" — satiekas Kurzemes krastā

Mazirbē

1. un 2. augustā

Līvu savienības vecajo padomes locekle Paulīne Kļaviņa

Helmī, Dainis un Julgī Stalti un Latvijas un Somijas prezidenti ar kundzēm

Lībiešu krasts — Mazirbes jūrmala Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

Mazirbē 1998. gada 1. augustā:

Godātie līvu svētku dalībnieki! Somijas prezidenta kungs, prezidenta kundze!

No sirds sveicu līvus mūsu kopīgajos svētkos! Svētkos, kurus svin viena no Latvijas senākajām pamattautām — līvi, mēs gūstam apstiprinājumu atziņai, ka tautas lielākā sūtība ir dzīves gudrību krāšana un nesavtīga to nodošana nākamajām paaudzēm.

Līvu karogā ir zaļā, baltā un zilā krāsa, mežu, balto smilšu un jūras krāsa. Tie ir gadsimtu skrējienā savīti dzīpari, līvu simboli, kas uzrunā dvēseli, iedvesmo prātu un rosina lūkoties tālāk pāri horizontam.

Līvi ir ierakstījuši neizdzēšamu lapaspusi Latvijas vēsturē. Bez tās Latvijas kultūrvēsturiskais mantojums nebūtu iedomājams. Livonija, Livonijas Indriķis, lībietis Imants, Turaidas virsaitis Kaupo, lībiešu apmetnes vieta, kur vēlāk tika celta Rīga. Šie jēdzieni ir daļa no mums, daļa no mūsu vēstures un nākotnes. Līdzīgi priedēm sāļajos Baltijas jūras vējos, līvi ir saauguši ar šo zemi, kopā ar latviešiem līdzot tai izturēt smagākos likteņa pārbaudījumus.

Pirms desmit gadiem Atmodas laiks sev līdzi atnesa arī līvu atdzimšanu. Tika atjaunota Līvu savienība. 1939.gada 6.augustā Mazirbē atklātais lībiešu tautas nams no jauna pulcēja tos, kam nebija vienaldzīga savu senču pagātne un gandrīz izzudusī valoda.

Latviešu un līvu kopīgais liktenis, mūsu kopīgā atbildība par Latvijas valsts nākotni, kā arī kopīgā vēlme redzēt Latviju demokrātisku un mūsdienīgu nosaka nepieciešamību valstij ņemt savā aizsardzībā līvu kultūrvēsturisko telpu. Līvu mantojums ir vērtība, kas kopjama ne tikai Latvijā, bet Eiropā kopumā.

Turpinājums — 3.lpp.

Mazirbē 1998. gada 1. augustā:

Savā un kundzes vārdā no sirds pateicos par iespēju piedalīties Līvu savienības tradicionālajos vasaras svētkos Lībiešu krastā Mazirbē. Man personīgi ir liels gods piedalīties šajos svētkos kā pirmajam Somijas Republikas prezidentam.

Somu un lībiešu kontakti ir radušies XIX gadsimta vidū, kad līdz ar nacionālo atmodu Somijā radās interese par Baltijas jūras somu tautām radniecīgo tautu valodu un kultūru.

Pirmais kontakts radās, kad Pēterburgas Ķeizara Zinātņu akadēmijas biedrs soms Anderss Jūhans Šēgrēns viesojās pie lībiešiem 1846. un 1852.gadā. Viņš savāca nozīmīgu materiālu par valodu un etnoloģiju. A.Šēgrēns arī mudināja lībiešus saglabāt savu kultūras mantojumu. Vēlāk, gadsimtu mijā, kontaktus uzturēja profesors Emils Nestors Setele un divdesmitajos gados — profesors Lauri Ketunens.

Laikā starp pasaules kariem sadarbība paplašinājās arī citās nozarēs. "Heimoseurat" (Varoņbiedrības) Somijā, tāpat kā Igaunijā un Ungārijā, atbalstīja lībiešu kultūru: jaunos lībiešus izskoloja par skolotājiem un mācītājiem, sāka mācīt lībiešu valodu, iznāca žurnāls lībiešu valodā un sāka publicēt lībiešu literatūru. Divi nozīmīgi un vienlīdz ievērojami notikumi bija Līvu savienības nodibināšana 1923.gadā un šī skaistā Lībiešu tautas nama uzcelšana. Namu ir projektējis somu arhitekts Erki Hutunens, un to iesvētīja 1939.gada 6.augustā, tieši pirms 59 gadiem. Līdzekļi nama celtniecībai tika vākti ne tikai Latvijā, bet arī Somijā, Igaunijā un Ungārijā. Otrais pasaules karš pārrāva somu un lībiešu kontaktus uz pusgadsimtu.

Turpinājums — 3.lpp.a