Turpinās 7. Saeimas deputātu kandidātu sarakstu iesniegšana

un parakstu vākšana par Pilsonības likumu

Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Arnis Cimdars — vakar, 28.jūlijā, "Latvijas Vēstnesim"

Līdz septītās Saeimas vēlēšanām, 3.oktobrim, palikuši tikai nedaudz vairāk nekā divi mēneši. Pirmsvēlēšanu kampaņas aktivitātes kļūst arvien jūtamākas. Protams, galvenā loma šajās norisēs ir Centrālajai vēlēšanu komisijai. Tādēļ vakar pēcpusdienā uz dažiem "LV" jautājumiem tika lūgts atbildēt CVK priekšsēdētājs Arnis Cimdars.

Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

— Kopš 15.jūlija saskaņā ar Saeimas vēlēšanu likuma 9.panta 3.daļu notiek deputātu kandidātu sarakstu iesniegšana. Vai līdz šim ir bijuši kaut kādi sarežģījumi šajā procesā? Cik sarakstu jau ir iesniegts un cik to, jūsuprāt, vēl varētu iesniegt līdz 4.augustam?

— No 20 dienām, kas saskaņā ar likumu ir atvēlētas kandidātu sarakstu iesniegšanai, jau ir pagājušas 13. Vēl ir palikušas 7 dienas. Tātad ir aizvadītas divas trešdaļas likumā atvēlētā laika. Pašlaik ir iesniegti 12 saraksti. Matemātiskās proporcijās rēķinot, vēl varētu nākt klāt kādi 8 saraksti. Bet domāju, ka to varētu būt arī vairāk. Manuprāt, sarakstu skaits būs ap 20 vai mazliet pāri 20. Atgādināšu, ka sestās Saeimas vēlēšanās piedalījās 19 saraksti.

Sarakstu iesniegšana noris normālā tempā un diezgan ritmiski. Katru dienu pieņemam 1—3 sarakstus. Praktiski nav bijusi tāda diena, kad neviens saraksts nav pieņemts. Sarakstus pieņems tikai otrdienās, trešdienās un ceturtdienās, izņemot priekšpēdējo dienu — 3.augustu, kas ir pirmdiena. Tad tiks dota pēdējā iespēja tiem, kas kaut kādu iemeslu dēļ ir aizkavējušies.

Pagaidām iesniegtajos sarakstos nav atklāti būtiski trūkumi. Tehniska rakstura neprecizitātes iesniedzēji ir novērsuši tepat uz vietas. Visi astoņi jau reģistrētie saraksti ir korekti sagatavoti. Rīt, 29.jūlijā, acīmredzot reģistrēsim vēl četrus sarakstus no divpadsmit iesniegtajiem. Daļa no sarakstiem jau ir pārbaudīti atbilstoši Saeimas vēlēšanu likuma 13.panta 3.daļai. Ir saņemtas divas informācijas no Totalitārisma seku dokumentēšanas centra attiecībā uz sociāldemokrātiem. Viena ir tāda, ka vēlētājiem vienkārši būs jādara zināms, ka deputāta kandidāts ir sadarbojies ar VDK kā aģents, bet otra ir saistīta ar Jāni Ādamsonu. Pēdējā gadījumā, lai izdarītu kaut kādus grozījumus iesniegtajā sociāldemokrātu sarakstā, būs vajadzīgs tiesas spriedums. Kamēr tā nav, mēs svītrojumus neizdarām.

Varu droši apgalvot, ka Saeimas vēlēšanu sagatavošana noris pēc mūsu jau 8.apīlī apstiprinātā plāna — ar nelielām korekcijām. Bet īpašu sarežģījumu līdz šim nav bijis. Vienīgais sarežģījums saistīts nevis ar gatavošanos vēlēšanām, bet ar to, ka paralēli notiek parakstu vākšana par likuma "Grozījumi Pilsonības likumā" nodošanu tautas nobalsošanai.

Šodien saņēmu Tautas saskaņas partijas sarakstā pieteikto deputātu kandidātu — Sergeja Dīmaņa, Gaļinas Fjodorovas un Tatjanas Ždanokas — iesniegumus, kuros viņi informē, ka līdz 1991.gada 10.septembrim ir darbojušies Latvijas komunistiskajā partijā, bet S.Dīmanis bijis arī PSKP CK loceklis. Tajā pašā laikā visas trīs personas kā septītās Saeimas deputātu kandidāti ir deklarējušas, ka uz tām neattiecas Saeimas vēlēšanu likuma 5.panta 1.—6.punktā minētie ierobežojumi. Bet šī likuma 5.panta 6.punkts taču aizliedz pieteikt par deputātu kandidātiem personas, kas pēc 1991.gada 13.janvāra darbojušās PSKP vai LKP. Lai šo pretrunīgo situāciju atrisinātu, CVK aicinās sniegt paskaidrojumus Tautas saskaņas partijas saraksta parakstītāju un iesniedzēju Nikolaju Neilandu. Jo Centrālās vēlēšanu komisijas pamatuzdevums ir nodrošināt vienveidīgu un pareizu Saeimas vēlēšanu likuma piemērošanu.

— No 20.jūlija notiek parakstu vākšana par Saeimā 22.jūnijā pieņemtā likuma "Grozījumi Pilsonības likumā" nodošanu tautas nobalsošanai — saskaņā ar Satversmes 72.pantu. Kā vērtējat šī pasākuma norisi?

— Parakstu vākšana turpināsies līdz 18.augustam. Es pats kā Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs esmu bijis Cēsu, Limbažu, Rīgas, Aizkraukles, Jēkabpils un Madonas rajonā, lai konstatētu, kā tur noris parakstu vākšana. Jāteic, ka visur, kur esmu bijis — arī attālākās vietās —, parakstu vākšanas vietas ir iekārtotas atbilstoši likumam un mūsu instrukcijai. Dažviet pagastos, kur parakstu vākšanas punkts atrodas nostāk no centra, varētu vēlēties, lai informatīvie plakāti par parakstu vākšanas vietu un laiku būtu izvietoti arī tradicionālajās ļaužu pulcēšanās vietās — piemēram, pie veikala. Bet vēlreiz gribu uzsvērt, ka likuma un instrukciju prasības tiek stingri ievērotas.

Taču nupat tiek saņemti arī protesti. Proti, ārvalstīs dzīvojošie pilsoņi nav apmierināti ar to, ka, piemēram, Kanādā ir jābrauc no Otavas uz Toronto, lai parakstītos, ka nenotiek izbraukumi uz vietām. Līdzīgus protestus esmu saņēmis arī no ASV. Es skaidroju, ka parakstu vākšanas vietas ārvalstīs tiek noteiktas saskaņā ar Centrālās vēlēšanu komisijas instrukciju un pēc Ārlietu ministrijas ieteikuma. Mēs neesam ārvalstu speciālisti. Ārlietu ministrija pārzina šos jautājumus. Protams, tas viss ir saistīts arī ar finansējumu. Mums taču gauži grūti ir gājis ar nepieciešamo naudas līdzekļu saņemšanu.

Protesti nāk arī no vietējiem pilsoņiem. Pārmet, ka netiek braukts pie invalīdiem. Taču likumā ir noteikts, ka parakstu vākšana var norisināties tikai noteiktajās vietās. Citādi — iedomāsimies, ka kāds parakstu vākšanas entuziasts dodas uz veco ļaužu pansionātu un tur apstaigā visas istabiņas. Rezultāts jau iepriekš skaidrs. Ir taču kardināla atšķirība starp parakstu vākšanu un tautas nobalsošanu vai vēlēšanām. Tautas nobalsošanā vai vēlēšanās valstī patiešām jānodrošina, lai ikviens tās pilsonis varētu brīvi paust savu gribu. Turpretī parakstu vākšana ir abpusēji brīvprātīga un neuzspiesta.

— Vai ir jau kaut kāda iepriekšēja informācija par parakstu vākšanas līdzšinējiem rezultātiem?

— Nē, Centrālās vēlēšanu komisijas rīcībā tās nav. Mēs apzināti nevācam un neapkopojam operatīvo informāciju par to, cik kurā vietā savākti paraksti, kaut arī šo parakstu vākšanu organizējam, to informācijas sniegšanu varētu uzskatīt gan par aģitāciju, gan par pretaģitāciju, taču vietējo vēlēšanu komisiju priekšsēdētājiem ir tiesības sniegt informāciju žurnālistiem, novērotājiem un visiem interesentiem — par to, cik parakstu pašvaldības teritorijā šobrīd savākts.

Mintauts Ducmanis,

"LV" Saeimas un valdības lietu redaktors