satiekas Kurzemes krastā

Mazirbē

1. un 2. augustā

Latvijas Valsts prezidents Guntis Ulmanis

Mazirbē 1998.gada 1.augustā:

Turpinājums no 1.lpp.

Ar gandarījumu jāsecina, ka Līvu savienības un "Lībiešu krasta" veikums ir mudinājis šodien Mazirbē ierasties iedzīvotājus ne tikai no daudzām Latvijas malām, bet arī mūsu draugus no kaimiņzemēm. Līvu kultūra bagātina kā Latvijas kultūrvidi, tā vienlaikus saista arī mūsu zemi ar somugru tautu garīgo vērtību pasauli.

Īpaši esmu gandarīts par Somijas prezidenta Marti Ahtisāri un prezidenta kundzes klātbūtni svētkos. Tas apliecina Somijas tautas dziļo interesi par līvu likteni un mūsu zemi. Tādēļ nav nejaušība, ka divdesmito gadu sākumā Helsinku universitātes Somugru valodu katedras vadītājs profesors Lauri Ketunens mudināja līvus dibināt savu savienību. Šo sakarību simbolizē fakts, ka somu, igauņu un līvu tautām ir viena un tā pati himnas melodija.

Godātie klātesošie!

Pēc nepilniem diviem gadiem mēs ieiesim nākamajā gadu tūkstotī. Visām Latvijā dzīvojošajām tautām tas saistīsies ar iespēju suverēnas un brīvas valsts apstākļos atraisīt savu radošo enerģiju. Tā ir iespēja, kuru esam guvuši sava sīkstuma un neatlaidības dēļ. Jaunais laiks ir atnesis sev līdzi jaunas vērtības, kuras ir jāizprot, jāšķiro, jāpieņem vai jānoraida. Tajā pašā laikā mums ir jāsargā un jāvairo vērtības, kuras gadsimtu gaitā nav zaudējušas savu nozīmi.

Kopš Atmodas sākuma līvi ir paveikuši milzu darbu, apzinot un popularizējot savu gara mantojumu, mācot līvu valodu, atjaunojot saites ar sev radniecīgajām somugru tautām. Jaunais laiks no mums prasa spēju vienoties par lielām lietām un lieliem jautājumiem. Tas izvirza prasību pēc skaidra savas nākotnes redzējuma.

Latvija ir ceļā uz garīgu, politisku un saimniecisku atgriešanos Eiropā. Eiropā, kuru arvien biežāk skar procesi, kuri mūsu ikdienu padara arvien ciešāk saistītu ar apkārtējo pasauli. Cilvēktiesības, tirgus ekonomika, demokrātija ir vērtības, ar kurām saskaramies mūsu dzīvē. Kādi ir līvu tautas mērķi un uzdevumi šajā laikmetā, kā tos saprot paši līvi? Šie ir jautājumi, uz kuriem jābūt skaidrām atbildēm. Latvijas valsts uzdevums ir sekmēt līvu kā Latvijas pamattautas mērķu sasniegšanu.

Noslēgumā vēlos pateikties Līvu savienībai, "Lībiešu krastam", Slīteres rezervāta vadībai un Līvu kultūras centram par nesavtīgo un Latvijai tik nepieciešamo darbu. Lai šie svētki vairo enerģiju jūsu ieceru un sapņu īstenošanai!

Somijas prezidents Marti Ahtisari

Mazirbē 1998.gada 1.augustā:

Turpinājums no 1.lpp.

Otrais pasaules karš pārrāva somu un lībiešu kontaktus uz pusgadsimtu. Pat zināšanas par to, ka pastāv radniecīga tauta — lībieši, sāka izzust no somu prātiem. Tikai pēc Latvijas neatkarības atgūšanas šos kontaktus varēja radīt no jauna. Un tikai pēc Latvijas neatkarības atgūšanas tika apzināti pārinodarījumi, kurus lībiešu tauta, tās valoda un kultūra padomju okupācijas gados bija izcietusi.

Man un manai kundzei tagad ir iespēja uzzināt no lībiešu pārstāvjiem par šodienas situāciju. Lībiešu kā dzimto valodu lieto vairs tikai nedaudz cilvēku, taču jauniešu vidū atdzimst interese par lībiešu valodu. Vismaz lībiešu valodai dzīvas valodas statuss ir nodrošināts. Šie svētki un ar tiem saistītie kultūras pasākumi ir spilgts apliecinājums lībiešu kultūras dzīves spēkam. Mani īpaši priecē somu un lībiešu organizāciju, kā arī privātpersonu aktīvā sadarbošanās. Pateicos jums, prezidenta kungs, un Latvijas valdībai par atbalstu un labvēlību, ko šī mazā tauta un tās kultūra ir saņēmusi.

Latvijas ārpolitikas galvenais mērķis ir integrēšanās Eiropas struktūrās un iestāšanās Eiropas Savienībā. Kā Eiropas Savienības dalībvalsts Latvija var ieņemt stabilu vietu Eiropas tautu saimē un ieņemt savu nostāju attiecībā pret Eiropas kopējām vērtībām. Somija aktīvi atbalsta Eiropas Savienības paplašināšanos un darīs no savas puses visu iespējamo, lai tad, kad Latvija būs izpildījusi noteiktos priekšnosacījumus, tā tūlīt tiktu uzņemta ES. Eiropas Savienības paplašināšanās apstiprina galīgās beigas Eiropas dalīšanai uz pusēm. Paplašināšanās dos jaunas iespējas veicināt un nostiprināt pozitīvu teritoriālo, ekonomisko un sabiedrisko attīstību, kā arī stabilitāti visā Eiropā. Atjaunotās neatkarības īsajā laika periodā Latvijas sabiedriskā attīstība ir bijusi ļoti pozitīva. Galvenais, ka Latvijas demokrātiskās institūcijas un ekonomiskā situācija ir nostiprinājušās. Ņemot vērā, kādā grūtā situācijā latvieši šo darbu sāka, var uzskatīt, ka Latvijas sasniegumi ir vēl ievērojamāki.

Turpmākās pozitīvās attīstības labākais garants ir pilsoņu sabiedrība, kas darbojas un ir vienota. Somijā ar interesi seko līdzi Latvijas sasniegumiem sabiedrības vienošanā un veco rētu dziedēšanā. Latvijas parlaments ir apstiprinājis jauno pilsonības likumu, kas sniedz iespēju arī cittautiešu iedzīvotāju ātrākai integrēšanai. Cerams, ka likums drīz stāsies spēkā. Ne Somijai, ne arī Eiropas Savienībai nav citu prasību pilsonības likuma sakarā. Latvijas valdība ir sākusi izstrādāt nacionālo programmu sabiedrības integrācijas paātrināšanai. Ceram, ka šis process vedīs pie iespējami labāka rezultāta.

Latviju sagaida vēl daudzas grūtas politiskās izvēles un lēmumi. Latvijai ir laimējies, ka valsts vadībai ir gan spējas, gan arī gribēšana bezkaislīgi izvērtēt dažādus viedokļus. Somi vienmēr ir augstu vērtējuši atbildību un godīgumu.

Novēlu jums, prezidenta kungs, un jums, cienījamā kundze, kā arī visiem Latvijas iedzīvotājiem laimi un panākumus. No savas un dzīvesbiedres puses pateicos šeit visiem Mazirbē par mums izrādīto draudzīgumu un viesmīlību.

Neoficiālās tikšanās laikā prezidenti apsprieda abu valstu divpusējo attiecību, Eiropas integrācijas procesa, kā arī reģionālās drošības un sadarbības jautājumus.

G.Ulmanis augstu novērtēja M.Ahtisāri un kundzes Latvijas apmeklējumu, uzsverot tā neformālo raksturu kā apliecinājumu jaunai kvalitātei abu valstu attiecībās, kas balstīta uz reģionālās kopības, vēsturisko saišu un kopējas izpratnes pamata.

Prezidenti pozitīvi novērtēja Latvijas — Somijas divpusējo attiecību attīstību, pievēršot uzmanību ciešākas ekonomiskās sadarbības nostiprināšanas nepieciešamībai, ka arī novērtējot pieaugušos kontaktus izglītības un kultūras jomā.

Valsts prezidents augsti novērtēja Somijas aktīvo Eiropas politiku, kas pēc iestāšanās ES ir ļāvusi Somijai ieņemt vadošu vietu kopējos Eiropas procesos. Latvijas prezidents apliecināja Latvijas līdzīgo attieksmi šajā jautājumā, uzsverot lielo nozīmi, kuru valsts attīstības nodrošināšanā Latvija piešķir piltiesīgai dalībai Eiropas Savienībā.

Prezidenti pārrunāja Latvijas sagatavošanās procesu iestājai Eiropas Savienībā. G.Ulmanis informēja par pozitīvo reformu procesa gaitu Latvijā, kas ir ievērojami veicinājusi valsts gatavību uzņemties ar dalību ES saistīto atbildību. Šajā kontekstā tika atzinīgi novērtēti Latvijā pieņemtie lēmumi sabiedrības integrācijas veicināšanā kā atbilstoši EDSO rekomendācijām šajos jautājumos. Tika uzsvērts, ka Latvijas pašreizējā attīstība visās jomās ir labs pamats, lai sagaidītu pozitīvu Eiropas Komisijas vērtējumu un uzaicinājumu uz aktīvām iestāšanās sarunām par dalību ES jau vistuvākajā laikā.

Apspriežot sadarbības attīstību Baltijas jūras reģionā, prezidenti bija vienisprātis par nepieciešamību intensificēt visu iesaistīto valstu centienus veicināt tā drošu, stabilu un ekonomiski plaukstošu attīstību. Prezidenti augstu novērtēja Baltijas jūras valstu padomes veikumu šajā procesā un aicināja turpināt darbu konkrētu un realizējamu projektu īstenošanā.

Pārrunājot reģiona drošības jautājumus, prezidenti uzsvēra, ka reģiona drošība nav atdalāma no kopējiem Eiropas un transatlantiskajiem centieniem šajā jomā.

Latvijas prezidents uzsvēra, ka reģiona sekmīgā attīstībā, īpaši ekonomiskajā jomā, būtiska loma ir visu tā valstu atvērtai, aktīvai un pilntiesīgai līdzdalībai kopējo mērķu sasniegšanā, pārdomātai un ekonomiski pamatotai resursu un esošās infrastruktūras izmantošanai. G.Ulmanis akcentēja Latvijas konsekvento atbalstu reģiona transatlantiskās saiknes stiprināšanai — ASV iesaistei kopējās reģiona sadarbības iniciatīvās.

Prezidenti bija vienisprātis par nepieciešamību pēc vēl aktīvākas ES politikas šajā reģionā, ko apliecina Latvijas pozitīvais novērtējums Somijas iniciatīvai par Eiropas Savienības ziemeļu dimensijas nepieciešamību, ko šobrīd apspriež ES dalībvalstis. G.Ulmanis pauda Latvijas ieinteresētību aktīvi darboties šīs koncepcijas izstrādāšanā, apliecinot Latvijas gatavību piedāvāt konkrētus priekšlikumus jau iniciatīvas apspriešanas posmā. Prezidenti uzsvēra, ka sekmīgas attīstības pamats ir visu kopējos procesos iesaistīto valstu sadarbība, to praktiskais un intelektuālais ieguldījums.

Reģionālās sadarbības kontekstā tika uzsvērta ieintersētība Krievijas iesaistē Baltijas jūras reģiona sadarbībā un kopējās Eiropas norisēs kā nozīmīgā stabilitāti, ekonomisko sadarbību un reformas veicinošā faktorā. Tika pārrunāta pašreizējā un iespējamā attīstība šo procesu ietvaros. G.Ulmanis apliecināja Latvijas gatavību un ieinteresētību veidot pilnvērtīgāku, atklātu un līdztiesīgu dialogu ar Krieviju. Tika uzsvērts, ka vienpusēji administratīvi un ekonomisko sadarbību ierobežojoši pasākumi, kas pēdējā laikā tikuši vērsti pret atsevišķiem sadarbības partneriem, neveicina reģiona ekonomiskā potenciāla realizāciju un sadarbības nostiprināšanu.

Valsts prezidenta preses dienests

Somijas prezidents Marti Ahtisāri kopā ar kundzi Evu Ahtisāri uz Lībiešu krastu laidās pāri jūrai ar helikopteru

Piemiņas zīmes autors Ģirts Burvis

… šīs prāvās naglas ar prezidentu uzvārdiem…

… un prezidenti apspriežas, kā tas labāk iedzīt

Kad Jūras Mātei ziedu dod, vīri stājās goda stājā un karogs tiek nolaists.

Lībietes tā īsti atraisās dziesmā

Guntis Ulmanis ar kurzemniecēm temperamentīgos ritmos

Jauniešu ansamblis "Vīm" ar savu vadītāju Baibu Dambergu

Muzicē Staltu ģimene

Klausītāju pulkā — Aina Ulmane, Eva Ahtisāri (viņai tulko Maima Grīnberga), Marti Ahtisāri un Guntis Ulmanis

Abi prezidenti dziedātāju pulkā Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

Svētku dalībniekus uzrunā Igaunijas vēstnieks Latvijā Juhans Haravē

Liedagā sarunā ar jūrmalniekiem

Viešņa Eva Ahtisāri kundze

kuplā draugu pulkā

Gadskārtējos līvu svētkus Mazirbē, kas pēc tradīcijas notika pirmajā augusta sestdienā, šogad jo košus un pat vēsturiskus darīja tas, ka pirmo reizi tajos piedalījās Latvijas Valsts prezidents Guntis Ulmanis un Somijas Republikas prezidents Marti Ahtisāri un tie bija saistīti ar trim ievērojamiem notikumiem: Līvu savienības 75. gadskārtu, Latvijas valstiskās neatkarības 80. gadadienu un Rīgas 800 gadu jubilejas tuvošanos — hronists Indriķis, aprakstot notikumus Daugavas lejtecē — Līvzemē —, tieši 1198. gadā pirmo reizi rakstos nosauc Rīgas vārdu un piemin Rīgas lībiešus.

Garīguma noskaņu svētkos raisīja dievkalpojums Mazirbes baznīcā, ko vadīja Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags. Dziedāja Lauri Vālgamā, nesot sveicienus no sava tēva, pazīstamā lībiešu mācītāja Edgara Vālgamā, kas dzimis Košragā, mācījies Ventspils ģimnāzijā, bet pēc Helsinku universitātes beigšanas sācis mācītāja gaitas Somijā. Viņš joprojām uztur sakarus ar dzimto pusi un daudz tulko gan no latviešu, gan lībiešu valodas. Viņa tulkojumā 1988. gadā Helsinkos iznāca arī Andreja Pumpura eposs "Lāčplēsis".

Somijas prezidents Marti Ahtisāri kopā ar kundzi Evu Ahtisāri Mazirbē ieradās privātā vizītē ar helikopteru. Pļaviņā pie Brausku mājām augstos viesus sagaidīja Valsts prezidents Guntis Ulmanis ar kundzi Ainu Ulmani. Lībiešu tautas namā Līvu savienības vecākais Aldis Ermanbriks ciemiņus iepazīstināja ar valsts īpaši aizsargājamās lībiešu kultūrvēsturiskās teritorijas "Lībiešu krasts" direktoru Edgaru Sīli un viņa dzīvesbiedri lībiešu valodas skolotāju Zoju Sīli, ar Staltu ģimeni, lībiešu vēsturnieci Valdu Šuvcāni un citiem mājniekiem. Kalšu māju saimniece Ieva Kaņepe bija izcepusi sklandraušus. Priecādamies par bagātīgajiem līvu tautastērpiem un kurzemnieku tradicionālo cienastu, prezidents Marti Ahtisāri atzīmēja, ka līdzīgus raušus ar burkāniem cep arī Somijā un ka arī viņa dzīvesbiedre Eva tautas svētkos mēdz uzvilkt savu Austrumsomijas tautastērpu. Prezidents izteica pārliecību, ka aizgājušais, mūsu pagātne kļūst ar katru dienu aizvien lielāka tautas bagātība. Un ir labi, ka jaunatne to apzinās.

Pie Lībiešu tautas nama, kur notika svētku svinīgā atklāšana, bija pulcējušies jūrmalciemu ļaudis un vairāki tūkstoši viesu no visām Latvijas malām, arī Somijas, Igaunijas, Norvēģijas, Dānijas, Nīderlandes, Francijas un Eiropas Savienības vēstnieki un Ungārijas diplomāti. Šo Tautas namu Latvijas lībieši uzcēla ar Igaunijas, Somijas un Ungārijas atbalstu, un ar tā atklāšanu 1939. gada 6. augustā tika iedibināti Lībiešu svētki, kas te atkal atgriezušies līdz ar Atmodu. Svētku dalībniekus uzrunāja prezidenti Guntis Ulmanis un Marti Ahtisāri, Līvu savienības vecajo padomes locekle Paulīne Kļaviņa un citi mājnieki. Pie Tautas nama atklāja tēlnieka Ģirta Burvja darināto piemiņas zīmi — sešmetrīgu sauļoto koku, kas tēsts no Dundagas priedes. Latviešu, lībiešu, somu un igauņu valodā tajā iecirsts uzraksts, kas vēstī, ka Līvu savienības 75. gadskārtā te līvu svētkos piedalījušies Latvijas Valsts prezidents Guntis Ulmanis un Somijas Republikas prezidents Marti Ahtisāri. Apliecinot šo vēsturisko brīdi, abi prezidenti iedzina dižajā stabā prāvas naglas, uz kuru galviņām izlasāmi viņu uzvārdi.

Kuplu ozollapu vainagu kā veltījumu Jūras mātei viļņu klaidā iemeta kolcinieki Aldis Vērdiņš un Lauris Bērziņš. Bet visu pēcpusdienu pie Tautas nama dziedāja, muzicēja un dejoja lībiešu etnogrāfiskās kopas un ansambļi. Ar sevišķu lepnumu svētku programmas vadītājs Jānis Erenštreits pieteica bērnu kori — Mazirbē tikko aizvadītās bērnu nometnes "Piški tēd" ("Mazā zvaigzne") dalībniekus. "Lībiešu krasta" organizētajā bērnu nometnē šovasar atpūtušies un lībiešu valodu mācījušies bērni un jaunieši no 6 līdz 17 gadu vecumam un par skolotājiem strādājuši arī kādreizējie audzēkņi, kas nu jau ir studenti. Koši muzicēja Staltu ģimene, kas Jāņos līvu melodijas skandēja Tautu dzīves mākslas festivālā Vašingtonā, Ventspils un Rīgas lībiešu ansambļi. Un varbūt viens no jaukākajiem bija līvu jauniešu ansambļa "Vīm" veltījums tautas teicējai, dzejniecei un tulkotājai Paulīnei Kļaviņai. Tā bija dzīva paaudžu saite, ko sirsnīgajā priekšnesumā juta vibrējam starp šo lībiešu tautas leģendu, jau astoņdesmitgadnieci, un jaunatni.

Paulīnes Kļaviņas dzejoļi ievietoti arī lībiešu dzejas izlasē ar tik trāpīgo nosaukumu — "Es viltīgāks par tevi, menca!", ko sastādītājs Valts Ernštreits un redaktore Gundega Blumberga uz svētkiem atnesa tieši no tipogrāfijas. Ilgi lolotā grāmata iznākusi ar "Lībiešu krasta", Rīgas Domes biroja "Rīga 800" un Sorosa fonda atbalstu. Ar prāvu ziedojumu talkā nācis arī Turku universitātes somu valodas profesors Mauno Koski ar dzīvesbiedri Sirpu. Tieši uz svētkiem iznācis "Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstu" šā gada 3. numurs, kurā lasāmi Andra Caunes, Jāņa Graudoņa, Tenu Karmas un citu pazīstamu arheologu, kultūrvēsturnieku un etnogrāfu raksti par lībiešu vēsturi un kultūru, arī akadēmiķa Saulveža Cimermaņa pētījums "Par lībiešu saplūšanu ar latviešiem" un Renātes Blumbergas sagatavotie "Lībiešu stāti par sevi un savu tautu pēc mutvārdu vēstures dotumiem". Abu valstu prezidenti kā dāvanu saņēma arī Lībiešu gadagrāmatu, ko "Lībiešu krasts" un Līvu kultūras biedrība izdevusi ar biroja "Rīga 800" un Tieslietu ministrijas Nacionālo lietu nodaļas atbalstu. Raksturojot "Lībiešu krasta" izdevējdarbību, kam līdztekus plašajai izglītības un pētniecības programmai tiek ierādīta vislielākā vieta, Edgars Sīlis īpaši izceļ mēnešraksta "Līvli" ("Lībieši") atjaunošanu 1992. gadā, ar kura izdošanu saistīta arī lībiešu rakstības izkopšana un tehniskā nodrošināšana. Pašlaik Latvijas Zinātņu akadēmijas kompleksās programmas "Letonika" ietvaros tiek plānots izdot grāmatu par lībiešu etnisko un kultūras vēsturi, kuras sagatavošanā piedalīsies arī igauņu zinātnieki.

Šie svētki dos jaunu impulsu lībiešu un somu zinātnieku un sabiedrisko organizāciju kontaktiem, ko tik atzinīgi novērtēja Somijas prezidents Marti Ahtisāri (par šo kontaktu attīstību kopš somu akadēmiķa Andersa Jūhana Šēgrēna ekspedīcijas XIX gadsimtā līdz mūsu dienām plašāk — "Latvijas Vēstneša" 30. jūlija numurā). Svētku laikā tika nodibināta sabiedriska organziācija "Lībiešu draugi", kuras centrs atradīsies Helsinkos. Līdz ar Tartu universitātes profesoru Tītu Reinu Vītso un Turku universitātes profesoru Mauno Koski šīs organizācijas vadība tika uzticēta Tenu Karmam, Saulvedim Cimermanim, Kersti Boiko un Maimai Grīnbergai.

Patiesi jāpiekrīt svētku izskaņā teiktajam: "Vai mēs, lībieši, esam tik mazi, ja mums tik bagāta vēsture, un vai mūsu ir tik maz, ja mums tik daudz draugu!"

Aina Rozeniece,

"LV" nozares redaktore