Ministru kabineta noteikumi Nr. 312

Rīgā 2021. gada 18. maijā (prot. Nr. 42 8. §)

Pulkveža Oskara Kalpaka profesionālās vidusskolas nolikums

Izdoti saskaņā ar Izglītības likuma 14. panta 7.¹ punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Pulkveža Oskara Kalpaka profesionālā vidusskola (turpmāk – vidusskola) ir valsts dibināta Aizsardzības ministrijas (turpmāk – ministrija) pakļautībā esoša izglītības iestāde, kuras pamatuzdevums ir profesionālās izglītības programmu īstenošana.

2. Vidusskolas darbības tiesiskais pamats ir Izglītības likums, Profesionālās izglītības likums un citi normatīvie akti, kā arī šis nolikums.

3. Vidusskolai ir valsts tiešās pārvaldes iestādes statuss un sava simbolika (karogs, logo).

4. Vidusskolas nosaukums – Pulkveža Oskara Kalpaka profesionālā vidusskola.

5. Vidusskolas juridiskā adrese – Valteru iela 6, Kandava, Latvija, LV-3120.

6. Vidusskolas profesionālās izglītības programmu īstenošanas vietas vidusskola saskaņo ar ministriju kā vidusskolas dibinātāja pārstāvi.

II. Vidusskolas darbības mērķis, pamatvirziens un uzdevumi

7. Vidusskolas darbības mērķis ir veidot izglītības vidi, kā arī organizēt un īstenot mācību un audzināšanas procesu, lai nodrošinātu valsts profesionālās vidējās izglītības standartā un valsts arodizglītības standartā (turpmāk – profesionālās izglītības standarti) noteikto mērķu sasniegšanu.

8. Vidusskolas darbības pamatvirziens ir izglītojoša un audzinoša darbība, īstenojot licencētas un akreditētas profesionālās izglītības programmas.

9. Vidusskolas uzdevumi:

9.1. izstrādāt un īstenot normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā licencētas un akreditētas profesionālās izglītības programmas, radot labvēlīgus apstākļus izglītojamo intelektuālajai, tikumiskajai un fiziskajai attīstībai un izvēloties izglītības procesam atbilstīgas darba metodes un formas;

9.2. nodrošināt iespēju iegūt darba tirgus prasībām atbilstošu profesionālo izglītību un kvalifikāciju un veicināt profesionālas, sociālas, radošas un darba tirgū konkurētspējīgas personības pilnveidi;

9.3. sekmēt izglītojamā pozitīvas, sociāli aktīvas un atbildīgas attieksmes veidošanos pašam pret sevi, līdzcilvēkiem, apkārtējo vidi, Latvijas valsti un Latvijas pilsoņa pienākumiem;

9.4. radīt motivāciju profesionālajai attīstībai un tālākizglītībai un nodrošināt izglītojamam iespēju sagatavoties izglītības turpināšanai profesionālās augstākās izglītības pakāpē, kā arī izglītībai mūža garumā;

9.5. sadarboties ar izglītojamā vecākiem vai likumiskajiem pārstāvjiem, darba devējiem un nozares pārstāvjiem, lai nodrošinātu profesionālās izglītības programmu apguvi;

9.6. izveidot profesionālās izglītības kvalitātes nodrošināšanas sistēmu;

9.7. izstrādāt un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā īstenot profesionālās pilnveides, tālākizglītības, interešu izglītības un neformālās izglītības programmas, nodrošinot personai iespēju apgūt sistematizētas profesionālās zināšanas, prasmes un kompetences;

9.8. nodrošināt pedagogu profesionālās kompetences pilnveidi, pieredzes apmaiņu un stažēšanos, tai skaitā dalību starptautiskajās apmaiņas programmās;

9.9. organizēt eksāmenus un veikt citas darbības ārpus formālās izglītības sistēmas apgūtās profesionālās kompetences novērtēšanas nodrošināšanai;

9.10. veikt metodisko darbu, izstrādājot un pielāgojot īstenošanai profesionālās izglītības programmu saturu atbilstošo nozaru profesijās, izstrādājot nepieciešamos mācību un metodiskos materiālus izglītojamiem un pedagogiem, kā arī organizējot metodiskos un citus pasākumus;

9.11. racionāli un efektīvi izmantot izglītībai atvēlētos finanšu, materiālos un personāla resursus.

III. Vidusskolā īstenojamās profesionālās izglītības programmas

10. Vidusskola pēc saskaņošanas ar ministriju īsteno licencētas un akreditētas profesionālās vidējās izglītības un profesionālās tālākizglītības programmas, kā arī profesionālās pilnveides programmas, ja vidusskola akreditēta profesionālās pilnveides programmu īstenošanai, civilās un militārās aizsardzības izglītības tematiskajās jomās.

11. Vidusskola pēc saskaņošanas ar ministriju īsteno interešu un pieaugušo neformālās izglītības programmas, kā arī citas izglītības programmas.

IV. Izglītības procesa organizācija

12. Izglītības procesa organizāciju vidusskolā nosaka Izglītības likums, Profesionālās izglītības likums, citi normatīvie akti, tai skaitā šis nolikums, vidusskolas darba kārtības noteikumi, iekšējās kārtības noteikumi un citi vidusskolas iekšējie normatīvie akti.

13. Izglītojamo uzņemšana vidusskolā, pārcelšana nākamajā kursā un atskaitīšana no vidusskolas notiek saskaņā ar vidusskolas iekšējos normatīvajos aktos noteikto kārtību, ievērojot Profesionālās izglītības likumā un citos normatīvajos aktos noteiktās prasības.

14. Vidusskola var noteikt iestājpārbaudījumus izglītojamo uzņemšanai vidusskolā.

15. Minimālo izglītojamo skaitu profesionālās izglītības programmu uzsākšanai nosaka ministrija.

16. Profesionālās vidējās izglītības obligāto saturu, kā arī izglītojamo mācību sasniegumu vērtēšanas pamatprincipus nosaka valsts profesionālās izglītības standarti. Vidusskola nosaka vienotu un profesionālās izglītības standartiem atbilstošu kārtību, kādā vērtējami izglītojamo mācību sasniegumi.

17. Licencētu un akreditētu profesionālās izglītības programmu īstenošana notiek saskaņā ar izglītības programmā iekļautajiem mācību plāniem un mācību procesa grafikiem, kurus apstiprina vidusskolas direktors un kuri tiek saskaņoti normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Vidusskolas izglītības programmu īstenošanas mācību plāni un mācību procesa grafiki nosaka mācību saturu un apjomu.

18. Licencētu un akreditētu profesionālās izglītības programmu īstenošana ietver teorētiskās mācības, praktiskās mācības un praksi, kā arī darba vidē balstītas mācības.

19. Profesionālās izglītības ieguves ilgumu un mācību slodzi nosaka Profesionālās izglītības likums.

20. Licencētas un akreditētas profesionālās izglītības programmas var tikt īstenotas grupu un individuālajās nodarbībās, izmantojot klātienes izglītības ieguves formas (tai skaitā attālinātas mācības). Mācību darba organizācijas pamatforma ir mācību stunda, tās ilgums – 40 minūtes.

21. Mācību slodzes sadalījumu nedēļas dienās attiecīgajā mācību gadā un semestrī nosaka stundu sarakstā, un to apstiprina vidusskolas direktors. Izmaiņas stundu sarakstā apstiprina vidusskolas direktors. Stundu sarakstu sastāda vienam semestrim, un izmaiņas stundu sarakstā veic atbilstoši nepieciešamībai.

22. Vidusskolas direktors un katra mācību priekšmeta pedagogs ir atbildīgs par izglītības programmu īstenošanas mācību plānu izpildi, un tā ir obligāta arī visiem izglītojamiem.

23. Vidusskolas struktūru un mācību materiāltehnisko bāzi veido, ievērojot licencētu un akreditētu profesionālās izglītības programmu saturu un īstenošanas specifiku.

24. Mācību prakses un kvalifikācijas prakses norisi vidusskola organizē normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā atbilstoši attiecīgās profesionālās izglītības programmas specifikai.

25. Vidusskola ir tiesīga piedalīties starptautiskos projektos un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā organizēt izglītojamo praksi ārvalstīs.

26. Vidusskola atbilstoši savas darbības un izglītības programmu īstenošanas mērķiem un uzdevumiem ir tiesīga sadarboties ar citām izglītības iestādēm un organizācijām, tai skaitā organizējot izglītojamo un pedagogu profesionālās pieredzes apmaiņas braucienus un uzaicinot citu izglītības iestāžu pedagogus un speciālistus atsevišķu nodarbību vadīšanai vidusskolā.

27. Pēc licencētas un akreditētas profesionālās izglītības programmas apguves izglītojamie saņem normatīvajos aktos noteiktus valsts atzītus profesionālās izglītības dokumentus, profesionālo kvalifikāciju apliecinošus dokumentus vai akreditētas profesionālās izglītības programmas daļas apguvi apliecinošus dokumentus atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajiem kritērijiem un kārtībai.

V. Vidusskolas pārvalde, pašpārvalde un padomdevēja institūcija

28. Vidusskolu vada vidusskolas direktors. Vidusskolas direktoru normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā amatā ieceļ un no amata atbrīvo ministrija. Vidusskolas direktors var būt militārpersona vai arī civilpersona, ja direktora vietnieks, kurš koordinē izglītības programmas militāro sadaļu, ir militārpersona. Vidusskolas direktora vietnieku skaitu pēc saskaņošanas ar ministriju nosaka vidusskolas direktors.

29. Par vidusskolas direktoru ir tiesīga strādāt persona, kuras izglītība un profesionālā kvalifikācija atbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.

30. Vidusskolas direktors izveido koleģiālu padomdevēju institūciju – vidusskolas konventu – un izdod tā nolikumu. Konventa sastāvā ir septiņi padomnieki. Konvents darbojas atbilstoši Profesionālās izglītības likumam un saskaņā ar konventa nolikumu.

31. Vidusskolas direktoram ir pienākums nodrošināt vidusskolas padomes izveidošanu un darbību. Vidusskolas padomes sastāvā atbilstoši Izglītības likumam un vidusskolas padomes nolikumam iekļauj vidusskolas pedagogu, izglītojamo un viņu vecāku (personu, kas īsteno aizgādību) deleģētus pārstāvjus, kā arī var iekļaut vidusskolas direktoru. Vidusskolas padomes vadītāju ievēlē vidusskolas padomes sēdē. Vidusskolas padomi ne retāk kā reizi pusgadā sasauc padomes vadītājs. Vidusskolas padomes sēdes norisi protokolē.

32. Vidusskolas padomes kompetenci nosaka Izglītības likums, un tā darbojas saskaņā ar vidusskolas padomes nolikumu. Vidusskolas padomes nolikumā nosaka vidusskolas padomes funkcijas, uzdevumus, tiesības, sastāvu, darba organizāciju un citus jautājumus. Vidusskolas padomes nolikumu izdod Izglītības likumā noteiktajā kārtībā.

33. Vidusskolas pedagoģiskā padome risina ar vidusskolas mācību un audzināšanas darbu saistītus jautājumus. Pedagoģiskā padome darbojas saskaņā ar tās nolikumu. Pedagoģisko padomi vada vidusskolas direktors, un tās sastāvā ir visi vidusskolā strādājošie pedagogi un instruktori. Pedagoģisko padomi sasauc ne retāk kā reizi semestrī un tās sēdes protokolē.

34. Lai risinātu jautājumus, kas saistīti ar izglītojamo interesēm vidusskolā, un līdzdarbotos vidusskolas darba organizēšanā un mācību procesa pilnveidē, izglītojamie pēc savas iniciatīvas ir tiesīgi izveidot izglītojamo pašpārvaldi, kas ir koleģiāla izglītojamo institūcija un kuras sastāvā ir visu vidusskolā esošo kursu visu specialitāšu pārstāvji. Izglītojamo pašpārvaldi sasauc ne retāk kā reizi mēnesī.

35. Izglītojamo pašpārvaldes darbību reglamentē normatīvais akts, ko pēc saskaņošanas ar vidusskolas direktoru izdod izglītojamo pašpārvalde. Vidusskolas direktors un pedagogi atbalsta izglītojamo pašpārvaldes darbību.

36. Vidusskolas konventa, vidusskolas padomes, pedagoģiskās padomes un izglītojamo pašpārvaldes lēmumiem ir ieteikuma raksturs.

37. Izglītības programmu izstrādei, īstenošanai un noteikto prasību kvalitātes nodrošināšanai pedagogi var tikt apvienoti nodaļās un metodiskajās komisijās. Nodaļas un metodiskās komisijas darbojas saskaņā ar nolikumu un vidusskolas iekšējiem normatīvajiem aktiem, un to darbu koordinē vidusskolas direktors, vidusskolas direktora vietnieki un izglītības metodiķi.

VI. Pedagogu, citu darbinieku un izglītojamo tiesības un pienākumi

38. Vidusskolas personālu veido darbinieki un karavīri, kas uz laiku pārvietoti valsts aizsardzības interesēs. Karavīru var iecelt pedagoga amatā, ja viņam ir normatīvajiem aktiem atbilstoša izglītība un profesionālā kvalifikācija un ja uz viņu nav attiecināmi normatīvajos aktos noteiktie ierobežojumi strādāt par pedagogu.

39. Vidusskolas direktora tiesības, pienākumi un atbildība ir noteikta Izglītības likumā, Profesionālās izglītības likumā, Bērnu tiesību aizsardzības likumā, Darba likumā un citos normatīvajos aktos, kā arī darba līgumā un amata aprakstā. Vidusskolas direktors bez īpaša pilnvarojuma pārstāv vidusskolu.

40. Vidusskolas direktora vietniekus, vidusskolas pedagogus un citus darbiniekus darbā pieņem un no darba atbrīvo vidusskolas direktors normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Vidusskolas direktors ir tiesīgs deleģēt pedagogiem un citiem vidusskolas darbiniekiem konkrētus uzdevumus.

41. Vidusskolas pedagogu tiesības, pienākumi un atbildība ir noteikta Izglītības likumā, Profesionālās izglītības likumā, Bērnu tiesību aizsardzības likumā, Darba likumā un citos normatīvajos aktos. Pedagoga tiesības, pienākumus un atbildību konkrētajā amatā nosaka arī vidusskolas iekšējie normatīvie akti, darba līgums un amata apraksts.

42. Citu vidusskolas darbinieku tiesības, pienākumi un atbildība ir noteikta Darba likumā, Bērnu tiesību aizsardzības likumā un citos normatīvajos aktos, kā arī vidusskolas iekšējos normatīvajos aktos, darba līgumā un amata aprakstā.

43. Izglītojamo tiesības, pienākumi un atbildība ir noteikta Izglītības likumā, Bērnu tiesību aizsardzības likumā, citos normatīvajos aktos un vidusskolas iekšējos normatīvajos aktos. Izglītojamie saņem stipendiju normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

VII. Vidusskolas iekšējo kārtību reglamentējošo dokumentu izdošanas kārtība

44. Vidusskola saskaņā ar Izglītības likumu un citiem normatīvajiem aktiem, tai skaitā šo nolikumu, patstāvīgi izstrādā vidusskolas iekšējos normatīvos aktus un citus tiesību aktus.

45. Vidusskolas iekšējos normatīvos aktus un citus tiesību aktus izdod vidusskolas direktors. Vidusskolas iekšējos normatīvos aktus pirms izdošanas saskaņo ar ministriju, ja likumā vai ministrijas normatīvajā aktā nav noteikts, ka ministrijas saskaņojums nav nepieciešams.

VIII. Vidusskolas saimnieciskā darbība

46. Vidusskola ir patstāvīga finanšu, saimnieciskajā un citā darbībā saskaņā ar Izglītības likumu, Profesionālās izglītības likumu un citiem normatīvajiem aktiem, tai skaitā šo nolikumu.

47. Vidusskolas direktors normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir tiesīgs slēgt līgumus ar juridiskām un fiziskām personām par dažādu vidusskolai nepieciešamo darbu veikšanu un citiem pakalpojumiem (piemēram, ēdināšanas, dienesta viesnīcas, telpu nomas pakalpojumiem), ja tas neapgrūtina licencētu un akreditētu profesionālās izglītības programmu un citu šo noteikumu 11. punktā minēto izglītības programmu īstenošanu.

48. Vidusskola papildus tās pamatuzdevumiem var sniegt maksas pakalpojumus saskaņā ar maksas pakalpojumu cenrādi. Maksas pakalpojumu cenrādis ir publiski pieejams vidusskolas tīmekļvietnē.

IX. Vidusskolas finansēšanas avoti un kārtība

49. Vidusskolu finansē no ministrijas budžeta. Vidusskolas finansēšanas avotus un kārtību nosaka Izglītības likums, Profesionālās izglītības likums un citi normatīvie akti.

50. Vidusskola normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā var saņemt papildu finanšu līdzekļus:

50.1. ziedojumu un dāvinājumu veidā;

50.2. sniedzot maksas pakalpojumus atbilstoši normatīvajiem aktiem;

50.3. piesaistot Eiropas Savienības fondu finanšu līdzekļus un citus finanšu instrumentus.

51. Papildu finanšu līdzekļus ieskaita attiecīgajā vidusskolas budžeta kontā un izmanto:

51.1. vidusskolas attīstībai;

51.2. mācību līdzekļu un vidusskolas aprīkojuma iegādei;

51.3. pedagogu, instruktoru un darbinieku materiālajai stimulēšanai;

51.4. ar maksas pakalpojumu sniegšanu saistīto izdevumu segšanai.

52. Papildu finanšu līdzekļu izmantošanas kārtību nosaka vidusskolas direktors pēc saskaņošanas ar ministriju.

X. Vidusskolas reorganizācijas un likvidācijas kārtība

53. Lēmumu par vidusskolas reorganizāciju vai likvidāciju pieņem Ministru kabinets pēc ministrijas ierosinājuma.

54. Vidusskolas reorganizācija un likvidācija notiek saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumā, Izglītības likumā un Profesionālās izglītības likumā noteikto kārtību.

XI. Vidusskolas nolikuma un tā grozījumu pieņemšanas kārtība

55. Vidusskolas nolikumu un tajā nepieciešamos grozījumus izstrādā vidusskola sadarbībā ar ministriju.

56. Vidusskolas nolikumu un tā grozījumus apstiprina Ministru kabinets.

XII. Citi nosacījumi

57. Vidusskolas darbības tiesiskumu nodrošina tās direktors. Vidusskolas direktora izdotos administratīvos aktus vai faktisko rīcību privātpersona var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu ministrijā. Ministrijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā.

58. Vidusskola nodrošina dokumentu un arhīvu pārvaldību saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto kārtību.

59. Vidusskola normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavo un iesniedz oficiālās statistikas pārskatu, statistikas pārskatus, kas noteikti ar ministrijas rīkojumiem, un pašnovērtējuma ziņojumu, kā arī ievada un aktualizē informāciju Valsts izglītības informācijas sistēmā.

60. Vidusskola normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā komplektē bibliotēkas fondu, veic tā uzskaiti, izmanto un saglabā to, nodrošina piekļuvi bibliotēkas krājumiem, kā arī informācijas un karjeras attīstības atbalsta pakalpojumiem.

61. Vidusskola normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nodrošina izglītojamo profilaktisko veselības aprūpi un pirmās palīdzības pieejamību vidusskolā.

62. Vidusskola veic nepieciešamās darbības fizisko personu pamattiesību aizsardzībai, tai skaitā veic fizisko personu datu apstrādi saskaņā ar Fizisko personu datu apstrādes likumu.

63. Vidusskola nodrošina izglītojamo drošību vidusskolā un tās organizētajos pasākumos atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, tai skaitā attiecībā uz:

63.1. higiēnas noteikumu ievērošanu;

63.2. civilās aizsardzības, ugunsdrošības, elektrodrošības un darba aizsardzības noteikumu ievērošanu.

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Ministru prezidenta biedrs,
aizsardzības ministrs A. Pabriks