Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Izdarīt Nacionālās drošības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2001, 3. nr.; 2002, 1., 12. nr.; 2003, 12., 23. nr.; 2004, 9. nr.; 2005, 2., 10., 11. nr.; 2006, 1., 14., 24. nr.; 2007, 9., 10., 16. nr.; 2008, 11. nr.; 2009, 2., 15. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 76. nr.; 2013, 61. nr.; 2014, 105., 114. nr.; 2016, 48., 249. nr.; 2017, 64., 106., 132. nr.; 2018, 204. nr.) šādus grozījumus:

1. Papildināt 10. panta pirmo daļu ar 10. punktu šādā redakcijā:

"10) nosaka kārtību, kādā Aizsardzības ministrija slēdz stratēģiskās partnerības līgumus ar komersantiem, kuriem ir izsniegta speciālā atļauja (licence) komercdarbībai ar stratēģiskas nozīmes precēm vai militārā ražotāja sertifikāts."

2. 22.² pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:  

"(1) Kritiskā infrastruktūra ir Latvijas Republikā izvietoti objekti, sistēmas vai to daļas un pakalpojumi, kuri ir būtiski svarīgu sabiedrības funkciju īstenošanas, kā arī cilvēku veselības aizsardzības, drošības, ekonomiskās vai sociālās labklājības nodrošināšanai un kuru iznīcināšana vai darbības traucējumi būtiski ietekmētu valsts un sabiedrības pamatfunkciju īstenošanu, izņemot šā likuma 22.³ pantā minētos kritiskos finanšu pakalpojumus un ar tiem saistītās finanšu tirgus infrastruktūras, tajā skaitā maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmas likuma "Par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās" izpratnē.";

papildināt otro daļu ar 4. punktu šādā redakcijā:

"4) nozaru kritiskā infrastruktūra (D kategorijas kritiskā infrastruktūra), kuras iznīcināšana, darbības spēju samazināšana vai kritisko pakalpojumu sniegšanas pārtraukšana izsludināta izņēmuma stāvokļa laikā vai kara laikā būtiski apdraud sabiedrības un valsts drošību.";

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Kritiskās infrastruktūras, tajā skaitā Eiropas kritiskās infrastruktūras, īpašnieks vai tiesiskais valdītājs nodrošina drošības pasākumu un darbības nepārtrauktības plānošanu un īstenošanu. Valsts apdraudējuma gadījumā kritiskās infrastruktūras, tajā skaitā Eiropas kritiskās infrastruktūras, īpašnieks vai tiesiskais valdītājs nodrošina drošības pasākumu un darbības nepārtrauktības īstenošanu vismaz minimālā apjomā.";

izteikt sesto daļu šādā redakcijā: 

"(6) Ministru kabinets nosaka kritiskās infrastruktūras, tajā skaitā Eiropas kritiskās infrastruktūras, apzināšanas, drošības pasākumu un darbības nepārtrauktības plānošanas un īstenošanas kārtību."

3. Papildināt likumu ar 22.³ un 22.⁴ pantu šādā redakcijā:

"22.³ pants. Kritiskie finanšu pakalpojumi

(1) Kritiskie finanšu pakalpojumi ir skaidras un bezskaidras naudas maksājumi, kurus Latvijas Republikā sniedz Latvijas Republikā licencēta kredītiestāde vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī licencēta (reģistrēta) kredītiestāde (turpmāk — kredītiestāde).

(2) Lai nodrošinātu kritisko finanšu pakalpojumu pieejamību valsts apdraudējuma gadījumā, kredītiestāde izstrādā darbības nepārtrauktības plānu, kurā norāda to ārpakalpojumu sniedzēju pienākumus, kurus kredītiestāde ir piesaistījusi kritisko finanšu pakalpojumu nodrošināšanai, un iesniedz šo plānu Finanšu un kapitāla tirgus komisijai. Kredītiestāde ne retāk kā reizi gadā pārskata un atjauno darbības nepārtrauktības plānu un to testē.

(3) Finanšu un kapitāla tirgus komisija nosaka:

1) kritērijus to kredītiestāžu noteikšanai, kuras izstrādā darbības nepārtrauktības plānu un nodrošina kritisko finanšu pakalpojumu pieejamību valsts apdraudējuma gadījumā;

2) kritisko finanšu pakalpojumu (minimālo) apjomu valsts apdraudējuma gadījumā;

3) kredītiestāžu darbības nepārtrauktības plānu izstrādes prasības.

(4) Finanšu un kapitāla tirgus komisija, konsultējoties ar Latvijas Banku:

1) uzrauga un kontrolē kredītiestāžu darbības nepārtrauktības plānu izstrādi un īstenošanu valsts apdraudējuma gadījumā;

2) izvērtē kredītiestāžu darbības nepārtrauktības plānu testēšanas rezultātus.

(5) Šajā pantā minētos uzdevumus Finanšu un kapitāla tirgus komisija veic, ievērojot Padomes 2013. gada 15. oktobra regulas (ES) Nr. 1024/2013, ar ko Eiropas Centrālajai bankai uztic īpašus uzdevumus saistībā ar politikas nostādnēm, kas attiecas uz kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību nosacījumus.

(1) Lai novērstu potenciālu apdraudējumu valsts drošībai, var tikt ierobežota pieejamība nacionālajai drošībai un valsts aizsardzībai svarīgai informācijai (ģeotelpiskajai informācijai, tehniskajai dokumentācijai un datiem, kā arī citai objektu raksturojošai informācijai) valsts informācijas sistēmās par šādiem nekustamā īpašuma objektiem:

1) kritiskās infrastruktūras, tajā skaitā Eiropas kritiskās infrastruktūras, objektiem;

2) Aizsardzības ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Tieslietu ministrijas un to padotības institūciju objektiem.

(2) Ministru kabinets nosaka:

1) kārtību, kādā tiek noteiktas nacionālajai drošībai un valsts aizsardzībai svarīgas informācijas par nekustamā īpašuma objektiem datu kopas, kuru brīva pieejamība var radīt potenciālu apdraudējumu valsts drošībai;

2) nacionālajai drošībai un valsts aizsardzībai svarīgas informācijas par nekustamā īpašuma objektiem pieejamības ierobežošanas apjomu;

3) institūcijas un personas, kurām ir tiesības piekļūt nacionālajai drošībai un valsts aizsardzībai svarīgai informācijai par nekustamā īpašuma objektiem;

4) nacionālajai drošībai un valsts aizsardzībai svarīgas informācijas par nekustamā īpašuma objektiem aprites kārtību."

4. Papildināt likumu ar 23.⁶ pantu šādā redakcijā:

"23.⁶ pants. Militāro darbību rezultātā izraisītu valsti apdraudošu situāciju novēršana

(1) Militāro darbību rezultātā izraisīta valsti apdraudoša situācija ir pret Latvijas Republiku īstenota pretlikumīga ārvalsts militārā darbība, tajā skaitā:

1) militārās aviācijas gaisa kuģa, militārā bezpilota gaisa kuģa vai cita veida lidaparāta, karakuģa, militārās zemūdenes vai cita militārā zemūdens pārvietošanās līdzekļa, militārā transportlīdzekļa vai citas, tajā skaitā attālināti vadāmas, bezpilota militārās mehāniskās ierīces pretlikumīga iekļūšana vai atrašanās Latvijas Republikas teritorijā;

2) izlūkošana vai pretlikumīga piekļuve informācijas sistēmām, elektronisko sakaru tīkliem, to darbības traucēšana vai elektromagnētiskā iejaukšanās Latvijas Republikas nacionālajai drošībai svarīgu objektu, nozīmīgu komercsabiedrību vai valsts īpašumā, valdījumā vai turējumā esošu objektu darbībā un militārās aviācijas gaisa kuģu un karakuģu darbībā un citas nekinētiskas militārās darbības;

3) pretlikumīga militāro formējumu vai militāro formējumu bez pazīšanās zīmēm iekļūšana vai atrašanās Latvijas Republikas teritorijā.

(2) Par militāro darbību rezultātā izraisītu valsti apdraudošu situāciju uzskata arī šā panta pirmajā daļā minētās darbības, kuras, izmantojot Latvijas Republikas teritoriju, ārvalsts pretlikumīgi veic pret citu Ziemeļatlantijas līguma organizācijas vai Eiropas Savienības dalībvalsti.

(3) Nacionālie bruņotie spēki sadarbībā ar kompetentajām tiesībaizsardzības iestādēm un valsts drošības iestādēm Valsts aizsardzības plānā un Valsts aizsardzības operatīvajā plānā noteiktajā kārtībā nekavējoties veic pasākumus, kurus uzskata par samērīgiem un nepieciešamiem, lai novērstu militāro darbību rezultātā izraisītu valsti apdraudošu situāciju, ieskaitot bruņota spēka pielietošanu."

5. Papildināt 37. pantu ar 7., 8. un 9. punktu šādā redakcijā: 

"7) ir Latvijas Republikā esošas meža zemes vismaz 10 000 hektāru platībā īpašniece;

8) ir Latvijas Republikā esošas lauksaimniecības zemes vismaz 4000 hektāru platībā īpašniece;

9) ir saņēmusi Aizsardzības ministrijas izsniegtu speciālo atļauju (licenci) komercdarbībai ar stratēģiskas nozīmes precēm vai militārā ražotāja sertifikātu, un tai ir spēkā esošs stratēģiskās partnerības līgums ar Aizsardzības ministriju."

6. 39. pantā:

papildināt pantu ar 2.¹ daļu šādā redakcijā: 

"(2¹) Ja komercsabiedrība nav izpildījusi šā panta pirmās daļas 1. punktā minētās prasības, šā panta ceturtajā daļā norādītā institūcija nosūta komercreģistra iestādei reģistrēšanai un publicēšanai informāciju par komercsabiedrības atbilstību nacionālajai drošībai nozīmīgas komercsabiedrības nosacījumiem.";

papildināt pantu ar piekto un sesto daļu šādā redakcijā: 

"(5) Ja komercsabiedrība nav iesniegusi informāciju atbilstoši normatīvajiem aktiem, šā panta ceturtajā daļā minētajai institūcijai ir tiesības pieņemt lēmumu, ar kuru tā komercsabiedrībai uzdod mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas iesniegt lēmumā norādīto informāciju.

(6) Šā panta piektajā daļā minēto lēmumu var apstrīdēt un pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Lēmuma apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur tā darbību."

7. Papildināt pārejas noteikumus ar 17., 18. un 19. punktu šādā redakcijā:

"17. Finanšu un kapitāla tirgus komisija līdz 2021. gada 1. septembrim izdod šā likuma 22.³ panta trešajā daļā minētos normatīvos aktus.

18. Ministru kabinets līdz 2021. gada 1. septembrim izdod šā likuma 22.² panta sestajā daļā minētos noteikumus. Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2021. gada 1. septembrim ir spēkā Ministru kabineta 2010. gada 1. jūnija noteikumi Nr. 496 "Kritiskās infrastruktūras, tajā skaitā Eiropas kritiskās infrastruktūras, apzināšanas un drošības pasākumu plānošanas un īstenošanas kārtība", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

19. Šā likuma 22.⁴ pants stājas spēkā 2022. gada 1. janvārī. Līdz 2021. gada 31. decembrim Ministru kabinets izdod šā likuma 22.⁴ panta otrajā daļā minētos noteikumus."

Likums Saeimā pieņemts 2021. gada 20. maijā.

Valsts prezidents E. Levits

Rīgā 2021. gada 1. jūnijā