Ministru kabineta noteikumi: Šajā laidienā 11 Pēdējās nedēļas laikā 17 Visi
Ministru kabineta noteikumi Nr. 262
Rīgā 2021. gada 27. aprīlī (prot. Nr. 36 4. §)
Grozījumi Ministru kabineta 2019. gada 17. septembra noteikumos Nr. 432 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 003-19 "Būvklimatoloģija""
Izdoti saskaņā ar Būvniecības likuma
5. panta pirmās daļas 3. punktu
Izdarīt Ministru kabineta 2019. gada 17. septembra noteikumos Nr. 432 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 003-19 "Būvklimatoloģija"" (Latvijas Vēstnesis, 2019, 192., 250. nr.) šādus grozījumus:
1. Papildināt būvnormatīvu ar 6. punktu šādā redakcijā:
"6. Ēkas energoefektivitātes aprēķināšanai gada ikstundas temperatūras dati norādīti tīmekļvietnē https://www.em.gov.lv/lv/tehniskas-prasibas-buvem."
2. Izteikt būvnormatīva pielikuma 8. tabulu un piezīmi šādā redakcijā:
"8. tabula
Gaisa temperatūras vidējā amplitūda (°C)
Nr. |
Stacija |
Mēnesis |
|||||||||||
I |
II |
III |
IV |
V |
VI |
VII |
VIII |
IX |
X |
XI |
XII |
||
1. |
Ainaži |
4,9 |
5,5 |
6,7 |
8,9 |
10,1 |
8,9 |
9,0 |
8,9 |
8,1 |
6,2 |
4,7 |
4,7 |
2. |
Alūksne |
4,6 |
5,7 |
7,0 |
9,3 |
10,6 |
9,8 |
9,6 |
9,0 |
7,6 |
5,5 |
3,9 |
4,0 |
3. |
Bauska |
4,7 |
5,6 |
7,4 |
10,1 |
11,7 |
11,2 |
11,2 |
11,2 |
9,4 |
6,9 |
4,5 |
4,4 |
4. |
Daugavpils |
5,2 |
6,5 |
8,1 |
10,8 |
12,2 |
11,3 |
11,3 |
11,0 |
9,6 |
7,1 |
4,5 |
4,4 |
5. |
Dobele |
4,9 |
5,6 |
7,1 |
10,0 |
11,5 |
10,7 |
10,8 |
10,6 |
9,1 |
6,9 |
4,5 |
4,3 |
6. |
Gulbene |
4,8 |
5,8 |
7,3 |
9,9 |
11,4 |
10,6 |
10,5 |
10,2 |
8,8 |
6,3 |
4,3 |
4,3 |
7. |
Jelgava |
5,1 |
6,1 |
8,2 |
11,0 |
12,7 |
12,0 |
12,0 |
11,8 |
10,4 |
7,6 |
4,9 |
4,8 |
8. |
Kolka |
4,1 |
4,7 |
5,9 |
7,2 |
8,4 |
7,8 |
7,6 |
7,4 |
6,5 |
5,4 |
4,1 |
4,0 |
9. |
Liepāja |
4,5 |
4,9 |
5,9 |
7,8 |
8,7 |
7,7 |
7,5 |
7,6 |
7,0 |
5,8 |
4,3 |
4,4 |
10. |
Mērsrags |
4,6 |
5,4 |
7,2 |
9,1 |
10,4 |
9,9 |
9,7 |
9,5 |
8,4 |
6,5 |
4,5 |
4,4 |
11. |
Priekuļi |
4,6 |
5,3 |
6,7 |
9,0 |
10,8 |
9,9 |
9,9 |
9,3 |
7,9 |
5,7 |
4,0 |
4,1 |
12. |
Pāvilosta |
4,5 |
5,0 |
6,5 |
8,7 |
9,5 |
8,6 |
8,4 |
8,8 |
8,1 |
6,3 |
4,6 |
4,4 |
13. |
Rēzekne |
4,7 |
5,7 |
7,2 |
9,9 |
11,3 |
10,7 |
10,6 |
10,6 |
8,8 |
6,4 |
4,3 |
4,2 |
14. |
Rīga |
4,3 |
5,0 |
6,5 |
8,8 |
9,7 |
9,0 |
8,8 |
8,4 |
7,4 |
5,7 |
3,9 |
4,0 |
15. |
Rūjiena |
4,9 |
5,8 |
7,3 |
10,0 |
11,7 |
10,7 |
10,7 |
10,3 |
9,0 |
6,5 |
4,5 |
4,5 |
16. |
Saldus |
4,6 |
5,4 |
7,2 |
9,9 |
11,5 |
10,6 |
10,4 |
9,8 |
8,6 |
6,5 |
4,2 |
4,2 |
17. |
Skrīveri |
4,9 |
6,0 |
7,5 |
10,2 |
11,8 |
11,0 |
10,9 |
10,5 |
9,0 |
6,7 |
4,4 |
4,3 |
18. |
Skulte |
4,7 |
5,2 |
6,5 |
8,6 |
9,7 |
8,7 |
8,5 |
8,4 |
7,8 |
6,0 |
4,5 |
4,4 |
19. |
Stende |
4,8 |
5,4 |
7,4 |
9,9 |
11,7 |
11,0 |
10,9 |
10,2 |
9,0 |
6,6 |
4,5 |
4,6 |
20. |
Ventspils |
3,7 |
4,1 |
4,7 |
6,2 |
6,7 |
6,1 |
6,1 |
6,4 |
5,9 |
4,9 |
3,9 |
3,9 |
21. |
Zosēni |
5,0 |
6,0 |
7,8 |
10,4 |
12,5 |
11,3 |
11,1 |
10,6 |
9,0 |
6,4 |
4,3 |
4,4 |
22. |
Zīlāni |
4,6 |
5,8 |
7,5 |
10,0 |
11,5 |
10,7 |
10,7 |
10,5 |
8,7 |
6,4 |
4,2 |
4,2 |
Piezīme. 8. tabulā norādīta gada katra mēneša gaisa temperatūras vidējā amplitūda, kura aprēķināta kā mēneša vidējās maksimālās un vidējās minimālās gaisa temperatūras starpība. Aprēķinam izmantoti dati par laikposmu no 1989. līdz 2018. gadam." |
3. Izteikt būvnormatīva pielikuma 13. tabulu un piezīmi šādā redakcijā:
"13. tabula
Apledojuma–sarmas nogulumu svars uz 10 mm diametra vadiem 10 m augstumā ar dažādu varbūtību
Nr. |
Vieta |
Svars (g/m), kas iespējams reizi |
|||||||
2 gados |
5 gados |
10 gados |
15 gados |
20 gados |
25 gados |
30 gados |
50 gados |
||
1. |
Alūksne |
181 |
316 |
406 |
456 |
492 |
519 |
541 |
603 |
2. |
Daugavpils |
49 |
85 |
109 |
123 |
132 |
139 |
145 |
162 |
3. |
Liepāja |
32 |
61 |
80 |
91 |
99 |
105 |
109 |
123 |
4. |
Rīga |
46 |
97 |
130 |
149 |
162 |
172 |
180 |
203 |
5. |
Skrīveri |
123 |
238 |
315 |
358 |
388 |
412 |
431 |
484 |
6. |
Ventspils |
60 |
119 |
158 |
180 |
196 |
208 |
218 |
245 |
Piezīme. 13. tabulā norādīti meteoroloģiskajās stacijās veikto novērojumu (katru ziemu laikposmā no 1989. līdz 2018. gadam) rezultāti attiecībā uz apledojuma–sarmas nogulumu maksimālo svaru uz 5 mm diametra vadiem 2 m augstumā, kas saskaņā ar atbilstošu metodiku pārrēķināts uz 10 mm diametra vadiem 10 m augstumā." |
4. Aizstāt būvnormatīva pielikuma 14. tabulu, piezīmes un 1. attēlu ar 14. tabulu un piezīmi šādā redakcijā:
"14. tabula
Normatīvais apledojuma slānis uz 10 mm diametra vadiem 10 m augstumā ar dažādu varbūtību
Nr. |
Vieta |
Apledojuma slāņa biezums (mm), kas iespējams reizi |
|||||||
2 gados |
5 gados |
10 gados |
15 gados |
20 gados |
25 gados |
30 gados |
50 gados |
||
1. |
Alūksne |
4,4 |
6,7 |
8,0 |
8,6 |
9,1 |
9,4 |
9,7 |
10,4 |
2. |
Daugavpils |
1,5 |
2,4 |
3,0 |
3,3 |
3,5 |
3,6 |
3,7 |
4,1 |
3. |
Liepāja |
1,0 |
1,8 |
2,3 |
2,6 |
2,7 |
2,9 |
3,0 |
3,3 |
4. |
Rīga |
1,4 |
2,7 |
3,4 |
3,8 |
4,1 |
4,3 |
4,4 |
4,8 |
5. |
Skrīveri |
3,3 |
5,5 |
6,7 |
7,3 |
7,7 |
8,1 |
8,3 |
9,0 |
6. |
Ventspils |
1,8 |
3,2 |
4,0 |
4,4 |
4,7 |
4,9 |
5,1 |
5,6 |
Piezīme. 14. tabulā norādīti meteoroloģiskajās stacijās veikto novērojumu (katru ziemu laikposmā no 1989. līdz 2018. gadam) rezultāti attiecībā uz apledojuma slāņa maksimālo izmēru uz 5 mm diametra vadiem 2 m augstumā, kas saskaņā ar atbilstošu metodiku pārrēķināts uz 10 mm diametra vadiem 10 m augstumā." |
5. Aizstāt būvnormatīva pielikuma 15. tabulu, piezīmes un 2., 3. un 4. attēlu ar 15. tabulu un piezīmēm šādā redakcijā:
"15. tabula
Mālainas grunts normatīvā sasaluma dziļums (cm) dažādiem atkārtojamības periodiem gados
Nr. |
Vieta |
Mālainas grunts normatīvā sasaluma dziļums (cm), kas iespējams reizi |
|||||
2 gados |
5 gados |
10 gados |
20 gados |
50 gados |
100 gados |
||
1. |
Ainaži |
60 |
82 |
94 |
105 |
116 |
125 |
2. |
Alūksne |
88 |
108 |
119 |
129 |
141 |
149 |
3. |
Bauska |
62 |
82 |
93 |
103 |
114 |
121 |
4. |
Daugavpils |
78 |
98 |
110 |
120 |
131 |
140 |
5. |
Dobele |
62 |
85 |
97 |
107 |
119 |
127 |
6. |
Gulbene |
79 |
98 |
109 |
119 |
130 |
138 |
7. |
Jelgava |
59 |
79 |
91 |
100 |
111 |
119 |
8. |
Kolka |
47 |
67 |
78 |
87 |
98 |
105 |
9. |
Liepāja |
46 |
67 |
78 |
87 |
97 |
104 |
10. |
Mērsrags |
49 |
70 |
81 |
90 |
101 |
108 |
11. |
Pāvilosta |
42 |
62 |
72 |
80 |
90 |
96 |
12. |
Priekuļi |
70 |
90 |
101 |
110 |
121 |
129 |
13. |
Rēzekne |
80 |
99 |
109 |
119 |
130 |
137 |
14. |
Rīga |
59 |
80 |
91 |
101 |
112 |
120 |
15. |
Rūjiena |
72 |
93 |
104 |
114 |
126 |
134 |
16. |
Saldus |
62 |
84 |
96 |
105 |
117 |
125 |
17. |
Skrīveri |
73 |
94 |
106 |
116 |
128 |
136 |
18. |
Skulte |
58 |
80 |
91 |
101 |
113 |
121 |
19. |
Stende |
57 |
78 |
89 |
99 |
110 |
117 |
20. |
Ventspils |
39 |
56 |
66 |
73 |
82 |
89 |
21. |
Zīlāni |
74 |
94 |
104 |
114 |
125 |
133 |
22. |
Zosēni |
80 |
99 |
111 |
120 |
132 |
140 |
Piezīmes. 1. 15. tabulā (laikposmā no 1989. līdz 2018. gadam) norādīts mālainas grunts normatīvais sasaluma dziļums. 2. Grunts normatīvais sasaluma dziļums ir aukstajos gadalaikos ar sniegu nepārklātas grunts maksimālā sasaluma dziļuma vidējais aritmētiskais. Atbilstoši grunts dažādības novērtējumam Latvijā 56 % ir mālainas gruntis, 36 % – smilšainas un 8 % – kūdrainas. Smilšainas gruntis sasalst dziļāk nekā mālainas. Grunts normatīvā sasaluma dziļuma noteikšanai smilšainām gruntīm var izmantot mālaino grunšu raksturlielumus, lietojot koeficientu 1,2 (atsegtas smilšainas grunts sasaluma dziļuma speciālo novērojumu rezultāti apstiprina šā koeficienta pareizību)." |
6. Izteikt būvnormatīva pielikuma 28. tabulu un piezīmes šādā redakcijā:
"28. tabula
Vidējais un vislielākais 0 °C temperatūras dziļums augsnē (cm)
Nr. |
Vieta |
Mēnesis |
||||||
XI |
XII |
I |
II |
III |
IV |
|||
1. | Daugavpils | vislielākais |
67 |
71 |
74 |
87 |
84 |
80 |
sala gadi |
7 % |
23 % |
57 % |
53 % |
40 % |
7 % |
||
vidējais |
3 |
12 |
25 |
25 |
18 |
4 |
||
2. | Dobele | vislielākais |
28 |
33 |
44 |
51 |
43 |
42 |
sala gadi |
3 % |
13 % |
33 % |
43 % |
30 % |
13 % |
||
vidējais |
1 |
4 |
10 |
13 |
11 |
4 |
||
3. | Liepāja | vislielākais |
37 |
47 |
66 |
71 |
70 |
30 |
sala gadi |
7 % |
21 % |
33 % |
50 % |
33 % |
3 % |
||
vidējais |
2 |
7 |
13 |
20 |
14 |
1 |
||
4. | Stende | vislielākais |
44 |
50 |
53 |
69 |
73 |
47 |
sala gadi |
8 % |
21 % |
42 % |
38 % |
29 % |
12 % |
||
vidējais |
3 |
8 |
15 |
17 |
13 |
4 |
||
5. | Zosēni | vislielākais |
68 |
73 |
69 |
53 |
58 |
50 |
sala gadi |
8 % |
35 % |
52 % |
56 % |
56 % |
19 % |
||
vidējais |
4 |
15 |
21 |
22 |
20 |
7 |
Piezīmes. 1. 28. tabulā 0 °C temperatūras dziļums augsnē (laikposmā no 1989. līdz 2018. gadam) noteikts, pamatojoties uz augsnes temperatūras mērījumiem 0,2 m, 0,4 m, 0,8 m, 1,6 m un 3,2 m dziļumā. 2. Vidējais 0 °C temperatūras dziļums augsnē tiek noteikts kā vidējā vērtība no katra konkrētā mēneša visu gadu maksimālajiem 0 °C temperatūras dziļumiem augsnē. Temperatūras aprēķinam izmantota interpolācijas metode. 3. Katram mēnesim tiek noteikts arī sala gadu relatīvais skaits – gadu skaits, kuros attiecīgajā mēnesī ir vismaz viena diena ar sasalumu, tiek izdalīts ar kopējo gadu skaitu, kuros veikti novērojumi." |
Ministru prezidents A. K. Kariņš
Ekonomikas ministrs J. Vitenbergs