• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Mūsu tautsaimniecība. Latvijā, Baltijā, pasaulē. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 23.07.1998., Nr. 216 https://www.vestnesis.lv/ta/id/32279

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par britu muitnieku labdarības pasākumiem Rīgā Par palīdzību invalīdiem Par preču deklarēšanu

Vēl šajā numurā

23.07.1998., Nr. 216

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Mūsu tautsaimniecība. Latvijā, Baltijā, pasaulē

Ekonomikas ministra Laimoņa Strujeviča preses konferencē

Vakar, 22. jūlijā, notika ekonomikas ministra Laimoņa Strujeviča iknedēļas preses konference.

Ministrs informēja, ka 21.jūlijā ir saņēmis Lietuvas Republikas Valsts uzņēmumu valsts īpašuma fonda ģenerāldirektora Staša Vaitkeviča atbildi uz viņam un vēl arī Lietuvas Republikas ekonomikas ministram, Lietuvas Republikas satiksmes ministram, Lietuvas Republikas vēstniekam Latvijas Republikā, Latvijas Republikas vēstniekam Lietuvas Republikā, Latvijas Republikas satiksmes ministram, Latvijas Republikas ārlietu ministram nosūtītajām Latvijas ekonomikas ministra vēstulēm, kurās Laimonis Strujevičs raksturoja problēmas, kas "Rīgas kuģu būvētavai" radušās Lietuvas uzņēmuma "Vakaru laivu remontas" privatizācijā. Jautājums, kāpēc tiek kavēta "Rīgas kuģu būvētavas" tālākā darbība, kaut arī tieši šis uzņēmums uzvarējis konkursā par tiesībām privatizēt "Vakaru laivu remontas", jau iepriekš tika skarts, Laimonim Strujevičam tiekoties ar Lietuvas ekonomikas ministru Vincu Babiļu. Vēstulē, ko no Lietuvas Republikas Valsts uzņēmumu valsts īpašuma fonda ģenerāldirektora Staša Vaitkeviča saņēmis Latvijas ekonomikas ministrs, paskaidrots, ka konkursa "Vakaru laivu remontas" privatizācijas rezultāti vēl nav oficiāli izziņoti un vēl joprojām notiek investoru pārbaude. Vēstulē Stasis Vaitkevičs ir apsolījis iespējami ātri informēt Laimoni Strujeviču par konkursa rezultātiem. Kļuvis zināms, ka Latvijas ekonomikas ministra aktivitātes, aizstāvot Latvijas uzņēmēju intereses Lietuvas Republikā, ir guvušas plašu atspoguļojumu arī Lietuvas masu saziņas līdzekļos.

Jūlija sākumā Viļņā Baltijas valstu ekonomikas ministru sanāksmes ietvaros tiekoties ar Kaļiņingradas apgabala administrācijas vadību un pārstāvniecības vadītājiem Lietuvā, L. Strujevičs ir vienojies par iespēju veicināt Latvijas un Kaļiņigradas apgabala uzņēmēju sadarbību, kas Latvijas pusei Kaļiņigradas apgabala īpašā — brīvās ekonomiskās zonas — statusa dēļ būtu ļoti izdevīga kā atvieglots veids iekļūšanai Krievijas tirgū.

Jau panākta vienošanās par lielas Latvijas amatpersonu un uzņēmēju grupas iespējamo vizīti Kaļiņingradas apgabalā no 8. līdz 10. oktobrim. Delegāciju veidot un vadīt L. Strujevičs uzticējis Ekonomikas ministrijas valsts sekretāram Jānim Vanagam, Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidentam Viktoram Kulbergam un Latvijas Attīstības aģentūras direktoram Mārim Ēlertam. Kā pēc sarunām ar Kaļiņigradas apgabala pārstāvjiem uzskata L. Strujevičs, vislielāko šī reģiona uzņēmēju interesi varētu izpelnīties Latvijas pārtikas rūpniecība un tūrisms. Sakaru atvieglošanai, iespējams, varētu tikt sāktas sarunas par prāmja līnijas atvēršanu, kas Latviju savienotu ar šo Krievijas reģionu.

Līdzīga ekonomiska sadarbība varētu veidoties arī starp Latviju un Slovēniju, uzskata L. Strujevičs. "Pasaules ekonomikas foruma" laikā Zalcburgā tiekoties ar Slovēnijas ekonomikas ministru Marjanu Senjuru, Latvijas ekonomikas ministrs saņēmis viņa ielūgumu kopā ar uzņēmēju delegāciju viesoties šajā Eiropas Savienības kandidātvalstī, kas, atšķirībā no Latvijas, uzņemta to valstu grupā, ar kurām sāktas sarunas par iestāšanos šajā organizācijā. Arī šī apstākļa dēļ, kā uzskata L. Strujevičs, būtu nepieciešama Latvijas amatpersonu un uzņēmēju viesošanās Slovēnijā.

Vizīte paredzēta šī gada 15. — 17. oktobrī, un delegācijas veidošana un vadība uzticēta ekonomikas ministram Laimonim Strujevičam, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidentam Viktoram Kulbergam un Latvijas Attīstības aģentūras direktoram Mārim Ēlertam.

Preses konferencē L. Strujevičs informēja žurnālistus arī par savu darba vizīti Jelgavā, ko ministrs pēc pilsētas domes uzaicinājuma kopā ar citām ministrijas amatpersonām apmeklēja 16. jūlijā. L. Strujevičs tur iepazinās ar pilsētas siltumapgādes sistēmas reorganizāciju, kas pašlaik notiek par Pasaules bankas kredīta līdzekļiem, un ūdens un kanalizācijas saimniecības attīstības plānu, kura īstenošanai nepieciešamo 18,5 miljonu latu resursu daļu pilsētas dome iecerējusi daļēji segt no sava budžeta un daļēji — no vēl viena Pasaules bankas kredīta.

L.Strujevičs Jelgavā apmeklēja arī Pieaugušo izglītības centru, kurā jaunas specialitātes gada laikā ieguvuši jau 4500 cilvēki. Viņš pabija arī Jelgavas mašīnbūves rūpnīcā un "Latvijas keramikā", ar kuru vadību pārspriesta šo pilsētas uzņēmumu lielo, jau ekonomikas transformācijas sākumposmā uzkrāto parādu kapitalizācijas iespēja.

Sarunā ar Jelgavas domes priekšsēdētāju Uldi Ivanu, viņa vietnieku Raiti Vītoliņu un domes izpilddirektoru Juriju Strodu ministrs apspriedis veidus, kā valsts līmenī atbalstīt pilsētas attīstību. Viena no šādām iespējām — piesaistīto investīciju projektu īstenošanas gaitā no valsts līdzekļiem atmaksāt vismaz 30 procentus no to apjoma.

Pēc ekonomikas ministra

padomnieces Birutas Slokas

sagatavotās informācijas

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!