Zemkopības ministrs Andris Rāviņš: meklējot resursus lietavu postījumos cietušajiem

Agro kartupeļu vagās ...

Kviešu laukā ...

Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

Aizvadītajā nedēļā zemkopības ministrs Andris Rāviņš apmeklēja Latgali, lai iepazītos ar postījumiem, ko sējumiem nodarījušas lietusgāzes un plūdi. Jūlija lietavas visvairāk skārušas Rēzeknes un Ludzas rajonu. Ministrs tikās ar vairākiem zemniekiem un runāja par izveidojušos situāciju.

Ludzas rajonā visvairāk cietuši graudaugu sējumi — aptuveni 1200 – 1300 hektāru platībā. Savukārt Rēzeknes rajonā jau aprēķināti zaudējumi par 50 tūkstošiem latu, cietuši 240 hektāri graudaugu un 45 hektāri kartupeļu. Speciālisti prognozē, ka šajā pusē kartupeļu ražas būs niecīgas vai to nebūs vispār (kartupeļu lauki ir ļoti mitri, tos skārusi lakstu puve). Iespējams, ka rudenī samazināsies arī liellopu skaits, jo pašlaik lopbarības sagatavošana rit gausi. Vairs nav runa par kvalitatīvas lopbarības sagatavošanu, bet gan par to, lai tā vispār būtu. Aizvadītās nedēļas nogalē daudzviet zemnieki veda tikai pirmo sienu šķūnī.

Jāatzīmē, ka sējumi cietuši arī citos Austrumlatvijas rajonos. Piemēram, Balvos lietavas nodarījušas zaudējumus vairāk nekā 150 saimniecībās, nopostīts ap 600 ha graudaugu sējumu un aptuveni 30 hektāru kartupeļu. Preiļu rajonā no apsētajiem 19 350 ha graudaugu zem ūdens ir apmēram 10 000 ha, Krāslavas pusē izpostīts ap 300 ha graudaugu un 100 ha kartupeļu. Stipri cietuši arī linu sējumi.

Šobrīd kopējie zaudējumi lēšami apmēram 300–350 tūkstošu latu apmērā. Zemkopības ministrs, tiekoties ar zemniekiem atzīmēja, ka nepietiks naudas, lai kompensētu zaudējumus sakarā ar izslīkušajiem sējumiem un stādījumiem, sapūdētajiem siena vāliem, tāpēc jāapsver citas reālas iespējas, kā līdzēt zemniekiem. Jāpiebilst, ka ražu zemnieki pret šo dabas stihiju nav apdrošinājuši. Dažādas apdrošināšanas firmas līdz šim apdrošināja ēkas, lopus, tehniku, bet ne sējumus. Tām firmām, kas piedāvās ražas apdrošināšanu, nav vēl pilnīgi izstrādāti noteikumi, tāpēc zemniekam šī darbība nav droša.

Savukārt subsīdiju nolikumā negadījumu seku likvidēšanai šogad paredzēti 100 000 latu, pavasara salnu nodarīto zaudējumu rezultātā no šīs summas jau izmantoti 40 000 latu. Atlikušo 60 000 latu ir krietni par maz, lai kompensētu postījumu sekas. Pēc A.Rāviņa domām, kompensāciju naudā ministrija varēs piešķirt ne vairāk kā par 30 procentiem no lietavu nodarītajiem zaudējumiem.

Subsīdiju nolikumā ir izdarīti grozījumi un noteiktas konkrētas platības, no kurām sāks aprēķināt zaudējumus. Tās ir šādas: graudaugiem, pākšaugiem, eļļas augiem, ilggadīgiem, viengadīgiem zālājiem, zaļbarības, skābbarības kultūrām un 1998. gadā iesētajiem zālājiem — 3 ha; kartupeļiem, cukurbietēm, sakņaugiem, zemenēm un dzērvenēm — 1 ha; segto un lauka platību dārzeņiem kopā — 0,5 ha. Visiem lauksaimniekiem, kam platības atbilst nolikumam par palīdzību dabas stihijas seku kompensēšanā, vietējā lauksaimniecības departamentā ir jāiesniedz pieteikums. Zemnieku saimniecībā ir jābūt grāmatvedības uzskaitei, tām ir jābūt nodokļu maksātājām, kā arī jābūt izpildītām visām prasībām, kas izvirzītas subsīdiju saņēmējam.

Viens no variantiem, kā palīdzēt cietušajiem, varētu būt šāds — nākamgad pavasarī dot zemniekiem graudaugu un kartupeļu sēklu, lai viņi varētu turpināt darbu. Zemkopības ministrija jau sākusi sarunas ar selekcijas stacijām par to, kā apgādāt zemniekus ar kvalitatīvu sēklu.

Pēc Latgales saimniecību apmeklējuma zemkopības ministrs secināja, ka, neraugoties uz lielajiem dabas postījumiem, labi auguši ziemāju graudaugi, auzas, auzu mistri, sliktāk — mieži. Patīkams izņēmums ir a/s lopkopības izmēģinājumu stacija "Latgale" — šeit miežu sējumi sazēluši visai kupli un ražīgi.

Kā sacīja ministrs, pamats labai ražai neveidojas vienā gadā, jo, piemēram, a/s "Latgale" allaž ir bijusi augsta zemkopības kultūra, tāpēc šeit postījumi ir daudz mazāki nekā vienā otrā zemnieku saimniecībā.

Rēzeknes un Ludzas pusē vairāki zemnieki strādā ļoti apņēmīgi, ar cerību šogad no ziemāju graudaugiem iegūt pat 40–45 centnerus no hektāra. Par šādu ražu priecātos pat zemgalieši, kuru novados vislabāk sokas šīs kultūras audzēšana.

Pēc ministra vērojumiem, slikti ir tas, ka Latgales pusē reti var redzēt uzartu zemi, jo tā joprojām ir pārlieku slapja un to nevar apstrādāt. Taču jācer, ka turpmāk laika apstākļi zemkopjiem būs labvēlīgāki.

Dagnija Muceniece —

"Latvijas Vēstnesim"