Aizvien vairāk zemnieku pamatoti jautā — ko dara valsts, lai radītu labvēlīgus apstākļus iekšējā graudu tirgū?

Pēc Zemkopības ministrijas informācijas šogad ir piešķirti papildu līdzekļi — 2,1 miljons latu — graudu iepirkšanai valsts labības rezervē. Šogad šajā rezervē iecerēts iepirkt apmēram 40 tūkstošus tonnu pārtikas graudu (ap 9 tūkstošus tonnu rudzu, pārējos — kriešus) par 3,5 miljoniem latu. Pērn tika iepirkti 10 tūkstoši tonnu pārtikas graudu par 0,9 miljoniem latu. Jāpiebilst, ka 40 tūkstošu tonnu rezerve ir tikai 8–9 procenti no gaidāmās graudu kopražas — apmēram miljona tonnu.

Pagājušajā nedēļā Valsts Labības tirdzniecības aģentūrā beidzās labības ražotāju konkurss par graudu iepirkšanu valsts rezervē. Valsts labības rezervē šogad iepirks graudus (gan kviešus, gan rudzus) par 67 latiem tonnā.

Konkursā par iepirkumu valsts rezervē tika pieteikti ap 100 tūkstoši tonnu kviešu, lai gan iepirks tikai 30 tūkstošus tonnu. Galvenie kritēriji, izvērtējot pieteikumus — piedāvātais graudu apjoms, kvalitāte un zemākā cena, ņemot vērā ražošanas izmaksas un graudu cenas pasaules tirgū. Šķiet, ka šajā cīņā diez vai panākumus gūs Latgales puses zemkopji, jo, piemēram, Zemgalē iekuļ 5–6 tonnas graudu no hektāra, bet tajā pašā laikā latgaliešu labākajās saimniecībās iegūst tikai 3–4 tonnas. Tā rodas arī atšķirības produkcijas pašizmaksā.

Šajās dienās nosauks konkursa uzvarētājus, tiks parakstīti piegādes līgumi saskaņā ar konkursa rezultātiem. Valsts rezervē ir jābūt labības apjomam, kas atbilstu triju mēnešu patēriņam Latvijā.

Cerot uz zemām graudu cenām, pārstrādes uzņēmumi vēl nav nosaukuši savas iepirkuma cenas šā gada ražai. Lai gan ir noteiktas subsīdijas graudu iepirkšanai saņemtā kredīta procentu likmju daļējai dzēšanai — par faktiski samaksātajām graudu iepirkšanai izmantoto kredītu procentu likmēm, bet ne vairāk kā 9 procenti gada likmes. Subsīdijas var saņemt visi Labības tirdzniecības aģentūrā reģistrētie labības pārstrādes un tirdzniecības uzņēmumi. Kredīta procentu likmju dzēšana notiek no ražas iepirkšanas sākuma līdz nākamā gada 31. martam. Kredīta procentu likmes tiek dzēstas kredītam, kas izmantots norēķiniem ar graudu audzētājiem par līdz šī gada 1. oktobrim iepirktajiem un līdz 1.novembrim samaksātajiem graudiem.

Latvijas graudaudzētāji ir satraukti par presē izskanējušo apgalvojumu, ka Lietuvā valdība no saviem zemniekiem iepirkšot visu izaudzēto ražu. Situāciju komentē Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietniece Irīna Pilvere, kura pagājušajā nedēļā bija darba vizītē Lietuvā:

— Tā nav taisnība, ka tur iepirks visu izaudzēto labību. Lietuvā gaidāma kopraža ap 3 miljoniem tonnu, no tām iepirks tikai 400 tūkstošus.

Šogad Lietuvā izveidoja Starptautisko lauksaimniecības tirdzniecības aģentūru, kas galvenokārt nodarbojas ar intervences pasākumiem. Šī aģentūra ņem valdības garantētu kredītu un iepērk par minimāli noteikto cenu 400 tūkstošus tonnu kviešu un rudzu jeb 13% no visas kopējās ražas. Pēdējā valdības sēdē nolemts, ka tiks piešķirtas subsīdijas šim iepērkamajam graudu daudzumam. Rudziem piemaksa plānota Ls 15, kviešiem — Ls 9 līdz Ls 12 (atkarībā no kviešu klases — 1. klases kviešiem lipeklis ir virs 28%, 2. klases kviešiem — no 23% līdz 28%, 3. klases — no 18 līdz 23%). Tātad 1. klases kviešu tonna maksās Ls 79,5, 2. klases kvieši — Ls 69, 3. klases kvieši — Ls 64,5, rudzi — Ls 70. 70 procentus no šīs cenas zemnieks saņems uzreiz, pārējo daļu — ne vēlāk kā līdz 1999. gada 1. jūlijam. Ražas iepirkšana sāksies augustā un beigsies nākamā gada aprīlī.

Lietuviešu problēma ir tā, ka pārējā graudu tirgū "nedarbojas" nekādi stimulējoši pasākumi. Lietuvā ir seši spēcīgi labības pārstrādes uzņēmumi, pārējie (to ir vairāk nekā 14) darbojas kā graudu glabātāji, pieņēmēji, šķirotāji u.tml.

Neraugoties uz negaisiem un spēcīgajām lietavām, pēc lauksaimniecības ekspertu prognozēm labības sējumi šoruden Latvijā sola bagātu ražu. Graudu kopraža varētu būt par pieciem procentiem lielāka nekā iepriekšējā gadā — tā sasniegs 1100 tūkstošus tonnu. Tiek prognozēts arī lielāks pārtikas graudu pieaugums — par 10 procentiem, t. sk. kviešiem — par 12 procentiem vairāk nekā pērn. Tāpēc vien ir jābūt gataviem kūluma pieņemšanai, lai zemniekiem nebūtu jānožēlo savs ieguldītais darbs.

Dagnija Muceniece —

"Latvijas Vēstnesim"