzus svarīgus vēstures notikumus pieredzējušās Livonijas ordeņa mestra rezidences, Cēsu pils, likteņiem, pils palieku stāvoklim mūsdienās, to izpētes, restaurēšanas un saglabāšanas problēmām. Cēsu pils saglabājušās daļas ir tik nozīmīgs Austrumbaltijas arhitektūras, kultūras un vēstures piemineklis, ka tam būtu nodrošināma ne vien Cēsu novada un Latvijas valsts, bet arī starptautiska aizsardzība un starptautiskas rūpes par saglabāšanu. Par šiem jautājumiem stāstīs Cēsu vēstures un mākslas muzeja kultūras pieminekļu nodaļas vadītāja Dace Puķīte un muzeja direktora vietniece Vija Rozentāle. Cēsu vēstures un mākslas muzeja speciālists Tālis Pumpuriņš sniegs ziņas par Cēsīm kā vietu, kur radās Latvijas valsts karoga krāsu salikums. Viņš stāstīs arī par Latvijas vēstures izšķirošajiem notikumiem, kas risinājās Cēsīs un to apkārtnē, it īpaši par igauņu un latviešu sekmīgajām cīņām pret vācu landesvēru 1919.gada jūnijā.

Cēsu novads ir bagāts ar krāšņām ainavām, daudziem interesantiem dabas veidojumiem un kultūras pieminekļiem, kas kopā ar cilvēku dzīves un darba vietām, saimniecības objektiem veido kultūrainavu. Par dabas un kultūras mantojuma vienotas aizsardzības nepieciešamību un ikdienas praktiskā darba problēmām runās LZA korespondētājlocekle Aija Melluma. LZA korespondētājloceklis Ādolfs Krauklis savukārt raksturos par Vidzemes Šveici sauktās Cēsu novada daļas dabas un kultūras vērtības. Šie referāti palīdzēs izprast Gaujas Nacionālā parka un citu Cēsu novada apvidu lielās vērtības. Abus referātus papildinās tēlnieka Andreja Jansona stāstījums par mākslinieku devumu Cēsu novada kultūrainavas veidošanā un bagātināšanā, ievērojamu notikumu un cilvēku atceres saglabāšanā. Vēsturiskās kultūrainavas kā izziņas avota aizsargāšanas, saglabāšanas un izmantošanas jautājumiem pieskarsies LZA īstenais loceklis Saulvedis Cimermanis. Viņš īpašu uzmanību veltīs dažādu laikposmu tautas celtniecības objektiem.

LZA goda locekle Lilija Dzene dalīsies pārdomās par Cēsu novada kultūras dzīves jautājumiem, it īpaši saiknē ar Piebalgu, literatūru un teātri,

Cēsu rajona centrālās bibliotēkas direktore Natālija Krama stāstīs par savu pieredzi materiālu apkopošanā par novada kultūras mantojumu un par sakopojuma lietošanu ikdienas darbā ar lasītājiem un plašāku sabiedrību. Jaunpiebalgas bibliotēkas vadītāja Dzidra Kuzmane runās par to bibliogrāfisko uzziņas materiālu, kas sakopots bilbiotēkā par Cēsu novadu un plašāku apvidu, tiek izmantots mācību darbā un citām vajadzībām.

Kopsēdes rīkotāji cer, ka izteiktās doams un pēc sēdes publicētie materiāli rosinās cilvēkus turpmākam radošam darbam, palīdzēs sargāt, saglabāt un pārmantot latviešu un Latvijas kultūras tradīcijas un vērtības.