Komentāri. Skaidrojumi. Viedokli

Krimināllikuma izsludināšanas

Dr.iur. Aivars Niedre, Krimināllikuma projekta izstrādes

darba grupas vadītājs, — "Latvijas Vēstnesim"

1998.gada 8.jūlijā Valsts prezidents izsludināja Krimināllikumu (sk."LV", 08.07.98, Nr.199/200). Būtībā Krimināllikums ir pēc 1991.gada pirmais Latvijā izstrādātais sistematizētais likumu kopojums. Tiesa gan, nu jau vairāk nekā piecus gadus Latvijā darbojas Civillikums, taču tas ir atjaunotais 1937.gada likums, kurā izdarīti salīdzinoši nedaudzi grozījumi. Tomēr juristu darbs Civillikuma atjaunošanā deva zināmu mācību arī Krimināllikuma veidotājiem — kaut vai to, ka 1933.gada Sodu likums deviņdesmitajos gados vairs nav pilnā mērā atjaunojams.

Izstrādāt jaunu kodeksu (arī Krimināllikums, neraugoties uz tā nosaukumu, pieskaitāms kodeksiem) nav viegls uzdevums. Līdzās citiem mērķiem te jāpanāk kodeksā ievietoto normu savstarpēja saskaņotība, lai kāds no likuma pantiem nebūtu pretrunā ar citu tā paša likuma pantu, lai viena norma nedublētu otru, lai pantu dispozīcijas būtu izteiktas skaidri, īsi un vienlaikus apjomīgi, bet sankcijas būtu vismaz savstarpēji samērīgas. Neapšaubot Latvijas likumdevēja un tā padomdevēju profesionalitāti, jāatzīmē, ka šāda veida pieredzes mums nav. To, piemēram, uzskatāmi parādīja 1995.gada septembrī izdarītie plašie grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā (turpmāk — KK), kuri nebija saskaņoti ar citiem KK pantiem. Rezultātā par laupīšanu ar ieroču pielietošanu paredzēja bargāku brīvības atņemšanas sodu nekā par bandītismu, bet par izspiešanu, ja tā izdarīta, lietojot vardarbību, bargāku sodu nekā par laupīšanu bez pastiprinošiem apstākļiem, kas arī prezumē vardarbības pielietošanu. Nav izslēgts, ka Krimināllikuma normu nopietna analīze tāpat atklās šāda veida pretrunas vai citus trūkumus, taču galu galā arī tam būs pozitīva nozīme — no Krimināllikuma normu kritikas varēs mācīties citu likumu kopojumu (kodeksu) projektu veidotāji. Nesen Saeimā jau otrajā lasījumā izskatīts Civilprocesa likuma projekts, pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstīts Administratīvo pārkāpumu likums, drīzumā jāuzsāk Kriminālprocesa likuma un Sodu izpildes likuma projektu izskatīšana. Pieredze, kas gūta, izstrādājot Krimināllikumu, jāizmanto šo un citu projektu pilnveidošanas procesā.

Darbs ar Krimināllikuma projektu ilga vairāk nekā septiņus gadus. Šā darba sākums meklējams 1991.gada janvāra barikāžu dienās, kad Latvijas Juristu biedrībā apsprieda likumprojekta koncepciju (vēlāk koncepciju apstiprināja toreizējais Latvijas Republikas Augstākās padomes Prezidijs). Koncepcija paredzēja divus virzienus kriminālās likumdošanas turpmākajai attīstībai. Viens no tiem bija tieši saistīts ar jaunā Kriminālkodeksa projekta izstrādāšanu, otrs — ar nepieciešamo grozījumu izdarīšanu spēkā esošajā KK, paredzot jaunās normas iekļaut arī projektā. Kopš 1991.gada KK izdarīti daudzi būtiski grozījumi un papildinājumi, kas attiecas ne vien uz atsevišķiem pantiem, bet arī uz veselām nodaļām. Visplašākie grozījumi bija 1992., 1993. un, kā jau minēts, 1995.gadā. Vienlaikus ritēja aktīvs darbs pie jaunā Kriminālkodeksa (par Krimināllikumu to nosauca vēlāk) projekta izstrādāšanas. Nepieciešams uzsvērt, ka šajā procesā projekta izstrādes darba grupa saņēma palīdzību ne vien no mūsu valsts juristiem un tiesībaizsardzības iestādēm, bet arī no starptautiskiem fondiem un ārzemju speciālistiem.

Laikā no 1991.gada līdz 1994.gadam tika izstrādāts Kriminālkodeksa projekta pirmais variants, kuru nosūtīja atzinumu sniegšanai visām ministrijām, kā arī LR Ģenerālprokuratūrai, Augstākajai tiesai un augstākajām juridiskajām mācību iestādēm. Ar Sorosa fonda Latvijas nodaļas atbalstu tika veikts projekta tulkojums angļu valodā un par to saņemtas Eiropas Padomes un Sorosa fonda pieaicināto ārvalstu zinātnieku atsauksmes. Pēc saņemto priekšlikumu izskatīšanas 1994.—1995.gadā darba grupa izstrādāja projekta otro variantu. Arī to pārtulkoja angļu valodā — šoreiz ar Amerikas juristu asociācijas palīdzības programmas CEELI atbalstu. Atkārtoti pārstrādātā projekta vērtējumu sniedza arī Eiropas Padomes eksperti. Pēc tam, kad pārstrādātais projekts 1995.gada septembrī tika publicēts atsevišķā izdevumā, to plaši apsprieda Latvijas juristi šim nolūkam sarīkotā sanāksmē Rīgā, kā arī tiesībaizsardzības iestāžu darbinieki dažādos Latvijas rajonos un pilsētās. Visaptverošākie ierosinājumi, kas attiecās gandrīz uz visiem projekta pantiem, bija Ģenerālprokuratūrai. Tās darbinieki aktīvi piedalījušies Krimināllikuma veidošanā visā tā izstrādes procesā. Būtiskus priekšlikumus izteica arī Latvijas Policijas akadēmijas mācībspēki, kad 1995.gada nogalē speciālā konferencē apsprieda Kriminālkodeksa un Kriminālprocesa kodeksa projektus. Tomēr īpaši jāuzsver Latvijas Universitātes krimināltiesisko zinātņu katedras kolektīva ieguldījums Krimināllikuma tapšanā.

Turpinājums — 2.lpp.

Latvijas Privatizācijas aģentūra sagatavojusi pirmoreiz vienuviet apkopotu informāciju par darbību no 1994. gada 22. aprīļa līdz 1998. gada 27. jūlijam. Pārskatā iekļauti to objektu saraksti, kas privatizācijai nodoti ar Ministru kabineta rīkojumu, ar ieguldījuma metodi privatizētie objekti un ar Latvijas Privatizācijas aģentūras lēmumiem privatizācijai nodotie objekti ("Latvijas Vēstneša" lasītājiem šāda informācija ir regulāri pieejama pielikuma "Privātīpašums" lappusēs). Privatizācijas noteikumi nav sastādīti vairs tikai sešiem Privatizācijas aģentūras pārziņā līdz 1998. gada 1. janvārim nonākušajiem uzņēmumiem ar darbinieku skaitu virs piecdesmit strādājošajiem.

Šis datu apkopojums žurnālistiem un visiem interesentiem tika piedāvāts vakar, 29. jūlijā, Latvijas Privatizācijas aģentūras vadības kārtējā preses konferencē par pēdējo divu nedēļu laikā paveikto.

Sagatavots akciju sabiedrības "Latvijas gāze" privatizācijas publiskais piedāvājums, kurš sāksies 3. augustā un privatizējamā uzņēmuma lielā apjoma dēļ turpināsies gandrīz divus mēnešus — līdz 25. septembrim. Šis būs vislielākais līdz šim privatizācijai vienā nedalāmā paketē piedāvāto akciju skaits. Uzņēmuma "Latvijas gāze" vadības pilnvarotās personas turpina priekšdarbus arī tam, lai uz uzņēmuma akcijām varētu parakstīties paša uzņēmuma darbinieki. Iecerēts, ka šis process varētu sākties jau augustā. Kopā ar auditorfirmu "Arthur Andersen" akciju sabiedrības valde ir pabeigusi darbu arī pie akciju emisijas prospekta izstrādes, pēc saskaņošanas ar Vērtspapīru tirgus komisiju un akcionāru pilnsapulci akciju laidiens tiks reģistrēts Uzņēmumu reģistrā.

28. jūlija valdības sēdē apstiprināti divi papildinājumi Ministru kabineta noteikumos nr. 34 "Maksātnespējīgo valsts uzņēmumu un valsts kontrolēto statūtsabiedrību darbinieku prasījumu apmierināšanas kārtība".

Atbilstoši šiem papildinājumiem būs iespējams apmierināt bijušo uzņēmumu darbinieku prasījumus vēl divos gadījumos — kad darba attiecības ar darbinieku būs izbeigtas vēl pirms maksātnespējīgā valsts uzņēmuma vai maksātnespējīgās valsts kontrolētās statūtsabiedrības maksātnespējas atzīšanas un kad darba attiecības ar šo darbinieku izbeigusi šī uzņēmuma vai statūtsabiedrības iepriekšējā vadība, nevis administrators vai tā pārstāvis.

Šie grozījumi Ministru kabineta noteikumos ļaus ietaupīt ievērojamus līdzekļus, jo līdz šim darbinieku atlaišana varēja notikt tikai tad, kad bija atzīta valsts uzņēmuma vai valsts kontrolētas statūtsabiedrības maksātnespēja. Noteikumu tālākā realizācija, kā uzsvēra aģentūras ģenerāldirektors J.Naglis, tomēr būs atkarīga no tā, cik veiksmīgi Privatizācijas aģentūrai izdosies sagādāt līdzekļus darbinieku prasījumu apmierināšanai. Pēc pašreizējiem aprēķiniem, Ministru kabineta grozījumu rezultātā iespējamo prasījumu kopējā summa varētu būt aptuveni 1,6 miljoni latu.

J.Naglis komentēja arī piektdien, 31. jūlijā, paredzamo Latvijas Privatizācijas aģentūras padomes ārkārtas sēdi, kas tiks sasaukta pēc pilnvarnieku padomes priekšsēdētāja ekonomikas ministra Laimoņa Strujeviča iniciatīvas. Tās darba kārtībā paredzēti jautājumi par likuma "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju" 52. panta pielietošanu, kā arī par "Latvijas gāzes" un citu lielo uzņēmumu privatizācijas gaitu.

Turpinājums — 3.lpp.