Ministrijās

Turpinājums

no 1.lpp.

— tiekoties ar Austrijas Ārlietu ministrijas pārstāvi

V.Birkavs konferences ievadījumā teica, ka aizvadītas intensīvas darba stundas, šajā laikā akcentētas Austrijas kā prezidējošās valsts prioritātes Eiropas Savienības paplašināšanas virzienā, tās gaita. Sarunās atzīts, ka Latvija salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ievērojami progresējusi: saistībā ar Pilsonības likumu, referendumu šajā sakarā, attiecībās ar Krieviju. — Mūsu uzdevums ir pārņemt labāko pieredzi, kas ir ES dalībvalstīs, risināt sarunas par darāmo, lai virzītu šo procesu, — teica ārlietu ministrs.

Austrijas diplomāte pauda gandarījumu par tikšanos ar Latvijas diplomātiem un žurnālistiem, piebilstot, ka šī ir viņas pirmā vizīte Latvijā. Svarīgi apmainīties ar informāciju, jo, lai gan Austrija ir samērā jauna ES dalībvalsts, tomēr var sniegt dažus ieteikumus valstīm, kuras virzās uz šo "kopīgo Eiropas ģimeni". B.Ferrero–Valdnere atzīmēja, ka šis jautājums ir ļoti jutīgs, ievērojot Latvijas neseno pagātni.

Ko Austrija uzskata par prioritātēm Latvijai pašlaik? Viena no galvenajām ir nodarbinātības problēma, kas jārisina aktīvāk. Arī Eiropas valstīs ir miljoniem bezdarbnieku, tāpēc šis ir aktuāls uzdevums visām valstīm, arī Latvijai. Nozīmīgi ir risināt tehniskas dabas jautājumus. Perspektīvā jāratificē Amsterdamas līgums, jāvirza citu paredzēto programmu īstenošana.

B.Ferrero–Valdnere pieminēja neseno ES ārlietu komisāra Hansa van den Bruka vizīti Latvijā un rudenī gaidāmo viņa ziņojumu par situāciju, protams, balstoties arī uz mūsu valsts valdības sniegto informāciju. Virzības procesam uz ES jābūt "caurspīdīgam".

— Ļoti svarīga ir valsts iekšējā drošība, sadarbība ar kandidātvalstīm, kā arī vides problēmas un ekoloģiskā situācija. Šis gads ir ievērojams arī ar to, ka tiks atzīmēta pusgadsimta jubileja, kopš pieņemta Vispārējā cilvēktiesību deklarācija. Tātad saprotama arī lielā interese par cilvēktiesībām, par minoritāšu tiesību ievērošanu, — teica B.Ferrero–Valdnere.

Uz žurnālistu vaicājumu, kādas ir domas par pilsonības piešķiršanu Latvijā, Pilsonības likuma grozījumiem, valsts sekretāre atbildēja:

— Eiropas Savienība uzmanīgi un ar izpratni seko šo jautājumu risināšanai naturalizācijas "logu" paplašināšanā, pilsonības piešķiršanā bezvalstnieku bērniem, kuri dzimuši pēc 1991.gada augusta. Visi šie labojumi Pilsonības likumā ir ļoti svarīgi, un galvenais, lai tie īstenotos. Tas būtu liels solis uz integrētas sabiedrības veidošanos.

Valdis Birkavs preses konferences nobeigumā atzīmēja šīs darba vizītes nozīmīgumu procesa gaitā uz Eiropas Savienību, pēdējā gadā gūtos panākumus mūsu valstī un izteica cerību, ka arī Latvija pēc kāda laika tiks uzaicināta Eiropas Savienības saimē.

Rita Belousova,

"LV" nozares redaktore

— sarunā

ar Baltkrievijas kolēģi

Aizvadītajā nedēļā, 23. jūlijā, iepazīšanās vizītē pie Latvijas finansu ministra Roberta Zīles bija ieradies Baltkrievijas finansu ministrs Nikolajs Korbuts, kurš atpūšas kūrortā Jūrmalā. Ministri pārrunājuši Latvijas un Baltkrievijas ministriju nākotnes sadarbības iespējas.

"Baltkrievija ir viena no Latvijas kaimiņvalstīm, tas nozīmē, ka abām valstīm ir izveidojušies un turpmāk būs tirdznieciskie un ekonomiskie sakari. Tāpēc ir pietiekami svarīgi, lai būtu laba savstarpēja informācijas apmaiņa par plānotajām izmaiņām, piemēram, otras valsts nodokļu politikā," pēc tikšanās uzsvēra Latvijas finansu ministrs Roberts Zīle. Viņš arī sacīja, ka Latvijas un Baltkrievijas ekonomisko sadarbību veicinātu nepastarpināta informācija par Baltkrievijas pašreizējo ekonomisko situāciju un plānoto finansu politiku nākotnē.

Ministri vienojušies jau tuvākajā laikā sniegt informāciju par otras valsts nodokļu politiku un plānotajām izmaiņām, par brīvo ekonomisko zonu darbības pieredzi, kā arī par valsts parāda apkalpošanu.

Finansu ministrijas

preses dienests