Pirms notikuma

Ar gaišu auru Rīgas vidū, Rīgas sejā

6. augustā vērsies durvis

mūzikas un mākslas namam

Šai skulptūrai (attēlā pa kreisi) arī būs vieta muzikālajā centrā "Vernisāža", bet šāda (attēlā pa labi) jau sargā "Piano bāra" fasādi (augšējā attēlā)

Top arī Puķu paviljons Merķeļa ielas pusē Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

Turpinājums no 1.lpp.

6.augustā mēs pirmoreiz mēģināsim ieraudzīt, kā tas viss izskatīsies, kāda varētu būt publikas reakcija nākotnē. Mums uzmanīgi jāraugās, lai nepadarītu "Vernisāžu" tikai par izklaides un dejošanas vietu. Mūsu galvenais nolūks ir piesaistīt cilvēkus, kas vēlas klausīties labu mūziku. Te spēlēs salonmūziku, džeza mūziku, "kantrī" mūziku un daudz ko citu. Gan latviešu, gan labāko ārzemju mūziku. Man ir prieks, ka tagad šajā namā tiek radīta vide, lai cilvēks, kas uz to ir atnācis, nemēģinātu tur kaut ko lauzt, graut vai sabojāt, kas šodien daudziem, īpaši jaunatnei, ir raksturīgi. Tā, manuprāt, būs vide, kas cilvēku mudinās būt kārtīgam un godīgam. Tās it kā ir manas ilūzijas. Var jau būt, ka reālā dzīve būs pavisam citāda. Tomēr esam apņēmušies darīt visu iespējamo, lai pašā Rīgas centrā būtu īsts kultūras centrs. Nevis kaut kāda "tancuļka", kā krievi mēdz teikt, vai, Die’s pasarg’, kaut kāda dzertuve. No tā visa mēģināsim tikt vaļā.

Ir jāpanāk, lai cilvēkiem arvien būtu laba sajūta, tuvojoties "Vernisāžai" un Vērmanes dārzam, kur arvien dzirdama mūzika un jautru cilvēku balsis. Tad arī sāks atdzīvoties šis parks — pagaidām tikai no viena stūra. Nākotnes plāni mums ir daudz plašāki. Būs arī žogs dārzam, bet ne jau tāpēc, lai norobežotos vai iekasētu kaut kādas ieejas maksas.

Jānis Peters:

— Par šo žogu runājot, gribu piebilst, ka tas tiks uzbūvēts, lai dārzu padarītu vēl skaistāku un īstenībā vēl atvērtāku cilvēkiem. Jo dārza vārti allaž būs vaļā. Bet ceram, ka tajā vairs nepulcēsies dzērāji un klaidoņi, ka tur vairs nebūs bezgaumīgas tirgus būdas. Žogs, manuprāt, organizēs gan dārzu, gan cilvēkus. Bet tas būs atvērts gan visiem rīdziniekiem, gan tās viesiem. Nelietīgajām baumām par ieejas maksu un pieejamību tikai jaunbagātniekiem nav nekāda pamata. Tas patiešām būs tautas dārzs, kā to jau 1817.gadā bija iecerējusi Vērmanes kundze. Tāpēc atjaunosim parkā Vērmanes kundzes pieminekli, kas atrodas muzeja fondos, bet viņas saglabājušos portretu acīmredzot novietosim vienā no mūsu "Vernisāžas" skaistākajām telpām.

Raimonds Pauls:

— Gribu īpaši uzsvērt, ka mēs savu pirmo pasākumu atklājam ne vien ar mūziku vai dejām, bet to iesākam ar Jāņa Petera dzejas grāmatas prezentāciju. Tas, manuprāt, daudz ko izsaka par to, kādā virzienā mēs iesim. Vienkāršākais jau būtu uzlikt magnetofonā ārzemju ierakstus — un... aiziet. Mēs tomēr mēģināsim pievērst uzmanību izciliem latviešu kultūras darbiniekiem, no kuriem viens otrs tagad jau ir aizmirsts. Droši vien sevišķu vērību veltīsim Krišjānim Valdemāram.

Jānis Peters:

— Patiešām "Vernisāžā" nebūs tikai dejošana un estrādes žanrs. Tur būs arī labas mākslas izstādes. Augšstāvā tiek būvēta milzīga zāle, tieši nopietnu izstāžu sarīkošanas vajadzībām. Būs lieliska konferenču telpa. Tā ka mēs mēģinājām savienot zem viena "Vernisāžas" jumta gan demokrātiskos izklaides žanrus, gan visai akadēmiska rakstura žanrus. Tāds ir mūsu eksperiments. Domāju, ka tam vajadzētu izdoties. Ne tikai tāpēc, ka "Vernisāža" atrodas izcili labā vietā, pašā pilsētas centrā, kam neviens garām nevar paiet, bet arī tāpēc, ka pie projekta īstenošanas esam sapulcējušies ļoti dažādi cilvēki. Mēs mēģināsim arī vienot paaudzes. Tas ir mīts, ka "Vernisāža" būs tikai jaunbagātniekiem, ka tur vienkāršais cilvēks nevarēs samaksāt par iekļūšanu izstāžu zālē vai deju zālē. Mēs iecerējām "Vernisāžu" visplašākās amplitūdas cilvēkiem. Protams, neslēpšu, būs cenas gan par 50 santīmiem, gan par 50 latiem — jo būs arī ekskluzīvs restorāns, ekskluzīvs angļu klubs — tiesa, ne jau burtiskajā nozīmē, bet gan akadēmiska rakstura. Tātad būs liela žanru un iespēju dažādība.

Jūlijs Krūmiņš:

— "Vernisāža", pirmkārt ir dāvana Rīgas 800 gadu jubilejai.

Man bija lielas šaubas, vai izdosies izveidot tādu diskotēku vai deju zāli, kādas mēdz būt Rietumos. Bet bija cilvēki, kas sacīja, ka te, Rīgā, to var uztaisīt vēl labāku nekā citur. Tikai jāierok zemē pagrabstāvs. Līdz ar to sākās pilnīga rekonstrukcija. Diskotēka — tā būs vienreizēja, grandioza zāle ar vismodernāko tehniku. Bet to laikam varēs redzēt tikai septembrī — ne agrāk. Domāju, ka tā varētu pat iekļūt pasaules pirmajā piecniekā.

Jānis Peters:

— Mūsu koncepcija paredz kaut nelielus procentus no šīm tīņu izklaidēm vai atpūtas iespēju izdevumiem atskaitīt tiem žanriem, kas nenes lielu peļņu. Piemēram, Imanta Ziedoņa, Māra Čaklā vai Ojāra Vācieša dzejas sarīkojumiem.

Tagad par pašu Vērmanes dārzu. Mēs esam uzvarējuši Rīgas Domes konkursā par tā ilglaicīgu apsaimniekošanu 49 gados. Tādējādi tiks ieguldīti milzīgi līdzekļi, lai Vērmanes dārzu padarītu par vienu no visskaistākajiem Eiropā.

Raimonds Pauls:

— Šobrīd sevišķi svarīgi ir tas, ka tiks radītas darba vietas māksliniekiem. Ļoti labi taču zinām, kādā situācijā šobrīd ir daudzi mūziķi un arī aktieri. Ja viss izdosies, kā iecerēts, vismaz 20—30 māksliniekiem šeit aizvien būtu ko darīt. Patlaban Rīgā nav nevienas vietas, kur restorānā, bārā vai kafejnīcā varētu redzēt muzicējam dzīvu cilvēku. Pārsvarā visur ir dažādi ieraksti. Būtu labi, ja mēs "Vernisāžā" varētu veidot dažādus izklaidējošus un arī nopietnus dramatizējumus, arī viena aktiera teātrus. Daudz kas atkarīgs no tā, kā paši mākslinieki reaģēs uz uzaicinājumiem. Jo viņi taču aizņemti izrādēs. Bet tas nekas, mūsu nakts programmas sāksies tikai ap vienpadsmitiem.

Bet jau tas vien, ka mēs varēsim garantēt kaut daļai no Rīgas māksliniekiem labāku izpeļņu, liecinās, ka ir padarīts viens labs darbs. Protams, tiks slēgti līgumi arī ar ārzemju māksliniekiem.

Jūlijs Krūmiņš:

— Domāju, ka viss iecerētais līdz Latvijas valsts proklamēšanas gadadienai tiks paveikts laikā un Rīga iegūs lielu un visiem tās iedzīvotājiem vajadzīgu un saturā bagātu kultūras centru.

Mintauts Ducmanis,

"LV" nozares redaktors